Magnesia

M2 bija tik mils, ka aizveda mani uz Friborgu. :D Smiekligi izklausas varbut, bet tas ir mazliet tuvak, varbut lielaka satiksme, lai dabutu kadu, kas brauc leja uz It pusi.

parmainu pec - 2. stopesanas diena, kad sola lietu - tas ari piepildijas faktiski precizi. Tomer tas palist, palist - pariet un ta paris reizes. Neizmirku. Bet It vakara sola negaisu, tapat ka viscaur Sveice pa dienu. taisni - Sveice, kad vel busu Sveice un Italija, kad tur iespejams, ieradisos. tad jau redzes.

Agri no rita. Ar visu Kilu. tiri labs benzintanks/restspots. Kadu laiku M2 patuseja, paskatijas, ka man izdodas. Visi tur tik pa vietejiem ciemiem braukalejas. Stundu bez rezultatiem lidz 1 kravinieks saka, ka uz pilsetu no manas zimes nebraucot gan. Vins braucot uz Sionu. Sito nosaukumu M2 kaut kad piemineja un zinaju, kur tas aptuveni ir. Paradiju sava gps un sakas kopigs cels. Vienkarsi vins pirmo reizi brauc uz turieni, tad nezinaja, kadas pilsetas ir pa celam.

Pec tam ar dazadiem soferisiem tiku uz prieksu pa serpentiniem uc celiem, t.sk. ar senu celotaju, kas joprojam to dara. un parsvara sanaca NEstopet benzintankos, jo tie bija parak mazi, ka paris auto varbut izbrauca cauri. stopeju gan uz sosejas, gan oie benzintanka (ka ari neta foruma tika teikts, ka tur vel kaut ka varot).

Bet maza kalnu ciematina dabuju forsu vacu-italu pari, kas brauc kempingot Italija. tadi loti absirdigi un forsi. :) Nobrauca no sosejas (tur jamaksa, lai uzbrauktu atkal uz soseja,s ta es sapratu), lai ievestu mani Ivrea's pilseta, kur, ja nu esmu dimba, tad nemu vilcienu un braucu lidz galam.

Apskatijos tur, ka butu jabrauc ar 2 vilcieniem un izdomaju apskatit so mazo miestu, kura ir slalomistu trase, kaut kada pils/cietoksnis, kura ieksa tikt nevar, ka ari nelielas jaukas ielas, bet nelieli un loti dargi apgerbu veikali ar. Nu, ja 136 eiro par loti parastam biksem (par kuram 5 eiro nemaksatu) ir ar 50% atlaidi!! Nekur lielu brendu nosaukumu ar neredzeju.

Tomer izdomaju stopet un italis mani izlaida kaut kur nekuriene uz sosejas, nu gandriz nekuriene, kur auto jau uznem atrumu. jau saku apzinat kokus, zem kuriem nomesties snaudus. tomer kads panema un aizveda talak.

Tomer...
Vai ta butu jauztver ka zime...? Viena spota pienaca klat virietis ar plakatu rokas, sacidams, ka vina masa pazudusi bez vests... Kad man apstajas auto, kas gatavs aizvest lidz nakamam miestam (virietis, protams), sieviete no tas pasas auto kliegdama skrien surp. Nolemju pagaidit, kas notiks. Bet vina vienkarsi gribeja pavestit masas pazusanu ari sim soferim, lai pavairotu zinataju loku. es iekapu ieksa un sanemu bridinajumus, ka uzmanigai jabut.
Nu labi.

Perle - Vercelli ir tikai risi un odi. :D

Ciema, kur vins mani izlaida ara (piedavaja aizvest ari uz vilciena staciju), saku stopet, pacelu zimi ar miestu, kura jau esmu, attapos, griezu otru pusi ar Novara, bet uzreiz nolaidu, jo izdomaju, ka jauzzraksta jauna zime ar, jo labak tikt pa soseju augsup uz Borgomanero. eju un man preti nak meitene un prasa, vai es uz Novaru. Nu - ta, ka ja... Nezinu, kura bridi vini pamanijusi, ka es uz Novaru - ta nu ar italu pari nokluvu tur. :) Vini savulaik pa kluso aizbraukusi uz Amsterdamu, sakot, ka uz Lagostu. mamma sashutusi par to, kur ir Lagosta, ka nobraukti dazji tukstosi km. :D Bet citadi aizbildnieciska italju mamma nelaistu delu tik talu. :D

Novara mani izlaida ne ipasi laba vieta, ka pienemu kadas ekvadoriesu gimenes piedavajumam aizvest mani uz staciju.

Jo Evija sobrid celo majup no ciemosanas pie draudzenes, tik otra puse no Suno un vinu tur kaut kur savaksot ar auto. Butu labi pagut tikt lidz vietai, kur vini varetu mani pa celam savakt. Bet vakara vilcieni ne visi pietur tai mazaja miesta. Ir jau 7 pm.

Man ir paveicies - pec 20 min pedejais vilciens, kas pietur, kur vajag. labs taimings. :) Ar stopiem nebutu paspejusi pa tiem mazajiem miestiem.
Loti erti bija nopirkt bileti automata, par cik tur eng valoda, tacu atrast peronu... tur ir 6 & 7. Pie tas pasas ejas ir ari mans Nr, bet nu nav tacu tur. Nakamas trepes ved uz pilsetu. 1 italis neko nespej pateikt un saprast angliski, tomer kads jaunietis speja paradit, ka tur jaiet pari sliedem no 7. perona!! O_o

Vilciena sakuma ar nezinaju, ka tikt, durvis ciet - ko vini tas tik tiesi pirms brauksanas varbut atver? Bet tad ieraudziju, ka vienigas durvis, kas atvertas - ir pirmajam vagonam. :)
Vilciens vecs jau dikti un sagrabejis.
Vilciena dross paliek nedross vienigajam cilvekam vagona uzprasu, vai ir istais vilciens un pec cik pieturam bus suno. Sakam plapat ar Oskaru par visu ko. Ar so vilcienu varot aizbraukt no juras lidz kalniem - no Dzenovas lidz Domodossolai, kas ir pierobezas kalni.

Lietus sakas precizi ka prognozets - neilgi pec 21. Sakas ar pamatigiem perkona dardiem un zibeni.

Statistika. 341 km, 9 auto 8h. Japiebilst, ka neviena sieviete sofere pat uzmanibu nepieversa. Ak ne, iznemot pedejo auto, kas aizveda uz staciju, kas bija pilns ar sievietem vien.

Gps ari man Italija kaut ka ... sajuka prata. Eju, rada, ka eju pareiza virziena. Peksni bultina sak radit, ka eju preteja virziena. WFT?
Cilveki ari tadi vairak aizdomigi, ja ieklidu kaut kur. Uzmana, vai zagli neklist rinki...

Tátad jácelo man tálák. Visai pavélu gan izkúnjojos no hostelja – aizrunájámies. Nav gan milzu gabals jástope – nieka ~190 km, tomér NL nav tik átra shí padaríshana. Janis mani nák pavadít.

Tiekam lídz iecerétai vietai un atvadámies. Mégjinu stopet jau ejot, auto nav daudz. Megjinaju pieturá stávot, bet tur auto ir jau uznjemushi lielu átrumu un vél nesák samazinát, kaut ká nav lágá. Palaidu atkal sirsnígu vélmi tikt shovakar lídz Gent Belgjijá.
Paeju tuvák ‘sosejai, pie luksofora, bet tur nav lágá, jo soferi negribés apstáties un kavét satiksmi. Bet jau nogriezjoties uz táda ká ieskréjien celja uz shoseju ir papildjosla velak (Uk to laikam sauc par Hard shoulder), kur tad nolemju arí optimizéties. Stunda laikam jau pagájusim bet sheit samérá dríz dabúju.

Surinamietis – vinju te NL daudz, savulaik sabraukushi, vinjs jau >20 adus te dzívo. Brauca pa to celju tikai tapec, ka gps skanja nobrukusi un aizbrauca pa nepareizo celju, laikam liktenigi. Vinjs nebrauc gluzji tur, kur man vajag, brauc lielu (NL izmeriem) cokji, bet pec tam brauc man vajadzigas shosejas virziena, nedabraucot.
Palídzéju mazliet vinam koordinéties uz celja (bút par gps runájo’so cilvéku), tikám lídz vietai, kur vinsh parbaudija savu skanju iekartu, kas diemzjel nevainagojas panakumiem. Ceru, ka izdosies vinjam vinju saremontet. Loti jauks surinamietis, saka, ka vins vienmer censoties palidzet citiem, bet citi kaut ka negrib palidzet vinjam. Nopirka man ash sandvichu. Ar iedeva savu tadu ka vizitkarti. Sudigi vienigi, ka vardu neatceros vinjam. Nu súdíga man tminja uz várdiem, atceros, j air tádi populári un viegli iegauméjami, kaut ar ne vienmér. Aizveda mani lídz Tilburgai ká solíja, bet tas benzíntanks bija kaut káds galígi tukshs, kur auto galígi nebrauc iekshá. Tad veda tálák gabalu pa autostrádi. Un tur Shell benzíntanká izlaida.

Sákumá redzéju tikai benzíntanku un kaut kádu autostávvietu, kur tikai vieglie auto, staigáju rinkji un taujáju gan tur, gan tur, bet neviens nedodas vajadzígá virziená, ne párák duadz arí ne-holandie’su numurus te redz. Taisos iet klát nákamam shoferim, kad dzirdu pa ruporu prasíbu nestopét. !!!?! Paráva mani uz pauzi. Kad attapos, iegáju iekshá un tieshá tekstá uzprasíju – kas vinjiem prêt stopétájiem. Blah blah blah Shell policy blah blah, stopét benzíntanká nedrískt, drískt tikai stávvietá.
Sakrenjkjejos un izveidojás man attieksme prêt Shell uzpidles stacijám. Bús jáuzprasa Vilnénam (shkjiet, ka vinjsh sobrid strádá tádá), varbút, ka tas tá tikai NL.

Pécák atkláju, ka tur tálák ir arí fúristu stávlaukums. Apstaigáju rinkjí – pársvará po’li, bulgári un çehi. No tiem, kur bija dzívíbas pazímes – pársvará brauc májás vai vnk nebrauc maná virziená, vien tikai 1, kuram jáizkraujas turpat no ríta un tad gan vinjsh dodas uz Antverpeni. Paturéju vinju ká opciju, ja nedabonu neko atráku, jo vieta stopéshanai in general ir laba, bet Belgjijai – ne visai. Turklát nakshnjoshanai arí ne visai.
Tad ieraudzíju 1 fúri, kuras valsts kodu uz Nr zímes nevaréju uzreiz atpazít – kam bija E ?? Aizdomas bija cerígas un já – atceréjos par Spániju.
Nometos lejá netálu no tás fúres ceríbá sagaidít kádas dzívíbas pazímes ceríbá, ka vinjsh brauc májup. :) Tomér ilgi nemaníju dzívíbas pazímes. Tikám redzéju, ka pabrauc garám káda ne-holandiska nr zíme, bet diez ko nepievérsu uzmaníbu, jo pofigs iestájies, biju samierinájusies ar lazju.

Atradu puslídz tíru vietu netírá zálájá, nometos guljus atkrenjkjeties un paskalot sev smadzeni – ka nav vérts shitá krenkjéties. Galu galá – braucot uz Roterdamu biju gatava gulét nekuriené zem klajas debess. Kápéc, lai tagad nebútu ??? Táda ir tá brívá celjoshana. Punkts. Já, attieksme prêt Shell ir izveidojusies, bet agrák vai vélák lídz Gent tikshu. Kaut labák bútu shodien, jo rit ir pirmdiena.

Aizrakstíju savam Gentas hostam, ka man neizdosies tikt shovakar lidz vinjam.

Bet tad es kaut ká pamaníju 1 auto jau savlaicígi, ka ne-NL Nr zíme un nolému virzíties tomér kaut kurp un, ja ne sito nokert, tad vismaz gulét tur un ja nu kas, tad rautsies augshá un méginát nostopét kádu beljgji vtml.

Eju un redzu, ka tas auto ar balto Nr ir apstájies – nez, ko tad tá… Rádu savu shiltíti un meitene máj, lai eju turp. Belgjijas Nr. Vai tieshám ? Izskatás, ka káds vinjám pateica, ka te klíst 1 stopétája uz Belgjiju. Iekápju iekshá un prasu, uz kuru pilsétu vinjas brauc.

Uz Gent. O_o !!! Man mute atvérás nespéjá noticét shai realitátei. Vinjas mana reakcija sasmídinája un bija forshs brauciens. Aizrakstíju savam hostam, ka esmu tomér nomakshkjeréta celjam uz Gent. Tad atnáca atbilde… uz pirmo manu sms. :D
Meitenes brauca májás no atvaljinájuma. Teicu, ka es kouchsérfoju BE. Tad vinjas teica, ka Gentá esot tikai 1 hostelis. Tá, ka, ja man nav, kur palikt tomér, varot pie vinjám. CIk mílji. Tá, ka man bútu 2 viená – lifts un naktsmájas.
Aizveda mani lídz hosta durvím un vel izkápa árá un párbaudíja, via viss bús ok, adrese pareizá utt. Sirsnígi atvadíjámies un bija priecígas, ka biju iemácíjusies ká pateikt liels paldies flámiski. :)

Bet patiesíbá Gentá ir vairáki hostelji. To man pateica Sebastians, otrs kouchsérferis pie tá pasha hosta. Kad ierados, tad tur bija 3 cilvéki viena vietá. Bet ne hosta bérni. 1 shveicietis, otrs belgjis no citas pilsetas origjinali, bijushais cs pie mana hosta, kuru visi saucot par Moozzuzzu. Forshi visi parunajamies, bet S2 nakamá rita samera agri aizbrauca talak uz Briseli. Kuns bija prom jau tai pashá vakara.

~220 km mazák ká 4 h. laikam kaut ká tá.

S ar j2 skaisti iekārtojušies. Tāds elitārs rajons kā Mežaparks LV. Īrē dzīvoklīti privātmājā.

Istaba pirmās pāris naktis jādala ar Andri, kurš arī Vācijā dzīvo - plāns kopā ar J2 geokešot sestdien ar laivām - paņemt sarežģītu 20 punktu kešu, kas izvietots Potsdamas maratona trases garumā un veidā.
Bet malači abi ar S - abi ņemās ar kajakiem ar pa Vāciju, maratonos un tā.. Ar ww gan nesanāk.

Kamēr puiši ar laivām rokas, plecus un muguru darbina, mēs abas laižam ar velo pa smuku maršrutu.

Apbraucām riņķī ezeram (vienam no), braucām pa bijušā Berlīnes mūra ceļu un kāpu skatu tornī, kur ielaminēta info karte par atjaunošanas darbiem turienē lieti noderēja kā vēdeklis, jo karstums pamtīgs.

2x nopelsām - katru reizi citā ezerā. Pirmajā udens kā pārsilis piens atkal, bet mērcējāmies ilgi, par cik laiks atļāva, kamēr atveldzējāmies aš tā, ka vēsi sāka palikt. Otrais ezers bija daudz foršāks - ūdens dzidrāks un vēsāks.

Bija inčigi vērot pīles (jeb precīzāk laučus) skrien pa ūdens virs; kā vienas, kas danco riņķī tūristu kuteriem, savus pakaļ skrienošos un bļaujošos bērnus vēl joprojām baro pašas, kamēr citviet, kur tūristi nebaro, mamma tik uzmana, kā visi pīlēni nirst iekšā (nē, ne ar pakaļiņām augšup, bet tā konkrēti nirst), laikam, lai meklētu paiku un kā vienlaikus ūdens helikopteri it kā sastingst virs ūdens. Kamēr peldējām vienā ūdenī ar pīlēm, tā paniski kliegdamas mūk, bet, kad krastā ēdam paiku, tad slapstās riņķī "re, kur mēs, re kur mēs ar, mums ar ēst".

Pelde bija bauda, bet svaigums uz īsu brīdi. 35 grādi šodien laikam bija.

Pa dienu nobraukti ~30 km (puišiem ~44 noairēti). It kā absolūti nekas traks, bet daži apgrūtinoši apstākļi bija gan - karstums nepārprotami, bet arī velo man bija par lielu. Labi, ka neesmu vīrietis. :D Zemākajā pozīcijā esošs beņķis prašijās tikt pazemināts vēl, a nekā. Plus, ka ar tik tievu un akmens cietu beņķi, kas spiežas dibenā, neesmu braukusi, līdz ar ko dibens sāpēja jau pusceļā. Citādi jau būtu ok, spēks ta bija utt, bet dibens sūrstēja. Visādi citādi mēģināju braukt un sēdēt/nesēdēt, lai tik vienas un tās pašas vietas nemocītu. Plus vēl mugursoma, kas nebija nu baigi smaga ar visu vīna pudeli, bet papildus karsēja muguru.

UPD. TOties GPS gan man tāds "advancēts" - nepagāja ne diena, tobiš - nebijām nobraukušas vēl pat visu apli (palika 6 km nenobraukti), kad gps beidzot nopozicionēja. :D Pozicionēt sāku ceļa sākumā. You can always rely on technology. Pa lielam jau nevajadzēja to pozicionēšanu, tomēr uz beigām satikām vadātāju. Viņš mūs apciemojas reizes 3, pat pie kartes. karstgalves. :D Ja ne tā, km būtu mazāk. :D

Tas saspringums arī vairāk uz nogurumu nostrādāja.

nu bet skaista tā Berlīnes piepilsēta. Vai priekšpilsēta. Gan, gan.
Vakariņās arbūzs.

nu tā...
mana vēlēšanās līdz janvāra beigām dzīvesvietu nemainīt ir apdraudēta...
Šorīt ANtra paziņo, ka ir atradusi māju, lielāku, uz kuru varētu pārvākties.
Nudien negribēju mainīt dzīvesvietu Pboro robežās, bet nu... Nav klārīgs, vai tur vismaz pagaidām atradīsies vietiņa arī man (pēc istabu skaita jau it kā jā), vai nē. Emergency vieta, kur iet ta man ira... bet... pārvākties 2 x... brrr...

pilnīgs sapmulsums, kā tālāk būt... kur būt, kā būt, kāpēc būt...

cita starpām - sagādāju sev kājminamo pumpi, pēdējā laikā viena kameras līmēšaanas epopeja pēc otras... eh...

un gps speedo aplikācija nestrādā - jo gps nekonektē...
Kur var dabūt gps kartes - ja ne par brīvu, tad par saprātīgu maksu?

No rīta tikuši skaidrībā ar velo. 2 gab.
Ir pavēls, bet tomēr dodamies ar Polu uz St. Yves, kur notiek kajakeru saiets. Kuat īstenībā ir zināma tikai pilsēta, kur tas notiek. :D
GPS arī īpatnēji garo postkodu negrib atrast kartē. Nu labi - ko darīt... braucam uz dullo un tad meklēs kajakerus kādā ūdenī :)
Tas ir 30 jūdzes no P-boro.

Izmeklējam visur riņķī, bet kaut kā nedodas rokās. Pulkstenis arī tikšķ jau laiku, kad šiem plānots no ūdens līst laukā un taisīties prom...
Saprotam, ka atrast nav izdevies, izdomājām vnk pastaigāties gar upi. Kā nekā saulains un foršs. Un atradām foršu celiņu un vietu, kru pastaigāt. Skaists mežs, kura radīto skābekli ievilkt pilnu plaušu,
mīksta zālīte, kuru sajust basu kāju pirkstiem,
rāma upe, kuras veldzējošā ūdenā pamērcēt kājas,
visdažādākie putni, kuru balsu daiļumu saklausīt spēt,
nopļauts siens, kura smaržā kavēties nostaļģijā,
saules karsējošais spēks, kura lādiņam ļauties un baroties no tā,
ēnu spēles takās saredzēt,
skaisti skati, kuros acis mielot,
vējiņš, kura glāstiem ļauties...

Ir saelpots skābeklis dažām bezgaisīgām dienām Amazonē. :))

Bildes ir šeit

Riti nu ir ramaki, Kerija vairs ta netrobele un ari vakari, veli vakari, precizak, naktis ir mierigakas raxtishanai un domashanai, jo pa dienu ir parak liels jampadracis.

Nez kapec shobrid saluts ara...

Sorit piecelos loti agri. :) Prieks vakardienas. Pirms 11. Nolemu negulet talak, lai nakama nakts neievelkas parak gara. Man tomer gribetos izmantot vairak dienasgaismas un nedzivot pa naktim. eh, bet nu nesanak, ne shai maja. Rits izdevas ar ikrita "ritualiem" un turpinajas ar mazliet auzu putras, loti nammiga, bet ne eko. Peksni mani atausa atminas dzirksts, ka gribeju pasakt senu tradiciju - skrieshanu. un kapec ne? nolemu ta ari darit - izskriet pa vietejo apkaimi un iepazit pilsetu.

Izgaju pa setas pusi, jo pa parades durvim netieku - tur gul viestistabaa. Pie reizes iespeja iepazities ar majas aizmuguri. Secinu, ka katrai majai (visas ir tuvu, tuvu rindinja) ir savs plekitis ar zaliti, bet saurs - ka jau katra maja. Un caurstaigajams. Pirmais iespaids - komunalie pagalmi. :) Atstaj nesakoptibas pecgarshu.

Ak, jaa, gribeju sava tel GPSaa saglabat jauno mitnes vietu. Bet figu :D taja nav UK kartes. :D Nu nekas, vismaz var nomerit noskrieto attalumu, tas darbojas. :) tatad sho par atpakalcela atrashanu paligos ari nevar ieskaitit.

"Desoju" uz citu pusi, ne ka toreiz ejot uz veikaliem, centru man nevajag. Meginu pa celam iegaumet ielu nosaukumus, pa kuram skrienu, tomer lielas ceribas uz to nelieku, jo atminja uz vardiem man ir "izlaidusies".

Bet tas man netrauce brivi skriet pofigaa - jo ta vislabak iepazit apkartni. Lidzi staigajot maz, ko atcereshos.

Pa celam, protams, metu acis uz visu, ko varu - petu majinjas, izkartnes. Majinas patik - tadas vai tadas ka senlaicigas, angliskas, ieskrienu rajona, kuraa majinas ir gan lielakas, gan krashnjakas, gan sakoptakas, gan atsevishkjas, gan rindinjas. Izskrienu cauri vietejai kapsetai. Vispar diezgan pamesti izskatas, ari specifiskaka smaka paradas. Vietam kapakmeni, vietam gluds zalajs, bet kopskats labs. Autobusa pieturas katrai var individuali aizsutit sms, lai uzzinatu nakamo busu. Ielas patukshas.

Stuks ir noskriet 2-3 km. Njemot vera neregularitati sim manam paradumam, vairak negribas. Bet ieguvusi otro elpu, jau ta ka atpakalcela atrodu parku, kura pavairak tautas jau, un ari forshs koks ar likiem zemiem zariem, kura pazvilnet.

Atpakal skrienot negribas skriet pa to pashu celju, gribas citas ielas redzet. Sai velmei pretoties nedrikstu. :D ta ari daru - pilnigi uz dullo skrienu un zinu, ka kaut kur butu vajadzjeis mest pa labi, bet tomer tuepinu taisni, jo ir zinkare apskatities, kas ir tur. :) Nav svarigi, ka zinu, ka jaskrien bus atpakalj. Katra zinjaa - mana parlieciba, ka ar meli mute apmaldities gruti, parasti njem virsroku. Galu gala - nejedzigi talu aizskrejusi ari neesmu.

Pa celjam visadus cilvekus redzeju, tomer velme pajautat celu rodas tikai kadam pec skata angliskam parim. Nolemu pat neveikt intuitivu nogriezienu pareiza virziena, lai aizskrietu lidz vinjiem. Ja, tiesham angli un laipni ari luko palidzet, jo vareju ari nosaukt orientieri, ko vini zinaja. Viirs ieteica vienkarsako celu, bet man, protams, patik interesantakie, tapec metu pa kreisi jau agrak. Un skrienu, skrienu vel... Peksni nejausi skats paveras uz ielas nosaukumu... un jaaa. ta ir mana Henry iela. :) sanaca isak. :)
Man patika sievas izteiciens. ~ tulkojums = es butu loti laba formaa, ja turpinatu skriet taja pat virziena, kur skreju, kad celju jautaju. :)

Kopa noskrieti 4,5 km. Vid atrumam un max atrumam nav nozimes, jo ik pa laikam stajos zinkarigi petot kaut ko vai vel ko darot. :)

Nu feini.

Majas bez izmainam. Dazji veel gulj.

Pecak negaidits ciemins - Ingusa krustmate Daiga, kas ari sen jau Peterborough. Te, skiet, ir visi Ingusa radi. Vina ari dod vel sadus tadus noradijumus darba meklesanai. Paldies vinai par to.
Bet man ir ideja aiziet pavazaties pa pilsetu, aiziet lidz centram, lidz pilij, paskatit, kas tur vel labs, jo jutu, ka te sai zinja starp pazistamiem man sabiedroto nav. Pie reizes - veikala ko edamu saraust :) Anglju veikali, kas man pat neinterese, ir ciet, toties babaju (ta te sauka visus indieshus, pakistanjus, visus tumshos (bet ne mellos)) veikals ar LV produktiem drosi vien, ka valja. Tomer man lidzi piemetinaja Modri, tad pieteicas ari Daiga, pavilka lidzi Elitu un lidzi pavilkas noteikti ari Kerija, ar Riko paduse, un Daiga uzstaja, ka sliminjo Adrianu ari vajag "izvedinat". Bars ne pajokam, bet ne sakotneja plana versijaa. Tb - uz veikalu ejam, bet ideja partop skverina apmeklejumaa un Modris vel pavelk uz bara papildinashanu ar vel paris cilvekiem - letinjiem Saivu un Edgaru. Nu var ari taa.

Pecak vakars paiet guljamistaba, jo pie datora anyway neko nevar sadarit, TV neinteresee, tapec izvelos minet krustenes un palasit par kaut ko jauku - par brivajiem celojumiem. :)

Cik laba ir fiicha daziem datoriem - ka var noslegt touch pad darbibu. Citadi es mocitos ar rakstishanu. :)

Arlabunakti. Buchas jums tur, LV