Magnesia

Nu tak, to nācās secināt, kaut parasti es skeptiski šo citātu vērtēju.

Darbā atkal izsludināja pieteikšnaos uz zilo badžu, kas nozīmē strādāt pa tiešo AMazonē, nevis caur aģentūru. Tikai jūlijā noteikums bija, ka nedrīskt būt neviens kavējuma soda punkts. Tāpēc pat netērēju savu laiku, lai rakstītu pieteikumu.
Divdomīgi pašai šķiet, ka iekšēji nav vēlme tur palikt, bet gan meklēt citu darbu. Bet tomēr, kamēr meklējās, tikmē rlabāk dabūt pa tiešo. Kas zin, uz cik ilgu laiku meklējumi ievilksies (kad tie vispār varēs sākties?). Un pēc jaunā gada viena daļa preču vairs nenāks iekšā (cauri), līdz ar to darba apjoms būs kāda labi, ja trešā daļa.

Trešdien šie izsludināja atkārtotu konkursu ar pieļaujamu 1 punktu. Nu tad... vāveres ritenis iegriezās straujāk... Vajag taču 2 dienas pirms atvļinājuma... Kā vienmēr. viss sakrīt uzreiz virsū... saprotams, ka citi plāni un darāmais tiek atlikts, jācep viss augšā...

Kolēģei, kura jūlijā tam izgāja cauri, uzprasīju, kā viņa rakstīja pieteikuma vēstuli. Viņa pati piedāvājās atsūtīt uz e-pastu. Jau tas šķita liels atvieglojums. Kaut ko nomainīt, pārtaisīt, bet galvenais, ka lielais blāķis nav jāgudro.

Šausmīgi man nepatīk tās pieteikuma vēstules, jo tas nozīmē, ka sevi jānovērtē, bet to man ir grūti izdarīt, lai pati justos, ka tā ir taisnība, ko varēšu pēcāk ari aizstāvēt.

Viņa atsūtīja ne tikai PV, bet arī CV un bildes ar Amazones pamatvērtībām, kas noderēs intervijā.
Vismaz uzzināju dažas nianses gan CV, gan PV'ei. Bet teksts iekš PV tā kā īsti neatbilst manam raksturojumam...


Sēdēju un klabināju CV un paralēli (kā vienmēr) iedomājos uzprasīt kolēģim pickerim, cik viņš saņem Amazonē, strādājot caur citu aģentūru. Ieeju fizionomiju grāmatā un kamēr čekoju jaunumus un paziņojumus, viņš mani noķer pirmais... Tas gan nozīmē arī to, ka var sanākt zuadēt laiku, bet uzcept CV un PV ir ekstra svarīgi...

Papļāpājam un es ieminos, ka jābaksta augšā PV. Sak', lai es nokopējot no paraugiem internetā. Bet nu nav jau laika lasīt tos paraugus un ķidāt, kas der, kas nē. Viņš (angļu filologs) paņēma un iekopēja tekstu (nez no kurienes), kuŗš šķita pat gana sakarīgs un visai universāls, kuru varu arī sev piekabināt. Aiziet!!! PV'ei samiksēju Rinalda un Anetas tekstus, pati pierakstīju 2 vārdus un PV gatava. CV arī uzcepu. Aizsūtīju Polam uz ģenerālpārbaudi. Krists piedāvājās aiziet uz bibliotēku un izprintēt. Bet beigu beigās Polam tāpat sanāca šodien (vakar) braukt uz pilsētu, viņš bija izprintējis visu un atveda. Atlika aizpildīt septiņlapu pieteikuma formu u ndarbā uz vietas vbēl iekšējo kaut kādu birokrātisko papīru. Šodien nodevu kopā ar dažām kopijām un, pheeew, tāds kā kartupeļu maiss novēlās no pleciem.

Ko es bez draugiem darītu?? :)))) :***

Visu esmu paspējusi. Nē, nu labi, citus ieplānotos darbus nē un arī gatavoties Skotijai nesnaāca, bet šai ziņā paļaujos uz Polu pilnībā. Un ko tur baigi gatavoties, es būtu pa ceļam visu iepirkusi. Viņš visu ir atradis, sameklējis, nopircis utt. Vairāk kā vajag... :) Bet malacis. Novēlu, katu visām sievietēm būtu tik stiprs vīrietis. Viņam arī patiesi aizņemta nedēļa.
Šonakt sapakoju mantas un...

Voyage, voyage... :)))) AIdāaaa!!! Skotija - gaidi mani!

PS. atliek cerēt, ka AMazone neiedomāsies mani izsaukt uz interviju atvālinājuma viducī...

Bija atnākusi vēstule, kur jāpieraksta katrs mājinieks, kurš dzīvo mājā - tipa vēlēšanām... Figu, neba iešu vēlēt, pat, ja man kāds par to maksās, bet tur rakstīts, ja netiks aizpildīta tā forma, tad paņems un iekasēs 500 vai 1000 fantikus kā soda naudu. Saraksts tika aizpidlīts, es tajā netiku ierakstīta. Ļoti labi, paliksim diskrēti... :D

Bet vispār - kādi ieteikumi Skotijai?
Taisos uz turieni aizdoties (šoreiz tālāk par Werringtonu :D ). >Nedēļa būs turienē.
Kopā ar Polu, ar auto. Auto gan tāds niķīgs, viena ķibele pēc otras pēdīgā laikā. Bet nu - Pols tagad ir RAC klients, tā, ka viņiem būs jāvelk mūs atpakaļ uz Polishborough (© Krists), ja gadījumā nolūzīsim... :D

Ir iegādāta mugursoma, kura manai mugurai laikam par lielu, bahilas, waterproof bikšeles un telefona lādētājs iekš auto.

Waterproofenes uz dabru sanāca notestēt tikai 1 x no visām darbdienām. Vistrakākais lietus ar pērkonu bija we, protams. Bet to, ka mugurene par lielu - ietestēju, braucot uz poļu bāzi un atpakaļ vedot tādu vezumu, tādu vezumu... kādu mans baiks vēl nekad visticamāk nav vedis savā pičpaunā. Bija aptuveni tikpat smagi kā stiept kajaku plecā (tas man ir ever so heavy stuff - spiež pie zemes, aprakstīt nevaru), plus vēl maiss pie rokas un grozs pie otras. Nekad neesmu braukusi tik lēni, bet kājām iet būtu tomēr lēnāk un tad būtu jāšķērso ielas. Lietus arī līņāja, kas redzamību samazināja...
Bet varbūt tomēr izdosies vēl saregulēt kaut ko.

Bet laikam esmu kļuvusi atkarīga no iepirkšanās. :D Jeb atkal iepirkties biju pie bada sajūtas. :D Bet nu labi, tas bija izņēmuma gadījums arī, jo vajadzēja sapirkt dažas neordināras lietas. Kā nekā gribēju taisīt saldējumu, paštaisīto. :)