Magnesia

...dabūts nobeigumā pastaigai pa Berlīni. Pašu lielumu apskatīju, tādus zīmīgus spotus. Bet, protams, ka vēl ir ko redzēt. Iespējams, aizbraukšu vēlreiz.

Vēlu gan izkasījos ārā, bet bildes tiešām bija svētīgi sakopēt, lai nenodarbotos pēc tam ar manuālu dzēšanu. Vēl uztaisīju abiem maniem hostiem saldējumu (S garšoja, J vēel nenogaršoja). Vēl dabūju savu čeholu. :) Un vēl pilsētā notērēju laiku, ieejot lielā n-stāvu tirdzniec centrā sandales meklēt... Nu nekas tur neatradās, bet visu apavu stāvu ķemmēt nebija oma. Oma bija drīzāk iekļauties biļetes 2 stundu robežā, lai tiktu uz attālāku apskates punktu, no kura tad čāpot atpakāl, pa ceļam visu apskatot.

Tāda pilsēta ar vēsturi, ar smagu vēstures bagāžu. Mazliet palasot (jo pārsvarā bildēju ar domu (cerību), ka bildē būs salasāms daudz maz un kaut kad vaļīgākā laikā varēšu izlasīt) info un tekstus pie bildēm pie Berlīnes mūra fragmenta, visia bieži tur pieminēta pilsēta Coburg, kur arī esmu bijusi - iepriekšējo reizi. Aš nebiju domājusi, ka tā ar visai zīmīgi tur saistīta ar visu šito pasākumu. Tā likās tāda pilsētiņa ar viduslaiku raksturu.

Viena suvenīrveikala pārdevējs man uzdāvināja pastkarti, tunelī tīri smuki spēlēja muziku kāda grupa, tad vēl šis un tas interesants.
Pa dienu pat sualīte uzspīdēja un ar to diena kļuva atkal pamatīgi sutīga, jo gaisa mitrums liels - spiež sulu ārā pamatīgi. Ar saulesbrillēm ir līdzīgi kā ar lietussargiem un sviestmaizēm.

Jau pret vakaru, kad Sandra sāka apziņot mani par rumpju griešnau mājup, sāk līt lietus, kad taisni biju pie Brandenburgas vārtiem + Reihstāga. Tad nu ar kājām uz norunāto vietu. Nogājusi krustpunktā, kurš (aplis) tik negaidīti pienāca, ka apmulsu un aizgāju pa nepareizo ceļu - tā kā atkal atpakaļ prom no tikšanās vietas palielu gabalu. Nu vadātājs nopietnais. S mani gaida, ārā gāž, tumšs jau gana, karti arī ārā vilkt negribas, jo līst. Tā nu apmaldījos. Kad sapratu, ka gaidītā škērsiela netuvojas, sāku lūkot - a kur tad esmu. Ceļi tur visi līdzīgi - alejaini. Nostopēju dažus skrējējus un tie man teica, ka vajadzīgā stacija ir makten tālu un ka jābrauc ar transportu.

Špagoju vien atpakaļ, bet ne uz to staciju, bet 1 tuvāku. Plāns izdevās. S izdevās ielekt tai pašā S-bānī, kurā es biju. :D Plkst 22 laikam mājās tikām... Un karte žāvējas. Nu precīzāk - ceļvedis.

Sola lietu uz nakti aš smagu, bet par nākamo dienu prognozes atšķiras. Nu redzēs no rita... :) Bet plāns ir doties ar velo un Postdamu kārtigāk izlūkot - gk Sansusī.

Ar šovakaru mēs vairs neesam vieni pa visu māju - atgriežas saimnieki. Rīt gan jau iepazīšos. :) Jau brīdināti, lai nenobīstas, kad nāku ārā no dzīvokļa.

Viss! Das ist alles. Ich mochte schlafen zu gehen!

Uy atvadam dabuju suvenirinjus no Dainja. Afrikaniskus. Tiku lidz H. centram, kur Marie mani savaca ash ar auto. :)

Par cik vel bija mayliet danju naudas - iztereju to, lai aiybrauktu ar autobusu lidy Silkeborgai, kur saku stopet. Gruti bija tikt ara no mazajiem ciemiem - 3 shoferi tam bija vajadyigi. nu pat ta ka 4. Tiklidz tiku sakariga auto-atputas vieta, ta uzreiz dabuju liftu ar poli gandriz lidz pasai Hamburgai. Nu tur atkal bija gruti no maziem ciemiem tikt ara - ka izdomaju braukt ar vilcienu lidz centram.

Kopuma 380 km, ar auto tirais laiks 4 h. Man sanaca 8 h. 8 shoferi, ja ieskaita autobusu un vilcienu un ari shoferi, kas mani tai mazaja vacu ciema aizveda 1 km lidz stacijai.
Nudien nelikas, ka tik ilgi butu stavejusi, stopejot. Tais brizjos laiks laikam paskrien pilnigi nemanot.

Celjaa satiku skautu un vel dayjus. Dayji jauki vnk iyveda ara no pilsetas, lai vieglak utml. Bet 1 jauka kundzite gados pabrauca garam kratidama galvu. Izradas nepaspeja izylasit, bet benzintanka, kur mani iylaida ara cuku fermu metalisko iekartu uzstaditajs utm, uzrunaja mani un pat dodas vajadziga virziena, kaut ne uz to pilsetu, kas man uz kartona rakstita.

Tada sirsniga kundzite, kas tiesha teksta man uzprasija, vai var man uzticeties. Man izdevas parliecinat un pa celjam sirsnigi parunajushas, beigas sirsnigi ari atvadijamies, ash apskavamies. Ceru, ka iedevu vinjai riktigi labu pirmo stopetaja uznemsanas pieredzi un ka nakamas bus vel tikai labakas.

UPD. Bija pārliecība, ka Vācijā pa lielam cilvēki runā angliski, tomēr pirmie 2 vācieši, pie tam - jaunieši, zināja angliski ~tikpat daudz, cik es poliski. Teicu, lai runā vāciski, ja nesapratīšu, jautāšu pēc angļu versijas. Pa lielam sapratu, ko man vajadzēja. Bet vecāki cilvēki reti angliski runā, un pat pārdevēji (mazu kiosku vai kaut kādu tirdzniecības treileru tirgotāji) nē. Pēc Zviedrijas un pat Dānijas tas jau ir neierasti.