Magnesia

Noskatījāmies muziklu Evita. Esmu vilusies, biju gaidijusi ko labaku. Nu neaizkera manas stigas.

Pec kam izvilku D. uz vakara pastaigu lidz centram. Saorganizeju dažas jancigas bilžas. Bet pilseta joprojam izmirusi. Piektdienas vakars, bet ielas tukshas, vietejā bārā ari vien paris cilveku. Visi joprojām sēž pa mājām pie datoriem.

Bet ieraudzījām 1 cilveku sēžam uz soliņa un D. bija aizdoma, ka tas ir Adrians. Nu aiziet - ejam garam it ka pastaigajoties un tas tiešām ir rumānis. Sākām čalot un izrādās, šis ir nasks uz filozofiju, domājošs. Kaut kur mums domu virziens sakrīt, parunājām par valsts iekāŗtām un veciem labiem laikiem un jauniem savādākiem, bet pārāķ dziļi līst filozofijā šōvakar negribējās.

Rīts bus agrs, braukšū kopā ar D. pa Daniju.