Magnesia

Iepazinos ar majiniekiem. Pa italu modei man nelava est mazak. Tomer seit palidzeja tas, ka mamma neruna angliski. Bet mammai gadi 86, tomer nepateiksi - ar shtocinju, bet tiri sprigana saviem gadiem.

Dominiks solija mani aizvest pat ne uz tuvako punktu, kur stopet talak, bet uz Zenevu.
Tai diena pavelu izbraucam, piedevam vins piedavaja braukt ne pa shoseju, bet pa maziem kalnainiem celiem, kur skaistak. Ronas Alpi. Tomer izdomaju, ka ir biki pavels un leni iet uz prieksu - neaizstopesu lidz nakamajam punktam sovakar. Pienemu D2 piedavajumu parnaksnot vina maja. Dabonu gulesanu dela istaba un gulta, par cik dela nav majas.

vardu sakot - lauju sevi "lutinat" sava dzD. :)
jauki, ka hostam ietrapijies atvalinajums un sen nav braukajis nekur rinki.

Sai gimenitei pieder 4 zirgi. sieva nodarbojas ar zirgu iejasanu. Vienu gan vini laikam panemusi, lai zirgam ir kaut cik sakariga otra muza puse, kaut nav gados dikti vecs. Skaists zirgs, liels, stalts bijis - izbijis sacensibu zirgs, bet diemzel /piedodiet par valodu/ sapists. Ar stereoidiem parbarots. Pakalkajas ir ieliektas un tik skumju skatienu neesmu redzejusi nevienam citam dzivniekam lidz sim. Virs acim bedres, ka nabags izskatas, ka berem gatavs.
Cits zirgs varda Sortijs - mazliet negants maza auguma pieaudzis zirgs. :)

Aizbraucam ari pie D2 drauga Emanuela, satiku ari citus francuzus. Emanuelam ari pieder zirgi, pat gana daudz, laikam 15. tik neatceros, vai tai skaita bija ieskaititi 5 poniji. Pundurponiji.

Viniem sai regiona populari meklet dzivnieku fosilijas akmenii. Netala ciemata esot atrasti kada dinozaura pedu nospiedumi. Nu es nezinu, nezinu, varbut tie ir makskernieku stasti...

D2 piedava palikt vel paris dienas, tolaik aizvedot mani gan uz Perouges, kas ir izteikts viduslaiku ciemats. Vel vairak ka Gent. Ja par Gent (Be) Sebastians jau izteicas, ka staiga ka pa viduslaiku muzeju, tad Perouges tiesam sajuties ka muzeja. :) Bija jauki, bija ari interesanti muzeja - nebiju redzejusi visadus tadus instrumentus senus un ierices. tur bija ari maksla. ta "maksla", kuru, skiet, ari es varetu uztaisit. vai kads piesakas pirkt par lielu naudu? :)
Ciemats, skiet, nav aprikots ar elektribu, tomer cilveki te dzivo. Nais.

Pierunaju D2, ka tai pat diena varam paspet ari Lionu. Nav verts Lionai veltit jaunu dienu - Perouges ir pa celam uz Lionu piedevam. varbut kadam nepietiek, bet man pietika. izstaigajam vecpilsetu (D2 ir izbijis vietejais sejiene), gandriz miniaturismu muzeju, kur tomer mus neielaida (mes parak lieli, haha), uzbraucam augsa uz to baznicu/abatiju/katedrali vai kas nu tur ta bija par eku ar krustu, ar funikulieri. Tomer lejup pierunaju kapt kajam. Un netika nozelots - paris amfiteatri, kur koncerti notiek. Soreiz tikai miniaturs (Lionai patik miniaturisms). Nu labi, patiesiba tas izskatijas pec kadas grupas meginajuma. Nakamaja amfiti kada grupa trenejas kada cinas maksla. Nezinu, kura - varetu but japanu - ar mietiem melnas eksotiska piegriezuma drebes.
Bija ari dazas citas interesantas vietas lejup, bet aprakstit nav verts.

Pilsetu ar 2 upem ta ka jutos "nogarsojusi", samicitas diplomatu nr zimes redzejusi, saldejumu izbaudijusi un sa un ta, vien zel, ka D2 nedabuja karoto medu nopirkt mammai.

Sis valstis ir maizes edajas. Turklat D2 likas nesaprotami, ka var brokastis est iepriekseja diena taisitus tomatu-mozarellas salatus. Kur tiesi ir vaina - ka iepriekseja diena vai saturam? :) Un dzimumzimes pie viniem skaitas skaistuma simbols.

Vienu dienu ierosinaju, ka gribu patrEkot pa kalniem. Forsi. tur pat nevajag nekur braukt. Netalu no majas sakas taka. Uzkapam un pacillojam. Pabaroju sienazjus. tie tur edeligi. Velak kaut kad ar bildem pastastisu, ko vini ed. :D Taurini ari uz mani ka uz taurinu pievilinoso koku. Tas ir jauki, ka ne tikai odi un erces mani mil. :DD

Pedeja diena pie lielveikala nobrauciju roku gar kadiem augiem un pasmarzoju... mmm. tas tak kaut kas pazistams. D2 sufle - lavanda. Nu ne jau ziedi (kaut kadi kati - neesmu botanikis), bet ejot ara no veikala apnemos saplukt so smarzigo augu.
Lielveikala apnemos atrast kadas pogas, lai sadaritu biksu kabatas un noverstu telefonu krisanu ara. Gumijota auklina jau ir atrasta. Bet pogas tur tikai plakanas parastas. Tacu ir atrasts cits risinajums - termiski piekausejams velcro. jauki. Tagad mani telefoni un citas kabatigas mantas ir drosiba. Nu vismaz - pasargatas no nejausam briesmam. :) sapirkam ari "nelielu" pikniku. Panemu pameginat kaut kadu ipatneju saldo piragu. Francu veikalos parbauda somu saturu pie kasem.

Aizbraucam nopeldeties netala ezera. Pikniku tomer gandriz ari apedam. Njam. si diena bija pagarinajums, jo nak hosts nav pieejams.

Tas saldais bija nenormali parsaldinats, ka skebinaja.

Bet nu rit ir jadodas talak.
Dabuju zinat no Fribourgas hosta Sebastiana (S2), ka 5dien taisas but tusins. No otra hosta uzzinaju, ka sestdien tur sakas Jazz festivals. jauki. Celojuma kartiba tiek samainita par godu Sveices jauniesu un pasakumu petniecibai. :)

Bet loti jauki Francijas iepazisana tika paplasinata. :) Prieks ieksa. Par forsiem cilvekiem, neparedzetiem pozitiviem notikumiem un visu parejo. :)

Piektdiena. Pirmā diena, kad nekur nav jāskrien. Bet arī tikai tāpēc, ka man nepazvanīja no 1. slimnīcas, jo neatbrīvojās neviena vieta uz magnētisko rezonansi. Laikam nav lemts.
Tas, ka nekur nav jāskrien fiziski gan nenozīmē, ka maz, ko darīt. :D Bet tie ir sīkumi. :)

Pirmo reizi šī vaļinājuma laikā izjāju ar zirgu. Iemācījos vēl stabilāk rikšot un patīkamāk sarunāt ar zirgu kopējās darbības. :) Bija forši. :) Forša trenerīte mūsu stallī. :)

Vakarā ar hēlija pilno piraņju ciemos pie mazās radinieces.

Un šodien kārtoju un kravāju mantas un lidoju atpakaļ. :(

Bija raibas 3 nedēļas. Izdarīju daudz, bet ne visu, satiku daudzus cilvēkus, draugus - visus, kuri gribēja satikt mani. Izņemot varbūt vienu, bet tur ir nopietns iemesls. Iepazinu vēlreiz sevi no cita skatu punkta, atskatījos pagātnē, ieskatījos nākotnē, sāku mīlēt sevi un, iespējams, piedzimu no jauna. Tā daži to gribēja nosaukt. Iespējams tas pasargāja mani no kaut kā trakāka. Bija arī cita zīmīga diena kalnos. Bet par to plašāk tiem, kas koncentrēti gribēs zināt.

Maz, kas palicis no traumas pierādījumiem.

Manīs, ko dzīve tālāk nesīs.

mamma man pajautāja... kāpēc es nevaru veltīt kādu dienu arī laiskai atpūtai savā atvaļinājumā un beigt skraidīt riņķī?
Nu, lūk, nezinu, laikam nav lemts. Pagaidām ir dienas, kad nav vēl nekas konkrēts ieplānots, bet parasti spontāni aizpildas tomēr. Laikam neesmu tā, kas dīkā sēdētu, kaut ir daudz lietu, ko vajadzētu arī bez skraidīšanas izdarīt.

Sāku pamazām izskatīties gandrīz normāli. Tā it kā vīrs būtu tikai mazliet dusmīgs bijis. ;D

Bet brauciens ir galā. Bija savādāk kā citreiz. Kā nu ne!? :D ar tādiem ekscesiem. Kompānija arī par 50% bija cita. Bija jauki kopumā, taču jāsaka, ka negribu vairs braukt slēpot februārī. grrr... Gan tāpēc, ka ceļi pilnāki ar auto, gan tāpēc, ka uz kalna trūkst "gaisa", gan tāpēc, ka radiovadāmo (© Didzis) traki daudz.

Jāizkrāmē čumodāni, jāizmazgā veša, sevi, jāsarēķina grāmatvedība un varbūt pārmaiņu pēc jāaiziet agrāk gulēt. Šo opciju parasti neizdodas piepildīt.
Joprojām, šķiet, ka neatceros visu, kas rīt ir paredzēts darāmo sarakstā (jo, protams, neierakstīju tiklīdz ienāca prātā), bet gan jau... Būs tā, kā jābūt, cerams. :)

Nu jā, saņēmu jau sms ar jautājumu par distanču slēpošanu.

Pārsteidzu dažu labu ar savu esamību LV kā tādu...

Un paguvu atcerēties pirmdienas jezgu ar darīšanām. :D viena probza - telefona nr vajadzīgs, bet pazudis kopš vecais telefons nokārās. :D

Un jā - protams, jādodas pie apdrošinātājiem un jākārto šitā lieta - visus gadus esmu apdrošinājusies un te nu pienāk reize, kad jāizmanto.

njā... nu visi mani iemesli kopā ņemot neesot tik nozīmīgi, lai piešķirtu man pagarināto atvaļinājumu (vairāk par 2 ned). Kāzas būtu pietiekams iemesls. Tomēr tas nebūs iemesls, lai precētos. :D
Turklāt - HR neesot tas, no kā tas atkarīgs. Bet Peirolis. Diez kādas cerības viņa manī neviesa - nebūšot godīgi, ja man piešķirs, kad iepriekšējiem darbiniekiem neesot piešķīruši pagarināto vaļinājumu.

Es nevarēšu laikam ņemt pēc tam atvaļinājumu 90 dienas. Bet ceru, ka man nevajadzēs par to uztraukties vairs.
Izrādās, HR menedžere ir poliete.

Bet patiesībā sāk rasties aidizdoma, ka varbūt man nemaz nevajag to pagarināto atvaļinājumu... Bet ej nu sazin, kā ies ar tā jaunā darba meklēšanu...

Nu - forma ir aizsūtīta. Tālākais ir likteņa ziņā - lai notiek, kam jānotiek!
Nedēļa jāgaida. Cerams, ka pa nedēļu avio cenas nepieaugs drastiski... ja nu kas...

Sāku apsvērt domu par kārtīga velo pumpja iegādi. Šobrīd visu laiku tiek lietots Uģa pumpis - galīgi nojāts. Bet jāpamēģina aizvizināties līdz kādam benzīntankam un iepūst gaisu riepiņās tur - vai tā mana velo vaina via Uģa pupmja vaina... ka nevaru piepumpēt riktīgi to sadurto kameru.
Kaut gan tā būtu vēl papildus apkraušanās ar vēl 1 mantu.

lai pieteiktos uz 4 nedēļu atvaļinājumu, ir jāaizpilda 1 speciāla forma... Kur ir 5 punkti. Ja kādā no tiem izpildos ar atbildi "nē" - tādu atvaļinājumu man neredzēt. Es neizpidlos pašā pirmajā punktā - gads nav nostrādāts.

Man tika dota iespēja parunāt pa tiešo ar HR departamentu. Rīt nozīmēta vizīte.

KO man TĀdu viņiem pateikt, lai viņi saprot, ka jādod. Pateitk, ka iešu prom, ja nedos (ko principā šķiet, būtu gatava arī realizēt)? Nezinu, vai tas nostrādās un nepadarīs situāciju sūdīgāku. Saslimt nejauši arī nevarēšu, jo būs aizdomīgi. Neko emerģencisku nevaru izdomāt. Negribās kādu "pataisīt" par beigtu vai ko tml.

Vakar pirmā darbadiena...
HR joprojām nav apdeitojis savus kontraktnieku sarakstus - līdz ar to - man nepazvanīja, lai noskaidrotu, vai nevēlos gadījumā paildzināt savu atvaļinājumu. Rezultātā - 4 h bija jānostrādā. Tad deva izvēlēties - iet uz outboundu vai mājās. Bet biju priecīga tāpat, jo gribēju titk uz lielo Tesco, kas nav tālu no darba - nopirkt Antrai dāvanu. Citādi varb'tu būtu turpinājusi strādāt outboundā, it īpaši tāpēc, ka atvaļinājuma dienas vajadzētu taupīt...

..jo gribu februāri ņemt brīvu, apvienojot 2 ceļojumus. Bet rrrr... it kā maksimums, ko dodot, ir 3 nedēļas. :( 4 nedēļas nedod. Viens esot saslimis pirms atvaļinājuma un kopskaitā dabrā nebija mēnesi - atlaida no darba. Viņš bija kontraktnieks. Vot tā! Vot brutāli nedod! Un inbounds nedod arī neapmaksātas stundas. Outbounds dod, a mūsējie - ņifiga... grr.
Bet nu redzēs. Ļoti lieku cerības, ka man izdosies izveikt manipulācijas un tikt prom uz 4 ned. Ļoti, ļoti.... ceru, ka visa pasaule sadosies rokās, lai man šeit palīdzētu. :)))))

Šodien cita interesanta diena... Veļļoju uz darbu un nez kamdēļ taisni aizdomājos - ja man kādreiz sanāk, braucot uz darbu, kāda šaize ar velo. Pēc 1 minūtes!!!!! pusceļā starp mājām un centru priekšējais rats sāk šņākt uz mani. Tā viļņveidīgi. Bremzes klāt neskaras, nekas cits arī nē... Pēc brīža - riepai mīkstais.
Bet vēl tak gribēju iztestēt jauno gps speedo aplikāciju telefonā uz velo...

Njā... Mirkli vēl domāju turpināt cēlu līdz centram ,tur piesiet riteni un tālāk ar taksi. Bet tomēr izdomāju vest mājās un atstāt tur.

Biki nolažojos ar lēmumu braukt ar taksi - izsaucu ta viņu. Parasti šie ierodas ātri, bet šoreiz tieši 10 min pagāja kopš zvana un tas bija par vēlu, lai pagūtu laikā. Sapratu, ka būs jāņem flexy laiks. Un tad ar taksi nav jēgas - varu ņemt otru velo un pēc pusstundas būt darbā. Sāku jau taksim teikt, ka nevajag man viņu vairs, bet šīs sāka kašķēties. Un jau ceļā tik pateica, ka jāmaksā 2 poundi un tad viņš brauc prom. Būtu viņam iešķiebusi to divnieku un lai tinās. Bet nu labi... Ir, kā ir. Vismaz atradu laiku uzklabināt šeit kaut ko.

Būs jāmeklē šodien kāds, kuram auto brīva vieta.

Nedēļa pirms atvaļinājuma pārdzīvota.

Pasaules gals arī pārdzīvots. Phew... Tas gan bija smagi. :) Tagad laikam laika skaitīšana jāsāk no pirmā gada. Un jāapsveic visi ar jaunu dzimšanas dienu. :)
Patiesībā pasaules gals nemaz netika pareģots, tika pareģota pāreja - kā vienmēr - žurnālistiem visu vajag sakrāsot melnāk. Es gan to nekādīgi neizjutu, nedz fiziski, nedz ēteriski, nedz emocionāli. Ažiotāža. Tas viss notiek pakāpeniski un acij nemanāmi.
Kāpēc žurnālistus nesauc pie atbildības par tautas maldināšanu?

Kulītes zem acīm laikam ir beidzot uzsūkušās.

Iegādātais velo ir pavecs un caurdurta riepa vecā tipa stīpā nerullē. Kā ļerpata neļauj ratam griezties. Izbrauciens beidzās ar pastaigu un velo pa daļai nešanu - stumšanu uz pakaļējā rata ~ 10 km. Ne manām rokām. Es vienkārši stūmu.

Riepas ir jaunas. Manāmi. Kameras arī ne reizi nelāpītas. Bet riepas, lūk, stīpā neturās, izskatās deformējušās. Bet pēc konsultācijas servisā nomierinos - vajag vnk papildu piepūli pumpējot.

Noskatītas filmas reizes 3 vairāk kā pa visu gadu. Bet ar kinomāniem sacensties nevaru. Ar piromāniem ne tik.
Crocodile Dandy (kuro rreizi? just for fun). Click. Angel.A. Ice Age, A Mammoth Christmas. Ice Age, Continental Drift (relaksam un vieglai jautrībai). 2012 (par godu šim gadam). Powder (redzēta jau iepriekš). The Postman. Black Beauty (redzēta vairākkārt).
Varbūt kādu piemirsu. Filmu izvēlei ir zināma korelācija. Online filmu saiti pārsvarā piedāvā vecas filmas...

Iebūvētais karšu lasītājs pārstājis uztvert kameras karti.

Pirmais atvaļinājums, kas pavadīts gana bezmērķīgi. Allaž esmu ņēmusi tos tad, kad ir konkrēts mērķis - ceļojums, aktivitātes utml. Kaut gan konkrēts iemesls bija gan.

Karstvīnu degustācija autrumeiropiešu stilā - netālajā parkā ar bērnu atrakcijām. Ar termosu palīdzību. Karuseļšūpoles bija foršas. Varu jautrību uz nelīdzenas vietas uzrīkot. Pistācijas - angļu urlu versija? Treniņbikses nevienam no visiem 8 nebija paķērušās.

Izpildījām Ziemassvētku minimumu - baznīca, nē taču - katedrāle - apmeklēta, mise noklausīta. Katedrāle izstaigāta. Bildes iegūtas. Vēl joprojām manis neapskatītas. Eh, ak mēs, aušas. 10to tiesu aizmirsām atstāt. Ingai gan sanāktu šķirties no pieklājīgas summas tad. :)

Beidzot nopirku kajaka brunci. Nu tik iešu uz baseina nodarbībām. Nočekoju kajakeru kluba forumu un noķēru atgādinājumu, ka šī ir vienīgā piektdiena, kad tur nekas nenotiek. :D Un šī ir vienīgā piektdiena, kura man ir brīva. Nu labi. Gan jau bruncis noderēs. :) varbūt paņemšu speciāli kādu citu piektdienu brīvu. Nevis varbūt, bet noteikti (nu ~90%).

Toties E-touch cimdiņi atlidoja aš no Ķīnas un laikam darbojas.

Vai esmu iesīkstējusi? Pa 4 mēnešiem? Ka nagus sāku vērtēt augstāk par iespēju parāpelēties pa "klintīm"? Nu jā - grūti manā darbā tos izaudzēt. Bet tomēr? Iepriekš uz vietas ar līdzpaņemtajām standziņām šņik šņak. Varbūt tāpēc, ka apgleznoti? [nē, salonā neesmu bijusi]. Nē, drīzāk tāpēc, ka nejutu īpašu atbalsi par šo ideju kā tādu...

Inga piepūtusi vaigus un vēderu iejutās Santa (no vārda "Saint"?) Klausa lomā. AK jel, man arī nācās kaut darīt citiem par jautrību...
Dāvanu drudzis... Nejūtu vajadzibu pēc tā vairs.

Tagad man ir ļoti daudz visādu smaržu vīraka kociņi. Varēšu kūpināties līdz nelabumam. Ir kāds kompanjons ostīšanai?
Bet twisteri neviens neparakstījās spēlēt. Vietas, redziet, tomēr par maz krītošiem ķermeņiem. :)

Veikali arī izstaigāti, gan pirms ziemīšiem, gan boxa dienās. Visi šopingcentri, lielie apavu veikali - nekur par saprātīgām naudām saprātīgus apavus nevar dabūt. Nepatīk arī tā burzma un trakums.
Līdz beidzot kāda necila, klusa bodīte, ar pārdevēju ne-vietējās izcelsmes, nodemonstrē kaut ko labu. Pat ar variantiem. Nebūs gan iespēja izmēģināt pagaidām, jo ārā silts - pietiek ar rudenīšiem. Nekas.

Pēdīgā dienā suvenīru iegādei iecerētais veļļojiens uz lielo Tesco izvērtās par rīta rosmi, jo veikals bija JAU ciet. Nu rīts ir tad, kad tu piecelies...

Bet galva pilna ar tik daudzām lietām, ko gribētu/vajadzētu izdarīt. Atkal jau. Tas laikam nekad nebeigsies. Pamazām arī ķeršos klāt.
Laikam jāsastāda vecais labais saraksts. TIk, vai tas saraksts nesanāk kā 1 no darāmajiem darbiem? :D
Vajag vēl 1 atvaļinājumu. :D Teorētiski jau varu paņemt. Un to vien darīt kā vaļināties.... Jānoskaidro, cik īsti man pienākas. :D

Forši!
Dabūju atvaļinājumu decembra beigās. :)

Forši. vinnēja mazākais ļaunums, kā latvieši iemīlējuši teikt par vēlēšanām - Obama uzvarēja. ;D

UPD. Ak, un jā, atcerējos, ka lašiju rakstu par Vangas pareģojumu (no kuriem daudzi piepildījušies) - ka ASV pēdējais prezidents būs melnais cilvēks. Amerikā var ievēlēt 1 cilvēku maksimums, uz 2 termiņiem. Tātad ASV gaidāms gals tuvāko 4 gadu laikā??
Varbūt šogad decembrī?

Un vēl 1 forši!
Jau sen domāju, ka būs jauki braukt no rīta uz mājām, kad pietuvosies "ziemas virsotne" un saule ausīs aizvien vēlāk. Jau šodien sāku izbaudīt saullēktu. Vārdu sakot, no rīta likās stipri savādāk jau pat nekā vakar no rīta. Drīz varēšu ik saullēktu mīties mājās. :) Vienīgi ne visai, ka saule mugurā spīd. Bet tas nekas.

UPD. Tā laikam tomēr sanāk, ka rīti /vismaz/ Austrummanglijā ir saulaini. Ja ne saulīte, tad ne reizi neesmu braukusi pa lietu no rīta.

Poundiniekā beidzot parādījās velo rem-komplekts. Nu tak - katram gadījumam paņēmu. Ielāpi un līme izskatās nekvalitatīvāki, bet gan jau derīgi tāpat, un tie instrumenti kameras izņemšanai nemaz neizskatās saudzīgi - ar asām malām, bet man ir savējais. Toties atslēgu komplekts ar riteņa noskrūvēšanas tūli ļoti noderēs. Jo manam tūļu komplektam, šķiet, tā ir vienīgā iztrūkstošā detaļa. :D

Šodien nez kāpēc vajadzēja aizpildīt katu kādu nevajadzīgu papīreli no HR dienesta. tipa - par to, vai man nav kādas slimības esošas vai bijušas, kādas attiecības ar alkoholu. (nu neesam mēs draugos, kur nu vēl - tuvākās attiecībās). Tas viss tipa - vai nakts maiņa ir man piemērota...

Bija atnākusi vēstule, kur jāpieraksta katrs mājinieks, kurš dzīvo mājā - tipa vēlēšanām... Figu, neba iešu vēlēt, pat, ja man kāds par to maksās, bet tur rakstīts, ja netiks aizpildīta tā forma, tad paņems un iekasēs 500 vai 1000 fantikus kā soda naudu. Saraksts tika aizpidlīts, es tajā netiku ierakstīta. Ļoti labi, paliksim diskrēti... :D

Bet vispār - kādi ieteikumi Skotijai?
Taisos uz turieni aizdoties (šoreiz tālāk par Werringtonu :D ). >Nedēļa būs turienē.
Kopā ar Polu, ar auto. Auto gan tāds niķīgs, viena ķibele pēc otras pēdīgā laikā. Bet nu - Pols tagad ir RAC klients, tā, ka viņiem būs jāvelk mūs atpakaļ uz Polishborough (© Krists), ja gadījumā nolūzīsim... :D

Ir iegādāta mugursoma, kura manai mugurai laikam par lielu, bahilas, waterproof bikšeles un telefona lādētājs iekš auto.

Waterproofenes uz dabru sanāca notestēt tikai 1 x no visām darbdienām. Vistrakākais lietus ar pērkonu bija we, protams. Bet to, ka mugurene par lielu - ietestēju, braucot uz poļu bāzi un atpakaļ vedot tādu vezumu, tādu vezumu... kādu mans baiks vēl nekad visticamāk nav vedis savā pičpaunā. Bija aptuveni tikpat smagi kā stiept kajaku plecā (tas man ir ever so heavy stuff - spiež pie zemes, aprakstīt nevaru), plus vēl maiss pie rokas un grozs pie otras. Nekad neesmu braukusi tik lēni, bet kājām iet būtu tomēr lēnāk un tad būtu jāšķērso ielas. Lietus arī līņāja, kas redzamību samazināja...
Bet varbūt tomēr izdosies vēl saregulēt kaut ko.

Bet laikam esmu kļuvusi atkarīga no iepirkšanās. :D Jeb atkal iepirkties biju pie bada sajūtas. :D Bet nu labi, tas bija izņēmuma gadījums arī, jo vajadzēja sapirkt dažas neordināras lietas. Kā nekā gribēju taisīt saldējumu, paštaisīto. :)

Par pirmo!
Esmu dabūjusi atvaļinājumu darbā. 2 gab. Augustā nedēļa un septembrī gandrīz divas.


Par otro!
Man ir biļetes uz Latviju!!!
:))))
Divos virzienos...

"Gaidības" būs beigušās... :D

Bet tā fiziski tagad sāksies intensīvas...