Magnesia

Uy atvadam dabuju suvenirinjus no Dainja. Afrikaniskus. Tiku lidz H. centram, kur Marie mani savaca ash ar auto. :)

Par cik vel bija mayliet danju naudas - iztereju to, lai aiybrauktu ar autobusu lidy Silkeborgai, kur saku stopet. Gruti bija tikt ara no mazajiem ciemiem - 3 shoferi tam bija vajadyigi. nu pat ta ka 4. Tiklidz tiku sakariga auto-atputas vieta, ta uzreiz dabuju liftu ar poli gandriz lidz pasai Hamburgai. Nu tur atkal bija gruti no maziem ciemiem tikt ara - ka izdomaju braukt ar vilcienu lidz centram.

Kopuma 380 km, ar auto tirais laiks 4 h. Man sanaca 8 h. 8 shoferi, ja ieskaita autobusu un vilcienu un ari shoferi, kas mani tai mazaja vacu ciema aizveda 1 km lidz stacijai.
Nudien nelikas, ka tik ilgi butu stavejusi, stopejot. Tais brizjos laiks laikam paskrien pilnigi nemanot.

Celjaa satiku skautu un vel dayjus. Dayji jauki vnk iyveda ara no pilsetas, lai vieglak utml. Bet 1 jauka kundzite gados pabrauca garam kratidama galvu. Izradas nepaspeja izylasit, bet benzintanka, kur mani iylaida ara cuku fermu metalisko iekartu uzstaditajs utm, uzrunaja mani un pat dodas vajadziga virziena, kaut ne uz to pilsetu, kas man uz kartona rakstita.

Tada sirsniga kundzite, kas tiesha teksta man uzprasija, vai var man uzticeties. Man izdevas parliecinat un pa celjam sirsnigi parunajushas, beigas sirsnigi ari atvadijamies, ash apskavamies. Ceru, ka iedevu vinjai riktigi labu pirmo stopetaja uznemsanas pieredzi un ka nakamas bus vel tikai labakas.

UPD. Bija pārliecība, ka Vācijā pa lielam cilvēki runā angliski, tomēr pirmie 2 vācieši, pie tam - jaunieši, zināja angliski ~tikpat daudz, cik es poliski. Teicu, lai runā vāciski, ja nesapratīšu, jautāšu pēc angļu versijas. Pa lielam sapratu, ko man vajadzēja. Bet vecāki cilvēki reti angliski runā, un pat pārdevēji (mazu kiosku vai kaut kādu tirdzniecības treileru tirgotāji) nē. Pēc Zviedrijas un pat Dānijas tas jau ir neierasti.

Šorit jau agri aizdevamies uz Silkeborgu jeb zīda pilsetu. Ar autobusu.

Nolemam sakt ar no centra talako galu, bet tas izradijas "neveseligi" tals parsvara tapec, ka nebija ta verts. Nu labi, biki redzet guļamrajonu, bet bija bik perebors,tomer mesties atpakal likas nesakrigi. Tapec griezam celju, kur vien varejam un es metu acis uz it ka nelielo netalo mežiņu. Bet, ka lidz turienei tikt... Ja LV ir noblokjeti ezeri jeb ka D. forši izteicās - iebuveti, tad šeit ir iebūvēts mežs. :D Sākām iet pa šķērsielu meža virzienā, bet mājas tik blivi, tik blivi 1 pie otras... i ne taciņas.

Un te man japiebilst kā atkape... Par zviedriem man bija zinams priekstats kā par lielakiem/mazakiem snobiem, tomer nevienu tadu isti snobisku (vai vismaz vinja pazimes) man sastapt neizdevas. Tachu par daņiem nebija absolūti nekada priekštata - absolūti neko negaidīju un nebuveju - balta lapa, tomer seit starp šīm mājām bija 1 snobisks un pat neviesmīlīgs eksemplāŗs, kam nepatika, ka tūristi tur staigā - dzina prom. Nē, nelamājās, bet ar žestiem rādīja. Nu labi. Priekštats ir radīts. :D Nekur neko tādu līdz šīm neesmu piedzivojusi. Nē, tas nenozime, ka visi dāņi tādi tagad - pagaidām tikai 1. Bija jauka dāniete gados, kas laipni un atsaucīgi iztulkoja nezināmos vāŗdus autoostā. uc.

Tikām beidzot atpakaļ uz centru, krustu šķērsu izstaigājuši otru krastu. Laimīgi āŗā no guļamrajona, tomēr, ja nebūtu tur gājušī, būtu ātri izsmēlušī pilsetas šarmu. Pravu gabalu nostaigājām pa visam 6 h, pie tadm abolūtā relaksa režīmā, ēdot avenes, gurķojoties pie ezera utt.

Visādi citādi pilsēta jauka un ļaužu pilna (izņemot centrāļo laukumu), mīlīga. Izstaigājām visu un aizbraucām majas agrak nekā bija ieskicēts. Dabūjām arī pa picai izsalkuma brīdī, pat diezgan leti.

Atpakaļceļā šōferitis bija ar veseligu humora izjutu. :D

Vakarā vēl tikām uzlugti pie Adriana. Papļāpājām. Uzzināju vēl daudz jauna par Āfriku, ka šai programmā cilvēkus "use, abuse, overuse, misuse and confuse". :D Vispar nav tik traki kā ieprieksh stastits un deklarēts, bet tomēr tā ir katorga ar mūzīgu izsalkuma sajutu.

Bet Dāniju daudz redzēju caur busa logu - visus tos mazos ciematiņus, no kuriem lielā daļā droši vien nekas vairāk arī nav par ceļu caur tiem.

Nu jau gandriz celja jutis uz Vāciju. Paliec sveika, Dānija.

Sestdien aizdevos kopa ar D. pa viņa darbiem - sastādīt viņam kompāniju, īsināt laiku un dabūt kaut kadu diferenci pašai.

Bija gara diena, bet maršruts pagadījās gana jauks un skaists. Bet dažu lažu dēļ diena izvērtās ļoooti gara - uz 12 h braukāšana riņķī, kā rezultātā līdz mielēm bez apstājas braukšana busā. Laikam vajadzēja norudīties potenciāliem gariem braucieniem. Iefiksēju skaistu dāņu zemi. Vietām tā ir tik plakana kā spogulis, cik vien tālu skats sniedzas, bet brīžiem jauki pauguraina un Dānijā nemanīju neapsētas pļavas. Populāŗa kukurūza, graudaugi, mazliet arī rapsis. Un cilvēki gozējas pie jūras. Te viņī ir.

Vakarā ievērtēju D. pieminēto Falck monopolu - viņī ne tikai apsargā mājas te, bet darbojas kā palīdzības dienests uz ceļa ar. Un kā šodien atklāju - arī ugunsdzēsēju auto ar šamo logo.

Aizvakar nokavēju ķiršus... daži majsaimnieki salasa savā dārzā ogas vai citus labumus, plus vēļ istabas augus, pogu kolekciju un citu visu ko un tirgo ar pieliktu cenu zīmi klāt. Bet paši tur nestāv - viņiem pieņemts, ka cilvēks atstāj naudu kastītē vai vnk uz galda un paņem, ko grib. Cenas ir minimālas, salīdzinot ar veikalu. Ķiršī 4x lētāķ.

Vakarā noskatījāmies Notinghilu. Tā, lai kaut kas viegls, pasekls pēc smagas dienas nepierasti karstajā Dānijā. Kaut kur rādīja 28 grādus.

Noskatījāmies muziklu Evita. Esmu vilusies, biju gaidijusi ko labaku. Nu neaizkera manas stigas.

Pec kam izvilku D. uz vakara pastaigu lidz centram. Saorganizeju dažas jancigas bilžas. Bet pilseta joprojam izmirusi. Piektdienas vakars, bet ielas tukshas, vietejā bārā ari vien paris cilveku. Visi joprojām sēž pa mājām pie datoriem.

Bet ieraudzījām 1 cilveku sēžam uz soliņa un D. bija aizdoma, ka tas ir Adrians. Nu aiziet - ejam garam it ka pastaigajoties un tas tiešām ir rumānis. Sākām čalot un izrādās, šis ir nasks uz filozofiju, domājošs. Kaut kur mums domu virziens sakrīt, parunājām par valsts iekāŗtām un veciem labiem laikiem un jauniem savādākiem, bet pārāķ dziļi līst filozofijā šōvakar negribējās.

Rīts bus agrs, braukšū kopā ar D. pa Daniju.

Pampums ir pargajis nu jau noteikti. Nezinu, vai tapat vien, vai ar tam divainajām proceduram. :D

Ubuntu OS man nepatik. Saprotu, ka var pierast pie visadiem S***, bet shitas ir kaut kas ljoti neparocigs.
Tā jau lietojams, bet visādos knifiņos tas iegriež. Sēžu un pat lamājos. :D Besī, bet izvēles jau nav.

bet vispāŗ shai ciematā nav īpashi daudz ko darīt un redzēt, patiesi. Bet nu var iet un sēdēt kaut kur pie dabas un lasīt vecu grāmatu par D-Aziju.
Jo šōdien D. brauca uz to pašu Frederika ostu un rajonu, ka negribējās braukt turpat - braukšana pāŗsvarā pa lauku ciematiem. Cerams, rit brauks kaut kur pa interesantaku maršrutu.

Ar Dānijas vēju (kādu pat UK nesastapt) te karstuma sajūtu dabūt ir grūti. Te, zemes iekšienē vēl neesot nekas, bet rietumos...

Tas portugāļu vīns bija lētāks pat par dažu labu partikas produktu. :D

Bet sadzērām, atvadījāmies un iepazinos arī ar citiem D. kolēģiem un tādu kā menedžeri. Nu esam divatā ar D.

Brivpratigie, kas savac drebes no konteineriem, biezi tur atrod ari videokasetes. D. dzivo vienā dzivoklī ar šefu, kurš laikam kasetēm par godu sagādājis TV ar iebūvētu pleijeri. Viena ir pat LV valodā :D
Tā nu šōdien noskatījāmies Brīnišķīgo prātu. Man bija aizdoma, ka esmu redzējusi, bet nevarēju atcerēties, vai nejaucu ar Sesto prātu. Manos atmiņu labirintos tomēr bija aizķērušies daži kadri.

Filmas pāŗsvarā dāņu valodā, bet tie ir tikai subtitri.

Vot nekā - pampums ir atpakaļ no ta kukaiņa koduma. Bite laikam nebija, jo dzeloņa nav. Melnzemi būtu jaiet pa kaiminju dobem meklet, jo musu majai ir "japāņu dārzs". :D

D. ir kaut kads aizvesturisks pūšamais dezis, uzpūta to, jo šādā mājā atrast degvīnu vai ko tml diez kas nav. :D Nu redzēs. Un cerēs, ka rits rādīs labāku ainu. :)

Nē, tas portugāļu vīns pievīla manas ekspektācijas. :( Taču puišiem garšoja.

Sodien ciemats vairs nelikas tik izmiris, redzeju pilsetas mini parkā ar bernu atrakcijam pat ģimeni un vel šur tur pa kadam.

Sapirku zemenes, ķiršus un vēl šo to. Gribēju nopirkt dāņu rozē vīnu, ko redzēju vīnu veikalā, bet pagadījos lielveikalā pie vīnu stenda, kur ieraudzīju portugāļu rozē vīnu, kura apraksts iedvesmoja, pie tam bija gandrīz 5 x lētāks. Par godu tam, ka esmu Dānijā un kā atvadu pasākums Edvinam. Gan jau to dāņu vīnu ar paspēšu.

Nolēmu atrast to strautiņu un upīti ciematā. Atradu arī, tīri smuka vieta un 3 dažādu distančū takas apkārt ciematam, ko izstaigāt, atradu foršu vietiņū, kur piesēst un pabaudīt, bet nolēmu iemērkt kājas ūdenī. Pa ceļam uzkāpu laikam bitei, kas rezultējās klibošanā un kājas iemērkšana nu kļuva par vajadzību. Ledainais ūdens veldzēja sāpes un kamēŗ klausījos audio "lekcijas", pampums pāŗgāja, koduma vietu varēja vien sameklēt, ja meklē. Bet sāpēt vēljoprojām sāp. Kaut kādas neražas man te, Dānijā ar pēdām. Par pārējām neiedziļināšu nevienu.

Noklausījos no A2 iegūtas lekcijas "As you think" par domu spēku. Principā viss bija zināms, bet mazliet paskatīts konkrētāk un mazliet no cita skatījuma ar, bet vienmēr labi sev to atgādināt un mudināt sevi strādāt pie tā.

Pirms D. ierašanās, ieradās viņū kolēģis rumānis Adrians ar saldējumu - viņš savāks E. šovakar. Diezgan sātīģas pusdienas sanāca ar šo piedevu.

Mans dambfons atkal izcēlās - jau otro reizi viņš nezkāpēc datumu nomainīja par vienu uz priekšu. Nu kā nav kauna šitā manu galvu jaukt?! Taču nepāŗbaudu datumu visos savos telefonos. Bet atkal man kaut kā intuitīvi pajautājās E-am par to, kas šodien par dienu. :D Iepriekšējo reizi jautāju J-am. Toreiz arī identiski - arī mani mānīja ar piektdienu. :D ceturtdienā.
Ar to vēl nepietiktu (varbūt tas ir savstarpēji saistīts) - atkal pāŗtrūka savienojums ar torni kaut kāda māŗrutka pēc. Nācās restartēt. Pa to laiku D. taisni bija uzrakstījis sms, ko sanāca palaist garām. Nabags bija maku aizmirsis mājās ar visām tiesībām un naudu. Nu sviests. Vēl ieskaidrojiet, ka tie ir gudri telefoni un tik nu foršī, ka bez viņīem nav dzīves. Es principā labprātīgi tur leitoju TIKAI aplikācijas, piemēram gps kartes (bet GPS mēŗītāju jauiegādātajā Nokia C5) utml.

Cerams, svētdien, D. brīvdienā aizbrauksim kaut kur un apskatīsim kaut ko tā sakarīgāk, bet rīt iespējams ppapildināšu viņa darbdienu. Vai parīt. Pabraukāšu līdzi.

Nu beidzot ari svaigāko ierakstu dabonu uzcept...

Sodien uztaisīju garšigu rīsu dāŗzeņu paēdienu pa lielam no tā, kas bija mājās sev un puišiem.
Un aizgāju lidz centram apskatities, vai tiesham te ir ta, ka nav, ko redzet, ka puishi saka. Pa lielam nav - vienigi to, ka ielas ir TUKŠAS!! Pilnigi tukšas, pat bērnu laukumā neviena bērna nav un tas ir zirnekļu apsēsts. Arī pa visu pilsētu gruti kadu atrast, vismaz kājinieku noteikti. Ar velo vel kaut kā var samanīt kādu. Arī veikali tukšojas. K a tie veikalnieki te izdzivo? Bet ciematā ir 5 partikas lielveikali. Funny, but true. Ari tur daudz pircejus nemaniju. D. it ka teica, ka shis ir laiks, kad sie tusejas pa kurortiem. Bet E. saka, ka ari citos gada laikos te nav ipashi savādāk.

Gribēju samainīt naudu no poundiem uz dāņu kronām un puišu aprunātajā Nordea filiālē dabuju to pasu atbildi, ko E. - viņiem nav skaidras naudas tai filiālē, bet pateica, kur varu to dabut.
Iegāju Sparkassē, jau pašā sākumā teicu, ka gribu poundus pret kronām. Viss ok, man iedod naudu, eju āŗā un lieku makā, kad pie manis pieskrien tas mainītājs un paziņō, ka sajaucis poundus ar eiro - man pienākas vairāk nekā iedots. Nu es arī nemaz nepārbaudīju, bet tik nopriecājos, ka Dānijā netiksu apkrapta. :D

Izlasīju parkā grāmatu lidz galam un mazliet kaut kas sak rezonēt un nak skaidriba par sevi.

D. šodien darbu beidza ātrāk un aizgājām uz ezeru. ~6 km gājiens. Bet nepeldējāmies, pavēss udens, vakars ar jau. Pa ceļam paēdām dažādus labibas graudus. :) Ezerā laipa iztapsēta ar paklāju - glauni, bet beigta zivs neiedvesmoja arī. Ejot atpakaļ redzējam zīmi, kas liecina par aizliegumu peldēt, bet par cik daniski nesaprotam, tad neiznam, kas un kāpēc - nofotografēju, lai mājas iztulkotu, bet gan jua vēlāk.

Aizsūtiju D. ari pēc jāņōgām - tās vnk noliktas uz ķeblīša ielas malā ar cenu virsū - tā pienemts Dānijā - vnk atstaj monētas kastē un ņem, ko kārojas. Seit gan kastes nebija. Bet pecāk, kad to skābums saka apnikt - sapirkām bananus un šoko kremu, viss tika saspaidits vienā putrā un noammāts. Paskats mikslim bija kā kkādiem tomātiem ar baklažānu vai kā, bet garšoja ok.

Bet šī ir jautra kompānija.

D. atbrauca agrāk nekā solīja. Satikāmies un visu dienu braukāju riņķī viņam pa humpalu vākšanas punktiem. Kopumā jau uzzināju daudz i par brīvprātīgo projektu, i par Afriku. pati savulaik gribēju iesaistities.

Busā karsts un man joprojām nāk miegs... ik pa laikam atlūztu. Ir pat diezgan ērti.
It kā sanāk apbraukāt daudzus miestus un pat pie pilsētām, bet ne pašās pilsētās. Piedevām redzu tikai tik daudz, cik konteinerus un veikalus, pie kuriem tie izvietoti. Neko daudz. Bet nekā daudz arī nav patiesībā, ko redzēt, vismaz ne ciematos. Visai patukšas ielas no cilvēkiem.

Vakarā tikuši līdz mājām, iepazīstināja mani ar Daiņa kaimiņu Edvinas, kurš ari tads jauks puisietis, bet kurš driz brauks prom.
Aizgājām ar D. iepirkties un sis teica, ka tā vēl nav iepircies līdz šim. Nu jā - es augļus vien jau daudz ēdu. :D
Mani vēl pabaroja un izmitinaja aš vienu pašu pa visu istabu - šie izvietojās uz grīdas viesistabā, man atstājot visu istabu ar 2 gultām.

Konstatēju 1 interesantu sakritību - lidz šim visiem maniem hostiem bija 1 un tas pats datora modelis, kas nav tur kau kāds parastā izmera un tipa dators - Asus Eee PC laikam. Tikai - katram savādāks spiedpogu plakandēlis un D. ir Ubuntu.

visai agri aizgāju gulēt, miegs nāca, neskatoties uz to, ka biju gulējusi un mēģinajusi gulēt visur kur, bet nolēmu, ka šo nakti man vajag riktīgi izgulēties.