Magnesia

Diena sakas ar to, ka izdevas nokert 1 no tiem zibsnishiem - mazo kjirzacinju.

Diemzel E nevareja dabut brivu visu dienu, bet teica, ka tiks prom atrak ka 19 vakara.
Laiks, tiesa, japieskano vilcieniem. Ap 12:45 dabujam ar vilcienu aizbraukt lidz Omegnai. Dilemma starp Gravellonu un Omegnu atrisinajas par labu Omegnai vairak pragmatisku apsverumu del. Kaut gan pat tas, ka Omegna ir tuvak, manai zemapzinai nelauj mainit aizdomas, ka 5 stundas mes neuzkapsim pusotra tukstoti. Teoretiski jau var katu ka, ja baiga steiga, ja nekur nav jamaldas, bet diez vai tas butu ari baigi baudami. lidz ar to au biju noskanojusies uz to, ka pedejo vilcienu nokavesim.

Nochakarejamies diezgan ilgi, kamer 1. atradam wc stacija, kas nebija tur, kur shema teikts. 2. kamer sagaidijam, kamer mums uzsildis picu. Un 3. pec tam tudi-sjudi staigajam, lai atrastu trekinga sakumu augsa kalnos (tas bija turpat pie stacijas pari ielai) - pec kartes tur ir 2 celi. Tad, luk pa 1 optimalako gribejam ari iet, bet... Ja LV ir iebuveti ezeri, Danija ar Daini nosmejam, ka tur ir iebuveti mezi (nu ne gluzi, bet ilgi ta likas), tad seit ir iebuveta taka kalnos. Nu ta, ko meklejam pec musu kartes (varbut tomer paveca) toc bija aizbuveta ar majam. Bet otra tomer ir speka.

WC atradas baaraa - nostalgjija pec pad laikiem - keramiskais caurums grida. Protams, bez tualetes papira.

Pa celam sastapam 2 draudzigus sunus, 1 izskatas ka zombijs no sausmenem ar tam zilajam acim. Bet smuks.

cels sadalijas un e gribeja kapt pa isako. man bija nojausma (nu karte ari to parada), ka tas bus stavaks un var but interesants vietumis. Isak ne vienmer nozime atraks, bet iespejams, interesantaks - tad es PAR.

Pa celam dabujam izbaudit udenskritumu ,kura lidz nakamai pakapei vareja ari uzkapt, ko es ari izdariju. tur bija forss baseins. Nu pec tadas kapsanas es tur labprat ari iemerktos. Vienigi zel, ka vins ir "trases" pasha sakuma. jau esmu slapja - ar H2O, jo uzkapt augsa tur nevareja pa sauos, bet ta bbija forsa veldze.

Kapiens augsa bija smags. Jutams zems spiediens - ta ap plkst 4-5 sola lietu. Viss skjidrums spiezas ara. Kalns visai stavs ari. No pieres udenskritums. Taka akmenaina. Tad piepeshi abas apstajamies un sakam petit kakas. :DDDD Stukojam - kam tadas?! stirnam mazakas spiras, zirgiem (kur tad nu te zirgi) - lielaki kluchi. Varetu but ezelis - kaut kas pa vidu starp zirgu un stirnu. :D
Zirgus kalna nesastapam, bet stirnas tomer izbiedejam. Tomer izkarnijumu vaininiekus ari satikam - tiesam ezeli. Tik smiekligi ar tam lielajam ausim.

Turpat ari kempings. No otrs puses kalnam var uzbraukt ari ar auto, bet no sis laikam tikai ar kajam. Forsa un pat aprikota vieta. Vienigi - ka vini to eku tur uzbivejusi. Stibijusi akmenus augsa teju ar rokam?

Bikses klust par reituzenem - lip klat, bus atkal jamazga. :D Nu i nekas.

sakas loti stavs posms. Pec ta mazliet ari noorientejamies, kur esam un saprotam, kapec uz cela norades bija teikts "solo per escursionisti esperto". :D
man nekas, man patik, man top interesantak - gar "taku", kura briziem neatgadina neko lidzigu takai, ir kedes piestiprinatas, kur iegrabties, bet vietam ari tapinas - lai ir kur pedas atspiest. var jau uzkapt ari bez tapinam.
Bet Evucim tas bija parbaudijums. Esmu lepna par vinu, ka vina parvareja jau tiktal savas bailes no augstuma un tomer uzkapa. es neiedomajos, ka ari sitada vieta vinai tas izpauzas. Vina par sevi ari lepna. :)

Apkarteji kalni jau labu laiku ir ar melnam cepurem, viss ir migla, zila vai balta. tikam viena maza virsotnite, kur sajutos jau vesi - vejs uzpus, bet es izbaudu atvesinasanos. Pa celam siltite kadam, kurs laikam jau pasen gajis te boja. Lai vieglas vinam smiltis. Un tad nu sak ari lit. es nesteidzos ar jakas uzvilksanu, tomer uzvelku. galvenais neizsauteties pamatigi taja.

Beidzot ieraugaam tos zvaninu zvanitajus - kazas. Stav un slepjas no lietus zem klints dzegam.

tikam laimigas lidz pirmai nopietnai virsotnei - L'Omo 1239 m. Jasasniedz Mottarone 1491 m.

Kermenis sak atdzist un diezgan pamatigi - kadu laiku pastavejam, pasedejam, pacillojam (lietuu) un atdzisam.

ieraugu sleposanas pacelaja apaksejo dalu. mmm. skaidrs, tatad te ir trase.

Turpinam celu un pilniga migla dzirdam - atkal zvana kaut kas. Domaju, ka kazas, bet neka - ezelu barinsh. Ash 2 gimenites. Ar maziem pukainiem ezeleniem.

Bet seit kaut ka pazaudejam musu takas numuru. Par parejiem Nr viss sakrit, noorientejamies pec to virziena un tomer aizsolojam logiska virziena, kurs bija pareizs. Vienigi stostisanas del kermenis pavisam atdzisis un sak salt. Lidiz ir tikai parasta lietus jaka. Kajas visas slapjas, izmirkusas, kokvilnas bikses viscaur mainijusas strukturu un krasu. :D Vismaz jamazga nebus. :D Iznemu tik telefonus no kabatam ara - bet tapat vini mitrumu gana dabuja, tomer izskatas, ka viss ok.

Ar laiku sakam apkartejos kalnus redzet - makoni izkustejas un mums ari lietus vairs nebija tik specigs. tomer visapkart - viss ir slapjsh, t.sk, zale, kas ir ipasi slidena, kad slapja. Bet manas sandales (kuram labs parbaudijums), nav baigi neslidigas ari tapatas.

Pamanaam augsa kalna maju. Turpat ari kampervaani, kurs piesledzies pie elektribas. Tai vajadzetu but vai nu administracijas ekai sleposanas kurortam, vai nu restoranam. Jo pacelajs turpat vien ir. Pa celam dzirdam balsis, bet negribas kapt leja lidz tam. Nolemjam tomer sturet augsup. tiekam lidz ekai - restorans un baars. Mans pienemums, ka vasara diez vai strada. Uz baara durvim zimite ar tel Nr, uz kuru uzzvanaam. Mums atver durvis - tiekam laimigas siltuma un dabonam karstu teju ar kruasanu. Gribejam ari kadu ruma shotinju, bet ruma viniem nebija, turklat, esot sia laika vini netirgo alkoholu. Nu neko darit, bet teja jau pacela labsajutu.

tante neizskatijas prieciga, ka mes tur samera ilgi chillojam. Acimredzot, gribeja, lai atri izdzeram un tinamies. Nu pec laika ari tinamies. tomer bija dilemmas - sis jau bija Mottarones kalns, bet tikai 1350 m. Lidz virsotnei vel 140 m. Vertikali. mes jau saprotam, ka uz vilcienu, kas pec 1 h, mes nekadi nepagustam, tomer lidz virsotnei varam nepaspet, jo lejup japagust pa gaismu. tapec diezmel iecereto virsotni nesasniegsim. Lejup izvelejamies kapt pa otru cela variantu. Lezenaks, bet garaks. domu doties pa asfaltu un meginat kadu auto nostopet tomer atmetam - nav sezonas un diez ko daudz auto tur varetu nebut.

Izgajusi ara, salst loti. Bija doma man uzprasit tam kampervanim - vai netaisas driz doties cela un nevaretu mus novest leja. Mok tad vel paspetu uz vilcienu. Tomer E attur mani - viniem vajagot uzladeties utt. Nokapusas leja, redzam, ka sie kustas prom. Nu neko darit - neba mes augsup paspesim, neba garantija, ka tas bus veiksmigi.

Man uz biksem sak paradities sausuma plekji. :D Progresivi. :)

Pamaniju spilgtu kjirzacinju. Melna ar dzelteniem plankumiem. Nezinu, kas ta tada - redzeta tikai zoo. Bet nabadzie karpas lena gar cauri zalei un neprotesteja, kad nemu rokas. Zinu, ka spilgti dzivnieki medz but indigi, bet likas, ka si ir nekaitiga, turklat, nemaz ne tik spilgta. Nebaidijas ari pa rokam. Nopetosi noskatijas - tas ari viss. :)

kaut taka augsup bija ekstremaka, tomer parsvara bija lieli akmeni un man patikamaka. Lezenakais variants butu bijis labs kapsanai augsup, bet lejup... pec lietus... ar smiltim... zaali...slidenu smilshakmeni... un juru ar maziem akmentiniem... peec lietus... Man nebija tik omuligi. Par cik celi saku just jau no ilgas kapsanas (net nesapeja, tik sakas diskomforts), tad dazi paslidejieni uzdeva vel slodziti tam vienam celim kaut ka tiesi). Bet celis tomer neprotesteja skali - bija tiri ok. Par laimi uz dupsha nekur nenoravu (uz dupsha uz akmeniem nebutu forsi). Bet visur, kur iespejams, centamies bradat pa udeni, lai kajas noskalotu, atvesinatu no apdauzisanas gar akmeniem un lai izskalinatu no sandalem ara mazos riebigos amenisus, kas grauz. Divaini, bet pec sandalu slapinasanas man vairs tik loti neslideja.

Lejup vel 1 jauks kalnu namins ar noradi par senu udeni, vai? :/ Jau kreslo, jutami apgrutinosak relfeju saskatit. Lietus kaut kur list, bet seit ir kokains, lidz ar ko - nejut. Nu jau sak kreslot, reljefu saskatit grutak. Toties apkartne jau skaisti saredzama, miglas vairs nav. Tiekam jau gandriz gala, lidz krustcelem, kur sunus sastapam. tur seta tada ka aplokam - viena vieta ta ir bez 1 skerskoka un netalu ir tada ka dzirditava. varbut sii ir to kazu majvieta? ;D

Izdelojos jau pa lielu dalu Eiropas, visur nekas, visur ok, bet, luk, Italija, pirmo reizi uzberzas tulznas. Nu labi, labi - ir attaisnojums - liela slodze ar lielu berzi, plus okeans ar maziem akmentiniem. :)

M2 bija tik mils, ka aizveda mani uz Friborgu. :D Smiekligi izklausas varbut, bet tas ir mazliet tuvak, varbut lielaka satiksme, lai dabutu kadu, kas brauc leja uz It pusi.

parmainu pec - 2. stopesanas diena, kad sola lietu - tas ari piepildijas faktiski precizi. Tomer tas palist, palist - pariet un ta paris reizes. Neizmirku. Bet It vakara sola negaisu, tapat ka viscaur Sveice pa dienu. taisni - Sveice, kad vel busu Sveice un Italija, kad tur iespejams, ieradisos. tad jau redzes.

Agri no rita. Ar visu Kilu. tiri labs benzintanks/restspots. Kadu laiku M2 patuseja, paskatijas, ka man izdodas. Visi tur tik pa vietejiem ciemiem braukalejas. Stundu bez rezultatiem lidz 1 kravinieks saka, ka uz pilsetu no manas zimes nebraucot gan. Vins braucot uz Sionu. Sito nosaukumu M2 kaut kad piemineja un zinaju, kur tas aptuveni ir. Paradiju sava gps un sakas kopigs cels. Vienkarsi vins pirmo reizi brauc uz turieni, tad nezinaja, kadas pilsetas ir pa celam.

Pec tam ar dazadiem soferisiem tiku uz prieksu pa serpentiniem uc celiem, t.sk. ar senu celotaju, kas joprojam to dara. un parsvara sanaca NEstopet benzintankos, jo tie bija parak mazi, ka paris auto varbut izbrauca cauri. stopeju gan uz sosejas, gan oie benzintanka (ka ari neta foruma tika teikts, ka tur vel kaut ka varot).

Bet maza kalnu ciematina dabuju forsu vacu-italu pari, kas brauc kempingot Italija. tadi loti absirdigi un forsi. :) Nobrauca no sosejas (tur jamaksa, lai uzbrauktu atkal uz soseja,s ta es sapratu), lai ievestu mani Ivrea's pilseta, kur, ja nu esmu dimba, tad nemu vilcienu un braucu lidz galam.

Apskatijos tur, ka butu jabrauc ar 2 vilcieniem un izdomaju apskatit so mazo miestu, kura ir slalomistu trase, kaut kada pils/cietoksnis, kura ieksa tikt nevar, ka ari nelielas jaukas ielas, bet nelieli un loti dargi apgerbu veikali ar. Nu, ja 136 eiro par loti parastam biksem (par kuram 5 eiro nemaksatu) ir ar 50% atlaidi!! Nekur lielu brendu nosaukumu ar neredzeju.

Tomer izdomaju stopet un italis mani izlaida kaut kur nekuriene uz sosejas, nu gandriz nekuriene, kur auto jau uznem atrumu. jau saku apzinat kokus, zem kuriem nomesties snaudus. tomer kads panema un aizveda talak.

Tomer...
Vai ta butu jauztver ka zime...? Viena spota pienaca klat virietis ar plakatu rokas, sacidams, ka vina masa pazudusi bez vests... Kad man apstajas auto, kas gatavs aizvest lidz nakamam miestam (virietis, protams), sieviete no tas pasas auto kliegdama skrien surp. Nolemju pagaidit, kas notiks. Bet vina vienkarsi gribeja pavestit masas pazusanu ari sim soferim, lai pavairotu zinataju loku. es iekapu ieksa un sanemu bridinajumus, ka uzmanigai jabut.
Nu labi.

Perle - Vercelli ir tikai risi un odi. :D

Ciema, kur vins mani izlaida ara (piedavaja aizvest ari uz vilciena staciju), saku stopet, pacelu zimi ar miestu, kura jau esmu, attapos, griezu otru pusi ar Novara, bet uzreiz nolaidu, jo izdomaju, ka jauzzraksta jauna zime ar, jo labak tikt pa soseju augsup uz Borgomanero. eju un man preti nak meitene un prasa, vai es uz Novaru. Nu - ta, ka ja... Nezinu, kura bridi vini pamanijusi, ka es uz Novaru - ta nu ar italu pari nokluvu tur. :) Vini savulaik pa kluso aizbraukusi uz Amsterdamu, sakot, ka uz Lagostu. mamma sashutusi par to, kur ir Lagosta, ka nobraukti dazji tukstosi km. :D Bet citadi aizbildnieciska italju mamma nelaistu delu tik talu. :D

Novara mani izlaida ne ipasi laba vieta, ka pienemu kadas ekvadoriesu gimenes piedavajumam aizvest mani uz staciju.

Jo Evija sobrid celo majup no ciemosanas pie draudzenes, tik otra puse no Suno un vinu tur kaut kur savaksot ar auto. Butu labi pagut tikt lidz vietai, kur vini varetu mani pa celam savakt. Bet vakara vilcieni ne visi pietur tai mazaja miesta. Ir jau 7 pm.

Man ir paveicies - pec 20 min pedejais vilciens, kas pietur, kur vajag. labs taimings. :) Ar stopiem nebutu paspejusi pa tiem mazajiem miestiem.
Loti erti bija nopirkt bileti automata, par cik tur eng valoda, tacu atrast peronu... tur ir 6 & 7. Pie tas pasas ejas ir ari mans Nr, bet nu nav tacu tur. Nakamas trepes ved uz pilsetu. 1 italis neko nespej pateikt un saprast angliski, tomer kads jaunietis speja paradit, ka tur jaiet pari sliedem no 7. perona!! O_o

Vilciena sakuma ar nezinaju, ka tikt, durvis ciet - ko vini tas tik tiesi pirms brauksanas varbut atver? Bet tad ieraudziju, ka vienigas durvis, kas atvertas - ir pirmajam vagonam. :)
Vilciens vecs jau dikti un sagrabejis.
Vilciena dross paliek nedross vienigajam cilvekam vagona uzprasu, vai ir istais vilciens un pec cik pieturam bus suno. Sakam plapat ar Oskaru par visu ko. Ar so vilcienu varot aizbraukt no juras lidz kalniem - no Dzenovas lidz Domodossolai, kas ir pierobezas kalni.

Lietus sakas precizi ka prognozets - neilgi pec 21. Sakas ar pamatigiem perkona dardiem un zibeni.

Statistika. 341 km, 9 auto 8h. Japiebilst, ka neviena sieviete sofere pat uzmanibu nepieversa. Ak ne, iznemot pedejo auto, kas aizveda uz staciju, kas bija pilns ar sievietem vien.

Gps ari man Italija kaut ka ... sajuka prata. Eju, rada, ka eju pareiza virziena. Peksni bultina sak radit, ka eju preteja virziena. WFT?
Cilveki ari tadi vairak aizdomigi, ja ieklidu kaut kur. Uzmana, vai zagli neklist rinki...

~730 km 16 h 13 shoferi (6 lidz Lux, 7 lidz Taize). 07.08.2013

Nolemu stopet tomer caur Luksemburgu. Un, ja nu kas, tad palikt Lux kaut ka, ja neka savadak.

Viegli nebija, jo bik ljavos aizvest sevi uz ne to labako shoseju. Pagruti bija dabut liftus lidz Lux. Ieraudziju 1 auto ar Fr Nr. un ilgi gaidiju, kad tas rulleetajs/i paradisies. Lidz ieraudziju kjiinieshus/japanjus/korejieshus etc... Kuri angliski ni bumbum. Nu tapat ka daudzi franchi. Prasiju, vai vinji, kurp vinji, bet neko no vinjiem nevar saprast. Laikam noirejushi auto. Viena benzintanka/restspota dabuju parunat ar furu kontroli - kura chekoja talbraucejus uz alko un teica, ka man vajadzetu tikt lidz Liegei un tur dabut shoseju, kas ved uz Lux. ja, rotams, ka vajag, bet lidz tai Liegei tachu kaut ka jatiek.

Tas kontrolieris vēl paskatās uz manām kājām, kurās ir plānas zeķes iekš sandalēm, un prasa, vai man neesot citu apavu. Saku, ka nē. -Bet lietus tācu līst. Es: bet vasara taču, nav auksti.

Par cik citu variantu nebija, tad pienjemu kada talbrauceja variantu braukt Liege ieksha un no turienes kaut ka ara kratities. Jo lietus ari list pamatigi (ne, negazj spainjiem, bet ta konstanti) un mana kartona zime ir ka slapja lupata. Markeris ari dzivo pedejas linijas. Shi ir pirma stopeshanas diena lietuu mana tripaa. Tipiskais Be laiks. Tas kontrolieris ari. :D paskatijies uz manam kajam (kuras ir vasaras sandales un zekjes) prasija, vai man nav citu apavu. Ne, nav. Bet tavas kajas tachu ir izmirkushas. Nu ja, bet ir tachu vasara. Kajas nesala, tapec tas man bij absoluti nesvarigi. Izgaju cauri Liegei, atradu, iespejams, pedejo akut cik ok vietu, kur stopet ara no pilsetas un pec ilgaka liaka tomer dabuju tikt lidz kadam benzintankam. Pedejais shoferis Luxemburgietis ari tik franciski, bet vinjam bija ipads. :D Tad nu ar ta palidzibu (tulkotaja) ari sarunajamies. :D

Ari miegs naca par godu mazguletam stundam. Ped fure pirms Lux sledzos ara. Turpmak bus kartigi jaizguljas pirms stopeshanas.

Beigu beigas tiku lidz kadam restspotam netalu no Lux, dabuju kafiju. Lietus ari beidzot vairs nelist. APjautajos pardevejam, cik talu lidz Lux (sadomaju ar kajam, jo, piem, cauri visai Lux 7-8 km vien). Bet 15 km ir tomer par daudz. Pardevejs teica ari, ka lidz Lux ir gruti tikt (to es ari dzirdeju cita sakara, ka tur ari degviela esot letaka, tapec visi tik tranzita). Iemaniju vienu bakpakeru, bet vinjsh kaut ko sev zem deguna burkshkj, ka negribejas skat sarunu. Kadu laiku staigaju rinjkji medidama vieglos auto, lidz ieraugu vienu saldu pariti sezjam uz zemes netalu no sava NL auto un ieturamies (netalu galdini, kur piesest un restorans ar) Apjautajot, saka, ka vinji tik par un ap Lux. Nu uzprasos, ka varbut tad var lidz Luksemburgas centram, bet tobrid redzu, ka dzjuse pagriezusi galvu ir noraidosha. Bez atbildes sagaidishanas saku, ka nevajag, viss ok.

Apstaigajusi rinjkji nu jau fures pec ilgaka laika, sastapu vienu, kas steidzas uz Italiju. Velak, kad fures ka nedabuju, ta nedabuju, jau saku stukot, ka varbut laist uz IT ar to melno. Eju atpakalj uz vieglo auto zonu un pie manis nak salda parisha virishkjiga dalja un piedava mani aizvest kaut kur aiz Metzas. Piedavajums ir tiri jauks. Sakuma sarunas mazliet par manu celjjojumu un par celjamerkji Francija un par to, ka vinji holideja bez konkreta merkja, kurp. Pec kada laika dzjeks saka, ka man nevajag storijus stastit - es varot baudit skatus. :D

Labi, sacits darits - esmu tik klusa, cik vien varu but, lai vinji var kaut cik sajust divvientulibu. Pie beigam pat mazlie tpaguleju. Kaut gan visu laiku vinji runaja holandiski, bet nejaushi iefikseju, ka vismaz vienbrid ierunajas angliski (nevershoties pie manis). Nezinu, kapec. Lai nu paliek, klausities tapat neklausijos.

Pa celjam atcerejos Konu sakam, ka Fr stopet viegli un atri. Vinjam ir izdevies 1000 km 12 h laika paveikt. Bet tas jau - ka paveicas, turklat - vinjsh runa franciski, kas ir liels pluss. :D Par cik, es nerunaju, tad dazji shoferi negribeja ielaisties... Tam ir liela nozime = tas ir ari iemesls, kapec es pa Fr negribu izverst celjojumu, jo ne parak patik stopet valsti, kur gruti komunicet.

Tiku kada ne parak liela benzintanka, kur dabuju labu liftu uz ~280 km. Turks, kursh tikai turciski un franciski. Tad nu izmantoju visu savu vokabluari. Turciski atcerejos 1 vardu, franciski kadus 10? Visus izmantoju. :D Bet izdevas pat izskaidrot sho to un sho to jau saprast ar. Tomer vinjsh nebija droshs iesakuma par manu vietu, kur man vajag, tpaec zvanija mazai radiniecei, kura angliski kaut cik un megjinaja man noskaidrot, kur man vajag un lidz kurienei onkulis.

Talak sekoja interesantaka dalja...

Tiku izmesta pie kaut kadas maksas stacijas (kur hoferiem japerk ceja talons) pirms vajadzigas shosejas. Sakuma megjinaju tur stopet, bet mashinu nedaudz un tas pashas neatzistas, kurp.
Tur netalu McDonalds, kur nodomaju pameklet laimi, kaut gan ta nav ista vieta. Peksni brauc businjsh, radu zimi un tad vinju strauji nolaizju, kad ieraugu bakugunis...

Droshibas dienests. Laikam celju droshibas. Piebrauc klat man un neljauj man iet tai virziena, kura gaju, bet runa, protams, tikai franciski, lidz ar ko neko nesaprotu. Iespejams vinjsh domaja, ka taisos stopet uz shosejas. Ne, tik traka laikam neesmu - da i bezjedzigi. Bet patiesiba, es mekleju ieeju McDOnalda. Tumshs galu gala metas, jau diezgan kreslains un ka plans B ir apmesties bernu laukuma zem jumta un parnakshnot. :D Vinjsh staveja un vakteja mani ilgi, vai nemegjinashu iet shosejas virziena. :)

Bet ieeja tama McD ir katu kur elle rata no otras puses. Un tik talu man shpagot negribas. Tur ir vecs celjsh, kas ved ieksha McD, kas tagad ir ar setu prieksha, bet es iefikseju, ka zjogs ir iemicits un neesmu pirma... Nu ar visu bakpaku rapjos tik pari.

Saku apjautat apmekletajus, vai nebrauc uz Turnusu vai Taize, vai taja virziena, bet, protams, ka tie apmekletaji bija vieteja ciemata iemitnieki. Turklat karteja Fr realitate - angliski neviens. 1 jaunietis, kursh tiri sakariga anglju mele atbildeja neapstiprinoshi, radija ceribu ar vinju parunat - ka tikt vajadziga virziena, bet tik talu vinja anglju valoda nesniedzas... Nopirku 1 dzjanku, apsedos un paveroju apkartejos. Pastukoju, kur un ka nakshnjot, ja nu kas. :D

Viena kompanija stav ilgi pie izejas un ta vien uzprasas uz apjautashanu... Un vai manu prieku, kad izradas, viens tur tiri ok angliski runa. Tad tika apsverti dazjadi varianti, ka man tikt uz Taize. VIlciens bija nokavets, ar kajam lidz ciematam ir, ko iet tomer.... Piedavaja mani aizvest lidz ciematam, lidz vietai, kur stopet. 1 cits mani mundrina, ka principa ir iespejams tikt sovakar lidz galapunktam. Nu labi, ja vinjsh ta saka - ticeshu ar. :)

Izlaida mani uz ielas, kas ved Turnus virziena. Un tur apstajas puisis, kas pat atvainojas, ka tik velu mani pamanijis (atstarotajus 2 gab uzliku). Dabuju vel 1 eng nerunajoshu jauku sievieti un tad 2 jaunieshus, kas mani Turnusaa izlaida tipa uz celja, kursh ved uz Taize. Eju un tik stopeju un pateicoties tam, ka tas nebija pareizais celjsh, dabuju liftu lidz pasham Taize. Nu gandriz. Tur vel bija jaiet ar kajam augsha un rinjkji kalnaa. Nevareju tumsaa atrast, apjautajos vienigajai dzivibas paradibai netalu. 2 puishi (no Be) mani pavadija lidz pasham Taize un palidzeja atrast tur kadu dzivu paradibu. Administracija, protam, ka gulj. Ir pusviens nakti, bet kada meitene ieteica apmesties uz to nakti baznica. Nu labi. Ta ari dariju. Lidz pasham ritam prom neviens nedzina. :) No rita gan saka, jo saka rikteties uz rita lugshanu.

Neiespejami tas nav. :)

J2 man iebelza ar ideju par geokešu. Gadiem neesmu to darījusi, faktiski. Reiz bija ideja paņemt kešu katrā valstī, kur viesojos, bet šī ideja ir aizmirsusies un, protams, Dānija, ZViedrija un citas valstis ir palikušas aizmugurē. Da i tāpat es to darīju for fun, tā nenopietni - kā papildnodarbi un tikai.

Bet šeit, Sansusī pilī bija tāds multikešs, ar kura palīdzību tiešām var visu to teritoriju apskatīt. Ar velo šoreiz. Ar S. velo.

Tikko uzsēdos, manam dibuā sliktas atmiņas - sāka čikstēt "ak nē, atkal tu mani sēdini uz TĀ beņķa...". Tā kā sāpēja. Bet vēlāk kaut kā pierada (dibuā saprata, ka šitas ir maķenīt labāks beņķis), varbūt arī dibuā vienkārši samierinājās. Bet mazāk stresa arī, jo piezemēties pie apstāšanās var uz pilnu pēdu (J2 velo rāmis priekš manis par augstu).

Ar keša palīdzību, škiet, ka visu pils teritoriju arī izbraukāju. Milzīga un iespaidīga. Iekšā nebiju, ārā tāpat jau bija, ko darīt. Keša formula mani ieveda mežā, bet formula nebija droša - jo vienā vietā bija jāskaita logi starp 2 konkrētām stacijām. Bet tas tējas nams ta ir apaļš. Piedevām trijstūra spēlmanim roka ar trijstūri nolauzta. Par to instrumentu var nojaust tikai pēc maza kociņa otrā rokā.
Izmeklēju visus dvīņu kokus, bet varbūt katru ne pietiekoši kārtīgi. Sakoda mani odi. Atkal. Tagad esmu ļoti aizņemta ar kasīšanos. Kešu to neatradu. Toties atradu citu kešu. Tas bija nomaskēts mikro kešs.
Nu statistikai ir. Kuat gan kāda vairs tur dižā statistika, kad tik sen neesmu kešojusi, ka par šādu nodarbi pat aizmirsu. Toties visa Potsdama tagad principā ir apskatīta. Varētu būt atkal kādi 30 km. Dibuā nejutās komfortabli, bet nebija tik traki.

Lietus mani nepiemeklēja un labi, ka arī tā krusa nē. Nebija īstenībā pārāk tālu no Berlīnes.

Šodien atkal uz Berlīni. Tik nezinu, vai ar velo, vai kājām.
UPD. laikam jau kājām - jāļauj dibuā atpūsties. Turklāt pa pilsētu labprātāk baudu pilsētvidi ar kājām laikam. Velo man ir vairāk kā transportlīdzeklis, lai pievārētu lielākus atstatumus - tā, lai var bez maksas. Jo ar sabiedrisko uz Potsdamu ir dārgi tās ~5+5 min ar sabiedrisko. A uz Berlīni - vēl laikam jāpiemaksā par velo pārvietošanu transportā. Ja beņķis būtu gana ērts, ka varētu līdz pašai Berlīnei un atpakaļ aizmīties, būtu cita lieta. Turklāt S. veļļukam pakaļējā riepa ir pamatīgi nodilusi - nedod Kāds, uzbraukt kādam asumam un pārdurt, un tad dabūt papildus nastu.

Pa divām apmākušām dienām gaiss atdzisis un karsti it kā varis nav, tomēr augstais mitruma līmenis komplektā ar to siltumu tāpat izsūc sulu ārā.

...dabūts nobeigumā pastaigai pa Berlīni. Pašu lielumu apskatīju, tādus zīmīgus spotus. Bet, protams, ka vēl ir ko redzēt. Iespējams, aizbraukšu vēlreiz.

Vēlu gan izkasījos ārā, bet bildes tiešām bija svētīgi sakopēt, lai nenodarbotos pēc tam ar manuālu dzēšanu. Vēl uztaisīju abiem maniem hostiem saldējumu (S garšoja, J vēel nenogaršoja). Vēl dabūju savu čeholu. :) Un vēl pilsētā notērēju laiku, ieejot lielā n-stāvu tirdzniec centrā sandales meklēt... Nu nekas tur neatradās, bet visu apavu stāvu ķemmēt nebija oma. Oma bija drīzāk iekļauties biļetes 2 stundu robežā, lai tiktu uz attālāku apskates punktu, no kura tad čāpot atpakāl, pa ceļam visu apskatot.

Tāda pilsēta ar vēsturi, ar smagu vēstures bagāžu. Mazliet palasot (jo pārsvarā bildēju ar domu (cerību), ka bildē būs salasāms daudz maz un kaut kad vaļīgākā laikā varēšu izlasīt) info un tekstus pie bildēm pie Berlīnes mūra fragmenta, visia bieži tur pieminēta pilsēta Coburg, kur arī esmu bijusi - iepriekšējo reizi. Aš nebiju domājusi, ka tā ar visai zīmīgi tur saistīta ar visu šito pasākumu. Tā likās tāda pilsētiņa ar viduslaiku raksturu.

Viena suvenīrveikala pārdevējs man uzdāvināja pastkarti, tunelī tīri smuki spēlēja muziku kāda grupa, tad vēl šis un tas interesants.
Pa dienu pat sualīte uzspīdēja un ar to diena kļuva atkal pamatīgi sutīga, jo gaisa mitrums liels - spiež sulu ārā pamatīgi. Ar saulesbrillēm ir līdzīgi kā ar lietussargiem un sviestmaizēm.

Jau pret vakaru, kad Sandra sāka apziņot mani par rumpju griešnau mājup, sāk līt lietus, kad taisni biju pie Brandenburgas vārtiem + Reihstāga. Tad nu ar kājām uz norunāto vietu. Nogājusi krustpunktā, kurš (aplis) tik negaidīti pienāca, ka apmulsu un aizgāju pa nepareizo ceļu - tā kā atkal atpakaļ prom no tikšanās vietas palielu gabalu. Nu vadātājs nopietnais. S mani gaida, ārā gāž, tumšs jau gana, karti arī ārā vilkt negribas, jo līst. Tā nu apmaldījos. Kad sapratu, ka gaidītā škērsiela netuvojas, sāku lūkot - a kur tad esmu. Ceļi tur visi līdzīgi - alejaini. Nostopēju dažus skrējējus un tie man teica, ka vajadzīgā stacija ir makten tālu un ka jābrauc ar transportu.

Špagoju vien atpakaļ, bet ne uz to staciju, bet 1 tuvāku. Plāns izdevās. S izdevās ielekt tai pašā S-bānī, kurā es biju. :D Plkst 22 laikam mājās tikām... Un karte žāvējas. Nu precīzāk - ceļvedis.

Sola lietu uz nakti aš smagu, bet par nākamo dienu prognozes atšķiras. Nu redzēs no rita... :) Bet plāns ir doties ar velo un Postdamu kārtigāk izlūkot - gk Sansusī.

Ar šovakaru mēs vairs neesam vieni pa visu māju - atgriežas saimnieki. Rīt gan jau iepazīšos. :) Jau brīdināti, lai nenobīstas, kad nāku ārā no dzīvokļa.

Viss! Das ist alles. Ich mochte schlafen zu gehen!

Nebūs Tev gulēt uz balkona. Ātri vien lietus mani iedzina iekšā. :D Nevarēju arī ilgi aizmigt kaut kā.
Likās, ka bija jau kārtīgāks par tām pāris pilēm vakarnakt.

Bija arī kārtīgāks... Biju izlikusi savas sandales žāvēties pēc vakardienas airējiena, bet tās tapa tikai slapjākas. Tā bija slikta izvēle ņemt šitās sandales. Kaut ērtas bija un nevienu tulznu nav man uzberzušas, bet zole visa ir saplaisājusi un sāk šķīst ārā, turklāt, kad slapjas, - tad piesūcas ar ūdeni kā mačalka. Netur nedz ūdeni, nedz šito slodzi.
Ceru, ka kaut kru dabūšu labas sandales.

Šodienais S. man laipni piedāvāja kādas savējās.

Laicīgi sakopēju bildes memory stickā - kā reiz palika SD kartē vien 30 mb. Bet čuju, ka būs jānopērk jauns memory stiks. Šitas (pēdējais) arī pildās ciet.

Nu ko... šodien būs lietaina diena pa Berlīni. Līdz trešdienai, ieskaitot, sola lietu. Pēc tam atkal sutoņu.

Nez kāpēc mugura sāp... Krustos. Kas nu?!? nav lāgā. Ceru, ka pāries.

Devamies uz pilsetas parku ar visiem produktiem, traukiem un grilu jau iekartoties. Braucam, zinot, ka shonakt sola perkona negaisu un zibeni. Bet gan jau nenokjersim. Ari nakamaja diena solija. Iekartojamies ar M, lai gaiditu parejos, paraleli baudidamas perkusijas netala alus darzaa. Sagaidijam pirmos no parejiem, I mean, no M draugiem un sakam jau cept pamazam.

Ar katram 10 minutem palika arvien tumshaks un tumshaks un taka brieda. Ieteicu laicigi jau paiet zem koka, jo, ja saks gazt strauji, tad nepaspesim. Nu driz pec pavilkshanas zem koka ari nodardeja un zibene ari nostradaja. Paspejam mazliet sho to sacept. Sanaca garshigs darzenju un aitas siera mikslis ar kjiploku merci un sviestu. Vel ilgi bez bedu tusejam zem koka, bijam palikushi gandriz tikai mes parka, ari perkusionisti bija prom. Yammi, bet otra porcija, ko izmegjinaju ar citu merci, nebija tik laba, bet nepaspeja ari kartigi sacepties, jo bija jamuk beidzot. Ilgi vel tur tusejam katu ka turot virs galvam segas vai ko citu, kad lietus saka sukties ari cauri koka lapam. nu jau bijam pavisma vieni tumsha parka.

Saldo edienu sacept nepaspejam, protams. Nu nekas - paliks nakamai, pedejai Hamburgas dienai. :)

Vinji daudz runaja par gaidamo festivalu Wacken, kas esot vienigais tads brivais festivals, kur varot grillet visur, kur grib utt (neatcero, ko vinjsh vel tur teica). Smaga metala festinjsh, kur Ramsteins un Deep Purple galvenas grupas hogad.

Vispar pagaidam ka konstateju - Vacija ar anglju valodu nav baigi labi, bet varbut tas uz iepriekshejo zemju fona, ipashi - Zviedrijas. Pirmie 2 sastaptie cilveki bija jaunieshi un angliski neko nespeja pateikt. Liku lai runa vaciski, butibaa sapratu, ko vajadzeja. Bet M draugi runaja visu laiku sava starpa vaciski. Pie tam slengaa. Pie tam atri. Lidz ar to galigi nesapratu, pra ko vinji runa. Ne nu kadus vardus ja, bet ne atslegvardus, pec kuriem saprast butibu. Bet centos vismaz atshkjirt vardus un ielauzties izruna utt. Man, boksterejot vaciski, esot anglju izruna. :D Anglju valoda, ka kuram, bet pa lielam visi runa, M draugs vislabak. Torei, kad vedu 2 vacietes LV uz izjadi, vinjas vel sapratu kaut cik.

M dzivo kopa ar 2 sievietem. Ar Angeliku un M trijata vakar pec piknika forshi papljapajam un es teicu Angelikai, ka man patik vinjas akcents, vinjas izruna. Vinja ta skaidri izruna vardus un var saprast daudz labak. Varbut ari lenak runaja. Ar vinju butu vieglak atjaunot valodu. :)

Tā smaērā negaidīti dabūju brīvu arī piektdienu, kas kopā veido 5 brīvas dienas, jo beigu beigās 4-5. jūnija bank holidejus tomēr dabūjām Amazonē. Brīvā piektdiena atvieglo tikšanu uz notikumu sākumpunktu.

Pasākuma pirmssākumi ir saistīti ar Pola draugu Vinfordu, kura plāni vest mūs uz Ibizu izplēnēja, jo uz bank holidejiem biļetes ir nenormālās cenās. Tāpēc meklēja kruīza laivu, ko noīrēt austrumu krastā, kas ari nesnaāca, jo sāka interesēties par vēlu.

Tad nu beigās - tika izlemts... noīrēt narrowboats (tulk., šaura laiva) pa Lielo britu kanālu.
Iz vēstures: industriālās attīstības laikmetā sensenā pagātnē, kad sauszemes transports nebija attīstīts, tika izdomāts izmantot ūdens ceļus. Šim nolūkam tika izrakti kanāli pa visu Angliju, pa kuriem nogādāt kravas jūrā, kur iekraut lielos kuģos un transportēt tālāk. Kanālos reljefa dēļ tika izveidotas slūžas, ja tā tās var nosaukt (angl.lock).

Laivas bija šauras, lai slūžās varētu satilpt divas. Par cik mūsdienās nav vajadzības šādi transportēt kravas, laivas ir pārveidotas tūrisma vajadzībām - ar visām ērtībām.

Bijām pārsteigti par tiešām labu iekārtojumu - virtuvīte ar plīti un krāsni un visu, trauki glāzes pieejami, 3 divguļamas gultas, TV, radio katrā istabā, solīdas vannasistabas, divas. Viss ļoti solīdi. Pie tam - mājīgi.

Es, Pols, Vinfords, Pola meita Sāra un viņas dēls Luiss.
Ar Polu bija ideja paņemt kempinglietas un velo un kaut kad atdalīties no laivas ekipāžas ar nolūku doties velo pārgājienā, leilākā vai mazākā.
Bet pasākuma vilšanās - tikai jau ceļā esot uzzinājām, ka Vinfordam bijis jāparaksta papīrs, ka uz borta netiks ņemti velo. :( Nāksies atstāt mašīnā. Labi, ka bija tur slēdzama stāvvieta kaut kāda vai kas, kur drošāk.

Nav zināms, cik ilgi brauksim, bet zinu, ka 5 dienas šai laivā es neizturēšu. :D Nu neesmu es tas tips. Ja esmu ārā no mājas, tad gribu kustēties. Pat mājā iekšā es kustos. :D Zināju, ka tas man būs garlaicīgi, būtu gribējusi doties kaut kur uz Velsu vai Skotiju beidzot galu galā... Bet nu... piekāpos šim braucienam. Redzēs, bus vismaz savādāk.

Kopumā - 3 dienas laivā no Leighton Buzzard līdz Stoke Bruerne un atpakaļ. 3 dienas laikam man bija robeža.
Polam nebij aizdevies arī dabūt telti, tāpēc pārgājiens ar kājām arī nesanāca, jo nebija laika arī meklēt citas iespējas.

Kopumā - mana pirmā šuarā laiva, mana pirmā tāda veida slūžu škērsošana, pirmais ceļojums pa kanālu un varbūt vēl kaut kas /pirmais/.

Pasākuma veiksme: izglābu savu telefonu - uzkāpusi pafočēt uz laivas jumta, nemanīju, kā telefons izslīdēja no kabatas ārā uz jumta. Daudz netrūka, lai es nezinot nejauši iespertu to dziļi kanāla dzelmē.
Pasākuma neveiksme: pakāsu savu foršo matu suku. Nepatīk man tie mūsdienu izstrādājumi (s**i). :D Bet nu neko darīt...
Pie neveiksmēm, protams, arī tas, ka velo nedrīkstēja ņemt līdzi.

Bija interesanti, sākumā, iet cauri slūžām, paceļot ūdens līmeņus un verot vārtus utt. Pēc tam jau, protams, vairs ne tik ļoti. Bet dabūju pastūrēt to kuģi, pabaudīt dabu. Neskatoties uz to, ka saule mūs faktiski nemaz nelutināja. tik pēdējā dienā mākoņi mazliet paklīda. bet otrā diena... Jūtu līdzi vīriešiem - šie 11 stundas ārā, leitū. Silts arī galīgi nebija, dažpadsmit grādi. Ūdens necaurlaidīgos tērpos, bet tāpat - sūcās cauri. Kādam jau tas "kuģis" jāstūrē ir...


Pēc ceļojuma beigām kā savācāmies, tā izklīdām. Un braucot zināju, ka ne pārāk tālu no maršruta ir pilsēta Milton Keynes. Un tur ir mākslīgā slēpošanas trase, kuru Pols pat zina. Uzprasījos!!! :)))))))))) Un aizveda mani turp. :) Pat atradām angāru un tik speramies iekšā. Par vienu stundu ar iekļautu inventāra īri 17 poundi. Nav lēti, bet tas ir daudz labāk kā Tallington lakes birstu trasē. :D Kā nekā - īsts mākslīgais sniegs. :) Urrrā!!!!!!!!!

varēja noīrēt arī slēpošanas tērpu atsevišķi, bet es sakombinējos no tā, kas bija. Izskatījos pēc EČ. :D Melnais waterproofs kājās ar ventilāciju, melnais waterproofs augšā un melni plāni darba cimdi. Knaģi atsala pamatīgi, bet tas nemazināja prieku un mirdzumu acīs. :)))))) jutos laimīga. Neskatoties uz visām peripetijām...

Juhūuuuu!! Es atkal slēpoju, pēc vairāk kā gada pārtraukuma.

Un Milton Keynes varētu būt labs kompromiss starp Pboro un Velsu - darbs tur varētu būt un aktivitātes ir! Tai centrā, kur trase, ir arī kāpšanas siena un vēl kaut kādas izdarības arī laikam. Northamptona arī nav tālu ar savu WW centru. Vajadzētu uz turieni tikt dzīvot. :)))) un strādāt. :)))

Diemžēl nesnāca pakāpelēt pa sienu, jo negribējās pārāk kavēties, jo....

... un te sākas nākamās peripetijas. Pa ceļam mašīnai parādījās problēmas - apstājoties pie luksofora, motors dīvainu troksni izdeva. Skaņa nebija laba. Un arī lampiņa iedegās, kas signalizēja, ka kaut kas nav kārtībā ar pārnesumu kārbu un kas neļauj pārsniegt 3500 apgriezienus. tāpēc nebija vēlams kavēties, lai pa gaismu tiktu mājās, ja nu kas. Un pēc Milton Keynes atstāšanas sāka klakšķēt kaut kas motorā, kas izklausījās pavisam nelāgi. Tāpēc Pols izdomāja apstāties netālā Tesco veikala stāvlaukumā un apskatīties. Kā apstājās, tā motors sāka kūpēt! pamatīgi.

Apzvanīti visi paziņas, bet ir tak bank holideju viducis - nav īpašu cerību kādu dabūt. Pola dēla auto arī nobrucis. Visi auto doķi izskatīti. Nav, kur salmiņam pieķerties.
Tas auto ir Vinforda, kurš nav iekļāvis apdrošināšanā SOSu, kaut rocība ļauj ne to vien. Ko darītu Vinforda 90gadīgā mamma, kas ar to auto braukāja pirms tam? Auto nobraukums tikai 38 tk. Rovers.

Gājām iekšā Tesco un sameklējām klientu servisu, kur mums laipni palīdzēja - deva visus Nr, kas varēja noderēt, kas bija arī novecojuši, centās visādi un beigu beigās izdevās sazvanīt RACu - kompānija, kas izbrauc uz negadījuma vietām, remontē uz vietas vai velk mājās. Pols vienojās par līguma slēgšanu un samaksu uz gadu un bijām jau gatavi gaidīt pāris h, kamēr pie musm atbrauks. Bet pārsteigums moments bija labs - pēc 20 minūtēm jau bija klāt. :)
Atbrauca dīvaina izskata ekskavators. :) Busiņš. Šoferīts foršs, saka, ka viņi visu varot sataisīt. :))) Nu labi, tāt tāda angļu plātīšanās. Apskatīja un secināja, ka nevar vis - būs jāvelk. Gribējās redzēt, kā viņš to darīs ar busu. Un redzēju... Sīkāk šeit neizplūdīšu - pie bildēm vairāk.

Šoferīts arī tāds sakarīgs, ar aktivitātēm aizraujas, kuram draugi ar wingsuit lidinās, iedeva interesantus linkus, kur paskatīt. :))

Bildes - draugos.lv
un picasā

Pirmdien satriecošs pārsteigums. Var teikt, burtiski!
Izrādās, mans velo nav tāds, kādu viņu atstāju pēc pēdējās braukšanas. Rati negriežas. Pārbaudu bremzes. Aizmugurējās piespiedušās kaut kā pie stīpas. Nu labi, vbarbūt velo bijis nokritis kādam garām ejot... Bet tas nelīdz. Skatos, ka priekšējie bremžuki vispār čau.... Bremzes aizspiestas zem stīpas, nezinu pat, kā lai to apraksta. es nezinu, kas ir jādara, lai dabūtu to gatavu... Lieki piebilst, ka biju ninkna. Nebija manos spēkos atlauzt tās atpakaļ, nebija laika arī eksplorēt...

Vienīgais izskaidrojums atradās - ka Ingusa dzimenes tusiņā kāds uzvēlās velo virsū.. Bija pāris kadri tik ļoti piedzērušies, ka uz kājām nestāvēja, dzirdēju tik, ka visu laiku krita gar zemi, komentāriem birstot par katru piezemējumu. Varbūt kāds arī uzkrita velo virsū. Nezinu, nav pat tik svarīgi, kā, bet sūdīgi, ka man tas jāuzzina tik tad, kad man ir jābrauc uz darbu... nu sasodīts...

Nospļāvos, ķēru ingusa riteni. Konstatēju, ka aizmugurējās bremzes šim vispār nestrādā, priekšējās ar Dievu uz pusēm, beņķis par augstu, pabraukt normāli nevar, a reuglēt var tik ar atslēgu, kuras man nav, turklāt, beņķis piesūcies ar ūdeni - pakaļa slapja. Nobraucu 200 m, vairs pedāļi negriežas, skatos, ka ķēde mistiski iestrēgusi starpā... Kā tas var būt... Mēģinu uzlikt uz lielāko pārnesumu - tas vispār nav iespējams. Mēģinot likt ķēdi, tā iestrēgst, bet jau savādāk.
Rokas melnas, acis niknas.

Nosplāvos un dabūju vest to vellapēdu atpakaļ. Nva jēgas. Zvanīju Polam un lūdzu, lai aizved mani.

Nebija man ceŗibu paspēt uz darbu laikā, sparotams, ka nokavēju = dabūju soda punktu. Forši. Tikai tāpēc, ka daži izpriecājās līdz nemaņai alkohola reibumā.
Turklāt, neviens nedod kluci kaut vai atnākt un pateikt, ka "nu zini, šaize gadījās, tā un tā... kā varam palīdzēt?" Mana reakcija būtu bijusi absolūti mierīga. ne tā kā tagad...

Protams, neviens nedod ne kluci arī par sakopšanu aiz sava pārtija... Mājā cūkkūts riktīgākā. Viņu torte jau sapuvusi, divas dienas Ingus vispār mājās nerādās.

Daži iemesli nākuši klāt spēcīgākai motivācijai aiztīties no šejienes...

Pols it kā sataisīja velo, bremzes skaras klāt stīpai, es ceru, ka būs braucams, jo rīt būs vajadzīgs transports.

Vot tā...
Bija plāni... sabruka kā dvīņu torņi - Amazone "ietriecās" tajos.
Štuks bija par iepazīšanos ar vietējiem kajakeriem šamējo klubā... Trešdien. Bet Amazone atcēla nākamo trešdienu kā brīvdienu. Brīvdienās klubā nekas nenotiekot...

Nene whitewatercentre arī neliekas ne zinis par meiliem, nedz par zvaniem, info iz dažādiem avotiem arī nesakrīt, vai tur varēs inventāru noīrēt vai nē, vai tur vispār kaut ko varēs pasākt un vai netiks pieprasīts sertifikāts par izietu BCU. grrr. Brauksim ar Kristu uz dullo...
Robs no kluba arī teica, ka šie lēni atbildot. 10 dienas ir ļoti lēni, arī Pols esot sūtījis meilu un zvanījis...

Vispār rutīna ir pārņēmusi mani savā varā, darba ziņā...

Vajag tomēr nopirkt botas. Šoreiz svētdienas tirgu nevaru palaist garām. Atradu veidu, kā ātri iziet caur metāla detektoriem Amazonē, nosacīti ātri, bet safety shoes vilkt nevaru, tie pīkst. Pīrsings pīkst tikai pie manuālajiem detektoriem.

Arī kedas derētu. Vismaz iesākumā domāju izmantot oldschool metodes kajakošanā, ja nu man izdodas šejienē pasākt šo nodarbi... Vispirms gan jāmēģina aizstaigāt līdz tūrisma un kalnu ekipējuma veikalam, mazums - tur atrodas kaut kas no neoprēna... Pašlaik man ir tikai vasarīgs hidrotērps - sērferu.

Lietus, lietus, lietus...
Jāsagādā moš arī kādas ūdensnecaurlaidīgas ūziņas, lai pa lietu tomēr var braukt ar velo uz darbu...

Izskatās, ka Amazon briest uz busy laiku, stāda sarakstus ar virsstundu gribētājiem jau pat uz we. Labi, kādu laiku var tā...

Ir iespēja nopirkt Mitsubishi par 350 pundiem. Nezinu, vai ir vērts... Apdrošināšana maksā nenormālas naudas... Tomēr - brīvība...

Sestdien ieminējos, ka tas vējš parasti atnes lietu. :D nekļūdījos.

Visu laiku, kamēr braukāju ar neelpojošo jaku, ne viena lietus lāse nenolija...
Vakar pamanīju, ka velo beņķis slapjš un arī ārā tā savādāk... :D bija aizdomas, ka ar tām pilēm viss nebeigsies, bet nebija laika meklēt kaut ko pret lietu un pārvilkt... Nolēmu riskēt. Turpceļā tikai mazliet ietrāpīju zem lietus.
Bet cerība, ka lietus beigsies, darbam beidzoties, arī nepiepildījās.
Tad nu izbaudīju pa pilnu programmu... Džinsās, flīsa jaciņā un vestē, bez cepures/kapuces vai vēl kāda cita aizsarglīdzekļa. Pat ričukam dubļu sargu nav. Liakam man nav jāraksturo, kāds pēcāk bija mans vizuālais outfita stāvoklis. un ne tikai outfita. Pēcpuse dubļos un šodien džinsas izgaismojās ar sāls nogulsnēm.

Sakarā ar to, ka negribas katru dienu džinsas mazgāt, šodien uz darbu došos kaut kā savādāk. Kaut vai pa dārgo. Vai arī ar kājām un lietussargu.

Tā vot, bet tikko iespārdīja ziņa, ka Skotijā sniegs līdz pat 25 m. Nez vai saglabāsies līdz we. A marts esot trešais siltākais UK vēsturē

Jau atšķiru imigrantus no angļiem.

Bet vispār mazliet besī, ka jaunievedumi tehnoloģijās man šķiet neparocīgi... windows 7... Nu nepatīk... Jaunajiem telefoniem arī pazūd labas fīčas, funkcionalitāte, arī jauno versiju audio pleijeri kompī ir samežģīti.
Damned.