![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
J2 man iebelza ar ideju par geokešu. Gadiem neesmu to darījusi, faktiski. Reiz bija ideja paņemt kešu katrā valstī, kur viesojos, bet šī ideja ir aizmirsusies un, protams, Dānija, ZViedrija un citas valstis ir palikušas aizmugurē. Da i tāpat es to darīju for fun, tā nenopietni - kā papildnodarbi un tikai.
Bet šeit, Sansusī pilī bija tāds multikešs, ar kura palīdzību tiešām var visu to teritoriju apskatīt. Ar velo šoreiz. Ar S. velo.
Tikko uzsēdos, manam dibuā sliktas atmiņas - sāka čikstēt "ak nē, atkal tu mani sēdini uz TĀ beņķa...". Tā kā sāpēja. Bet vēlāk kaut kā pierada (dibuā saprata, ka šitas ir maķenīt labāks beņķis), varbūt arī dibuā vienkārši samierinājās. Bet mazāk stresa arī, jo piezemēties pie apstāšanās var uz pilnu pēdu (J2 velo rāmis priekš manis par augstu).
Ar keša palīdzību, škiet, ka visu pils teritoriju arī izbraukāju. Milzīga un iespaidīga. Iekšā nebiju, ārā tāpat jau bija, ko darīt. Keša formula mani ieveda mežā, bet formula nebija droša - jo vienā vietā bija jāskaita logi starp 2 konkrētām stacijām. Bet tas tējas nams ta ir apaļš. Piedevām trijstūra spēlmanim roka ar trijstūri nolauzta. Par to instrumentu var nojaust tikai pēc maza kociņa otrā rokā.
Izmeklēju visus dvīņu kokus, bet varbūt katru ne pietiekoši kārtīgi. Sakoda mani odi. Atkal. Tagad esmu ļoti aizņemta ar kasīšanos. Kešu to neatradu. Toties atradu citu kešu. Tas bija nomaskēts mikro kešs.
Nu statistikai ir. Kuat gan kāda vairs tur dižā statistika, kad tik sen neesmu kešojusi, ka par šādu nodarbi pat aizmirsu. Toties visa Potsdama tagad principā ir apskatīta. Varētu būt atkal kādi 30 km. Dibuā nejutās komfortabli, bet nebija tik traki.
Lietus mani nepiemeklēja un labi, ka arī tā krusa nē. Nebija īstenībā pārāk tālu no Berlīnes.
Šodien atkal uz Berlīni. Tik nezinu, vai ar velo, vai kājām.
UPD. laikam jau kājām - jāļauj dibuā atpūsties. Turklāt pa pilsētu labprātāk baudu pilsētvidi ar kājām laikam. Velo man ir vairāk kā transportlīdzeklis, lai pievārētu lielākus atstatumus - tā, lai var bez maksas. Jo ar sabiedrisko uz Potsdamu ir dārgi tās ~5+5 min ar sabiedrisko. A uz Berlīni - vēl laikam jāpiemaksā par velo pārvietošanu transportā. Ja beņķis būtu gana ērts, ka varētu līdz pašai Berlīnei un atpakaļ aizmīties, būtu cita lieta. Turklāt S. veļļukam pakaļējā riepa ir pamatīgi nodilusi - nedod Kāds, uzbraukt kādam asumam un pārdurt, un tad dabūt papildus nastu.
Pa divām apmākušām dienām gaiss atdzisis un karsti it kā varis nav, tomēr augstais mitruma līmenis komplektā ar to siltumu tāpat izsūc sulu ārā.
Bet šeit, Sansusī pilī bija tāds multikešs, ar kura palīdzību tiešām var visu to teritoriju apskatīt. Ar velo šoreiz. Ar S. velo.
Tikko uzsēdos, manam dibuā sliktas atmiņas - sāka čikstēt "ak nē, atkal tu mani sēdini uz TĀ beņķa...". Tā kā sāpēja. Bet vēlāk kaut kā pierada (dibuā saprata, ka šitas ir maķenīt labāks beņķis), varbūt arī dibuā vienkārši samierinājās. Bet mazāk stresa arī, jo piezemēties pie apstāšanās var uz pilnu pēdu (J2 velo rāmis priekš manis par augstu).
Ar keša palīdzību, škiet, ka visu pils teritoriju arī izbraukāju. Milzīga un iespaidīga. Iekšā nebiju, ārā tāpat jau bija, ko darīt. Keša formula mani ieveda mežā, bet formula nebija droša - jo vienā vietā bija jāskaita logi starp 2 konkrētām stacijām. Bet tas tējas nams ta ir apaļš. Piedevām trijstūra spēlmanim roka ar trijstūri nolauzta. Par to instrumentu var nojaust tikai pēc maza kociņa otrā rokā.
Izmeklēju visus dvīņu kokus, bet varbūt katru ne pietiekoši kārtīgi. Sakoda mani odi. Atkal. Tagad esmu ļoti aizņemta ar kasīšanos. Kešu to neatradu. Toties atradu citu kešu. Tas bija nomaskēts mikro kešs.
Nu statistikai ir. Kuat gan kāda vairs tur dižā statistika, kad tik sen neesmu kešojusi, ka par šādu nodarbi pat aizmirsu. Toties visa Potsdama tagad principā ir apskatīta. Varētu būt atkal kādi 30 km. Dibuā nejutās komfortabli, bet nebija tik traki.
Lietus mani nepiemeklēja un labi, ka arī tā krusa nē. Nebija īstenībā pārāk tālu no Berlīnes.
Šodien atkal uz Berlīni. Tik nezinu, vai ar velo, vai kājām.
UPD. laikam jau kājām - jāļauj dibuā atpūsties. Turklāt pa pilsētu labprātāk baudu pilsētvidi ar kājām laikam. Velo man ir vairāk kā transportlīdzeklis, lai pievārētu lielākus atstatumus - tā, lai var bez maksas. Jo ar sabiedrisko uz Potsdamu ir dārgi tās ~5+5 min ar sabiedrisko. A uz Berlīni - vēl laikam jāpiemaksā par velo pārvietošanu transportā. Ja beņķis būtu gana ērts, ka varētu līdz pašai Berlīnei un atpakaļ aizmīties, būtu cita lieta. Turklāt S. veļļukam pakaļējā riepa ir pamatīgi nodilusi - nedod Kāds, uzbraukt kādam asumam un pārdurt, un tad dabūt papildus nastu.
Pa divām apmākušām dienām gaiss atdzisis un karsti it kā varis nav, tomēr augstais mitruma līmenis komplektā ar to siltumu tāpat izsūc sulu ārā.