Magnesia

Interesanti, ka sasienot telefona austiņas mezglā, tās var samērā vienkārši atpiņķerēt/atsiet atšķirībā no vienkāršas iebāšanas kabatā. Vispār man ideālas būtu bezvadu ausīs spraužamās, bet tomēr kaut kā iekšēji nevēlos tam tērēt naudu...

Šodien radās doma, ar ko amazon man asociējas - ar teroristiem. :D
Ja cilvēki būvē savu labumu uz svešiem sviedriem un asarām (metafora) un arī finansēm, tad, ko tur vēl lai saka...

Toreizējā manā "privātajā čatā" ar menedžeri par manu nesasniegto tārgetu uz manu frustrāciju par Amazoni viņš teica, ka taču jāpriecājas pr to, ka ir darbs (un daudzi arī priecājas - tādus viņiem arī vajag), nestrādājam taču arī zem klajas debess sliktos laikapstākļos, darbs ir apmaksāts, pie tam pietiekami labi (viņa vārdiem) utt - neatceors, ko vēl muldēja. Taisnība it kā ir, bet tomēr sevi ir jāmīl. :D Jūtos kā mazohiste, kā vergs ar privilēģijām utml.

Armīns visu laiku aicina doties ceļojumā uz Aušvici, uz ko es (un dīvainā kārtā arī dažs, kas tur pat nestrādā) atmetu, ka esmu jau Aušvicē - katru dienu brīvprātīgi dodos turp. :D
Līdzīgi var atbildēt uz jautājumu - vai esmu kādreiz bijusi ellē? :D Par to ar kolēģiem ņirdzam.
Labi, labi, gan jau ir arī trakākas darbavietas. Kuat vai tai pašā Bangladešā un vispār Kīnā, kur fabrikās darbiniekus tur kā ieslodzītos - bērnus nodarbina par velti vai par maizes tiesu, kā rezultātā top visas lētās preces ar birku made in China.

Tik daudzi ir aizgājuši un turpina iet prom no turienes gan aģentūrnieki, kas jau izsenis strādā, gan permanentie, kas no pirmssākumiem...

Jūtu, ka tuliņ iestāsies pofigisms arī par fīdbakiem. :D

Šodien pavēstīju ne īpaši labus jaunumus F. Viņai ne īpaši labus. Rezultātā viņa mani atbalsta un nav nemaz sakreņķēta. Tas labi. :)

Jābūvē plāni.

Nez kāpēc nevaru fb ielogoties. Sakrītība, ka tas ir pēc tam, kad aktīvi balsoju visās petīcijās, t.sk, pret M.ons.an.to (lasīt bez punktiem) 3x un arī padevu tālāk iekš FB. Vai esmu nobloķēta vai tomēr neesmu vienīgā. kas netiek iekšā??

Neko sev šodien veļļojiens... tādas brāzmas - visu ceļu uz darbu tāds pretvējš kā stāvā kalnā brauktu. A, kad reāli vēl kalnā jābrauc, tad ātrāk škiet, ir stumt. A izbraucu tā pavēlu, jau tā stresoju, ka kavēšu, vēl pa tādu pretvēju nevar normāli pamīties. Plus vēl pamanīju, ka nez kādā vīzē mugurene attaisījusies, kāds maisiņš jau aizplivinājās prom, labi, ka banāns uc lietas neaizpūtās pa gaisu. :D
Plus vēl uz niecīgas sakratīšanās aizmugurējais salauztais dubļu sargs piespiedās pie riepas tā, ka grūti bija izvilkt, kamēr izčakarēju, notērēju laiku un atkal stresoju, ka nokavēšu. Varbūt vienreiz jānopērk jauns (pie reizes arī pedāļa skrūve otram velo).
Kad beidzot aizminos, konstatēju, ka essmu par 3 min ieradusies ātrāk nekā dažas citas reizes. Kā?? Fig zinu - mistika, kā man tas izdevās pie visiem apstākļiem. :D Kāds apstādināja laiku?

Internets arī laikam cieta no vēja. Un, škiet, ka pat telefons, jo sms, ko sūtiju - nebija sūtījušies prom visu dienu, kaut kā savienojums pārtrūcis via kas manam draņķa dambfonam vai kā. Nu neko - mani sms aizsūtījās vienos naktī. :D
Būs jāpamēģina nomainīt operatoru, ja vien varu palikt pie šī paša Nr.

Ikdienā, kad nav tik liels vējš un īpaši, ja braucu pa vējam, minos ar trešo, augstāko pārnesumu, kad pārsvarā visi minas ar vidējo. Bet jautri noskatīties, kā šādā vējā viens minās ar pirmo pārnesumu. Es nespīdzināju sevi - minos ar vidējo. :D

Vispār vajadzētu velo dress kodu nomainīt uz vesti...

Vienam fruktam kaut kā izdodas mani noķert naktī iekš fb (saliku tur bildes un video iz quiza) pēdējās dienas. Nezinu, kāpēc sāka rakstīt - tipa "kaut ko" redz; nez kādā sakarā piemin, ka man ir pusmāsa no tēva puses (???); ka mēs ar viņu esam radnieciski (ne fiziskā pasaulē) un vēl visādas dīvianības (kas citādi man neliktos dīvaini, bet tikai saistībā ar viņu) un visu laiku piemin viņa sieviņu kaut kādos kontekstos. Nu man prieks, ka viņam ir tagad sieviņa, bet tāda plātīšanās (pilnīgi leika) mani tikai un vienīgi atgrūž. Beigu beigās izrādās - viņš nemaz neatceras, ka esam dzīvē tikušies. :D Pat pēc tam, kad pateicu - kā un kurp braucām (cik nu pati atcerējos). Pat ņemot vērā to, ka taisījās mani precēt toreiz. Beigās kā nagla visam - paziņo, ka viņš ir laimīgi precējies, tāpēc viņa interese ir tikai akadēmiska. Nu moins - tipa es būtu ar viņu flirtējusi vai kā?! pats sāka man rakstīt, es draudzīgi - atbildēt, bet pilnīgi neko tai virzienā pat neesmu nedz teikusi, nedz likusi manīt. I prātā nenāk. Ne jau velti vārdi "esam dzīvē tikušies" ir pagātnes formā.
Eh... katrs cilvēks ar savu ego un katrs ego ar savām izpausmēm...

Nodarbojos ar kriminālās pasaules uzlabošanu - pamazām mēģinu "nogalināt" vienu laika zagli. Ja izdosies, tad izdosies dārgo laiku veltīt lietām, kas jāpaveic. Arī fb čatu atslēdzu vairumam ļautiņu. :D Gribu savu laiku sākt izmantot lietderīgāk un produktīvāk. Arī attiecībā uz cilvēkiem, kuri ir man svarīgi.