Magnesia

Kas notiek ar pasauli?
Pirms kādas nedēļas draudzene Teikā pie lielveikala stāvvietā ieraudzīja noparkotu .... zirgu!!! 3 dienas tur stāvējis. Ja apsargs nebūtu pircis burkānus, tad droši vien arī būtu pilnīgi neēdis. Purns pamatīgi noskrāpēts, nagi sajāti pamatīgi.
Mēs savācām to zirdziņu un atvedām uz stalli. Saimniece dabūta rokās. Sazvanīta. Pilnīgi bezatbildīga. Krieviete. Pilnīgi nezina neko par zirgiem, nezina, kas ir apauši, ne ko. Nopirkusi zirgu (viegla biznesa, vieglas naudas tīkotāja), lai vadātu cilvēkus pa Rīgu ratos.

Kuriozs. Staļļa vadītāja sazvanīja viņu uzreiz un gribēja vienoties par laiku, kad viņa var ierasties un par visu izrunāt. Zirga saimniece teica, ka "oi, ļoti vēlu, ļoti vēlu". Staļļa saimniece, smejoties, lūdza neierasties naktī.
- "nu labi, tad nākamajā dienā agri no rīta. Vai būs kāds stallī?".
- "jā, protams, esmu stallī jau no agra rīta, sākot ar plkst. 6. Cikos tieši Jūs varat ierasties?"
- "nu tā, ap plkst 12iem".
:)

Pagūglēts par viņu internetā un atrasts, ka tā ir kāzu rīkotāja, kura mēdz paņemt naudu un pazust. Tas jau daudz ko pasaka. Pati braukā dārgā auto. Neieradās norunātajā dienā, bet, kad ieradās, tad viņai neuztrauca nekas cits, kā vien tas, lai iemācām zirgam iet treilerī (zirgs ārdījās pa treileri, kad vedām uz stalli, nezinu, kā viņš tika uz Rīgu aizgādāts), lai var vadāt uz Rīgu strādāt.

Cilvēks domā, ka zirgs ir kā auto - ielej vienreiz pa nedēļu degvielu, noparko stāvvietā un viss. Bet pat mašīnai apkope jātaisa un uz servisu jāved. Tāpat zirgam ir vetārsts un kalējs nepieciešami, un regulāra barošana.
Pa vasaru zirdziņu turēsim mūsu stallī, pēc tam skatīsies...

17. okt. Tātad biļete beidzot ir nopirkta. Ar Ailendas palīdzību izdevās dabūt bezproblemātiskus reisus caur Taškentu, kur būs jātusē pa tranzītzonu 16 h. :D Vēl tik online jāiečekojas, lai nenoņem papildmaksu. Bet aribaltic ir baigie... saucās par lēto aviokompāniju, bet maksā dārgāk kā tas pats Ryanair, piedevām max rokas bagāžas svars pat ir mazāks kā Ryanair. Nu Ryanair, protams, ir žuļiki, tomēr... Bagāžas svaru vareja tomēr cilvēcizēt uz lielāku. Jāsapako soma, jāmēģina saprast tās svars (jo svaru man laikam nav lv? :D).

Sapratu,ka nav vērts mēģināt ieklabināt visu manu Eirotripu (Viljams man kluptu virsū atkal par šo apzīmējumu) - nav cerību sarakstīt visu mēnesi. Bet būtu bijis svētīgi pie katra ceļojuma posta ierakstīt Eirotrip pie tabiem. Varbūt ka'dreiz to paveikšu. Eh...

Ieliku atkal sludinājumu cs grupās uz cēlabiedra meklēšanu.
Šobrīd ļoti intensīva komunikācija ar potenciālajiem hostiem un travel badijiem. Paņem ļoti daudz laika, jo jāpačeko tie profili ar. Pirms šī sludinājuma atrasts tika kāds Austrālijas anglis - liekas, ka varētu diezgan sapasēt.

Paralēli dažādas tikšanās ar draugiem. Virtuālas un reālas.

Paralēli pamazām atrādu mammucim bildes. Bet iespējams, pat to neizdosies pabeigt. :o

Sev checklistā jāieliek visu bateriju uzlādēšana (arī kameras).

Prieks, kur tu rodies - pēc ilgiem meklējumiem izdevās atrast veco C5 - vāciņu nomainīju, cerams, ka šis tā nesaplīsīs.

Izdevās sadabūt arī gumijas, kuras nomainīt bikšu galos - cerasm, tās strādās labāk. :) Plus izdevās atrast jostu, ko jāmēģina ievilkt tā, lai bikšu poga nespiež zilumu gurnā. Jāpagūst vēl to realizēt.

Nopirku arī vēl 1 krustenes. :D Dabūju telefonā pdf grāmatu, ko lasīt. Angļu versija diemžēl ir bojāta. Bet nu nekas - lasīšu krievu versiju. Interesanta. Ieteica leišu hosts. Par Indiju. Kā nekā taškentas ldiostā dauz laika snaāks tusēt vnk bezjēgā.

Paspēju izjāt arī stallī. Viendien ar it kā ar super labu zirgu, bet man viņš nevadījās nemaz tik labi. Citu dienu arī pirmo reizi ar to konkrēto zirgu, par kuru man mammuks prasīja - vai spēšu ar viņu tikt galā. Kāpšļus pati pieregulēju un nevarētu labāku zirgu vēlēties. Bez jebkādas piepūles paklausīgākais zirgs pasaulē. Nu labi, kad mēģināju bišķi palēkšot, tad sajutu, ka vairs tik labi nav, bet man uz lēkšiem vēl riktīgi jātrenējas. Ļena bija jau aizgājusi tobrīd. Toties pirmo reizi mūžā uzzināju tādu vārdu kā puspiesēde. izpildīt bija galīgi grūti, tomēr izdevās (ja zināt, kā jāj tie, kas pa apli uz ātrumu sacenšas ar dibeniem gaisā, tad tas ir atpuveni tas pats tikai mazliet grūtāk, jo kāpšļi neregulējas TIK augstu). Ļenai izdevās man iemācīt atkal kaut ko jaunu. Bet, kā tā puspiesēde kāju musīšus nodarbina... jopcik! Tomŗ nesāpēja 2 dienas kā pēc Kevina (laikam tāpēc, ka pastaipīju :D Izstaigāju tā, kā Ļena lika, maršrutu starp riepām rikšos, bija labi. Kaut kā man ļoti patīk, kā Ļena māca.

Tika meklēti arī zābaki. Baigā dilemma. Pat trilemma. Ar kuriem zābakiem braukt. Aizbraucu līdz Humanai. Bļin. Tur atradu 2 potenciālus zābakus. Esošie trekinga zābīši it kā taisni sāk jukt ārā (zole sāk caurumoties, purna apmale nāk nost un izskatās vienkārši drausmīgi netīri - nu taisni tādi, kā Indijai derētu. :D Paodmāju - varētu tos tur nonēsāt līdz nemaņai un atstāt un paņemt Humanas zābakus. BET. viņi ir labi. patiešām labi - pārbaudīti. Nu ok - labai kājai īkšķis mēdz ciest, bet ar to varbūt var kaut ko izdarīt (izgriezt caurumu purnā?:D Vai noīsināt īkšķi). Otrkārt, viņi ir smagi - kad būs karsti, būs smagāk stiept. Treškārt, par labu nepazaudēšania - tie ir pārbaudīti uz siltumu - kājas nav salušas, nav svīdušas un nav bijušas slapjas pat normālā lietū un bradājot pa jūru. Ieraudzīju, ka GORE-TEX uz sāna rakstīts. :D Nu ir viņi labi. Kaut brendu es neatpazīstu (štrunts par brendiem manā izpratnē - to pat nevaru nekur izlasīt vairs :D )

1 no tiem zābakiem Humanā arī ir trekinga zābaks. kaut kāds Icepeak. Daži apdares materiāli man šķiet, ir lētāki un sūdīgāki kā maniem iecienītajiem. Tas, ka trūkst pa āķim katram zābakam - sīkums - gan jau vaļā nesiesies. Biki dārgāki kā tas otrais variants un smags! Nu kā jau trekinga zābaks. Nav gore-tex, kaut nav man utopijas pēc gore-tex, ja zābaki IR labi. Bet pats galvenais - ka, kaut lielāks izmērs par 1 izmēru (manai kājai max robeža, bet labāk, lai nespiež un var lieku zeķi ievilkt), tomēr, nav ticības, ka tie būs labāki un izturīgāki. Negribās nodrillēt tos labos tomēr.

Trešais variants - Humanā - ideāli tādā ziņā, ka viegli, bet šaubas par mitrumizturību - ja lietus gāzīs - slapjām kājām arī neforši. Bet izmērs tāds pats kā Humanas trekinga zābīšiem - varēs i zeķi ievilkt papildus, i neberž nekur (nav, kur berzt, vismaz tā izskatās) un super viegli - ņemot vērā visu, ko man Vilnītis sadeva, man soma tāpat būs smaga nejēgā. :D Par siltumu arī nezinu (ja tikšu līdz kalniem, tad karsti nebūs), it kā plāna, vatīga neliela siltināšana ir. Var jau būt, ka ieberzos, tomēr ceru, ka būs ok.

Beigu beigās tomēr izlēmu par labu tiem vieglajiem. Gan jau būs labi - ja kas, uzvilks celofāna maisiņus pa virsu :D

Svētīgi bija satikt gan Līvu, gan Vilnīti.

Kā nekā viņi arī bijuši Indijā. Arī Viļņa māsa nesen un mūsu kopīga draudzene.

Nevar atiet no ieraduma stopēt - aizstopēju uz Līgatni. :) :) aptuveni pusotra stunda un biju tur. Vilnītis savāca mani pa ceļam, nedabraucot līdz Augšlīgatnei, kaut gan ātrāk būtu bijis nostopēt varbūt, jo Vilnītis, kad iebrien sarunās, tad nevar apstāties. :)

Berģos stopēju diezgan ilgi. Tomēr iespējams labāk kā būtu stopējusi jau no mājām svētdienas agrā rītā... kad mašīnas vispār nemanīju braucam. Arī Tallinas šoseja patukša. Pirmo šoferīti atteicu - Valmieras virziens neder. Pēc pāris min parādījās vēl 1 stopētājs, kas uz Valmieras virzienu. Bet otrais šoferīts paņēma mūs tikai tāpēc, ka kandidēs vēlēšanās - pareklamēties vajag. Profesors venerisko slimību jomā. Nu runāja jau it kā sakarīgi - idejas ir, bet baidos, ka mākoņos rakstīts, ka to spēs realizēt - visai saldi.

Trešais - poļu fūrists ceļā uz Krieviju. Piedāvāja paņemt manu tel. Nr un padot ziņu, ak brauk suz Somiju - varu piebiedroties. Bet laikam ne tāpat vien viņam nesanāca uzpīsktināt man. Varbūt augša atkal rūpējas par mani. :) Paldies. Da i ne da tam - da Āzijai tagad.

Tagad esmu bijusi visās Vilnīša celtajā mājās. Varbūt beidzot šī vieta būs tā, kur viņš nobāzēsies? Domāju, ka ne jau vieta vainīga - mājas sajūtai, šķiet, ivņam sievietes pietrūkst. Bet mājas ir smukas - ir vēl darāmas lietas, bet ir jau smuki. Vienīgi tāda ekskluzīva kombinācija - duša un suasā tualete. Ziemā pavisam forši. :)

Vēl nedrīkst aizmirst uzrakstīt vēstules visiem, kam jāuzraksta.

22.okt. māja nav iekruināta, bet naktī -5 grādi. riktīgs salonis. Ģērbjos, tuntulējos un izkurināju visas drazas kamīnā un iekurināju malku - lai vismaz ka'ds siltums. Eh, varu stundām ugunī lūkoties, ja vien laika ziņā varētu atļauties.

22.okt. Finanses arī visai trepelīgs jautājums. Visa nauda man uz angļu kartes, bet poundus ārā dabūt nevaru. Konstatēju, ka izņemt naudu ārzemēs no bankomāta man maksā 10% no kopējās summas. uz tām ne pārāk lielām summām to tā nejutu, bet uz katrām 100 naudiņām 10 naudiņas būs jāuzdāvina bankai. Nafig!!?? Nu ar Opal izdevās pusi no vajadzīgās summas dabūt uz Lv kontu (vienas dienas laikā), tagad katru dienu braukāšu uz bankomātu ņemt ārā pēc maksimuma un to, ko neizņemšu, braukšu uz banku ņemt ārā caur operatoru. Ja pareizi saprotu banku mudžekļaino info (nu it kā skaidri un gaiši rakstīts - naudas izmaksa no norēķinu konta utt, bet tās piebildes (3 gab) mani tracina un mulsina. Bet, ja ir tā, kā tur rakstīts, tad 0,2% ir simboliski salīdzinot ar 10%.
Lai dabūtu pārējo naudu uz lv kontu, man vajag adreses apstiprinājumu. Pat, ja derētu LV adrese, tad arī to vienīgo (ielugumu uz vēlēšanām?) mamma nokurināja. Pat ar pasi bija tā, kā bija... jātaisa pases kopija un jāskanē. Ne man kopētājs, ne skaneris. Paņēmu un nobildēju. :D Aizsūtīju. Viņa skatījās, ka viss skaidri redzams, tomēr prasīja, lai vēlāk atsūtu ieskanētu. Nu teicu, ka tā ir problēma. Bet neredzu problēmu nofotografētai - jo bilde ne par kapeiku nav koriģēta, pilnīgs oriģināls un cilvēks, kas kaut ko saprot no datora, var pārbaudīt - visi bildes parametri kaut kur ir atrodami. Problēmu neredzu. Diez vai iespringšu uz skanēšanu, par cik laika ta nava un nauda ir pārskaitīta.

23.okt. Beidzot dators atnāca. Vajadzēja atnākt pirms 5 mēnešiem, bet labs, kas labi beidzas. Mistēriju trijstūris. Draugi kaut ko bremzē un lažo - piegādātājfirma nav saņēmusi manu pārskaitīto naudu. Dators bija aizvests atpakaļ (kurjers arī lažo?) un tā tas karājās gaisā - nevienam neuztrauca (bet es jūnija steigā pat nepamanīju, ka nav ieradies, jo pierasts, ka visi pasūtījumi ir kārtībā. Piegādātājfirma mēģina risināt radušos situāciju visu šo laiku, kopš esmu atgriezusies. Pēc nepilnām 3 nedēļām ir atrisinājies. :) tagad tam ntg būs jāpiedzen nauda no draugiem.lv.

Pagūglēju par vīzas pagarināšanu. Imigrācijas departamenta mājas lapā izskatās, ka var pagarināt vīzu, neizbraucot no valsts, vienīgi tas jādara 2 mēnešus pirms vīzas termiņa beigām (gandrīz tieši tik, cik man ir). Tas nozīmē, ka tas būs pirmais, ar ko jānodarbojas, kaut gan vairāk kā nedēļa līdz 8. novembrim.
Nu cerams, ka tas patiešām atbilst patiesībai un ka izdosies (kāpēc, lai neatbilstu?). Jāatrod tā adrese tam departamentam. :) Bet tas man būs kā atvieglojums - nebūt piesaistītai ierobežotam termiņam.

Piektdien naktī jālido. Šoreiz gribētu būt 2 stundas pirms lidojuma, jo jāčekojas uzreiz uz 2 reisiem, tātad jāstāv rindā. Nokavēt nebūtu veselīgi.

Si esot biju loti liela zirgu ferma ar 100 zirgiem savulaik, bet nesen It ir sakusies recesija. Nu vairs tikai ~35. Seit ir gan saimnieku, gan klientu zirgi - sacensibam. Netalu ir cita zirgu ferma - turisma izjadem. 4 erzeli, ar kuriem ari jaj. Vel 1 igauniete, kas te strada. Tada nekuriene, meza.

E ir iekopusi savu darzinu, kur audze so un to. Malacis.

Bija jautriba par petersiliem, kurus "var" pipet un par tomatiem, kurus par lellitem taisa. ;D

Mammiks ieteica aizbraukt uz Sanmarino... bet uz Veneciju - ne. Venecija ir pa celam uz nakamo potencialo merki, Sanmarino - jastope uz leju un tad atpakal. Nez...

Hosti Balkanos, tiesa, joprojam kluse. Loti ceru, ka tomer atradisies.

Sodien panemu bongus un aizgaju uz mezu biski pameditet savadak ka ierasts.

Sodien aizgajam abas uz Suno ikgadejo festivalu. Sodien ista diena, kad aiziet, jo piesatinatak - sakuma visadas latino, indiesu un hip hop deju uzstasanas, pec tam 90.gadu muzikas koncerts. Eh, kur tie laiki. Atsauca visu nostalgiju, ka sagribejas lejupladet kaut ko no ta laika. :D Vecie forsie gabali, nu ari ne tik forsie. :D Nu labi - iespraucinaja briziem ari moderno "leto" POPsu. bet bija forsi - sovu ari uztaisija - ar iespaidigiem terpiem un nipru lekasanu. ;D Balss materials meitenem ari patikama limeni. Turp stallja samniece aizveda. Atpkal gajam kajam. Saimniece nekad nav bijusi sai festivalaa - 20 gadu laika.

Rit ir vieniga lietaina diena un mes iesim kalnos. :)

UPD. Ak, un aizmirsu pieminet... Suno festa koncertu teltij netalu esosais bodinieks - izradas, nevis musulmanu, bet vairak afrikanu. Jau otrdien redzeju tur dzambisus. Tagad aizgajam tuvuma apskatities - nu smukulisi izgrebti, ipasi smalki un forsi. Tomer pirkt - ne. man ir doma savejo pat pardot, jo nesanak spelet uz vina ipasi pedejos gadus. Pasiekalojamies un meginajam titk prom, jo naudas tapat lidzi nav daudz. Nak sie no Senegalas - ta sauc ari 1 skaistu ritmu. Bija vel mini dzembisi, ar pirkstu spelejami. :)
Tad sie meginaja savervet mus, iespejams, vinu sievam par kundeem. A vinas pin bizes, pie tam pin NEZELIGI atri. 15 min (laikam tadu laiku vai pat mazaku vins solija) sapiis tev visu galvu vienas bizes par 20 (laikam) eiro. Gandriz jau sagribeju, tomer attureja mana matu linija. :D

Iepazinos ar majiniekiem. Pa italu modei man nelava est mazak. Tomer seit palidzeja tas, ka mamma neruna angliski. Bet mammai gadi 86, tomer nepateiksi - ar shtocinju, bet tiri sprigana saviem gadiem.

Dominiks solija mani aizvest pat ne uz tuvako punktu, kur stopet talak, bet uz Zenevu.
Tai diena pavelu izbraucam, piedevam vins piedavaja braukt ne pa shoseju, bet pa maziem kalnainiem celiem, kur skaistak. Ronas Alpi. Tomer izdomaju, ka ir biki pavels un leni iet uz prieksu - neaizstopesu lidz nakamajam punktam sovakar. Pienemu D2 piedavajumu parnaksnot vina maja. Dabonu gulesanu dela istaba un gulta, par cik dela nav majas.

vardu sakot - lauju sevi "lutinat" sava dzD. :)
jauki, ka hostam ietrapijies atvalinajums un sen nav braukajis nekur rinki.

Sai gimenitei pieder 4 zirgi. sieva nodarbojas ar zirgu iejasanu. Vienu gan vini laikam panemusi, lai zirgam ir kaut cik sakariga otra muza puse, kaut nav gados dikti vecs. Skaists zirgs, liels, stalts bijis - izbijis sacensibu zirgs, bet diemzel /piedodiet par valodu/ sapists. Ar stereoidiem parbarots. Pakalkajas ir ieliektas un tik skumju skatienu neesmu redzejusi nevienam citam dzivniekam lidz sim. Virs acim bedres, ka nabags izskatas, ka berem gatavs.
Cits zirgs varda Sortijs - mazliet negants maza auguma pieaudzis zirgs. :)

Aizbraucam ari pie D2 drauga Emanuela, satiku ari citus francuzus. Emanuelam ari pieder zirgi, pat gana daudz, laikam 15. tik neatceros, vai tai skaita bija ieskaititi 5 poniji. Pundurponiji.

Viniem sai regiona populari meklet dzivnieku fosilijas akmenii. Netala ciemata esot atrasti kada dinozaura pedu nospiedumi. Nu es nezinu, nezinu, varbut tie ir makskernieku stasti...

D2 piedava palikt vel paris dienas, tolaik aizvedot mani gan uz Perouges, kas ir izteikts viduslaiku ciemats. Vel vairak ka Gent. Ja par Gent (Be) Sebastians jau izteicas, ka staiga ka pa viduslaiku muzeju, tad Perouges tiesam sajuties ka muzeja. :) Bija jauki, bija ari interesanti muzeja - nebiju redzejusi visadus tadus instrumentus senus un ierices. tur bija ari maksla. ta "maksla", kuru, skiet, ari es varetu uztaisit. vai kads piesakas pirkt par lielu naudu? :)
Ciemats, skiet, nav aprikots ar elektribu, tomer cilveki te dzivo. Nais.

Pierunaju D2, ka tai pat diena varam paspet ari Lionu. Nav verts Lionai veltit jaunu dienu - Perouges ir pa celam uz Lionu piedevam. varbut kadam nepietiek, bet man pietika. izstaigajam vecpilsetu (D2 ir izbijis vietejais sejiene), gandriz miniaturismu muzeju, kur tomer mus neielaida (mes parak lieli, haha), uzbraucam augsa uz to baznicu/abatiju/katedrali vai kas nu tur ta bija par eku ar krustu, ar funikulieri. Tomer lejup pierunaju kapt kajam. Un netika nozelots - paris amfiteatri, kur koncerti notiek. Soreiz tikai miniaturs (Lionai patik miniaturisms). Nu labi, patiesiba tas izskatijas pec kadas grupas meginajuma. Nakamaja amfiti kada grupa trenejas kada cinas maksla. Nezinu, kura - varetu but japanu - ar mietiem melnas eksotiska piegriezuma drebes.
Bija ari dazas citas interesantas vietas lejup, bet aprakstit nav verts.

Pilsetu ar 2 upem ta ka jutos "nogarsojusi", samicitas diplomatu nr zimes redzejusi, saldejumu izbaudijusi un sa un ta, vien zel, ka D2 nedabuja karoto medu nopirkt mammai.

Sis valstis ir maizes edajas. Turklat D2 likas nesaprotami, ka var brokastis est iepriekseja diena taisitus tomatu-mozarellas salatus. Kur tiesi ir vaina - ka iepriekseja diena vai saturam? :) Un dzimumzimes pie viniem skaitas skaistuma simbols.

Vienu dienu ierosinaju, ka gribu patrEkot pa kalniem. Forsi. tur pat nevajag nekur braukt. Netalu no majas sakas taka. Uzkapam un pacillojam. Pabaroju sienazjus. tie tur edeligi. Velak kaut kad ar bildem pastastisu, ko vini ed. :D Taurini ari uz mani ka uz taurinu pievilinoso koku. Tas ir jauki, ka ne tikai odi un erces mani mil. :DD

Pedeja diena pie lielveikala nobrauciju roku gar kadiem augiem un pasmarzoju... mmm. tas tak kaut kas pazistams. D2 sufle - lavanda. Nu ne jau ziedi (kaut kadi kati - neesmu botanikis), bet ejot ara no veikala apnemos saplukt so smarzigo augu.
Lielveikala apnemos atrast kadas pogas, lai sadaritu biksu kabatas un noverstu telefonu krisanu ara. Gumijota auklina jau ir atrasta. Bet pogas tur tikai plakanas parastas. Tacu ir atrasts cits risinajums - termiski piekausejams velcro. jauki. Tagad mani telefoni un citas kabatigas mantas ir drosiba. Nu vismaz - pasargatas no nejausam briesmam. :) sapirkam ari "nelielu" pikniku. Panemu pameginat kaut kadu ipatneju saldo piragu. Francu veikalos parbauda somu saturu pie kasem.

Aizbraucam nopeldeties netala ezera. Pikniku tomer gandriz ari apedam. Njam. si diena bija pagarinajums, jo nak hosts nav pieejams.

Tas saldais bija nenormali parsaldinats, ka skebinaja.

Bet nu rit ir jadodas talak.
Dabuju zinat no Fribourgas hosta Sebastiana (S2), ka 5dien taisas but tusins. No otra hosta uzzinaju, ka sestdien tur sakas Jazz festivals. jauki. Celojuma kartiba tiek samainita par godu Sveices jauniesu un pasakumu petniecibai. :)

Bet loti jauki Francijas iepazisana tika paplasinata. :) Prieks ieksa. Par forsiem cilvekiem, neparedzetiem pozitiviem notikumiem un visu parejo. :)

Esmu pagalam...nogurusi... laikam JAU iešu gulēt. Nu kopš LV, atkal paŗeju uz rīta režīmu. Bet šitik agri esmu gājusi gulēt tik reizes, ka...visādi debesu spīdekļi aptumst biežāk kā es eju gulēt tik agri. :D

laba svētdiena... ko padarīsi. no rīta aiztransportēju 2 vācietes uz Lilasti zirgu pārgājienam... Pēc tam viņas savācu un aizvedu uz lidostu, bet pa vidam visādi citādi darbiņi un "nedarbiņi". Izjāju ar 2 dažādiem zirgiem. Vienam riksītis tāda tipināšana vien, otram solis tik liels, ka riksis ir atsperīgs. Bet ar abiem interesanti. Jāt bija vieglāk nekā staigāt nokāpušam no zirga. :D Rīt kājas droši, ka jutīšu, dibenu jūtu jau tagad. :D Plus vēl šašliku cepšana par godu kāda dzimšanas dienai un vēl viens laba vīna atklājums. Šoreiz šis Rieslings. :)

Vakar arī stallī bija jautra diena... Hohmas ar zirgiem vecmeitu tusiņa ietvaros. Bet zirgi tika izpušķoti smuki. ;) Stallī liela jezga, bet manai galvai pietrūskt sitienu laikam. Viena ķēvīte tā netīšām man iebelza pa pieri. Nošķindēja vien... Cerams, ka viss ok. bet ne skrambiņas.

Nezinu, vai nu tiešām šodien tik ļoti saulē sacepos (laikam izjāžu laikā), ka vakara saulē sēžot, nevarēju izturēt - seja cepās, ka gribēju to padusē bāzt. Ja sūrst jau tagad - kas būs no rīta? Ko lai uzsmērēju? :) Solītais lietus visu dienu neiestājās.
Anglijā pie saules grūti pierast. :D

Bet ar Āzijas ceļojuma daļu iet pagaidām kā nu iet... Biļeti vēl negribas pirkt, nezinu vēl, kā būt ar vīzu. Aizrakstīju vēstniecībai. Ceru rīt saņemt atbildi.
bet Ēiropas sadaļai vēl mazliet šis tas jāizdara. Bet šobrīd aktuālais - vajag ceļojuma sandales, jo nezin kādā veidā manas iecerētās ir saplīsušas. Neatceros, ka tās būtu saplīsušas, kad pēdējo reizi tās vilku... Bija ērtas, labas un neberza nekur. Otras berž. Bet bez sandalēm nekā.

Īkšķa nagam sāku līmēt apkārt plāksteri - tīri tamdēļ, lai šis kaut kur aizķeroties nenolūzt skaļa kliedziena pavadīts.

Forši bija atgriezties, interesanti lidojot ielidot no dienas naktī un to burtiski arī redzēt. Kā ar strīpu varēja novilkt.

Bildes šeit vai te kopumā pamaz, bet, kur gan top parasti vairums bilžu? Atpūšoties. Bet atpūsties man nesanāca daudz. Vispār nejutos kā atvaļinājumā - skraidīju turp un šurp pa darīšanām un, jā, arī pa ārstiem. Nepatīk man poliklīnikas, bet vajadzēja iziet visus dakterus. Īstenībā ne visus vajadzīgos, bet steidzamākos. Un bija arī tā vērts.
Tā visa rezultātā man bija tik daudz zāļu un uztura bagātinātāju jāved uz Uk, cik visā mūžā, šķiet, kopā esmu apēdusi. Bet nu labi. Ko vajag - to vajag. Jātiek ar to vienreiz skaidrībā un miers.

Pa starpai paguvu arī aiziet uz teātri. Finita la Comedia. Bijām domājuši, ka būs nopietna, bet beigās - līdz asarām nosmējušies. :D

Patīkami bija redzēt, kā stallis ir mainījies, cik daudz jauna, jaunu zirgu, jauna aprīkojuma utt. Pastāvīgi mainās. Aizvedu arī atrasto pātadziņu un tirgū dabūto ķiveri. Anglijā lielajā Tesco var dabūt jāšanas inventāru. Nu tāpāt kā mūsu hipermārketos futbola utml inventāru. Bet, kad biju, tad pa lielam bija izpirkts, nesanāca.
Vienā dienā, kad tur biju, izjāju ar Arabesku. :0 Forša meitene, bet slinka palikusi. :) Secināju, ka šobrīd zirgā jūtos drošāk nekā pirms gada. :D kaut gan neesmu sēdējusi kopš pērnā.
Otrajā dienā bija jautrāk. Uzkāpu pirmo reizi mugurā viena instruktora zirgam - Pūpolam. Laika (jāšanas) gaitā sapratu, ka viņš klausa vārdiskām komandām, ne ķermeniskām. Izņemot uz pagriezieniem - tur pēc noskaņojuma esot, kā teica otra instruktore. :D
Soļi, rikši - viss ok. Izdomāju palēkšot, paskatīties, kā jūtos, kā lēkšot ar Pūpoliņu un  te bija jautrāk. Nezināju, ka viņam ļoti patīkot lēkšot. Nevarēju apstādināt, nedz ar vārdu komandām, nedz ķermeniskām, nedz skaļākā balsī, nedz pieklusinātākā. :D Nu labi - ļāvos lēkšoties. Bet viņš allaž aizlēkšo līdz vietai, kur pārējie (zirgi + cilvēki) tusē un tur apstājas. :)

Sanāca nočakarēties ar pases dabūšanu. Kur tik daudzi cilvēki grib pases mainīt? Vienlaicīgi! Labi, ka vismaz šoreiz uz 10 gadiem. Divas dienas nočakarēju. Bet dabūju, Un tad paņēmu arī ID karti (jo, ja nu savajagas, tad otrreiz negribēsies šitā ņemties). A pie  reizes maksāja tikpat, cik maksātu pasūtīt atsevišķi "lēnajā" izpildījumā.

Forši bija satikt visus cilvēkus, ko satiku. Ivčiku neizdevās. Pati biju noskrējusies un viņš arī parasti visur riņķī.

Ar Arni, viņa puiku braucām uz rodeļiem Rāmkalnos. Paņēmu līdzi arī Ričas Ančuku. Ančuks bija tādā starā un bez bailēm uz maksimumu brauca lejā. Smaids līdz ausīm, mati plīvo. Liku, lai viņa 2 braucienus izbrauc kopā ar mani, izdarot visu, kā vajag bez manas teikšanas un tad varēs nobraukt viena pati. Izdarīja un 9. braucienu brauca patstāvīgi. :) Tomēr pēdējo gribēja braukt kopā ar mani. Tomēr āķis lūpā. :)
Batuts un gumijas? Nu, protams, ka par to bērns arī starā. :))

Pēdējā svētdienā uzrīkojās tusiņš ar Palātu. Pie reizes jūrā viļņi sāka parādīties. Gan komplektā ar lielu pretvēju, bet tas nekas, kaut kā varēja tikt iekšā. Plaukstas locītava arī ar laiku pārstāja stresot, celi gan piecietu. Vienīgi slīpo viļņu pēc vilka uz vienu pusi. Žēl, ka visi nevarēja ierasties, bet bija forši satikt tos jaukos cilvēkus, kas bija, arī pēcāk afterpārtijā izpļāpāties. Bija forši iekāpt savā Vētrasputnā. Izrādās, ka amerikāņu slengā Thunderbird nozīmē "lieliski!" Tā vismaz Tildes tulkotājs tulko.

Šoreiz tik daudz, ko gribēju [un ko vajadzēja] atvest no LV, ka čemodānu biju piekrāmējusi tā, ka bija stresaini, vai tiks cauri visām kontrolēm.... Tālu vairs ne 10 kg un soma arī piepūsta, bet tad jau manīs.
Sieviete pirms manis uzlika savu somu uz svariem, bet nešķita, ka darbiniece tai pievērsa uzmanību. Man neprasīju - es neliku. phew, vienai kontrolei garām. Pie metāla detektora prasīja man izvilkt ārā šķidrumus, bet es savu vienīgo škidurma pudelīti biju tā iebāzusi, ka nevarēju atrast, ļāva iet tālāk tāpat. Kaut kas manī nopīsktēja (un vēl saka, ka man dzelzs trūkstot) un sieviete mani apčamdīja no augšas līdz apakšai.
Tiktāl arī ok. Bet šoreiz pirms iekāpšanas lidmašīnā viens džeks tomēr kontrolēja un manu piepūsto čemodānu lika iebāzt kastē. Nu, protams, nelīda, kontroliere teica, ka jāiet iekšā viegli. Izņēmu biezo grāmatu ārā, iebāzu aiz jakas (kabatas jau pilnas ar brūklenēm), iebāzu, ar grūtībām izvilku un ļāva man iet tālāk. :D
Viss, cauri. Esmu lidmašīnā.
Bet šoreiz bija grūti aizbraukt. :(
Nebiju vienīgā, kolēģis darbā teica to pašu.

Eh, līdz nākamai tikšnaās reizei. :*