Magnesia

... reiz izbaudīju.
Kaut kad jūlijā uz Džeidana (Pola mazdēla) jubileju pakāpelējām pa kāpšanas sienu brīvā dabā. Atkal Tallingtona, bet šoreiz turp ar auto. :)
Kāpu es, Džeidans un Džasmīne. Pols šoreiz nē.
Es uzkāpu vienreiz, ļāvām kāpelēties vairāk bērniem - tie ir viņu svētki.
Bija forši padarbināt muskuļus. Jauks instruktors arī.

UPD. Tai pašā dienā atradām arī Pboro nomalē esošu kāpšanas sienu telpās. Un KRists arī vēlāk atrada to pašu neatkarīgi no mums.

Otra atgriešanās - Northamptonā bija ar paradoksu. :D
Laivas tās pašas, jūtos tajā kā zvana mēle, laivu nejūtu, kājas gandrīz tik vien kā aizsniedz kājbalstus. Taisot eski, atrodos vienā laivas malā. Plus tizlais bruncis. Bet braukt jau var.

Krists eksperimentēja ar "lielo" dambīti, līda zem tā un gāzās riņķī. Pat brilles norāva.
Sākumā eskimoskus taisījām un viss normāli, eskis kā eskis.
Bet vēlāk skatos, ka Krists atkal gāžas riņķi, bet kaut kā atrodas vēl pusratā, kaut gan riņķī. Grūti to izskaidrot. DOmāju - kas ta šim... Bet nu pabeidz līdz galam. Un ar otro piegājienu arī moski uztaisa.
Pēc tam taisu es un sapratu, kāpēc Kristam tā. Es arī kaut kā... Nu paradokss, vārdu sakot. Visi kajakeri zina, ka eskimosa pirmā daļa jeb eskis jeb apgāšanās vēkšpēdus nav problēma. Problēma ir moska sadaļa jeb tikšana ar galvu augšā.
Gāžos riņķī, bet kaut kā nevaru apgāzties. Tobiš - riņķī esmu, bet kaut kā grūti ar to apgāšanos, nevar līdz galam. Tomēr kaut kā aizmaļos pavisam zem ūdens un ar otro piegājienu moski arī uztaisu.
Nolēmu pamēģināt vēlreiz, varbūt tie kaut kādi gļuki. :D
Taisu un šoreiz ir vēl trakāk, iestrēgstu. Rumpis tā kā zem ūdens, bet nevaru galvu dabūt zem ūdens, nezinu, kas notiek, bet atpakaļ pa to pašu pusi augšā netieku, turpināt arī nevaru. Nospļāvos un līdu laukā, kamēr vēl plaušās ir gaiss, nevis ūdens. To tizlo brunci arī tik viegli nevar dabūt nost, jo viņš ir stingri pievilkts, lai nenāk nost pie pastiepšanās uz priekšu/atpakaļu airējot.
kaut kāds tizlums. Nezinu. Ja tas ta būtu bijis tikai man, norakstītu to uz skilu atrofēšanos aiz sēdēšanas kajakā 2. reizi gadā. Bet, ja mums abiem... Krists jau ir zvērā bijis visur kur šogad...

Biju iemēģinājusi savu nejauši atrasto vasaras hidru. Biku varbūt par mazu, laikam pusaudžu izmērs, bet virsū dabūju :D Un tai laivā nenosegtos ceļus šausmīgi nočakarēja, sāpēja, brīžiem braucot tos stutēju vairāk laivas viducī, kur mīkstāk, ar to zaudējot stabilitāti.

Bet šoreiz vismaz nebija tikai stunda ūdens priekiem, nebija jāpaspēj uz nokavētiem autobusiem, Pols atveda un ar Džeidanu noskatījās un bildēja mūsu izdarības. :D Paldies viņiem par fotooperēšanu. :) un arī atvešanu.

Kopumā ir forši iesēsties atkal kajakā, bet nav tā ka tai laivā es to 100%īgi izbaudītu. Pozitīvais, ka tā ir visai piedodoša, stabila un lielā tilpuma dēļ negremdējas tik viegli.
Tomēr savu kajaku arī kaut kā bremzēju pirkt.
Packeru klubam ir visādi kajaki, tie paši master TG, bet es jau netieku uz viņu pasākumiem nekā.

Nu jā, bildes atkal picasā un draugos.lv

Pboro kajakeri - Packeru klubs taisās uz Velsu, Trywerin upi kajakot septembrī.
Jua saapņjojos, ka moš sanāk. Bet uzzināju, ka tā uz goda vārda viņi līdzi neņemot. Viņiem vajag iepriekš redzēt, vai es varu kaut cik normāli izpeldēt. :D
bet šiem visi pasākumi ir darbdienās. Grrr. vakaros, kad netieku, bet uz ceturtdienas vakara kluba braucienu uz Northamptonu mēģināju dabūt brīvdienu un pie reizes uzreiz arī uz piektdienu pirms Velsas. Bet Amazone neiedeva ne vienu, ne otru. eh...

Laikam nav lemts satusēt ar vietējiem kajakeriem. Krists gan tusē. A kas cits viņam atliek, dabra nav, brīvā laika toties vairāk kā vajag...

Nu neko. ja būs lemts kāreiz, tad gan jau. Pārāk gan tomēr nepārdzīvoju, bet Krists ir baltajā ūdenī līdz ausīm šogad... :)

Jeb atgriešanās kajakā.
Staro Rīga un es arī! :)
( tā nu es... )

UPD. Bildes izliktas apskatei šeit

Vot tā...
Bija plāni... sabruka kā dvīņu torņi - Amazone "ietriecās" tajos.
Štuks bija par iepazīšanos ar vietējiem kajakeriem šamējo klubā... Trešdien. Bet Amazone atcēla nākamo trešdienu kā brīvdienu. Brīvdienās klubā nekas nenotiekot...

Nene whitewatercentre arī neliekas ne zinis par meiliem, nedz par zvaniem, info iz dažādiem avotiem arī nesakrīt, vai tur varēs inventāru noīrēt vai nē, vai tur vispār kaut ko varēs pasākt un vai netiks pieprasīts sertifikāts par izietu BCU. grrr. Brauksim ar Kristu uz dullo...
Robs no kluba arī teica, ka šie lēni atbildot. 10 dienas ir ļoti lēni, arī Pols esot sūtījis meilu un zvanījis...

Vispār rutīna ir pārņēmusi mani savā varā, darba ziņā...

Vajag tomēr nopirkt botas. Šoreiz svētdienas tirgu nevaru palaist garām. Atradu veidu, kā ātri iziet caur metāla detektoriem Amazonē, nosacīti ātri, bet safety shoes vilkt nevaru, tie pīkst. Pīrsings pīkst tikai pie manuālajiem detektoriem.

Arī kedas derētu. Vismaz iesākumā domāju izmantot oldschool metodes kajakošanā, ja nu man izdodas šejienē pasākt šo nodarbi... Vispirms gan jāmēģina aizstaigāt līdz tūrisma un kalnu ekipējuma veikalam, mazums - tur atrodas kaut kas no neoprēna... Pašlaik man ir tikai vasarīgs hidrotērps - sērferu.

Lietus, lietus, lietus...
Jāsagādā moš arī kādas ūdensnecaurlaidīgas ūziņas, lai pa lietu tomēr var braukt ar velo uz darbu...

Izskatās, ka Amazon briest uz busy laiku, stāda sarakstus ar virsstundu gribētājiem jau pat uz we. Labi, kādu laiku var tā...

Ir iespēja nopirkt Mitsubishi par 350 pundiem. Nezinu, vai ir vērts... Apdrošināšana maksā nenormālas naudas... Tomēr - brīvība...

Vakar jogu nokavēju, šodien tirgu nogulēju... Eh, nu i figu, bet aiziet ātrāk gulēt nespēju, jo miegs vienkarši nenāk.

Nepiepildījās mans plāniņš. :( Lieku pēdējās cerības uz nākamo sestdienu.
Sviests, ka Anglijā stopēt nedrīkst... grrr. Citādi nešaubītos par plāna piepildīšanu :)

ārā mānīgi silts. TB - kājām ejot, ir silts, bet veļļojot pūš līdz miesām vēsumu. Veste turēja siltu pašu, cimdi plaukstas, a delmi lai jau vēsinās.

Pa ceļam paņēmu vienu kešu. :)))
Interesants bija. Turpceļā jau mēģināju, bet nepadevās - nano kešs, kas nozīmē, ka tas ir ļoti, ļoti maza izmēra. meklēju šķirbas, kur tas varētu būt iebāzts. Neatradu nevienā šķirbā. Nu nikas. Vabrūt vēlāk. Un atpakaļceļā mēģināju meklēt savādāk. Un atradu - nu tiešām - tik maziņš. Atradu pirmajā vietā, kur ielūkojos. Nu izmēros kā kaut kāda mazkalibra lode ~ 1 cm gara, skrūvējama... Kur tādu var dabūt...? Un magnētiska pie tam - tipa nomaskēta kā skrūve beņķim.
Tagad man kontā ir arī 1 kešs ANglijā. :)

Kur es šodien biju? Principā šī ir diena, kad bildes izteiktu vairāk kā vārdi.
Bet īsumā - biju izlūkot Rowing and canoeing course, uz kura virtuāli uzskrēju, kad Krists atsūtīja linku uz šo video.

Tas ir turpat, netālu viens no otra. Orton mere kartē.

Un nav tālu, lai aizmītos ar velo uz turieni.
Atkal. Cik tur daudz gulbju tais dīķos... :)))) LV viņu tik daudz nav, un šie ir droši.

Rowing and coneing club bija aizvērts, bet pie dambīša kādi 5-6 slalomisti ņēmās pa vārtiem braukāt. Ūdens, protams, ir maz, ne tā kā video - tik liels ūdens esot ļoti reti. Un pareizi - kur ta viņam sarasties... Te nav, kam kust un nokrišņu arī nav daudz. UPD. tik maz nokrišņu ir tikai šogad martā, pa lielam.

Interesnati... Fočiks rāda, ka baterijas gandrīz tukšas... Tā viņš rādīja jau pirms Stratfordas, tomēr, kā nebeidzas, tā nebeidzas...
Safočēju šodien daudz. Vai būs jēga, nezinu, pamazām caur praksi mēģinu apgūt šo agregātu. Nezinu, kā padarīt krāsas izteiktākas, košākas. Vienu metodi atradu - baltā balansu pamainīt, bet ar to man nepietiek. Plus, kā fokusēt... tb, priekšplānu padarīt dzidru, bet pakaļplānu miglainu utml.

UPD. Bildes nu jau ir tapušas