Berlīners
Posted on 2013.07.30 at 00:44Fīlings::
sleepy
...dabūts nobeigumā pastaigai pa Berlīni. Pašu lielumu apskatīju, tādus zīmīgus spotus. Bet, protams, ka vēl ir ko redzēt. Iespējams, aizbraukšu vēlreiz.
Vēlu gan izkasījos ārā, bet bildes tiešām bija svētīgi sakopēt, lai nenodarbotos pēc tam ar manuālu dzēšanu. Vēl uztaisīju abiem maniem hostiem saldējumu (S garšoja, J vēel nenogaršoja). Vēl dabūju savu čeholu. :) Un vēl pilsētā notērēju laiku, ieejot lielā n-stāvu tirdzniec centrā sandales meklēt... Nu nekas tur neatradās, bet visu apavu stāvu ķemmēt nebija oma. Oma bija drīzāk iekļauties biļetes 2 stundu robežā, lai tiktu uz attālāku apskates punktu, no kura tad čāpot atpakāl, pa ceļam visu apskatot.
Tāda pilsēta ar vēsturi, ar smagu vēstures bagāžu. Mazliet palasot (jo pārsvarā bildēju ar domu (cerību), ka bildē būs salasāms daudz maz un kaut kad vaļīgākā laikā varēšu izlasīt) info un tekstus pie bildēm pie Berlīnes mūra fragmenta, visia bieži tur pieminēta pilsēta Coburg, kur arī esmu bijusi - iepriekšējo reizi. Aš nebiju domājusi, ka tā ar visai zīmīgi tur saistīta ar visu šito pasākumu. Tā likās tāda pilsētiņa ar viduslaiku raksturu.
Viena suvenīrveikala pārdevējs man uzdāvināja pastkarti, tunelī tīri smuki spēlēja muziku kāda grupa, tad vēl šis un tas interesants.
Pa dienu pat sualīte uzspīdēja un ar to diena kļuva atkal pamatīgi sutīga, jo gaisa mitrums liels - spiež sulu ārā pamatīgi. Ar saulesbrillēm ir līdzīgi kā ar lietussargiem un sviestmaizēm.
Jau pret vakaru, kad Sandra sāka apziņot mani par rumpju griešnau mājup, sāk līt lietus, kad taisni biju pie Brandenburgas vārtiem + Reihstāga. Tad nu ar kājām uz norunāto vietu. Nogājusi krustpunktā, kurš (aplis) tik negaidīti pienāca, ka apmulsu un aizgāju pa nepareizo ceļu - tā kā atkal atpakaļ prom no tikšanās vietas palielu gabalu. Nu vadātājs nopietnais. S mani gaida, ārā gāž, tumšs jau gana, karti arī ārā vilkt negribas, jo līst. Tā nu apmaldījos. Kad sapratu, ka gaidītā škērsiela netuvojas, sāku lūkot - a kur tad esmu. Ceļi tur visi līdzīgi - alejaini. Nostopēju dažus skrējējus un tie man teica, ka vajadzīgā stacija ir makten tālu un ka jābrauc ar transportu.
Špagoju vien atpakaļ, bet ne uz to staciju, bet 1 tuvāku. Plāns izdevās. S izdevās ielekt tai pašā S-bānī, kurā es biju. :D Plkst 22 laikam mājās tikām... Un karte žāvējas. Nu precīzāk - ceļvedis.
Sola lietu uz nakti aš smagu, bet par nākamo dienu prognozes atšķiras. Nu redzēs no rita... :) Bet plāns ir doties ar velo un Postdamu kārtigāk izlūkot - gk Sansusī.
Ar šovakaru mēs vairs neesam vieni pa visu māju - atgriežas saimnieki. Rīt gan jau iepazīšos. :) Jau brīdināti, lai nenobīstas, kad nāku ārā no dzīvokļa.
Viss! Das ist alles. Ich mochte schlafen zu gehen!
Vēlu gan izkasījos ārā, bet bildes tiešām bija svētīgi sakopēt, lai nenodarbotos pēc tam ar manuālu dzēšanu. Vēl uztaisīju abiem maniem hostiem saldējumu (S garšoja, J vēel nenogaršoja). Vēl dabūju savu čeholu. :) Un vēl pilsētā notērēju laiku, ieejot lielā n-stāvu tirdzniec centrā sandales meklēt... Nu nekas tur neatradās, bet visu apavu stāvu ķemmēt nebija oma. Oma bija drīzāk iekļauties biļetes 2 stundu robežā, lai tiktu uz attālāku apskates punktu, no kura tad čāpot atpakāl, pa ceļam visu apskatot.
Tāda pilsēta ar vēsturi, ar smagu vēstures bagāžu. Mazliet palasot (jo pārsvarā bildēju ar domu (cerību), ka bildē būs salasāms daudz maz un kaut kad vaļīgākā laikā varēšu izlasīt) info un tekstus pie bildēm pie Berlīnes mūra fragmenta, visia bieži tur pieminēta pilsēta Coburg, kur arī esmu bijusi - iepriekšējo reizi. Aš nebiju domājusi, ka tā ar visai zīmīgi tur saistīta ar visu šito pasākumu. Tā likās tāda pilsētiņa ar viduslaiku raksturu.
Viena suvenīrveikala pārdevējs man uzdāvināja pastkarti, tunelī tīri smuki spēlēja muziku kāda grupa, tad vēl šis un tas interesants.
Pa dienu pat sualīte uzspīdēja un ar to diena kļuva atkal pamatīgi sutīga, jo gaisa mitrums liels - spiež sulu ārā pamatīgi. Ar saulesbrillēm ir līdzīgi kā ar lietussargiem un sviestmaizēm.
Jau pret vakaru, kad Sandra sāka apziņot mani par rumpju griešnau mājup, sāk līt lietus, kad taisni biju pie Brandenburgas vārtiem + Reihstāga. Tad nu ar kājām uz norunāto vietu. Nogājusi krustpunktā, kurš (aplis) tik negaidīti pienāca, ka apmulsu un aizgāju pa nepareizo ceļu - tā kā atkal atpakaļ prom no tikšanās vietas palielu gabalu. Nu vadātājs nopietnais. S mani gaida, ārā gāž, tumšs jau gana, karti arī ārā vilkt negribas, jo līst. Tā nu apmaldījos. Kad sapratu, ka gaidītā škērsiela netuvojas, sāku lūkot - a kur tad esmu. Ceļi tur visi līdzīgi - alejaini. Nostopēju dažus skrējējus un tie man teica, ka vajadzīgā stacija ir makten tālu un ka jābrauc ar transportu.
Špagoju vien atpakaļ, bet ne uz to staciju, bet 1 tuvāku. Plāns izdevās. S izdevās ielekt tai pašā S-bānī, kurā es biju. :D Plkst 22 laikam mājās tikām... Un karte žāvējas. Nu precīzāk - ceļvedis.
Sola lietu uz nakti aš smagu, bet par nākamo dienu prognozes atšķiras. Nu redzēs no rita... :) Bet plāns ir doties ar velo un Postdamu kārtigāk izlūkot - gk Sansusī.
Ar šovakaru mēs vairs neesam vieni pa visu māju - atgriežas saimnieki. Rīt gan jau iepazīšos. :) Jau brīdināti, lai nenobīstas, kad nāku ārā no dzīvokļa.
Viss! Das ist alles. Ich mochte schlafen zu gehen!