Magnesia

Pampums ir pargajis nu jau noteikti. Nezinu, vai tapat vien, vai ar tam divainajām proceduram. :D

Ubuntu OS man nepatik. Saprotu, ka var pierast pie visadiem S***, bet shitas ir kaut kas ljoti neparocigs.
Tā jau lietojams, bet visādos knifiņos tas iegriež. Sēžu un pat lamājos. :D Besī, bet izvēles jau nav.

bet vispāŗ shai ciematā nav īpashi daudz ko darīt un redzēt, patiesi. Bet nu var iet un sēdēt kaut kur pie dabas un lasīt vecu grāmatu par D-Aziju.
Jo šōdien D. brauca uz to pašu Frederika ostu un rajonu, ka negribējās braukt turpat - braukšana pāŗsvarā pa lauku ciematiem. Cerams, rit brauks kaut kur pa interesantaku maršrutu.

Ar Dānijas vēju (kādu pat UK nesastapt) te karstuma sajūtu dabūt ir grūti. Te, zemes iekšienē vēl neesot nekas, bet rietumos...

Tas portugāļu vīns bija lētāks pat par dažu labu partikas produktu. :D

Bet sadzērām, atvadījāmies un iepazinos arī ar citiem D. kolēģiem un tādu kā menedžeri. Nu esam divatā ar D.

Neko sev šodien veļļojiens... tādas brāzmas - visu ceļu uz darbu tāds pretvējš kā stāvā kalnā brauktu. A, kad reāli vēl kalnā jābrauc, tad ātrāk škiet, ir stumt. A izbraucu tā pavēlu, jau tā stresoju, ka kavēšu, vēl pa tādu pretvēju nevar normāli pamīties. Plus vēl pamanīju, ka nez kādā vīzē mugurene attaisījusies, kāds maisiņš jau aizplivinājās prom, labi, ka banāns uc lietas neaizpūtās pa gaisu. :D
Plus vēl uz niecīgas sakratīšanās aizmugurējais salauztais dubļu sargs piespiedās pie riepas tā, ka grūti bija izvilkt, kamēr izčakarēju, notērēju laiku un atkal stresoju, ka nokavēšu. Varbūt vienreiz jānopērk jauns (pie reizes arī pedāļa skrūve otram velo).
Kad beidzot aizminos, konstatēju, ka essmu par 3 min ieradusies ātrāk nekā dažas citas reizes. Kā?? Fig zinu - mistika, kā man tas izdevās pie visiem apstākļiem. :D Kāds apstādināja laiku?

Internets arī laikam cieta no vēja. Un, škiet, ka pat telefons, jo sms, ko sūtiju - nebija sūtījušies prom visu dienu, kaut kā savienojums pārtrūcis via kas manam draņķa dambfonam vai kā. Nu neko - mani sms aizsūtījās vienos naktī. :D
Būs jāpamēģina nomainīt operatoru, ja vien varu palikt pie šī paša Nr.

Ikdienā, kad nav tik liels vējš un īpaši, ja braucu pa vējam, minos ar trešo, augstāko pārnesumu, kad pārsvarā visi minas ar vidējo. Bet jautri noskatīties, kā šādā vējā viens minās ar pirmo pārnesumu. Es nespīdzināju sevi - minos ar vidējo. :D

Vispār vajadzētu velo dress kodu nomainīt uz vesti...

Vienam fruktam kaut kā izdodas mani noķert naktī iekš fb (saliku tur bildes un video iz quiza) pēdējās dienas. Nezinu, kāpēc sāka rakstīt - tipa "kaut ko" redz; nez kādā sakarā piemin, ka man ir pusmāsa no tēva puses (???); ka mēs ar viņu esam radnieciski (ne fiziskā pasaulē) un vēl visādas dīvianības (kas citādi man neliktos dīvaini, bet tikai saistībā ar viņu) un visu laiku piemin viņa sieviņu kaut kādos kontekstos. Nu man prieks, ka viņam ir tagad sieviņa, bet tāda plātīšanās (pilnīgi leika) mani tikai un vienīgi atgrūž. Beigu beigās izrādās - viņš nemaz neatceras, ka esam dzīvē tikušies. :D Pat pēc tam, kad pateicu - kā un kurp braucām (cik nu pati atcerējos). Pat ņemot vērā to, ka taisījās mani precēt toreiz. Beigās kā nagla visam - paziņo, ka viņš ir laimīgi precējies, tāpēc viņa interese ir tikai akadēmiska. Nu moins - tipa es būtu ar viņu flirtējusi vai kā?! pats sāka man rakstīt, es draudzīgi - atbildēt, bet pilnīgi neko tai virzienā pat neesmu nedz teikusi, nedz likusi manīt. I prātā nenāk. Ne jau velti vārdi "esam dzīvē tikušies" ir pagātnes formā.
Eh... katrs cilvēks ar savu ego un katrs ego ar savām izpausmēm...

Nodarbojos ar kriminālās pasaules uzlabošanu - pamazām mēģinu "nogalināt" vienu laika zagli. Ja izdosies, tad izdosies dārgo laiku veltīt lietām, kas jāpaveic. Arī fb čatu atslēdzu vairumam ļautiņu. :D Gribu savu laiku sākt izmantot lietderīgāk un produktīvāk. Arī attiecībā uz cilvēkiem, kuri ir man svarīgi.

Šodien tāds vējš, ka trakums. Kad brauc pret to - tā it kā visu laiku kalnā mītos.

Darbā jezga. Kolēģe, kura man iepatikusies - vienkārši patīk patiesi cilvēki - piesaista mani tādi un tikai tādi. Kolēģe izbesījusies šodien. Par darba devēja negodīgumu, nevienlīdzību, netaisnīgumu un visu pārējo.
Arī viņa nedomā šeit pārāk ilgi palikt.

Pamodos ar kreiso aci uzpampušu vairāk kā labo.
Bērnu ir kļuvuši par pusi vairāk un izbļaustījā sman pie durvīm. Bet nu tad man arī bija laiks celties. pārējie izbļaustījās lejā.

Inga neieradās, jo apslimusi. Bet viņas vietā kāds cits tantuks, kuras balss noderētu deklamācijās, kur jaunos kareivjus iedvesmo patriotiski cīnīties.

VIngrojot guļu uz grīdas un redzu, kā fotogrāfijas pie sienas kustās vēja pūsmas ietekmē.
Ārā atkal līst...

Eh, vēl 1 dieniņu...