Magnesia

Kas notiek ar pasauli?
Pirms kādas nedēļas draudzene Teikā pie lielveikala stāvvietā ieraudzīja noparkotu .... zirgu!!! 3 dienas tur stāvējis. Ja apsargs nebūtu pircis burkānus, tad droši vien arī būtu pilnīgi neēdis. Purns pamatīgi noskrāpēts, nagi sajāti pamatīgi.
Mēs savācām to zirdziņu un atvedām uz stalli. Saimniece dabūta rokās. Sazvanīta. Pilnīgi bezatbildīga. Krieviete. Pilnīgi nezina neko par zirgiem, nezina, kas ir apauši, ne ko. Nopirkusi zirgu (viegla biznesa, vieglas naudas tīkotāja), lai vadātu cilvēkus pa Rīgu ratos.

Kuriozs. Staļļa vadītāja sazvanīja viņu uzreiz un gribēja vienoties par laiku, kad viņa var ierasties un par visu izrunāt. Zirga saimniece teica, ka "oi, ļoti vēlu, ļoti vēlu". Staļļa saimniece, smejoties, lūdza neierasties naktī.
- "nu labi, tad nākamajā dienā agri no rīta. Vai būs kāds stallī?".
- "jā, protams, esmu stallī jau no agra rīta, sākot ar plkst. 6. Cikos tieši Jūs varat ierasties?"
- "nu tā, ap plkst 12iem".
:)

Pagūglēts par viņu internetā un atrasts, ka tā ir kāzu rīkotāja, kura mēdz paņemt naudu un pazust. Tas jau daudz ko pasaka. Pati braukā dārgā auto. Neieradās norunātajā dienā, bet, kad ieradās, tad viņai neuztrauca nekas cits, kā vien tas, lai iemācām zirgam iet treilerī (zirgs ārdījās pa treileri, kad vedām uz stalli, nezinu, kā viņš tika uz Rīgu aizgādāts), lai var vadāt uz Rīgu strādāt.

Cilvēks domā, ka zirgs ir kā auto - ielej vienreiz pa nedēļu degvielu, noparko stāvvietā un viss. Bet pat mašīnai apkope jātaisa un uz servisu jāved. Tāpat zirgam ir vetārsts un kalējs nepieciešami, un regulāra barošana.
Pa vasaru zirdziņu turēsim mūsu stallī, pēc tam skatīsies...

Esmu pagalam...nogurusi... laikam JAU iešu gulēt. Nu kopš LV, atkal paŗeju uz rīta režīmu. Bet šitik agri esmu gājusi gulēt tik reizes, ka...visādi debesu spīdekļi aptumst biežāk kā es eju gulēt tik agri. :D

laba svētdiena... ko padarīsi. no rīta aiztransportēju 2 vācietes uz Lilasti zirgu pārgājienam... Pēc tam viņas savācu un aizvedu uz lidostu, bet pa vidam visādi citādi darbiņi un "nedarbiņi". Izjāju ar 2 dažādiem zirgiem. Vienam riksītis tāda tipināšana vien, otram solis tik liels, ka riksis ir atsperīgs. Bet ar abiem interesanti. Jāt bija vieglāk nekā staigāt nokāpušam no zirga. :D Rīt kājas droši, ka jutīšu, dibenu jūtu jau tagad. :D Plus vēl šašliku cepšana par godu kāda dzimšanas dienai un vēl viens laba vīna atklājums. Šoreiz šis Rieslings. :)

Vakar arī stallī bija jautra diena... Hohmas ar zirgiem vecmeitu tusiņa ietvaros. Bet zirgi tika izpušķoti smuki. ;) Stallī liela jezga, bet manai galvai pietrūskt sitienu laikam. Viena ķēvīte tā netīšām man iebelza pa pieri. Nošķindēja vien... Cerams, ka viss ok. bet ne skrambiņas.

Nezinu, vai nu tiešām šodien tik ļoti saulē sacepos (laikam izjāžu laikā), ka vakara saulē sēžot, nevarēju izturēt - seja cepās, ka gribēju to padusē bāzt. Ja sūrst jau tagad - kas būs no rīta? Ko lai uzsmērēju? :) Solītais lietus visu dienu neiestājās.
Anglijā pie saules grūti pierast. :D

Bet ar Āzijas ceļojuma daļu iet pagaidām kā nu iet... Biļeti vēl negribas pirkt, nezinu vēl, kā būt ar vīzu. Aizrakstīju vēstniecībai. Ceru rīt saņemt atbildi.
bet Ēiropas sadaļai vēl mazliet šis tas jāizdara. Bet šobrīd aktuālais - vajag ceļojuma sandales, jo nezin kādā veidā manas iecerētās ir saplīsušas. Neatceros, ka tās būtu saplīsušas, kad pēdējo reizi tās vilku... Bija ērtas, labas un neberza nekur. Otras berž. Bet bez sandalēm nekā.

Īkšķa nagam sāku līmēt apkārt plāksteri - tīri tamdēļ, lai šis kaut kur aizķeroties nenolūzt skaļa kliedziena pavadīts.

Esmu uzresnējusi UK, salīdzinot ar to, kāda biju pirms UK. :D Nē, pa lielam der viss, kas derēja agrāk, bet šis tas ir ļoooti apspīlēts tagad. :D Skapis gandrīz sakārtots, bet neko daudz neatradu, no kā ttiešām gribētu šķirties. Diez vai skapī viss salīdīs :D Sabāzīšu čemodānā un glabāšu tā, ja ne savādāk :D
Nu nekas, gan jau ceļojuma laikā notievēšu ar.

Zem padusēm kajak-veste uzrīvēja ādu, ka rokas tai sutoņā nolaist nevarēju (fiziski) - bija jātur atstatumā. Cik labi, ka ir tāds stallis blakus un cik labi, ka ziedes zirgiem ir daudz labākas un iedarbīgākas kā ziedes cilvēkiem. Pie tam tās der arī cilvēkiem. :D

Forši bija atgriezties, interesanti lidojot ielidot no dienas naktī un to burtiski arī redzēt. Kā ar strīpu varēja novilkt.

Bildes šeit vai te kopumā pamaz, bet, kur gan top parasti vairums bilžu? Atpūšoties. Bet atpūsties man nesanāca daudz. Vispār nejutos kā atvaļinājumā - skraidīju turp un šurp pa darīšanām un, jā, arī pa ārstiem. Nepatīk man poliklīnikas, bet vajadzēja iziet visus dakterus. Īstenībā ne visus vajadzīgos, bet steidzamākos. Un bija arī tā vērts.
Tā visa rezultātā man bija tik daudz zāļu un uztura bagātinātāju jāved uz Uk, cik visā mūžā, šķiet, kopā esmu apēdusi. Bet nu labi. Ko vajag - to vajag. Jātiek ar to vienreiz skaidrībā un miers.

Pa starpai paguvu arī aiziet uz teātri. Finita la Comedia. Bijām domājuši, ka būs nopietna, bet beigās - līdz asarām nosmējušies. :D

Patīkami bija redzēt, kā stallis ir mainījies, cik daudz jauna, jaunu zirgu, jauna aprīkojuma utt. Pastāvīgi mainās. Aizvedu arī atrasto pātadziņu un tirgū dabūto ķiveri. Anglijā lielajā Tesco var dabūt jāšanas inventāru. Nu tāpāt kā mūsu hipermārketos futbola utml inventāru. Bet, kad biju, tad pa lielam bija izpirkts, nesanāca.
Vienā dienā, kad tur biju, izjāju ar Arabesku. :0 Forša meitene, bet slinka palikusi. :) Secināju, ka šobrīd zirgā jūtos drošāk nekā pirms gada. :D kaut gan neesmu sēdējusi kopš pērnā.
Otrajā dienā bija jautrāk. Uzkāpu pirmo reizi mugurā viena instruktora zirgam - Pūpolam. Laika (jāšanas) gaitā sapratu, ka viņš klausa vārdiskām komandām, ne ķermeniskām. Izņemot uz pagriezieniem - tur pēc noskaņojuma esot, kā teica otra instruktore. :D
Soļi, rikši - viss ok. Izdomāju palēkšot, paskatīties, kā jūtos, kā lēkšot ar Pūpoliņu un  te bija jautrāk. Nezināju, ka viņam ļoti patīkot lēkšot. Nevarēju apstādināt, nedz ar vārdu komandām, nedz ķermeniskām, nedz skaļākā balsī, nedz pieklusinātākā. :D Nu labi - ļāvos lēkšoties. Bet viņš allaž aizlēkšo līdz vietai, kur pārējie (zirgi + cilvēki) tusē un tur apstājas. :)

Sanāca nočakarēties ar pases dabūšanu. Kur tik daudzi cilvēki grib pases mainīt? Vienlaicīgi! Labi, ka vismaz šoreiz uz 10 gadiem. Divas dienas nočakarēju. Bet dabūju, Un tad paņēmu arī ID karti (jo, ja nu savajagas, tad otrreiz negribēsies šitā ņemties). A pie  reizes maksāja tikpat, cik maksātu pasūtīt atsevišķi "lēnajā" izpildījumā.

Forši bija satikt visus cilvēkus, ko satiku. Ivčiku neizdevās. Pati biju noskrējusies un viņš arī parasti visur riņķī.

Ar Arni, viņa puiku braucām uz rodeļiem Rāmkalnos. Paņēmu līdzi arī Ričas Ančuku. Ančuks bija tādā starā un bez bailēm uz maksimumu brauca lejā. Smaids līdz ausīm, mati plīvo. Liku, lai viņa 2 braucienus izbrauc kopā ar mani, izdarot visu, kā vajag bez manas teikšanas un tad varēs nobraukt viena pati. Izdarīja un 9. braucienu brauca patstāvīgi. :) Tomēr pēdējo gribēja braukt kopā ar mani. Tomēr āķis lūpā. :)
Batuts un gumijas? Nu, protams, ka par to bērns arī starā. :))

Pēdējā svētdienā uzrīkojās tusiņš ar Palātu. Pie reizes jūrā viļņi sāka parādīties. Gan komplektā ar lielu pretvēju, bet tas nekas, kaut kā varēja tikt iekšā. Plaukstas locītava arī ar laiku pārstāja stresot, celi gan piecietu. Vienīgi slīpo viļņu pēc vilka uz vienu pusi. Žēl, ka visi nevarēja ierasties, bet bija forši satikt tos jaukos cilvēkus, kas bija, arī pēcāk afterpārtijā izpļāpāties. Bija forši iekāpt savā Vētrasputnā. Izrādās, ka amerikāņu slengā Thunderbird nozīmē "lieliski!" Tā vismaz Tildes tulkotājs tulko.

Šoreiz tik daudz, ko gribēju [un ko vajadzēja] atvest no LV, ka čemodānu biju piekrāmējusi tā, ka bija stresaini, vai tiks cauri visām kontrolēm.... Tālu vairs ne 10 kg un soma arī piepūsta, bet tad jau manīs.
Sieviete pirms manis uzlika savu somu uz svariem, bet nešķita, ka darbiniece tai pievērsa uzmanību. Man neprasīju - es neliku. phew, vienai kontrolei garām. Pie metāla detektora prasīja man izvilkt ārā šķidrumus, bet es savu vienīgo škidurma pudelīti biju tā iebāzusi, ka nevarēju atrast, ļāva iet tālāk tāpat. Kaut kas manī nopīsktēja (un vēl saka, ka man dzelzs trūkstot) un sieviete mani apčamdīja no augšas līdz apakšai.
Tiktāl arī ok. Bet šoreiz pirms iekāpšanas lidmašīnā viens džeks tomēr kontrolēja un manu piepūsto čemodānu lika iebāzt kastē. Nu, protams, nelīda, kontroliere teica, ka jāiet iekšā viegli. Izņēmu biezo grāmatu ārā, iebāzu aiz jakas (kabatas jau pilnas ar brūklenēm), iebāzu, ar grūtībām izvilku un ļāva man iet tālāk. :D
Viss, cauri. Esmu lidmašīnā.
Bet šoreiz bija grūti aizbraukt. :(
Nebiju vienīgā, kolēģis darbā teica to pašu.

Eh, līdz nākamai tikšnaās reizei. :*