Magnesia

No rita sacits darits - dabuju ari karti baznica. Un uzkapam pa 368 pakapieniem augsa torni. Stavi pakapieni. Galva saka griezties, ipasi, kad bija leja jakapj. :D Vitntrepes.

Aiznesu telefonu uz to Swiss com, iedeva man papiru, kur uzrakstit savu vardu, uzrakstiju ari tel modeli. :D
Un ieteicu izslegt, lai manas atskaites no meiliem netrobele. :)

Plans ir izstaigat visu pilsetu un vakara paspet uz tusinu. Hip Hop tusins.

Izstaigaju visu tipisko un mazliet ari netipisko. Vakara, kad aizgaju telefonu savakt (bija uzladets), kads dredains seksiga auguma melnais gribeja iepazities. :) esot originali no Togo. Angliski svaki, bet kaut ko spej pateikt. Iedeva savu meilu un tel Nr. Es iedevu tikai meilu. Gribeja, lai tai pat vakara dodu zinu un satusejam. Nu 2 tusinos diez vai piedalisos. Esot baigais rasta utt, viss butu forsi.

Ilgi biju uz dilemmas - iet ari lielo loku uz nacionalo rezervatu vai neiet. Ir pavels, bet it ka jau var paspet, cik daudz - to gan nezinu.
izdomaju tomer neiet, jo nakamais hosts Estavajera zinoja, ka lidz 4 pm majas nebus, lidz ar ko rits man vel veltams Friborgai. Aizies rit uz nac rez.

Biju nopirkusi atkal sastavdalas saldejumam un ari dip mercitei prieks tusina. Un speros tik uz turieni. Tur tiktal tikai 2 cilveki, bet, kad S2 atver, ash sabistos - nepazinu. Ja pirms tam vinam bija barda un skrullains erkulis uz galvas, tad tagad noskuvies, atstajis tikai usas, izskatijas pec Borata.

Pirmais viesis (bez manis) patikami, ka loti labi angliski runa - braucis uz Uk un laikam ari Kanadu anglu valodu apgut, par cik MBA studijam vajag.

Saka sarasties vairak un vairak - ari tusina vaininieki (paris, kas brauc uz Kanadu prom (kaut ka baigi daudz franciski runajoso turp grib)), kuri visi sagerbusies reperu stila un mani brakje, kur manas kedas un kepka. Ak, kepka... re, kur man iespeja uzvilkt vacu talbrauceja davinato kepku. :D Visu laiku ta man vazajas lidzi pie somas, tagad var ari uzvilkt. :D Citadi dress code neierakstitos. Muzika ari par temu visu nakti.

Uztaisiju Sebastianam saldejumu un visiem parejiem dip merciti ar pukkapostu. Visai viegla, bet garsot garsoja visiem. S2 uzdavinaja man kaseti! ar kaut kadu sveiciesu muziku. jaatrod tik pleijeris, kur vinu spelet. :D

Vakara gaita S2 censas mani iepazistinat ar daudz maz visiem. Visi tik ieples acis, bet, ka ari Stivs teica - sveiciesi principa ir noslegti (preteji tam, ka domaju, ka pietiekami atverti) un tik ar laiku atveras. es ari esmu par kautrigu, lai uzbaztos ar savu kompaniju cilvekiem, kuri grib franciski sarunaties sava starpa. Tautibas daznedazadas, bet pat S2 visus nepazina. kadu pusi tikai. dazi sagerbusies riktigi rap stila, dazi pofiga.
Nu ar laiku jau paplapaju gan ar vjetnamieti, gan ar daziem sveiciesiem, gan ar citiem visadiem, visforsak par visu ko ar Stivu parunaju (vins ari tikai S2 pazist), tomer vairak nodarbojos ar cilveku verosanu, ka vini pamazam piedzeras (pati pagarsoju kadus 4 dazadus alinus (neviens nepatika), tikpat laikam vinus (viens patika), ka tuse, ka kurs izradas utt. :)

Viens tads smukulits (macho tipa smukulits) saka talkot ar mani, pieverst uzmanibu, apkalpot, piedavat zali utt. Bet, kad policijas delj bija jaaizver logi, tad saku smakt tur ieksa, piepipets galu gala. Tad Marks piedavaja iziet ara, pastaigat. Nu iedzeris dzeks un ciere uz pasi ziniet, ko. :) A man zinkare paeksperimentet, cik talu shams ies. Kad iegajam atpakal, likas, ka dzivokli cirvi var pakart gaisa. Smogs ka Kina. tik piesatinati piepetu un bezgaisa telpu man gruti izturet. Bik padejojam, bet tad es kaut ka nolidu gulet, jo miegs naca un gribejas rit svaigai but, par cik jadodas talak, kur bus jazz festivals - negribejas ikurat noluzt ta laika. :D un ar so manevru cereju ari, ka Marks parstas man uzmanibu pieverst.

Kludijos. Atrada mani. A man aizmigt tapat jau gruti tada troksni, tagad vel vins. Nu labi, paskatisimies... :D sis bez kompleksiem izgerbjas un metas tik man blakus. :D Bet talak nabags aplauzas, kad pateicu, ka man ir bf un pat, ja nebutu, tad nekas nenotiktu. Ne, nu labi, centas but ari mils. :)
Bet centas eksponet visu so ta, it ka butu ieguvis mani. Demonstrativi. Par cik diez vai es te atgriezisos, mani tas diez ko neuztrauc.

Nu interesanta pieredze. Bet celotaju tipa cilvekus sejiene nesastapu. Tikai tusetaja tipus. Kaut kad no rita Marks pazuda no istabas, kur guleju.
Cik labi ir, ja dzivo ta, lai nebutu pagiras. :D Dzivokli palikusi 4 cilveki.

Joka pec aizsutu sms Frankijam (negeritim), ka taisos iet uz nac rez.
Abildeja vins zvanot, kad jau biju rezervata sen. Bet, par cik telefonu necelu (nav jega), tad atstaja balss zinu. Pec tam man nemitigi sms-ojas un zvanijas pat vel, kad esmu jau Italija, kaut rakstiju uz 1 no Nr., no kura zvanija, ka neesmu vairs Fribourga. Un nu jau pat Sveice. :)

Izgaju sava pastaiga pa nacionalo rezervatu pari dambim. Smuki, bet par isu chilloutam. Kirzacinu ari neizdevas nokert.
Dusha un tad prom uz Estavayer-Le-lac.

Aiznesu savu telefonu atkal uz Swiss com ladeties. Soreiz man nelika neko pierakstit, bet viss busot ok.
Kad gaju savakt pirms dosanas prom no Friborgas, man atnes manu telefonu. Kur ladetajs? Aiziet pakalj ladetajam (stekerim). Kur kabelis, kas savieno stekeri ar telefonu? kamer atnes to, tikmer esmu ieslegusi telefonu un konstatejusi, ka baterija ir uz 10%. %&&&^&^%% Lieki aprakstit vilsanos! Musdienas bez telefona. Kad jau ir pievakare. esot izmantojusi citu ladetaju. Blaviens - nu common! Tiesam gruti telefonu uzladet? Vel vairak izladejies neka, kad bija, kad atstaju... Bac!!! Tas nozime, ka bus jacelo bez kartes. Nu glaba mani tas, ka, planojot nakamo marsrutu, es pierakstu vajadzigo vietu/ielu nosaukumus. Te pierakstiju ielu nosaukumus, kas veido krustojumu cela uz galamerki. Kaut ka ar cela satikto cilveku palidzibu atradu vajadzigo ielu un saku stopet.

Pa celam, edot nopirkto picu, kaut ka pazaudeju blocinu (tureju rokas), kur mani pieraksti (tehniskie uc). Spagoju atpakal atrast. Atradu. Nu daudzsoloss sakums. :D

tiku lidz vajadzigai vietai un saku stopet, bet stopeju, virzoties vajadzigaja virziena. Lidz kamer 1 shoviska paskata kosovietis apstajas un ja!!! brauc uz Estavayer-Le-Lac. Super!!! Mans laipnais nakamais hosts jau paris reizes teica, ka, ja iestregstu kaut kada blakus ciema vai kur - lai dodu zinu, atbrauks pakal. S2 ar teica, ka Estavayer ir netalu no Fribourgas (nieka 25 km bija janostope), bet ne parak viegli turp noklut. Nebija tik traki. Nu labi, sanaca stundas pastaiga. Vispar tiri ok. :)

Sestdien bija jauks, mierīgs pārtijs pie Šerilas. Satiku Kasunu. Viņa acis... ir kaut kas fascinējošs... Tik dziļas, tik krāšņas, varavīksnene šķiet lielāka kā parasti cilvēkiem. Tajās var iegrimt, kavēties ilgi un meklēt klaiņojam. Skatoties ilgāk, šķiet, ka sāc pazust...
Arī pats to saimnieks ir jauks puisis un arī smaids foršs, bet tomēr nekas tā īsti nesaista. Nejūtu konekšen. Acis var pamielot. :)

90x presīte. Jūtos ok.

Šodien vajadzētu uztaisīt 1 minūtes intensīvo skrējienu, bet kaut kā galīgi nevaru izvilkt savu pakaļu uz to... laikam noskaņojos uz došanos uz koledžu, jo vakar nolažojos laika ziņā un to neizdarīju...

Andris neskatoties uz solījumu, neliekas mierā, un sola mums skaistu kopīgu dzīvi un audzināt bērnus un ceļot pa pasauli... Jau 3 reizes viņu aplauzu, neaizejot uz tikšanos.
Eh...

Atkal 3 dienu darba nedēļa... :D

Bet tizlais Amazon... grrrr... nomainījuši čekinga sistēmu - tb, darbinieku pārmeklēšnau pie izejas uz zādzībām. Agrāk pēc nejaušības principa gadījās tikt izmeklētam. Tad jāņme no kabatām ārā viss metāliskais, ieejas karte, nauda, atslēgas, josta utt. Tas paņem laiku. Tagad visiem un vienmēr un katrā pārtraukumā jāiet cauri metāla detektoram, tātad jāvelk ārā viss no kabatām. Ja neiedegas sarkans, var iet tālāk. Ar visu to, ka viss ir ārā, tāpat pīkstēju. Vienreiz man lika novilkt apavus (valkāju safety shoes jeb botas ar metālu purngalā), izpurināt tos, nodetektorēja man pat zeķainās pēdas. Cits ar metāla detektoru iepīkstināja man vēderu. Čekotāji jau saziepējušies, ka nu būs zagli noķēruši. Es ar domāju, kas tad tur pīskt. Nu saprotams. :D man taču pīrcings. :D kad parādu, tad visiem jautrība.
Tagad sanāk es vienmēr dabūšu stāvēt garā rindā uz papildpārbaudi. SViests. Vakar no 10 minūšu pārtraukuma man sanāca kādu 3 minūšu pārtraukums... A pīrcingu ārā izņemt nevaru. To savulaik viens labs tetovētājs pieskrūvēja ar plaķenēm tā gana stingri. :D A, ja atskrūvēšu, tad pazaudēšu šamo. A likt katru dienu jaunu atļauties nevaru.

bet nu jauki...
Es esmu aizmirsusi par visām lietām, kuras gribēju sadarīt, bet nesanāca iepriekš... Šodien smags rīts... Gan jau izdarīšu. Ak, bļin! Nupat arī atcerējos. Gribēju uz koledžu aizvilkties, pieteikties uz kaut kādiem bezmaksas kursiem. Bāc... Aizmirsu!!! grrr... Jāatliek uz pirmdienu.

Ceru, ka nebūšu kurla (vismaz ar kreiso ausi) pēc vakarējās dienas. Vakar sagadījās pilna darba diena, bet neskatoties uz to, piekritu aizvilkties uz kaut kādu bāru, kur Pola draudzenei pirmā nakts kā dīdžejam. Piestāstītas pilnas ausis par Luīzi. Enerģisks, foršs skuķis.
Bet nepaspējām uz viņas setu. Dabūjām dzirdēt kaut ko drausmīgu pēc principa "jo skaļāk, jo labāk", drausmīgi basi, drausmīgs troksnis un nekā forša. Troksnis tāds, ka Pols, cenšoties pārbļaut to, iebļāva man ausī tā, ka nodžinkstēja un bungādiņa iesāpējās. Nekad no trokšņa nav sāpējusi bungādiņa... Pēc tam nafig aiztināmies no turienes, pie Pola un pēc tam pie Lū. Tur izdejojāmies pie reiva, ko sakompilējusi Lū. Jauki gabali, savulaik daudz tādus klausījos, bieži un patika, bet šobrīd... nu nav tas vairs, nav tas, kas mani pavelk. Apnīk ātri... garlaiko. Ja sarijas ripas, droši, ka forši, bet es ripas tā kā nē. :D
Šobrīd pārbaudot, kā dzirdu ar katru ausi, šķiet, ka ar kreiso ir sūdīgāk... Visnejaukākājs atmiņas par to vietu. Menedžera laikam uz vietas nebija, ka neredzēja to, kā cilvēki tinās prom no jau tā tukšā iestādījuma...

Cik labi bija nelietot alko... Nepārprotiet, neesmu kļuvusi par baigo dzērāju, bet vīni, vīni, vīni... Ne daudz, bet bieži pēdīgā laikā.
Vīnogu sula... ieskābusi, ierūgusi... It kā nekas slikts un arī pohu jau nav, bet organismam nepatīk. Smalkā, varētu teikt, šūnu līmenī jūtu, ka protestē. Sajūta nav forša un par cik nekādu gandarījumu un prieku no lietošanas nejūtu, tad - what for? Jāmet mieru.

Divas dienas nogulēts pēc ve**a... Šitas jāizbeidz. Ja vien izdosies aizmigt laicīgi šonakt, jāaiziet atkal uz sahadža jogu. Tā, pārmaiņu pēc.

Liekulība... vijas caurum cauri visam... a lielība komplektā ir vispār čau. Grrr. Bet varbūt tā ir mana kārtējā pieticība, kas saasina lielības uztveri? Varbūt patiesībā tā ir tikai normāla pašapziņa? Varbūt man vēl jāpiestrādā pie šī jautājuma...

a par to, vai zem sulīgiem vārdiem slēpjas arī patiesas emocijas, mēs vēl redzēsim...

Vīrieši. sasodīts. Albānis ir atšuvies un liekas mierā. Par viņu bija skaidrs, kas viņu interesēja. Un nekas vairāk. Saprata, ka nedabūs neko. Nopriecājos, ka i miers. Nekas, viņa vietā ir maiņa. Andris :D arī jau paspēju nopriecāties, ka mana ignorance un beigās tomēr noraidoša sms, kas izraisīja atbildi no viņa, ka likšot mani mierā.... Bet nē, ierodas ar rozēm. -<<-<--@@@ Laikam spītīgi paliek pie sava, ka mūs liktenis saista.

Nu nē, es šodien ieguvu sirds mieru un apstiprinājumu iekšējai sajūtai, ka nekāds liktenis mūs nesaista un tās ir viņa iedomas. Arī par to, ka viņā ir kaut kas dīvains... kaut kas tur nav tā... un mani tas atgrūž, ļoti. Kaut kāda apmātība viņā.
Tagad nezinu, kā svētdien iepirkt savu dārzeņus, zinot, ka viņš tur būs. mhmm...

Mazliet jautrs stāsts, ko Pols stāsta visiem, ar ko iepazīstina. :D Kad "nostopēju" Polu jaunāko ar visiem bērniem un suņiem un "atļāvu" uzaicināt sevi uz tēju, Džeidons (vecākais puika) ienākot mājās, paziņoja: "Crazy lady is coming" (trakā sieviete nāk). Pols seniors, kurš tikām auklēja jaunāko atvasi autiņos, nolika viņu ratiņos un bija gatavs aizstāvēt ģimeni no trakā skuķa.


Izskatās, ka Santa atpakaļ nemaz netaisās. Vai vismaz ne tik drīz. Tādas baumas klīst Latvijas ārēs un to tā kā arī Ingus apstiprināja. Jauki, vismaz mierīgāk. Es domāju, ka var mēģināt arī šepat padzīvot. Un pieciest dažas neforšas lietas. Bet tās ir tikai dažas. Ir arī plusi. Tāda ir sadzīvošana ar citiem ko-īrniekiem.
Varēšu izmitināt Kristu pie sevis. :)

Edgars ir pazudis no redzesloka. Laikam viņa ģimene arī nu jau ir UK.

Konstatēju, ka āboli man atvilknē varētu būt glabājušies n-tās nedēļas, ja ne visu mēnesi... un neviens pat neizrāda vēlmi bojāties... kas - šie no plastmasas?? Ko mēs, sasodīts ēdam... Pols arī sāstīja, kā gribēja iecirst zobus pēc viņa domām svaigā ābolā (tas notika kaut kur aiz trejdeviņām jūrām un trejdeviņām zemēm), bet tika apstādināts, jo neēdams - vaskam, ar kuru tie tiek zieķēti, vajag laiku, lai iesūktos. Tagad saprotu, kapēc tā miza nav sagrmojama... Vasks nav domāts ēšanai. Atkal pārdomas... ka parafīnu bieži uzdod par vasku... moš tiešām - no plastmasas.

Šī nedēļa bija ekstra īsa. 3 dienas, no kurām ceturtdiena rekord-īsa - 4 h. Turpmākās 3 nedēļas man būs 4 dienu dabra nedēļa. Savā ziņā tas ir labi, ka retāk uz dabru būs jābrauc, bet iespējams, nebūs tik daudz īsu darbdienu.

Piektdien veļļojot mājās, kaut kā sajutu vajadzību pēc masāžas.
Gandrīz jau atripojusi mājās, pa ceļam pilsētā sanāca nejauši sastapt Polu, pie kura viņa draugs Vinfords atbraucis no Stratfordas attāluma pilsētas. Dabūju pārdesmit minūšu izbraucienu ūberglaunā Lexusā ar masāžas krēslu. :)))

Sarunas nespēj mitēties... par glupībām Anglijā, citur, par mūžamežiem, par terorismu, par valsts iekārtām, joprojām, par Izraēlas armijas trenēšanu, par piedzīvojumiem, par daudzum visu ko.
Viņa meitai ir 37 gadi. Pēc bildes iedevu 33, dzīvē nedotu vairāk kā 30.

Nopirku telefonu. Tesco, jauns, nepiesaistīts, 16 poundi. :D Nokia 100. :D tagad nabūs jāmaina sim-enes.

Daigas paziņa Andris dabūjis manu telefona Nr (no tās pašas Daigas), neliek man tagad mieru. šodien arī saskrējāmies (nejauši) svētdienas tirgū. Nē, nu savā ziņā jau interesants džeks (cik nu džeks - 43 gadi!!), bet... bik apsēsts... Var ticēt Dievam, var to pielūgt, bet tik uzmācīgi n-desmit minūtes stāstīt par bībeli un to, kā viņu apsēda velns un pēc tam Svētais Gars iemājojis... Es esmu pacietīga, vienmēr uzklausu cilvēku un es neesmu tā, kas citus runas vidū pārtrauc, parasti es esmu tā, kuru pātrauc, bet es maksimāli cenšos to nedarīt, kur nu vēl neļaut cilvēkam izteikties vispār..., bet es neizturēju. Atmetu pat visu savu diplomātiskumu... Tā krasi un be emozijām. Esmu ļauna? Varbūt, bet savs laiks arī tomēr ir jāciena.
Cilvēki šeitan Daigas teikto parasti neņem par pilnu, bet attiecībā uz ANdri viņa teica, ka Dievs tiek pieminēts pārāk bieži. Krogā nelikās nemaz tik traki.

ATsūtīja sms, ka rīt gaidīs mani pie Tesco! Deviņos. No rīta! Domāju, ka nevienam nerodas jautājumi, vai es tur būšu.

Bet viņš ir pirmais, kas man iedeva tik gadus, cik man ir... Bīstos, īpaši, ja ņem vērā viņa stāstus par apsēstībām un to, kādi sapņi viņam rādījušies... Kaut kāda gaišredzība viņam piemīt, intuīcija. Bet kaut kas mani atgrūž no viņa...

Eh, vīģe ar viņu, mani šobrīd mulsina un manu prātu (un ne tikai prātu) kurbulē pavisam citas lietas un domas. Un nezinu, kas no tā visa izvērtīsies, bet pagaidām ļaujos plūsmai un sazin... Daudz likumsakarību, sakritību, kopēja, atšķirīga, vilkmes, pretrunu, mežģu.
Dvīnis. šī horoskopa zīme ir bijsui viena no nozīmīgākajām manā dzīvē un diezgan spēcīgi ietekmējusi to, kāda esmu... Arī šoreiz. tas jau mainījis manī ar uztveri saistītas lietas. Stereotipi lūzt kā žagariņi zem hipipotamus platajām ķepām visuvarenajā kapitālisma tuksnesī. Neesmu stereotipisks radījums, bet, kad rokas dziļāk, kaut kas kaut kur ir aizķēries...
Kurp ved šī taka...? miglaina, bet patīkama, nav auksta. kā vienmēr mans prāts "jauc gaisu", mēģinu to atslēgt un ļauties liktenim, lai kurp arī tas mani vestu, bet prāts allaž "pietur" un nelaiž izlauzties cauri slānim, bloķē.
Insha Allah!

Atgriežoties fiziskajā pasaulē. Jāsataisa CV un pieteikumi... Iemanīju dažas vakances interesantas nodarbinātības dienestā. Eh, iedvesma, komm zurück!