Magnesia

Viena piepildīta, raiba brīvdiena... Uhhh.
No paša rīta F ar savu bf sadomājuši doties uz auto bagāžnieku tirgu. Pie tam agri. Nu labi, ja nu viņi tā grib.

J. atbrauc mani savākt.

Pa to laiku F noziņoja, ka tirgus vēl ir ciet. :D Šis nav agrais tirgus. Ja iepriekšējā daīz 11 sāka jau vākties not, tad šjaā 11 daži tik sāk mākties virsū. :D
izpildam plānu savākt pasūtīto sushi un arī uz car boot - kā minimums nopirku ierastos ķiršu tomātus un banānus. Bet arī izstaigājām visu tirgu - dabūju 3 puķu podus. :D Tas būs kā zīmogs - ka jāstāda. :D Tik jānopērk melnzeme. Un vēl - nestrādājošu Nokias lādētāju. Laikam nāksies tomēr paprasīt Polam atpakaļ savējo. Un nekad nepirkt neko no tā musulmaņa.

Pēc tam - aidā!!! Uz Rutland water jeb lielāko mākslīgo ūdens krātuvi Anglijā (laikam). Man odmāt, ka ar velo būtu labāk nekā kājām, bet J saka, ka viņa velo pāris gadus neizmantots stāv garāžā - jāserviso. Nez vai tikai varbūtēji ieplaisājušas riepas būtu mani apstādinājušas, bet tā ir viņa izvēle - ja visu vajag perfektā kārtībā, tad, lai dzīvo perfektā kārtībā. Viņa plāns ir noīrēt velo uz vietas. Sacīts darīt - dārga ggan tā noma. Bet velo svaigi un viegli ar tiem mīties, vienīgi tie ir pilsētas velo - nepierasti ar viņiem pēc mountain baika. Jutos tizli. :D Toties var braukt aš svārkos. (pēc tam vakar uzkāpt uz sava traktora likās ļoti smagi, tomēr komfortablāk :D )

Skaisti tur ir, smuks, liels ezers, tīri smuka apkārtne, laucinieciska arī brīžiem ar visām no tām izrietošām sekām - pamatīgu smakoni - piederās pie tās lietas.
Kopumā minamies apkārt visam ezeram - 17 jūdzes jeb ~ 27 km. Man ta kas - ir mīts arī vairāk, bet anglim tas bija pasmagi, ja fiziski neko nedara vairākus gadus. F arī bija šokā - viņa nevarētu nomīties tik daudz.

Nomas punkta čalis ieteica mīties pretēji pulksteņrādītāja virzienam - esot vieglāk. Es domāju, ka viņam nebija īsti taisnība, jo likās, ka braucām vairāk kalnup kā lejup (skaitīju līdzi :D), turklāt, vējš pārsvarā bija pretī un vējš svētdien bija traki aukains. Nosalu, tāpēc līdz galam neizbaudīju. Nosalu arī tāpēc, ka pazaudēju cimdus - sākumā vienu vējš kaut kā izpūta no kabatas. :D Pēc tam otru. :D Velo cimdiņos knaģi pasala.
Labi, ka vismaz nelija, kaut sauli arī brauciena laikā nemanījām.

Bet būs jāatgriežas, jo tur ir klinškāpšanas siena - nākamreiz parūpēšos par nogrieztiem nagiem. Turklāt, ne tikai klinškāpšanas siena, bet arī augšā kaut kādi traversi utml. Pieāuju, ka maksā noteikti, ka sālīti, bet vienreiz jau var.

Gana piekusuši, ka pat mašīnā jau miegs nāca. Bet ar to vēl diena nebeidzās. F un M aicināja uz ierasto svētdienas karaoki.
Tur arī jautrība. Viens kaut kāds uzaicināja uz deju kādas dziesmas beigās. Nu labi, deja = deja, bet sāka uzplīties man. Visādi. Nostājos blakus J, lai liek man mieru. :D Bet arī šoreiz nedziedāju, jo nezinu dziesmas. Bet vismaz tiku pie lielās grāmatas ala datu bāzes - kaut ko atradu. Tad jau redzēs, bet varbūt arī nedziedāšu, jo nedomāju, ka man tas parāk labi izdodas. Katrā ziņā F piedāvātās dziesmas man bija galīgi ne man. Nu nevaru iedomāties ar manu tembru dziedāt, piemēram, ABBA. Come on! Ja J būtu piekritis, es aizspertos tomēr nodziedāt Whiskey in the jar. Pirms tam tik būtu daudz jāuzņem. :D :D :D

... reiz izbaudīju.
Kaut kad jūlijā uz Džeidana (Pola mazdēla) jubileju pakāpelējām pa kāpšanas sienu brīvā dabā. Atkal Tallingtona, bet šoreiz turp ar auto. :)
Kāpu es, Džeidans un Džasmīne. Pols šoreiz nē.
Es uzkāpu vienreiz, ļāvām kāpelēties vairāk bērniem - tie ir viņu svētki.
Bija forši padarbināt muskuļus. Jauks instruktors arī.

UPD. Tai pašā dienā atradām arī Pboro nomalē esošu kāpšanas sienu telpās. Un KRists arī vēlāk atrada to pašu neatkarīgi no mums.

Otra atgriešanās - Northamptonā bija ar paradoksu. :D
Laivas tās pašas, jūtos tajā kā zvana mēle, laivu nejūtu, kājas gandrīz tik vien kā aizsniedz kājbalstus. Taisot eski, atrodos vienā laivas malā. Plus tizlais bruncis. Bet braukt jau var.

Krists eksperimentēja ar "lielo" dambīti, līda zem tā un gāzās riņķī. Pat brilles norāva.
Sākumā eskimoskus taisījām un viss normāli, eskis kā eskis.
Bet vēlāk skatos, ka Krists atkal gāžas riņķi, bet kaut kā atrodas vēl pusratā, kaut gan riņķī. Grūti to izskaidrot. DOmāju - kas ta šim... Bet nu pabeidz līdz galam. Un ar otro piegājienu arī moski uztaisa.
Pēc tam taisu es un sapratu, kāpēc Kristam tā. Es arī kaut kā... Nu paradokss, vārdu sakot. Visi kajakeri zina, ka eskimosa pirmā daļa jeb eskis jeb apgāšanās vēkšpēdus nav problēma. Problēma ir moska sadaļa jeb tikšana ar galvu augšā.
Gāžos riņķī, bet kaut kā nevaru apgāzties. Tobiš - riņķī esmu, bet kaut kā grūti ar to apgāšanos, nevar līdz galam. Tomēr kaut kā aizmaļos pavisam zem ūdens un ar otro piegājienu moski arī uztaisu.
Nolēmu pamēģināt vēlreiz, varbūt tie kaut kādi gļuki. :D
Taisu un šoreiz ir vēl trakāk, iestrēgstu. Rumpis tā kā zem ūdens, bet nevaru galvu dabūt zem ūdens, nezinu, kas notiek, bet atpakaļ pa to pašu pusi augšā netieku, turpināt arī nevaru. Nospļāvos un līdu laukā, kamēr vēl plaušās ir gaiss, nevis ūdens. To tizlo brunci arī tik viegli nevar dabūt nost, jo viņš ir stingri pievilkts, lai nenāk nost pie pastiepšanās uz priekšu/atpakaļu airējot.
kaut kāds tizlums. Nezinu. Ja tas ta būtu bijis tikai man, norakstītu to uz skilu atrofēšanos aiz sēdēšanas kajakā 2. reizi gadā. Bet, ja mums abiem... Krists jau ir zvērā bijis visur kur šogad...

Biju iemēģinājusi savu nejauši atrasto vasaras hidru. Biku varbūt par mazu, laikam pusaudžu izmērs, bet virsū dabūju :D Un tai laivā nenosegtos ceļus šausmīgi nočakarēja, sāpēja, brīžiem braucot tos stutēju vairāk laivas viducī, kur mīkstāk, ar to zaudējot stabilitāti.

Bet šoreiz vismaz nebija tikai stunda ūdens priekiem, nebija jāpaspēj uz nokavētiem autobusiem, Pols atveda un ar Džeidanu noskatījās un bildēja mūsu izdarības. :D Paldies viņiem par fotooperēšanu. :) un arī atvešanu.

Kopumā ir forši iesēsties atkal kajakā, bet nav tā ka tai laivā es to 100%īgi izbaudītu. Pozitīvais, ka tā ir visai piedodoša, stabila un lielā tilpuma dēļ negremdējas tik viegli.
Tomēr savu kajaku arī kaut kā bremzēju pirkt.
Packeru klubam ir visādi kajaki, tie paši master TG, bet es jau netieku uz viņu pasākumiem nekā.

Nu jā, bildes atkal picasā un draugos.lv