Magnesia

Nesenāka pagātne.
08.10.
Pa nedēļu apslimu. Visu cēlojuma laiku, aukstumā ar sandalēm un, kad pa nakti jau mīnusi, es 2 džemperos vien - un nekas. Atgriežos mājās un te nu ir - kakla smilšpapīru likvidēju samērā ātri ar jaunu metodi. Bet, sākumā ignorētās (kas tad tur, ka biki tek un pēc dienas svaigā un dzestrā gaisā, tas aizkrīt?) iesnas neatstājas un vienu dienu sajutos, ka varētu būt temperatūra (izmērīt jau nav, ar ko - būs jāmeklē kaut kur vecie normālie termometri). Dienu gultas režīmā (pusgultas, jo vnk nogulēt nevaru), zāļu, ar ko ātri atvieglot simptomus, nav. Bet jātiek puslīdz uz pekām, lai tiktu uz pārgājienu nedēļas nogalē. Nākamajā dienā jau labāk, bet ne līdz galam. Nesapratu, par ko es tā apslimu. Inkubācijas periods tik milzīgs pēkšņi? Līvucis teica, ka tas taču tipiski - organisms ceļojumā ir mobilizēts maksimāli, bet atgriežoties - atslābst un tad nu var iemetināties vainas.

Uz pārgājienu saziepējos doties, neskatoties uz to, ka veselība vēl nav stabila - nesēdēšu es mājās. Man būtu forši izkustēties! Bet kārtīgi tiak padomāts par to, lai būtu silti naktī.

12.-13.10.

Visi masām brauc Zelta rudeni vērot Siguldā (ja izsludināta kā TOP 1 vieta pasualē Zelta rudens vērošanai, tātad visiem tur jābrauc), mēs - uz pludmali.

Plāns ir doties pārgājienā. Tomēr, par cik nedz es, nedz mans draugs, šoferīts un ceļabiedrs A. nevar atbrīvoties ātrāk, tad izbraucam tikai pievakarē. Tā ap 17. Vēl veikals pa ceļam (a. man nācās atgādināt, kur Ādažos atrodas Rimi :d, iepriekšējā dienā mammucim prasīju, kjur atrodas pasts. :D ). Plāns ir aizbraukt līdz Tūjai (galapunkts) un ar autobusu līdz Svētciemam, no kurienes sākt soļot, lai piebiedrotos tiem pārgājējiem, kas jau no rīta no Salacgrīvas špago. Sakarā ar vēlo izbraukšanu tika nolemts ekspromtom, ka līdz Svētciemam par tālu, dosimies līdz Svētupes ietekai un tur kaut kur droši vien jau kempos biedri.

Protams, tā nebūšu es, ja nemēģināšu stopēt. Izpakojušies, lai dotos pārgājienā. Nu cik nu pārgājiens tai sestdienā - saprotam, ka tas nekas nebūs - cenšamies paspēt uz garāku vakarēšanu pie ugunskura dŗizāk. Pa ceļam jau braucām un redzu, ka skaists saulriet, uz kuru mēs nepaspēsim... :( neko darīt. Līdzi vēl liela un smaga telts, kuru sestdien A stiepa rokās.

Izgājām pa Tūjas ceļu, kādu laiku jau ejam, kad pretī brauc 2 kvadricikli. Nosaku, ka būtu kruti viņus nostopēt, ja brauktu pretējā virzienā. :D Pēc tam no pievedceļa izgriežas 2 auto. Stopēju un... apstājas. Abas. Prasu tā un tā... Bet viņi - nē, ir apmaldījušies, meklē kādas mājas, bet nevar saprast, kur meklēt. Apstājās, lai karti papētītu. A. saka, ka izskatījās pēc A. Mielava - i pēc izskata, i pēc balss. Es neesmu pārliecināta - it kā mazliet līdzīgs ir, bet sen neesmu viņu redzējusi, grūti pateikt.

Čāpojam vien tālāk. Mašīnas tur īsti nebrauc, sāk jau diezgan krēslot. Tik čāpojam. Tās 2 mašīnas turpina kustību un "Mielavs" apstājās. Ka varot aizvest vismaz līdz Tūjas ceļa beigām, līdz šosejai. Forši. Lecam tik iekšā.

Noskaidroju, ka var aizvest līdz pieturai netālu no Tūjas ceļa uz šosejas.

Pieturā notika paredzēts mini čp ar paklājiņu, kurš neturas manu somu strapēs. Es nospļāvos - pazust nepazudīs, drīzāk ātrāk vajag stopēt. A. ņēmās viņu pie savas somas stiķēt klāt. Nav tik viegli, viņam tāds jau otrais stiķējas klāt. Biju paņēmusi savu veco pārgājienu mugureni (jo jaunākajā versijā to siltāko guļammaisu iekšā nedabūt). Tur nevar īsti neko tā baigi piestiķēt bez palīglīdzekļiem.

Uzliku abus atstarotājus, jo tumšs jau riktīgi sameties, un stopēju. Laiku nevajadzētu tērēt, jo kā nekā - šoseja un auto pārsvarā lieli ātrumi. Nebija ilgi jāgaida - A tik tikko bija tik piestiķējis manu paklājiņu, kad apstājās neliels atuo ar sievieti gados divdurvju auto. Super. Autobusu pat nesagaidījām. Ļoti veiksmīgi un operatīvi sasniedzām jūru pie Vitrupes un pārgājiena biedrus, kas jau bija iekūruši ugunskuru.

Saulriets nokavēts, toties vēlāk redzējām mēnesi gāžamies jūrā ar visu atspulgu - gaiša nakts.

Neilgi tusējamies, uzslējām arī savu telti, kad redzam 2 gaismiņas ar rūcošiem motoriem mums tuvojamies. Mērķtiecīgi pie mums. Gunčam stress (jo īsti jau telšot tur nedrīkst). Izrādās, tie ir tie paši kvadricikli. teicu, ka viņi pabrauca Tūjā mums garām. Viņi teica, ka varējām viņus nostopēt. eh, vajadzēja gan. :D Prasīja, cik tālu līdz Salacgrīvai un vai varēs izbraukt pa krastu.

Forši. Paika arī bija uz urrā, sarunas, ugunskurs, laime pilnīga. Ja neskaita to, ka tāpat ļoti auksti pie ta paša ugunskura. Vējinš iepūš. Kājām svilinoši, bet bodijam auksti. Nu nekas. Gan jau.
Taču pa nakti teltī pat bija karsti.

Auksti palika atkal tad, akd no telts bija jālien laukā, dzestrā rītā. Kaklā mezgls sametās un sākās krekšķis. Gan jau būs labi. :D

Nākamajā dienā gan bija pārgājiens. Gunčam atradās liekas strapītes - telti varēja pie somas piestiprināt, sākumā pie A somas, bet pēcāk pieteicos, ka var pie manas. Tas radīja manai nastai disbalansu - vilka baigi uz aizmuguri, bet neko darīt. Pārāk traki jau nebija un 1 dienu jau var tā.

Trakāk bija ar to, ka mani pārgājienu zābīši kā parasti mocīja labo īkšķi (labi, ka ne kreiso, kurš nesen tik ataudzis beidzot), kā rezultātā staigāju tā, ka berza arī tulznu uz papēža. Nebija baigi traki, bet naga pamatne riktīgi sāp. Kaut kas tur jāizdomā. nagi it kā bija nesen pgriezti, bet varbūt jāapgriež tā pa maksimumam, lai maz neliekas.

Samērā netālu pa ceļam satikām vēl pārējos, pēdējos pārgājiena dalībniekus. 2+2+2=6. Nu meitenes izvairījās nakšņot teltī rudenī. Bet bija forši. Miljons zvaigžņu viesnīca. :)

Pa ceļam visi paņēmām vēl 1 kešu. Viegls bija.

Kamēr gājām un arī pauzēs, kamēr ieturējāmies ar ekskluzīviem ēdieniem, no iesnām un klepus, var teikt, ne miņas. Kad beidzām pārgājienu Tūjā, tad atkal sākās.

Pārgājienu beidzām ar ieturēšanos krogā. Dažiem ekstrēmi ilgi bija jāgaida uz savām paikām. man šoreiz ne īpaši garšoja, bet visiem citiem bija ok. Citreiz arī ir bijis ok.

Forša diena, saulaina, pēcāk arī saldējošais vējš bija pazudis - ka iet palika pat karsti.
Tāpēc es saku - ja iz sūdīga jušana, bet iekšā pozitīvisms, tad nav, ko bremzēt, sēdēt mājās un cerēt, ka paliks labāk no zāļu rīšanas. Nē, nu, ja man būtu augsta temperatūra, es nedotos gan, bet iesnas un biški sūdīgāka jušana mani neattur. Pēc tam man palika tik arvien labāk un labāk.

Diena sakas ar to, ka izdevas nokert 1 no tiem zibsnishiem - mazo kjirzacinju.

Diemzel E nevareja dabut brivu visu dienu, bet teica, ka tiks prom atrak ka 19 vakara.
Laiks, tiesa, japieskano vilcieniem. Ap 12:45 dabujam ar vilcienu aizbraukt lidz Omegnai. Dilemma starp Gravellonu un Omegnu atrisinajas par labu Omegnai vairak pragmatisku apsverumu del. Kaut gan pat tas, ka Omegna ir tuvak, manai zemapzinai nelauj mainit aizdomas, ka 5 stundas mes neuzkapsim pusotra tukstoti. Teoretiski jau var katu ka, ja baiga steiga, ja nekur nav jamaldas, bet diez vai tas butu ari baigi baudami. lidz ar to au biju noskanojusies uz to, ka pedejo vilcienu nokavesim.

Nochakarejamies diezgan ilgi, kamer 1. atradam wc stacija, kas nebija tur, kur shema teikts. 2. kamer sagaidijam, kamer mums uzsildis picu. Un 3. pec tam tudi-sjudi staigajam, lai atrastu trekinga sakumu augsa kalnos (tas bija turpat pie stacijas pari ielai) - pec kartes tur ir 2 celi. Tad, luk pa 1 optimalako gribejam ari iet, bet... Ja LV ir iebuveti ezeri, Danija ar Daini nosmejam, ka tur ir iebuveti mezi (nu ne gluzi, bet ilgi ta likas), tad seit ir iebuveta taka kalnos. Nu ta, ko meklejam pec musu kartes (varbut tomer paveca) toc bija aizbuveta ar majam. Bet otra tomer ir speka.

WC atradas baaraa - nostalgjija pec pad laikiem - keramiskais caurums grida. Protams, bez tualetes papira.

Pa celam sastapam 2 draudzigus sunus, 1 izskatas ka zombijs no sausmenem ar tam zilajam acim. Bet smuks.

cels sadalijas un e gribeja kapt pa isako. man bija nojausma (nu karte ari to parada), ka tas bus stavaks un var but interesants vietumis. Isak ne vienmer nozime atraks, bet iespejams, interesantaks - tad es PAR.

Pa celam dabujam izbaudit udenskritumu ,kura lidz nakamai pakapei vareja ari uzkapt, ko es ari izdariju. tur bija forss baseins. Nu pec tadas kapsanas es tur labprat ari iemerktos. Vienigi zel, ka vins ir "trases" pasha sakuma. jau esmu slapja - ar H2O, jo uzkapt augsa tur nevareja pa sauos, bet ta bbija forsa veldze.

Kapiens augsa bija smags. Jutams zems spiediens - ta ap plkst 4-5 sola lietu. Viss skjidrums spiezas ara. Kalns visai stavs ari. No pieres udenskritums. Taka akmenaina. Tad piepeshi abas apstajamies un sakam petit kakas. :DDDD Stukojam - kam tadas?! stirnam mazakas spiras, zirgiem (kur tad nu te zirgi) - lielaki kluchi. Varetu but ezelis - kaut kas pa vidu starp zirgu un stirnu. :D
Zirgus kalna nesastapam, bet stirnas tomer izbiedejam. Tomer izkarnijumu vaininiekus ari satikam - tiesam ezeli. Tik smiekligi ar tam lielajam ausim.

Turpat ari kempings. No otrs puses kalnam var uzbraukt ari ar auto, bet no sis laikam tikai ar kajam. Forsa un pat aprikota vieta. Vienigi - ka vini to eku tur uzbivejusi. Stibijusi akmenus augsa teju ar rokam?

Bikses klust par reituzenem - lip klat, bus atkal jamazga. :D Nu i nekas.

sakas loti stavs posms. Pec ta mazliet ari noorientejamies, kur esam un saprotam, kapec uz cela norades bija teikts "solo per escursionisti esperto". :D
man nekas, man patik, man top interesantak - gar "taku", kura briziem neatgadina neko lidzigu takai, ir kedes piestiprinatas, kur iegrabties, bet vietam ari tapinas - lai ir kur pedas atspiest. var jau uzkapt ari bez tapinam.
Bet Evucim tas bija parbaudijums. Esmu lepna par vinu, ka vina parvareja jau tiktal savas bailes no augstuma un tomer uzkapa. es neiedomajos, ka ari sitada vieta vinai tas izpauzas. Vina par sevi ari lepna. :)

Apkarteji kalni jau labu laiku ir ar melnam cepurem, viss ir migla, zila vai balta. tikam viena maza virsotnite, kur sajutos jau vesi - vejs uzpus, bet es izbaudu atvesinasanos. Pa celam siltite kadam, kurs laikam jau pasen gajis te boja. Lai vieglas vinam smiltis. Un tad nu sak ari lit. es nesteidzos ar jakas uzvilksanu, tomer uzvelku. galvenais neizsauteties pamatigi taja.

Beidzot ieraugaam tos zvaninu zvanitajus - kazas. Stav un slepjas no lietus zem klints dzegam.

tikam laimigas lidz pirmai nopietnai virsotnei - L'Omo 1239 m. Jasasniedz Mottarone 1491 m.

Kermenis sak atdzist un diezgan pamatigi - kadu laiku pastavejam, pasedejam, pacillojam (lietuu) un atdzisam.

ieraugu sleposanas pacelaja apaksejo dalu. mmm. skaidrs, tatad te ir trase.

Turpinam celu un pilniga migla dzirdam - atkal zvana kaut kas. Domaju, ka kazas, bet neka - ezelu barinsh. Ash 2 gimenites. Ar maziem pukainiem ezeleniem.

Bet seit kaut ka pazaudejam musu takas numuru. Par parejiem Nr viss sakrit, noorientejamies pec to virziena un tomer aizsolojam logiska virziena, kurs bija pareizs. Vienigi stostisanas del kermenis pavisam atdzisis un sak salt. Lidiz ir tikai parasta lietus jaka. Kajas visas slapjas, izmirkusas, kokvilnas bikses viscaur mainijusas strukturu un krasu. :D Vismaz jamazga nebus. :D Iznemu tik telefonus no kabatam ara - bet tapat vini mitrumu gana dabuja, tomer izskatas, ka viss ok.

Ar laiku sakam apkartejos kalnus redzet - makoni izkustejas un mums ari lietus vairs nebija tik specigs. tomer visapkart - viss ir slapjsh, t.sk, zale, kas ir ipasi slidena, kad slapja. Bet manas sandales (kuram labs parbaudijums), nav baigi neslidigas ari tapatas.

Pamanaam augsa kalna maju. Turpat ari kampervaani, kurs piesledzies pie elektribas. Tai vajadzetu but vai nu administracijas ekai sleposanas kurortam, vai nu restoranam. Jo pacelajs turpat vien ir. Pa celam dzirdam balsis, bet negribas kapt leja lidz tam. Nolemjam tomer sturet augsup. tiekam lidz ekai - restorans un baars. Mans pienemums, ka vasara diez vai strada. Uz baara durvim zimite ar tel Nr, uz kuru uzzvanaam. Mums atver durvis - tiekam laimigas siltuma un dabonam karstu teju ar kruasanu. Gribejam ari kadu ruma shotinju, bet ruma viniem nebija, turklat, esot sia laika vini netirgo alkoholu. Nu neko darit, bet teja jau pacela labsajutu.

tante neizskatijas prieciga, ka mes tur samera ilgi chillojam. Acimredzot, gribeja, lai atri izdzeram un tinamies. Nu pec laika ari tinamies. tomer bija dilemmas - sis jau bija Mottarones kalns, bet tikai 1350 m. Lidz virsotnei vel 140 m. Vertikali. mes jau saprotam, ka uz vilcienu, kas pec 1 h, mes nekadi nepagustam, tomer lidz virsotnei varam nepaspet, jo lejup japagust pa gaismu. tapec diezmel iecereto virsotni nesasniegsim. Lejup izvelejamies kapt pa otru cela variantu. Lezenaks, bet garaks. domu doties pa asfaltu un meginat kadu auto nostopet tomer atmetam - nav sezonas un diez ko daudz auto tur varetu nebut.

Izgajusi ara, salst loti. Bija doma man uzprasit tam kampervanim - vai netaisas driz doties cela un nevaretu mus novest leja. Mok tad vel paspetu uz vilcienu. Tomer E attur mani - viniem vajagot uzladeties utt. Nokapusas leja, redzam, ka sie kustas prom. Nu neko darit - neba mes augsup paspesim, neba garantija, ka tas bus veiksmigi.

Man uz biksem sak paradities sausuma plekji. :D Progresivi. :)

Pamaniju spilgtu kjirzacinju. Melna ar dzelteniem plankumiem. Nezinu, kas ta tada - redzeta tikai zoo. Bet nabadzie karpas lena gar cauri zalei un neprotesteja, kad nemu rokas. Zinu, ka spilgti dzivnieki medz but indigi, bet likas, ka si ir nekaitiga, turklat, nemaz ne tik spilgta. Nebaidijas ari pa rokam. Nopetosi noskatijas - tas ari viss. :)

kaut taka augsup bija ekstremaka, tomer parsvara bija lieli akmeni un man patikamaka. Lezenakais variants butu bijis labs kapsanai augsup, bet lejup... pec lietus... ar smiltim... zaali...slidenu smilshakmeni... un juru ar maziem akmentiniem... peec lietus... Man nebija tik omuligi. Par cik celi saku just jau no ilgas kapsanas (net nesapeja, tik sakas diskomforts), tad dazi paslidejieni uzdeva vel slodziti tam vienam celim kaut ka tiesi). Bet celis tomer neprotesteja skali - bija tiri ok. Par laimi uz dupsha nekur nenoravu (uz dupsha uz akmeniem nebutu forsi). Bet visur, kur iespejams, centamies bradat pa udeni, lai kajas noskalotu, atvesinatu no apdauzisanas gar akmeniem un lai izskalinatu no sandalem ara mazos riebigos amenisus, kas grauz. Divaini, bet pec sandalu slapinasanas man vairs tik loti neslideja.

Lejup vel 1 jauks kalnu namins ar noradi par senu udeni, vai? :/ Jau kreslo, jutami apgrutinosak relfeju saskatit. Lietus kaut kur list, bet seit ir kokains, lidz ar ko - nejut. Nu jau sak kreslot, reljefu saskatit grutak. Toties apkartne jau skaisti saredzama, miglas vairs nav. Tiekam jau gandriz gala, lidz krustcelem, kur sunus sastapam. tur seta tada ka aplokam - viena vieta ta ir bez 1 skerskoka un netalu ir tada ka dzirditava. varbut sii ir to kazu majvieta? ;D

Izdelojos jau pa lielu dalu Eiropas, visur nekas, visur ok, bet, luk, Italija, pirmo reizi uzberzas tulznas. Nu labi, labi - ir attaisnojums - liela slodze ar lielu berzi, plus okeans ar maziem akmentiniem. :)