Trakais periods
Posted on 2013.06.20 at 00:32Fīlings::
excited
Meldiņš: : Nirvana
Tātad sāku iejusties atkal LV vidē. Un priecāties no sirds par vasarīgu laiku, par iespēju vilkt kleitas beidzot un izbaudīt sauli visā tās godībā. Tiiik forši būt atpakaļ. Jau ilgojos pēc draugiem, bet neko darīt. Tur man bija aktīvāka sociālā dzīve.
Ry uzdāvinaja kolosālu atvadu kartiņu. Eh... Labi, ka viņš atbrauca tai rīta agrumā atvadīties - tā būtu atstājusi i telefonu, i visu ko :D Palīdzēja vēl no rīta, jo man bija tāds nogurums bijis acīmredzot, ka modinātāju nedzirdēju un paldies, Dievam, nē, šoreiz Ry, ka zvanīja man, pirms braukt pie manis - pamodināja mani vismaz tad. Pusstunda slaikā nepaspēju paēst brokastis, bet tai stresā tas arī nebija tik svarīgi. :D Visu pārējo pa lielam - paguvu.
Viņš pirms pāris nedēļām izteicās, ka nožēlo, ka na pavadījis ar mani vairāk laika. Sweet.
Pēdējās nedēļas bija MAD. Viss jāsapako, jāsāk plānot mani piedzīvojumi, kontaktēt manu piedzīvojumu potenciālie līdzzinātāji un liecinieki. Meanwhile jāblefo darba devējam un aktīvi jātiekas ar visiem draugiem un paziņām. Jā, vajag pakoties utt utjp, bet es gribu dzīvot uz pilnu klapi!! Un piedalīties visur, kur vien varu. Un nevaru. Pēdējās nedēļas laikā arī intensīvi lādēju datorā filmas, kamēr UK, jo zinu, ka LV nevarēšu tā šārēt. Vairāk kā 100 filmas manā kontā pa nedēļu, daudz arī mūzikas. Bet vēl ne visa.
Visu šo laiku jeb pēdējo ~mēnesi, zvanot mammai, arī jāslēpj info. Izdevās. Mammai bija pamtīgs pārsteigums, lai neteiktu - šoks.
Bet ierados arī visai savlaicīgi - mammai vajadzīgs atbalsts. Biju jau nopriecājusies, ka mans aizbraukšanas datums sakrīt ar svarīgu datumu mammai - ka būšu klāt, bet tomēr tas datums nebija īstais - nebūšu klāt. :( Bet būšu vismaz pirms tam.
Arī pārējie bija patīkami pārsteigti. Prieks iekšā, stress ārā. :D Tā - īsumā. Jo pēdējās dienas pirms izbraukšanas no UK, iedzīvojos aš vēdergraizēs. Loģiski.
A F gribēja mani pierunāt pateikt mammai tomēr iepriekš. Tā būšot labāk, jo gan viņa, gan viņas mamma labprātāk dzīvo gaidās, nevis ļaujas pozitīviem pārtseigumiem. Tipa - labāk zināt un gaidīt zināmo. Man, piemēram, tā nepatīk. Neļāvos pierunāties, jo tā ir cita kultūra un daru tā, kā jūtu svaai dzīvei labāk. Šoreiz - pas.
Bet F arī jaukumiņš - ja sadomāju braukt uz UK, vienmēr laipna tur nakšņot, vieta atradīsies.
Par cik sanāca nokavēt samērā lētās Ryanair biļetes, tad pasūtīju busiņu. Datums bija ok, cena arī ok. Pie tam - mantas arī daudz jāsūta. Daudz arī atstāju UK visādam gadījumam. Vēl 2 kastes jāsagaida. Nevaru tās sagaidīt. Kājas sapņo par epilatoru. :D Bet nezinu, kur litk jau esošā čemodāna saturu. Kur nu vēl tās kastes?!
Par cik redzēju, ka šoperīts tā kā viens pats, pieteicos, ka varu nomainīt viņu saguruma brīžos, ko arī darīju, pie tam labprāt. Man tas arī mazliet ceļu saīsināja, jo pagulēt grūti tais beņķos. Cauri Nīderlandei, pa Vāciju, bik pa Poliju un līdz Jelgavai. Un ieraugot uzrakstu "MEITENE" reakcija bija aptuveni kā mammucim mani ieraugot. Bija pamatīgs prieks redzēt uzrakstu LV valodā atgriešanās kontekstā. :D
Ceļš bija nogudrinošs, bett bija forši ceļabiedri. Nebijām daudz, bet bija arī sūtāma krava, t.sk, ādas dīvāns. :D
Puse no visa autobusa (neskaitot šoferi) brauca atvaļinājumā, puse vienkārši prom. Sakritība, ka otra, kas laidās no UK, ir mana vārda māsa. Arī ar tumšiem matiem, arī aizbrauca uz Uk netradicionālu iemeslu dēļ un arī mūzikas un filmu gaume mums visai līdzīga, un arī nebija Uk pārāk ilgi, varētu pat teikt - rekodriski īsu brīdi (4 mēneši), kad saprata, ka tas nav viņai. Es to jutu jau pirms ierašanās.
Tā, ka izdarīju to, ko daru reti - skatījos filmas (otru Samsaru un Perfume), palasīju grāmatu un viskaut ko citu. Bet daudz pļāpājām ar vārda māsu. Forša. Būs jāuztur kontakts ar viņu. Ar šoferi arī visādi izpļāpājāmies.
Mna kaut kur jāsāk pierakstīt pin kodi, citādi - katru reizi, kad esmu LV, es viņu vairs neatceros (jo nesnaāk daudz lietot). A atjaunot nevar - jātaisa karte pa jaunam. Atkal. :D Vēsture atkārtojas.
Bet ar zobārsti tik veiksmīgi, kad viņai tikai 2 dienas pieejamas pēc manas ierašanās. Uh... Vienīgi tagad mans sakodiens pagalam dīvains, jo viņa grib mainīt iņu. ZInu, kāpēc, bet man patīk tas ieradums, neko nevaru darīt. :D Kur var dabūt urbi?
vēl daudz kas priekšā.
Mosties, mosties reiz, svabadais gars,
Celies un salauzi kalpības spaidus,
Atpestī cietējus, klusini vaidus -
Mosties reiz, brīvības cēlajais gars! Jeb Veidenbauma vārdiem sakot - sveika, brīvība!!!
To be continued...
Ry uzdāvinaja kolosālu atvadu kartiņu. Eh... Labi, ka viņš atbrauca tai rīta agrumā atvadīties - tā būtu atstājusi i telefonu, i visu ko :D Palīdzēja vēl no rīta, jo man bija tāds nogurums bijis acīmredzot, ka modinātāju nedzirdēju un paldies, Dievam, nē, šoreiz Ry, ka zvanīja man, pirms braukt pie manis - pamodināja mani vismaz tad. Pusstunda slaikā nepaspēju paēst brokastis, bet tai stresā tas arī nebija tik svarīgi. :D Visu pārējo pa lielam - paguvu.
Viņš pirms pāris nedēļām izteicās, ka nožēlo, ka na pavadījis ar mani vairāk laika. Sweet.
Pēdējās nedēļas bija MAD. Viss jāsapako, jāsāk plānot mani piedzīvojumi, kontaktēt manu piedzīvojumu potenciālie līdzzinātāji un liecinieki. Meanwhile jāblefo darba devējam un aktīvi jātiekas ar visiem draugiem un paziņām. Jā, vajag pakoties utt utjp, bet es gribu dzīvot uz pilnu klapi!! Un piedalīties visur, kur vien varu. Un nevaru. Pēdējās nedēļas laikā arī intensīvi lādēju datorā filmas, kamēr UK, jo zinu, ka LV nevarēšu tā šārēt. Vairāk kā 100 filmas manā kontā pa nedēļu, daudz arī mūzikas. Bet vēl ne visa.
Visu šo laiku jeb pēdējo ~mēnesi, zvanot mammai, arī jāslēpj info. Izdevās. Mammai bija pamtīgs pārsteigums, lai neteiktu - šoks.
Bet ierados arī visai savlaicīgi - mammai vajadzīgs atbalsts. Biju jau nopriecājusies, ka mans aizbraukšanas datums sakrīt ar svarīgu datumu mammai - ka būšu klāt, bet tomēr tas datums nebija īstais - nebūšu klāt. :( Bet būšu vismaz pirms tam.
Arī pārējie bija patīkami pārsteigti. Prieks iekšā, stress ārā. :D Tā - īsumā. Jo pēdējās dienas pirms izbraukšanas no UK, iedzīvojos aš vēdergraizēs. Loģiski.
A F gribēja mani pierunāt pateikt mammai tomēr iepriekš. Tā būšot labāk, jo gan viņa, gan viņas mamma labprātāk dzīvo gaidās, nevis ļaujas pozitīviem pārtseigumiem. Tipa - labāk zināt un gaidīt zināmo. Man, piemēram, tā nepatīk. Neļāvos pierunāties, jo tā ir cita kultūra un daru tā, kā jūtu svaai dzīvei labāk. Šoreiz - pas.
Bet F arī jaukumiņš - ja sadomāju braukt uz UK, vienmēr laipna tur nakšņot, vieta atradīsies.
Par cik sanāca nokavēt samērā lētās Ryanair biļetes, tad pasūtīju busiņu. Datums bija ok, cena arī ok. Pie tam - mantas arī daudz jāsūta. Daudz arī atstāju UK visādam gadījumam. Vēl 2 kastes jāsagaida. Nevaru tās sagaidīt. Kājas sapņo par epilatoru. :D Bet nezinu, kur litk jau esošā čemodāna saturu. Kur nu vēl tās kastes?!
Par cik redzēju, ka šoperīts tā kā viens pats, pieteicos, ka varu nomainīt viņu saguruma brīžos, ko arī darīju, pie tam labprāt. Man tas arī mazliet ceļu saīsināja, jo pagulēt grūti tais beņķos. Cauri Nīderlandei, pa Vāciju, bik pa Poliju un līdz Jelgavai. Un ieraugot uzrakstu "MEITENE" reakcija bija aptuveni kā mammucim mani ieraugot. Bija pamatīgs prieks redzēt uzrakstu LV valodā atgriešanās kontekstā. :D
Ceļš bija nogudrinošs, bett bija forši ceļabiedri. Nebijām daudz, bet bija arī sūtāma krava, t.sk, ādas dīvāns. :D
Puse no visa autobusa (neskaitot šoferi) brauca atvaļinājumā, puse vienkārši prom. Sakritība, ka otra, kas laidās no UK, ir mana vārda māsa. Arī ar tumšiem matiem, arī aizbrauca uz Uk netradicionālu iemeslu dēļ un arī mūzikas un filmu gaume mums visai līdzīga, un arī nebija Uk pārāk ilgi, varētu pat teikt - rekodriski īsu brīdi (4 mēneši), kad saprata, ka tas nav viņai. Es to jutu jau pirms ierašanās.
Tā, ka izdarīju to, ko daru reti - skatījos filmas (otru Samsaru un Perfume), palasīju grāmatu un viskaut ko citu. Bet daudz pļāpājām ar vārda māsu. Forša. Būs jāuztur kontakts ar viņu. Ar šoferi arī visādi izpļāpājāmies.
Mna kaut kur jāsāk pierakstīt pin kodi, citādi - katru reizi, kad esmu LV, es viņu vairs neatceros (jo nesnaāk daudz lietot). A atjaunot nevar - jātaisa karte pa jaunam. Atkal. :D Vēsture atkārtojas.
Bet ar zobārsti tik veiksmīgi, kad viņai tikai 2 dienas pieejamas pēc manas ierašanās. Uh... Vienīgi tagad mans sakodiens pagalam dīvains, jo viņa grib mainīt iņu. ZInu, kāpēc, bet man patīk tas ieradums, neko nevaru darīt. :D Kur var dabūt urbi?
vēl daudz kas priekšā.
Mosties, mosties reiz, svabadais gars,
Celies un salauzi kalpības spaidus,
Atpestī cietējus, klusini vaidus -
Mosties reiz, brīvības cēlajais gars! Jeb Veidenbauma vārdiem sakot - sveika, brīvība!!!
To be continued...