Magnesia

Nu jau atkal jauna klave. :D Vacu, pie tam - abolveidigaa, bus jancigi teksti. Bet ekrans beidyot normals. Prieksh manis.

Caurums labaja ikskjii. Traks jau nav, bet netirumus aiyturet nevar no ieklusanas. Gan jau bus labi.

Ka jau mineju Marie mani stacija sakolekteja un aizveda pie sevis. Nopirku mums abam saldejumu. Karsts te riktigi - 30 gradi laikam bija. Uzreiy sapirkam paiku, ko velak pagatavot. Tad panjemam vellapedus no nomas (pirma pusstunda ir par brivu) un aiyminamies lidz upei. Pilseta ljoti netira, diezgan piecukota, M rajonaa visas sienas apkjepatas. Tadi pirmie iespaidi.
Pecak aizbraucam ar pramiti, kuri tur kurse ka tramvaji, uz jauku pludmali, kur pilns ar vietejiem, smilshu pludmale (tiesa, pilna ra mesliem, t.sk., splestiem stikla gabbaliem), pec tam ari akmenjaina.

Sagribejas alu. Nu ne alu alu, bet tadu saldaku variantu. Reti, kad man vispar alu prasas. Bet biju iyslapusi un limonade nebija varants. Pie tam tas alus dzeriens bija letaks par limonadi. Tas bija laikam Altzer kaut kads - alus ar sprait? Tas bija perfekts shim mirklim. Izbaudiju ar katru shuninju. Kadam laikam slapes remdetas.
Pabaudijam vilnju skanjas, kopejo noskanju, saulrieta priekshspeli... un ar tramvaju uz majam, kad saka est gribeties. Sutonja pamatiga un apzinajos, ka vairak gribas dzert ka est, jo udeni lidzi nepanjemu.

Aizbraucam majas un sapratu, ka gatavot neko negribas, nogurums ir panjemis mani mazliet sava vara. Un ari M. Tapat est negribetu - dabuju udeni atdzerties. Un vienigais, ko dabuju ieksha, bija kaut kads shokoladigs mushlju pasakums ar pienu.

Bet shodien gan pec brokastim uzreiz uztaisijam est, lai atnakot majas, paika mus sagaiditu. Shoreiz risu bus ta pamazak, bet nu nekas. Uztaisisu shobird to pashu recepti, ko puishiem Danijaa - tie man prasija recepti tamam. Absoluti vienkarsha, bet rezultats garshigs. Vienu knifu ari Edvins man paradija. :)

Treshdien paredzets barbekju ar M draugiem. Bet treshdien pa pilsetu bushu viena pati, jo M. stradas.

M. ir par karstu nakti, bet man pilnigi normali. Es laikam esmu pieradusi pie savas istabas LV, kur logi visi uz austrumiem un saule riktigi cepina, ka juties ka uz pannas.

Tiesa, abas kaut ka jutamies joprojam nogurushas. Bet es jutos jau mazliet atzjirgushaka, kaut mugura sapeja vel no rita (laikam no guleshanas uz piepushama matracha?).

Nu tā... Paldies Tev, Zvoiedrija, gan par jauko laiku, gan viesmīlību. Paldies mīļajiem draugiem, ka uzņēma mani, pie tam - ļoti viesmīlīgi un atvērti un jauki, un ļāva man izbaudīt visu. Tas nekas, ka varbūt nevarēja man veltīt tik daudz laika. Biju gan apsvērusi domu palikt vēļ 1 dienu gan pie A!, gan pie A2 (varbūt arī vajadzēja), bet sanaca kā sanaca un man būs iespēja lidz D tikt ar vienu transportu - ar paša D darba transportu. šōbrid esmu pramja stacijā. Bet...

Ar pārsteigumu - biļete uz vietas pērkot ir par ~12 Ls dargaka + ekonomiskas biletes ari izpirktas. Pie tam esmu parak nogurusi, lai dotos talak ar stopiem vai pat mekletu, kur parnakshnjot sho nakti, bet nozjeloju mazliet, ka nbebraucu ar to vacieti lidz Malmo, jo bilete ir 2,6 x dargaka neka planots. Bet nu nekas - notiek, kam janotiek.
Vismaz ir iespeja uzladet manus 2 telefonus. :)) Un notiesat avokado maizi. Lūkoju kaut cik necik ari izstaipit kaju muskuljus, jo smeldz jau tagad.

Pecak aizdodos tuvak vartiem un sastadu kompaniju uz gridas sedetajiem, turpinot ladet telefonu. Piesedos speciali tuvak 1 džekam ar mugursomu un vēlāk ieraugu miera simbolu viņam uz rokas. Apjautajos, uz kurieni tad ceļo. Uz Islandi ar prami. Nu sākam plāpāt un tusēt kopā. Gēteborgietis. Var just, ka zviedri tomer nav ipashi familiāŗi ar stopēšanu. Bet loti jauks puisis. Sirsnīgs un atsaucīgs.

Uz prāmja atradam samera labas vietas guleshanai, bet ta izradijas dzivnieku zona, lidz ar to ar vietu bija ta 50/50 + ik pa laikam sunji tomer ierejas. :D Lidz ar ko paguleju varbut max 20 min.

Tikām lidz Danijai 3 h (atrak neka dienas reisi), tusejam pa terminali DK gala, jo gulet gribejas un man lidz D atbrauc, ir kadas 8-9 h, Oskaram pus6 vilciens. Bet terminali, izradas sledz ciet plkst 4 no rita. Sodiba, bet nu vismaz Oskaram izdevas atrast 60 dāņu kronas kafijas automātā, kam par godu dabūjām abi pa karstai šōkolādei. Atradām staciju, kur ari nobāzējāmies lidz Oskara aizbraukšanai. Nogurums pamatigs, bet tur beņķī ne gulēšanai. Gribētos no rita izstaigat pilsetu ar, bet ne ar somu, bet somas depozita var nodot par 10 nieka kronam, kaut man nav pat vienas kronas. Un shoreiz neizdevas ari nevienu atrast.

Kaut ka notusejam un pec viņa aizbraukšanas kaut ka izdevas tomer iekartoties un pat aizmigt uz ta benkja.

Tikko redzēju, ka ara sualite, nolemu iet pamaklet kadu parku, bet par sodibu sev SE pramja puse atrasto bukletu ar Frederika ostas kartem aizmirsu tur, kur panjemu, bet shai puse - nviena sakariga bukleta. TOmer, cik atcros - ne cik daudz parku te neredzeju, tapec gaju, kur acis rada un atradu kaut kadu samera tiru zales plekjiti ielas mala. :D Tur nometos guljus un vel paguleju. :D Dazji vietejie izbriniti iereca, bet man pofig. :D Paklausijos muziku sava telefona un pakaifoju. Tas nekas,k a vinja sledzas ara ik pa laikam kaut ka.

bet vejsh gan shausmigs shejienē. Brrr.

Nogurums šodien... visas maliņas sāp... pat tās, kuras negaidīju... sāpam. Kājas dažādās vietās ir pilnīgi saprotams, rokas arī saprotams, dibena un muguras pretenzijas arī saprotu. Pleciem un sprandai jau attaisnojumu grūtāk rodu, bet galva un acis - vienīgais, ka saspringums? tas zirga belziens? nogurums kā tāds? Karstums? Vai viss kopā? brrr...

Nav seja traki apdegusi, bet iesauļota ir un tā sūrstēšana aiz tā, ka nepieradusi pie saules. Un tagad man laikam vienmēr būs sejā redzams sirsniņas zīmogs. :D sirsniņa uz deguna pamatnes - katru reizi, kad iesauļošos?? vāks. :D

Esmu pagalam...nogurusi... laikam JAU iešu gulēt. Nu kopš LV, atkal paŗeju uz rīta režīmu. Bet šitik agri esmu gājusi gulēt tik reizes, ka...visādi debesu spīdekļi aptumst biežāk kā es eju gulēt tik agri. :D

laba svētdiena... ko padarīsi. no rīta aiztransportēju 2 vācietes uz Lilasti zirgu pārgājienam... Pēc tam viņas savācu un aizvedu uz lidostu, bet pa vidam visādi citādi darbiņi un "nedarbiņi". Izjāju ar 2 dažādiem zirgiem. Vienam riksītis tāda tipināšana vien, otram solis tik liels, ka riksis ir atsperīgs. Bet ar abiem interesanti. Jāt bija vieglāk nekā staigāt nokāpušam no zirga. :D Rīt kājas droši, ka jutīšu, dibenu jūtu jau tagad. :D Plus vēl šašliku cepšana par godu kāda dzimšanas dienai un vēl viens laba vīna atklājums. Šoreiz šis Rieslings. :)

Vakar arī stallī bija jautra diena... Hohmas ar zirgiem vecmeitu tusiņa ietvaros. Bet zirgi tika izpušķoti smuki. ;) Stallī liela jezga, bet manai galvai pietrūskt sitienu laikam. Viena ķēvīte tā netīšām man iebelza pa pieri. Nošķindēja vien... Cerams, ka viss ok. bet ne skrambiņas.

Nezinu, vai nu tiešām šodien tik ļoti saulē sacepos (laikam izjāžu laikā), ka vakara saulē sēžot, nevarēju izturēt - seja cepās, ka gribēju to padusē bāzt. Ja sūrst jau tagad - kas būs no rīta? Ko lai uzsmērēju? :) Solītais lietus visu dienu neiestājās.
Anglijā pie saules grūti pierast. :D

Bet ar Āzijas ceļojuma daļu iet pagaidām kā nu iet... Biļeti vēl negribas pirkt, nezinu vēl, kā būt ar vīzu. Aizrakstīju vēstniecībai. Ceru rīt saņemt atbildi.
bet Ēiropas sadaļai vēl mazliet šis tas jāizdara. Bet šobrīd aktuālais - vajag ceļojuma sandales, jo nezin kādā veidā manas iecerētās ir saplīsušas. Neatceros, ka tās būtu saplīsušas, kad pēdējo reizi tās vilku... Bija ērtas, labas un neberza nekur. Otras berž. Bet bez sandalēm nekā.

Īkšķa nagam sāku līmēt apkārt plāksteri - tīri tamdēļ, lai šis kaut kur aizķeroties nenolūzt skaļa kliedziena pavadīts.

Tātad sāku iejusties atkal LV vidē. Un priecāties no sirds par vasarīgu laiku, par iespēju vilkt kleitas beidzot un izbaudīt sauli visā tās godībā. Tiiik forši būt atpakaļ. Jau ilgojos pēc draugiem, bet neko darīt. Tur man bija aktīvāka sociālā dzīve.

Ry uzdāvinaja kolosālu atvadu kartiņu. Eh... Labi, ka viņš atbrauca tai rīta agrumā atvadīties - tā būtu atstājusi i telefonu, i visu ko :D Palīdzēja vēl no rīta, jo man bija tāds nogurums bijis acīmredzot, ka modinātāju nedzirdēju un paldies, Dievam, nē, šoreiz Ry, ka zvanīja man, pirms braukt pie manis - pamodināja mani vismaz tad. Pusstunda slaikā nepaspēju paēst brokastis, bet tai stresā tas arī nebija tik svarīgi. :D Visu pārējo pa lielam - paguvu.

Viņš pirms pāris nedēļām izteicās, ka nožēlo, ka na pavadījis ar mani vairāk laika. Sweet.

Pēdējās nedēļas bija MAD. Viss jāsapako, jāsāk plānot mani piedzīvojumi, kontaktēt manu piedzīvojumu potenciālie līdzzinātāji un liecinieki. Meanwhile jāblefo darba devējam un aktīvi jātiekas ar visiem draugiem un paziņām. Jā, vajag pakoties utt utjp, bet es gribu dzīvot uz pilnu klapi!! Un piedalīties visur, kur vien varu. Un nevaru. Pēdējās nedēļas laikā arī intensīvi lādēju datorā filmas, kamēr UK, jo zinu, ka LV nevarēšu tā šārēt. Vairāk kā 100 filmas manā kontā pa nedēļu, daudz arī mūzikas. Bet vēl ne visa.

Visu šo laiku jeb pēdējo ~mēnesi, zvanot mammai, arī jāslēpj info. Izdevās. Mammai bija pamtīgs pārsteigums, lai neteiktu - šoks.
Bet ierados arī visai savlaicīgi - mammai vajadzīgs atbalsts. Biju jau nopriecājusies, ka mans aizbraukšanas datums sakrīt ar svarīgu datumu mammai - ka būšu klāt, bet tomēr tas datums nebija īstais - nebūšu klāt. :( Bet būšu vismaz pirms tam.
Arī pārējie bija patīkami pārsteigti. Prieks iekšā, stress ārā. :D Tā - īsumā. Jo pēdējās dienas pirms izbraukšanas no UK, iedzīvojos aš vēdergraizēs. Loģiski.
A F gribēja mani pierunāt pateikt mammai tomēr iepriekš. Tā būšot labāk, jo gan viņa, gan viņas mamma labprātāk dzīvo gaidās, nevis ļaujas pozitīviem pārtseigumiem. Tipa - labāk zināt un gaidīt zināmo. Man, piemēram, tā nepatīk. Neļāvos pierunāties, jo tā ir cita kultūra un daru tā, kā jūtu svaai dzīvei labāk. Šoreiz - pas.

Bet F arī jaukumiņš - ja sadomāju braukt uz UK, vienmēr laipna tur nakšņot, vieta atradīsies.

Par cik sanāca nokavēt samērā lētās Ryanair biļetes, tad pasūtīju busiņu. Datums bija ok, cena arī ok. Pie tam - mantas arī daudz jāsūta. Daudz arī atstāju UK visādam gadījumam. Vēl 2 kastes jāsagaida. Nevaru tās sagaidīt. Kājas sapņo par epilatoru. :D Bet nezinu, kur litk jau esošā čemodāna saturu. Kur nu vēl tās kastes?!
Par cik redzēju, ka šoperīts tā kā viens pats, pieteicos, ka varu nomainīt viņu saguruma brīžos, ko arī darīju, pie tam labprāt. Man tas arī mazliet ceļu saīsināja, jo pagulēt grūti tais beņķos. Cauri Nīderlandei, pa Vāciju, bik pa Poliju un līdz Jelgavai. Un ieraugot uzrakstu "MEITENE" reakcija bija aptuveni kā mammucim mani ieraugot. Bija pamatīgs prieks redzēt uzrakstu LV valodā atgriešanās kontekstā. :D

Ceļš bija nogudrinošs, bett bija forši ceļabiedri. Nebijām daudz, bet bija arī sūtāma krava, t.sk, ādas dīvāns. :D
Puse no visa autobusa (neskaitot šoferi) brauca atvaļinājumā, puse vienkārši prom. Sakritība, ka otra, kas laidās no UK, ir mana vārda māsa. Arī ar tumšiem matiem, arī aizbrauca uz Uk netradicionālu iemeslu dēļ un arī mūzikas un filmu gaume mums visai līdzīga, un arī nebija Uk pārāk ilgi, varētu pat teikt - rekodriski īsu brīdi (4 mēneši), kad saprata, ka tas nav viņai. Es to jutu jau pirms ierašanās.
Tā, ka izdarīju to, ko daru reti - skatījos filmas (otru Samsaru un Perfume), palasīju grāmatu un viskaut ko citu. Bet daudz pļāpājām ar vārda māsu. Forša. Būs jāuztur kontakts ar viņu. Ar šoferi arī visādi izpļāpājāmies.

Mna kaut kur jāsāk pierakstīt pin kodi, citādi - katru reizi, kad esmu LV, es viņu vairs neatceros (jo nesnaāk daudz lietot). A atjaunot nevar - jātaisa karte pa jaunam. Atkal. :D Vēsture atkārtojas.

Bet ar zobārsti tik veiksmīgi, kad viņai tikai 2 dienas pieejamas pēc manas ierašanās. Uh... Vienīgi tagad mans sakodiens pagalam dīvains, jo viņa grib mainīt iņu. ZInu, kāpēc, bet man patīk tas ieradums, neko nevaru darīt. :D Kur var dabūt urbi?

vēl daudz kas priekšā.

Mosties, mosties reiz, svabadais gars,
Celies un salauzi kalpības spaidus,
Atpestī cietējus, klusini vaidus -
Mosties reiz, brīvības cēlajais gars! Jeb Veidenbauma vārdiem sakot - sveika, brīvība!!!

To be continued...