May 2014   01 02 03 04 05 06 07 08 09 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31

Kalni

Posted on 2013.08.25 at 10:46
Fīlings:: happy
Tags: , , , , , , , , , , , , , ,
Diena sakas ar to, ka izdevas nokert 1 no tiem zibsnishiem - mazo kjirzacinju.

Diemzel E nevareja dabut brivu visu dienu, bet teica, ka tiks prom atrak ka 19 vakara.
Laiks, tiesa, japieskano vilcieniem. Ap 12:45 dabujam ar vilcienu aizbraukt lidz Omegnai. Dilemma starp Gravellonu un Omegnu atrisinajas par labu Omegnai vairak pragmatisku apsverumu del. Kaut gan pat tas, ka Omegna ir tuvak, manai zemapzinai nelauj mainit aizdomas, ka 5 stundas mes neuzkapsim pusotra tukstoti. Teoretiski jau var katu ka, ja baiga steiga, ja nekur nav jamaldas, bet diez vai tas butu ari baigi baudami. lidz ar to au biju noskanojusies uz to, ka pedejo vilcienu nokavesim.

Nochakarejamies diezgan ilgi, kamer 1. atradam wc stacija, kas nebija tur, kur shema teikts. 2. kamer sagaidijam, kamer mums uzsildis picu. Un 3. pec tam tudi-sjudi staigajam, lai atrastu trekinga sakumu augsa kalnos (tas bija turpat pie stacijas pari ielai) - pec kartes tur ir 2 celi. Tad, luk pa 1 optimalako gribejam ari iet, bet... Ja LV ir iebuveti ezeri, Danija ar Daini nosmejam, ka tur ir iebuveti mezi (nu ne gluzi, bet ilgi ta likas), tad seit ir iebuveta taka kalnos. Nu ta, ko meklejam pec musu kartes (varbut tomer paveca) toc bija aizbuveta ar majam. Bet otra tomer ir speka.

WC atradas baaraa - nostalgjija pec pad laikiem - keramiskais caurums grida. Protams, bez tualetes papira.

Pa celam sastapam 2 draudzigus sunus, 1 izskatas ka zombijs no sausmenem ar tam zilajam acim. Bet smuks.

cels sadalijas un e gribeja kapt pa isako. man bija nojausma (nu karte ari to parada), ka tas bus stavaks un var but interesants vietumis. Isak ne vienmer nozime atraks, bet iespejams, interesantaks - tad es PAR.

Pa celam dabujam izbaudit udenskritumu ,kura lidz nakamai pakapei vareja ari uzkapt, ko es ari izdariju. tur bija forss baseins. Nu pec tadas kapsanas es tur labprat ari iemerktos. Vienigi zel, ka vins ir "trases" pasha sakuma. jau esmu slapja - ar H2O, jo uzkapt augsa tur nevareja pa sauos, bet ta bbija forsa veldze.

Kapiens augsa bija smags. Jutams zems spiediens - ta ap plkst 4-5 sola lietu. Viss skjidrums spiezas ara. Kalns visai stavs ari. No pieres udenskritums. Taka akmenaina. Tad piepeshi abas apstajamies un sakam petit kakas. :DDDD Stukojam - kam tadas?! stirnam mazakas spiras, zirgiem (kur tad nu te zirgi) - lielaki kluchi. Varetu but ezelis - kaut kas pa vidu starp zirgu un stirnu. :D
Zirgus kalna nesastapam, bet stirnas tomer izbiedejam. Tomer izkarnijumu vaininiekus ari satikam - tiesam ezeli. Tik smiekligi ar tam lielajam ausim.

Turpat ari kempings. No otrs puses kalnam var uzbraukt ari ar auto, bet no sis laikam tikai ar kajam. Forsa un pat aprikota vieta. Vienigi - ka vini to eku tur uzbivejusi. Stibijusi akmenus augsa teju ar rokam?

Bikses klust par reituzenem - lip klat, bus atkal jamazga. :D Nu i nekas.

sakas loti stavs posms. Pec ta mazliet ari noorientejamies, kur esam un saprotam, kapec uz cela norades bija teikts "solo per escursionisti esperto". :D
man nekas, man patik, man top interesantak - gar "taku", kura briziem neatgadina neko lidzigu takai, ir kedes piestiprinatas, kur iegrabties, bet vietam ari tapinas - lai ir kur pedas atspiest. var jau uzkapt ari bez tapinam.
Bet Evucim tas bija parbaudijums. Esmu lepna par vinu, ka vina parvareja jau tiktal savas bailes no augstuma un tomer uzkapa. es neiedomajos, ka ari sitada vieta vinai tas izpauzas. Vina par sevi ari lepna. :)

Apkarteji kalni jau labu laiku ir ar melnam cepurem, viss ir migla, zila vai balta. tikam viena maza virsotnite, kur sajutos jau vesi - vejs uzpus, bet es izbaudu atvesinasanos. Pa celam siltite kadam, kurs laikam jau pasen gajis te boja. Lai vieglas vinam smiltis. Un tad nu sak ari lit. es nesteidzos ar jakas uzvilksanu, tomer uzvelku. galvenais neizsauteties pamatigi taja.

Beidzot ieraugaam tos zvaninu zvanitajus - kazas. Stav un slepjas no lietus zem klints dzegam.

tikam laimigas lidz pirmai nopietnai virsotnei - L'Omo 1239 m. Jasasniedz Mottarone 1491 m.

Kermenis sak atdzist un diezgan pamatigi - kadu laiku pastavejam, pasedejam, pacillojam (lietuu) un atdzisam.

ieraugu sleposanas pacelaja apaksejo dalu. mmm. skaidrs, tatad te ir trase.

Turpinam celu un pilniga migla dzirdam - atkal zvana kaut kas. Domaju, ka kazas, bet neka - ezelu barinsh. Ash 2 gimenites. Ar maziem pukainiem ezeleniem.

Bet seit kaut ka pazaudejam musu takas numuru. Par parejiem Nr viss sakrit, noorientejamies pec to virziena un tomer aizsolojam logiska virziena, kurs bija pareizs. Vienigi stostisanas del kermenis pavisam atdzisis un sak salt. Lidiz ir tikai parasta lietus jaka. Kajas visas slapjas, izmirkusas, kokvilnas bikses viscaur mainijusas strukturu un krasu. :D Vismaz jamazga nebus. :D Iznemu tik telefonus no kabatam ara - bet tapat vini mitrumu gana dabuja, tomer izskatas, ka viss ok.

Ar laiku sakam apkartejos kalnus redzet - makoni izkustejas un mums ari lietus vairs nebija tik specigs. tomer visapkart - viss ir slapjsh, t.sk, zale, kas ir ipasi slidena, kad slapja. Bet manas sandales (kuram labs parbaudijums), nav baigi neslidigas ari tapatas.

Pamanaam augsa kalna maju. Turpat ari kampervaani, kurs piesledzies pie elektribas. Tai vajadzetu but vai nu administracijas ekai sleposanas kurortam, vai nu restoranam. Jo pacelajs turpat vien ir. Pa celam dzirdam balsis, bet negribas kapt leja lidz tam. Nolemjam tomer sturet augsup. tiekam lidz ekai - restorans un baars. Mans pienemums, ka vasara diez vai strada. Uz baara durvim zimite ar tel Nr, uz kuru uzzvanaam. Mums atver durvis - tiekam laimigas siltuma un dabonam karstu teju ar kruasanu. Gribejam ari kadu ruma shotinju, bet ruma viniem nebija, turklat, esot sia laika vini netirgo alkoholu. Nu neko darit, bet teja jau pacela labsajutu.

tante neizskatijas prieciga, ka mes tur samera ilgi chillojam. Acimredzot, gribeja, lai atri izdzeram un tinamies. Nu pec laika ari tinamies. tomer bija dilemmas - sis jau bija Mottarones kalns, bet tikai 1350 m. Lidz virsotnei vel 140 m. Vertikali. mes jau saprotam, ka uz vilcienu, kas pec 1 h, mes nekadi nepagustam, tomer lidz virsotnei varam nepaspet, jo lejup japagust pa gaismu. tapec diezmel iecereto virsotni nesasniegsim. Lejup izvelejamies kapt pa otru cela variantu. Lezenaks, bet garaks. domu doties pa asfaltu un meginat kadu auto nostopet tomer atmetam - nav sezonas un diez ko daudz auto tur varetu nebut.

Izgajusi ara, salst loti. Bija doma man uzprasit tam kampervanim - vai netaisas driz doties cela un nevaretu mus novest leja. Mok tad vel paspetu uz vilcienu. Tomer E attur mani - viniem vajagot uzladeties utt. Nokapusas leja, redzam, ka sie kustas prom. Nu neko darit - neba mes augsup paspesim, neba garantija, ka tas bus veiksmigi.

Man uz biksem sak paradities sausuma plekji. :D Progresivi. :)

Pamaniju spilgtu kjirzacinju. Melna ar dzelteniem plankumiem. Nezinu, kas ta tada - redzeta tikai zoo. Bet nabadzie karpas lena gar cauri zalei un neprotesteja, kad nemu rokas. Zinu, ka spilgti dzivnieki medz but indigi, bet likas, ka si ir nekaitiga, turklat, nemaz ne tik spilgta. Nebaidijas ari pa rokam. Nopetosi noskatijas - tas ari viss. :)

kaut taka augsup bija ekstremaka, tomer parsvara bija lieli akmeni un man patikamaka. Lezenakais variants butu bijis labs kapsanai augsup, bet lejup... pec lietus... ar smiltim... zaali...slidenu smilshakmeni... un juru ar maziem akmentiniem... peec lietus... Man nebija tik omuligi. Par cik celi saku just jau no ilgas kapsanas (net nesapeja, tik sakas diskomforts), tad dazi paslidejieni uzdeva vel slodziti tam vienam celim kaut ka tiesi). Bet celis tomer neprotesteja skali - bija tiri ok. Par laimi uz dupsha nekur nenoravu (uz dupsha uz akmeniem nebutu forsi). Bet visur, kur iespejams, centamies bradat pa udeni, lai kajas noskalotu, atvesinatu no apdauzisanas gar akmeniem un lai izskalinatu no sandalem ara mazos riebigos amenisus, kas grauz. Divaini, bet pec sandalu slapinasanas man vairs tik loti neslideja.

Lejup vel 1 jauks kalnu namins ar noradi par senu udeni, vai? :/ Jau kreslo, jutami apgrutinosak relfeju saskatit. Lietus kaut kur list, bet seit ir kokains, lidz ar ko - nejut. Nu jau sak kreslot, reljefu saskatit grutak. Toties apkartne jau skaisti saredzama, miglas vairs nav. Tiekam jau gandriz gala, lidz krustcelem, kur sunus sastapam. tur seta tada ka aplokam - viena vieta ta ir bez 1 skerskoka un netalu ir tada ka dzirditava. varbut sii ir to kazu majvieta? ;D

Izdelojos jau pa lielu dalu Eiropas, visur nekas, visur ok, bet, luk, Italija, pirmo reizi uzberzas tulznas. Nu labi, labi - ir attaisnojums - liela slodze ar lielu berzi, plus okeans ar maziem akmentiniem. :)

Adrenalīns ir mans alkohols

Posted on 2012.04.20 at 19:22
Meldiņš: : Depeche Mode - Personal Jesus
Tags: , , , , , , ,
Atkal 3 dienu darba nedēļa... :D

Bet tizlais Amazon... grrrr... nomainījuši čekinga sistēmu - tb, darbinieku pārmeklēšnau pie izejas uz zādzībām. Agrāk pēc nejaušības principa gadījās tikt izmeklētam. Tad jāņme no kabatām ārā viss metāliskais, ieejas karte, nauda, atslēgas, josta utt. Tas paņem laiku. Tagad visiem un vienmēr un katrā pārtraukumā jāiet cauri metāla detektoram, tātad jāvelk ārā viss no kabatām. Ja neiedegas sarkans, var iet tālāk. Ar visu to, ka viss ir ārā, tāpat pīkstēju. Vienreiz man lika novilkt apavus (valkāju safety shoes jeb botas ar metālu purngalā), izpurināt tos, nodetektorēja man pat zeķainās pēdas. Cits ar metāla detektoru iepīkstināja man vēderu. Čekotāji jau saziepējušies, ka nu būs zagli noķēruši. Es ar domāju, kas tad tur pīskt. Nu saprotams. :D man taču pīrcings. :D kad parādu, tad visiem jautrība.
Tagad sanāk es vienmēr dabūšu stāvēt garā rindā uz papildpārbaudi. SViests. Vakar no 10 minūšu pārtraukuma man sanāca kādu 3 minūšu pārtraukums... A pīrcingu ārā izņemt nevaru. To savulaik viens labs tetovētājs pieskrūvēja ar plaķenēm tā gana stingri. :D A, ja atskrūvēšu, tad pazaudēšu šamo. A likt katru dienu jaunu atļauties nevaru.

bet nu jauki...
Es esmu aizmirsusi par visām lietām, kuras gribēju sadarīt, bet nesanāca iepriekš... Šodien smags rīts... Gan jau izdarīšu. Ak, bļin! Nupat arī atcerējos. Gribēju uz koledžu aizvilkties, pieteikties uz kaut kādiem bezmaksas kursiem. Bāc... Aizmirsu!!! grrr... Jāatliek uz pirmdienu.

Ceru, ka nebūšu kurla (vismaz ar kreiso ausi) pēc vakarējās dienas. Vakar sagadījās pilna darba diena, bet neskatoties uz to, piekritu aizvilkties uz kaut kādu bāru, kur Pola draudzenei pirmā nakts kā dīdžejam. Piestāstītas pilnas ausis par Luīzi. Enerģisks, foršs skuķis.
Bet nepaspējām uz viņas setu. Dabūjām dzirdēt kaut ko drausmīgu pēc principa "jo skaļāk, jo labāk", drausmīgi basi, drausmīgs troksnis un nekā forša. Troksnis tāds, ka Pols, cenšoties pārbļaut to, iebļāva man ausī tā, ka nodžinkstēja un bungādiņa iesāpējās. Nekad no trokšņa nav sāpējusi bungādiņa... Pēc tam nafig aiztināmies no turienes, pie Pola un pēc tam pie Lū. Tur izdejojāmies pie reiva, ko sakompilējusi Lū. Jauki gabali, savulaik daudz tādus klausījos, bieži un patika, bet šobrīd... nu nav tas vairs, nav tas, kas mani pavelk. Apnīk ātri... garlaiko. Ja sarijas ripas, droši, ka forši, bet es ripas tā kā nē. :D
Šobrīd pārbaudot, kā dzirdu ar katru ausi, šķiet, ka ar kreiso ir sūdīgāk... Visnejaukākājs atmiņas par to vietu. Menedžera laikam uz vietas nebija, ka neredzēja to, kā cilvēki tinās prom no jau tā tukšā iestādījuma...

Cik labi bija nelietot alko... Nepārprotiet, neesmu kļuvusi par baigo dzērāju, bet vīni, vīni, vīni... Ne daudz, bet bieži pēdīgā laikā.
Vīnogu sula... ieskābusi, ierūgusi... It kā nekas slikts un arī pohu jau nav, bet organismam nepatīk. Smalkā, varētu teikt, šūnu līmenī jūtu, ka protestē. Sajūta nav forša un par cik nekādu gandarījumu un prieku no lietošanas nejūtu, tad - what for? Jāmet mieru.

Divas dienas nogulēts pēc ve**a... Šitas jāizbeidz. Ja vien izdosies aizmigt laicīgi šonakt, jāaiziet atkal uz sahadža jogu. Tā, pārmaiņu pēc.

Liekulība... vijas caurum cauri visam... a lielība komplektā ir vispār čau. Grrr. Bet varbūt tā ir mana kārtējā pieticība, kas saasina lielības uztveri? Varbūt patiesībā tā ir tikai normāla pašapziņa? Varbūt man vēl jāpiestrādā pie šī jautājuma...

a par to, vai zem sulīgiem vārdiem slēpjas arī patiesas emocijas, mēs vēl redzēsim...

Vīrieši. sasodīts. Albānis ir atšuvies un liekas mierā. Par viņu bija skaidrs, kas viņu interesēja. Un nekas vairāk. Saprata, ka nedabūs neko. Nopriecājos, ka i miers. Nekas, viņa vietā ir maiņa. Andris :D arī jau paspēju nopriecāties, ka mana ignorance un beigās tomēr noraidoša sms, kas izraisīja atbildi no viņa, ka likšot mani mierā.... Bet nē, ierodas ar rozēm. -<<-<--@@@ Laikam spītīgi paliek pie sava, ka mūs liktenis saista.

Nu nē, es šodien ieguvu sirds mieru un apstiprinājumu iekšējai sajūtai, ka nekāds liktenis mūs nesaista un tās ir viņa iedomas. Arī par to, ka viņā ir kaut kas dīvains... kaut kas tur nav tā... un mani tas atgrūž, ļoti. Kaut kāda apmātība viņā.
Tagad nezinu, kā svētdien iepirkt savu dārzeņus, zinot, ka viņš tur būs. mhmm...

Mazliet jautrs stāsts, ko Pols stāsta visiem, ar ko iepazīstina. :D Kad "nostopēju" Polu jaunāko ar visiem bērniem un suņiem un "atļāvu" uzaicināt sevi uz tēju, Džeidons (vecākais puika) ienākot mājās, paziņoja: "Crazy lady is coming" (trakā sieviete nāk). Pols seniors, kurš tikām auklēja jaunāko atvasi autiņos, nolika viņu ratiņos un bija gatavs aizstāvēt ģimeni no trakā skuķa.


Izskatās, ka Santa atpakaļ nemaz netaisās. Vai vismaz ne tik drīz. Tādas baumas klīst Latvijas ārēs un to tā kā arī Ingus apstiprināja. Jauki, vismaz mierīgāk. Es domāju, ka var mēģināt arī šepat padzīvot. Un pieciest dažas neforšas lietas. Bet tās ir tikai dažas. Ir arī plusi. Tāda ir sadzīvošana ar citiem ko-īrniekiem.
Varēšu izmitināt Kristu pie sevis. :)

Edgars ir pazudis no redzesloka. Laikam viņa ģimene arī nu jau ir UK.

Konstatēju, ka āboli man atvilknē varētu būt glabājušies n-tās nedēļas, ja ne visu mēnesi... un neviens pat neizrāda vēlmi bojāties... kas - šie no plastmasas?? Ko mēs, sasodīts ēdam... Pols arī sāstīja, kā gribēja iecirst zobus pēc viņa domām svaigā ābolā (tas notika kaut kur aiz trejdeviņām jūrām un trejdeviņām zemēm), bet tika apstādināts, jo neēdams - vaskam, ar kuru tie tiek zieķēti, vajag laiku, lai iesūktos. Tagad saprotu, kapēc tā miza nav sagrmojama... Vasks nav domāts ēšanai. Atkal pārdomas... ka parafīnu bieži uzdod par vasku... moš tiešām - no plastmasas.