Magnesia

Sieviete veikalā palaida mani pirms sevis, jo man bija mazāk pirkumu. Viņa savus lielkos pirkumus uz velo, velosomās.

Vīrietis vakar S-bānī sadomāja piecelties un mainīt sēdvietu. Bet šī procesa laikā atstāja savu kepku uz beņķa. Kāda sieviete, pamanījusi šo izklaidību, sauca pakaļ šam, bet tas ar austiņām (tamponiem) ausīs. Kad beidzot sadabūja viņa uzmanību, viņš pagriezās un tā visai dusmīgi izrāva cepuri no rokām un devās apsēsties, tā, it kā grasītos kaut ko nokavēt, piedevām - it kā sieviete pie tā būtu vainīga. Dīvaini. Vai tas bija tik slikts žests?!? Sieviete arī sašuta. Bet nu tas tā.

Šodien Karstadt veikalā Potsdamas tūrisma centrā, uz gājēju ielas iegāju ar nolūku nopirkt atmiņas nūjiņu, bet ieraudzīju angliski arī info, ka tur ir apģērbi, apavi un outdoor stafs. Uzbraucu ar liftu augšā un prasu pārdevējai (kas tur drēbes iznēsā), kur ir outdoor stafs (jo slinkums bija apskriet visu veikalu riņķī, lai atrastu (:D). Un šī uz mani skatās kā uz debīlu... Nu labi - kā minimums tā it kā es ķīniski runātu. Es saprotu, ka angliski ne vārda nesaprot, bet tomēr var pateikt tad, ka nerunā un nesaprot, nevis tupi blenzt uz mani. :D Pie tam dīvaini, ka nesatpazīst vārdu "outdoor", ko atkārtoju vismaz 2x un kas tur veikalā ir pieminēts angliski. Nu tas tā, tik novērojums īpatnībām. Bet manai "dīvainībai" - ka meklēju outdoor stafu 2. stāvā pēc LV sistēmas. :D
Nākamai pārdevējai uzreiz klāt un prasu, vai angliski runā. Nē. Nu tad pateicu veidā, kādā varēju vāciski un viņa saprata.

Njā, nopirku micro sd karti kopā ar micro sd adapteri. Papildus man jau bija SD adapteris. Tā, ka tagad esmu par 32 gb bagātāka. :D Tas nožimē, ka teorētiski varētu arī kamerā tamo likt. Kaut gan kamerā labprātāk iztieku ar 1 gb-īgo.


Bet patīkams pārsteigums - ka šoreiz karti pieņēma. Laikam tāpēc, ka tūristu rajons. Nokautrējās nepieņemt.

Tomēr sandales tur nesaņēmos nopirkt. Nenopirku arī ielas apavu bodītē.

Bet tad atcerējos par tirdziņu, kur toreiz zemenes pirku. Nopirku avenes šoreiz un uzmetu acis citām bodītēm - tur pārgājienu mugurenes tirgojas. Gan jau apavi ar? Jā, ir. Un dabūju pa lēto sandales ar iekšzoli no ādas. Esot ražotas Čečenijā. :D Tie turki gribēja mani indietim piedāvāt. :D
Nu misija izpildīta. Nostaigāšu tās ērtās, foršās sandales (eh, žēl viņas bus izmest - bija foršas) līdz driskām pamatīgām un tad sākšu jaunās valkāt. Zinu jau, ka nedrīkst mantām pieķerties. Lai iet, kas iedams, atgriezt tās pie laba stāvokļa nevaru - faktiski jau ir driskās.

šodien uzcienāja mani ar ķiršu uzlējumu. Nu garšīgs, bet nevaru izdzert - tomēr par stipru man, nepieradušām iekšām. Tomēr varbūt vēl izdzeršu par godu sandalēm - lai viņas manas pēdas neberž un netulzno. :D

no Potsdamas.
Izmaucu lielu apli. Džīpeklis telefonā nomērīja kopā 40 km. Dibens jau sāka sūrstēt, bet līdz ar beigām vairs tikai, kad bija noguris pavisam.

Biju maksas parkā, kur arī klinškāpšanas siena tāda kā... Pakāpelēju traversā, cik spēka bija. Un pieēdos kazenes - visas pat nenolasīju. :D

Nodžumpīju tai pašā ezerā, kur, kad ierados šeit, tai pašā vietā un ar to pašu tērpu. Nu nebija labāku vietu. Bet tā bija gana laba. Šoreiz ūdens ezerā atdzisis pa 3 lietus un "lietus" dienām - ar Veldzi iepazinos.

Papildus kaut kā izdevās ieraudzīt ko jaunu tais pašos rajonos, kur jau biju bijusi. Bet aizminos vēl uz Bābelsbergu. tur iepirkos vakariņām un izvazājos i pa miestu, i pa parku. Parkā nav nekādu norāžu, kurp doties, lai tiktu līdz pilīm. A viņu tur 3 gab. Un parks liels. Un mežains, un neasfaltēts. Kaut kā uz čuju un duru atradu pirmo, kas tāda mini, bet riktīgi viduslaiciska cietokšņa pils. Kad tiku pie otrās, likās tā ir Mazā pils, bet tā tomēr bija tā Bābelsbergas pils. Tātad mazo palaidu garām un atpakaļ mīties negribējās, jo tur visu laiku augšā-lejā utt. Nu nekas - tās pašas bija skaistas un jaukas. Gribētos jau tādās arī pa iekšu paklejot.
Un no Bābelsbergas pa /atkal/ vecā mūra ceļu uz "mājām" no cita virziena. Nu šķiet, ka visu POtsdamu esmu redzējusi. Pa lielam.

Cerēju būt mājās ātrāk, bet galu galā neko nenokavēju. Uztaisīju ēst. Šitā recepte ceļos riņķī pa Eiropu. :D Tāpēc, ka vienkārša, bet garšīga. Un ceļojuma laikā tiek papildināta. :) Un saldējuma recepte arī sāk izplatīties. :) Aŗi šeit tā ir iegaršojusies.

Šodien jāmēģina ieiet agri gulēt. Ne tā kā vakar. :D Lai var agri agri pamosties. Plāns gatavs. Redzēs, kā izdosies.

J2 man iebelza ar ideju par geokešu. Gadiem neesmu to darījusi, faktiski. Reiz bija ideja paņemt kešu katrā valstī, kur viesojos, bet šī ideja ir aizmirsusies un, protams, Dānija, ZViedrija un citas valstis ir palikušas aizmugurē. Da i tāpat es to darīju for fun, tā nenopietni - kā papildnodarbi un tikai.

Bet šeit, Sansusī pilī bija tāds multikešs, ar kura palīdzību tiešām var visu to teritoriju apskatīt. Ar velo šoreiz. Ar S. velo.

Tikko uzsēdos, manam dibuā sliktas atmiņas - sāka čikstēt "ak nē, atkal tu mani sēdini uz TĀ beņķa...". Tā kā sāpēja. Bet vēlāk kaut kā pierada (dibuā saprata, ka šitas ir maķenīt labāks beņķis), varbūt arī dibuā vienkārši samierinājās. Bet mazāk stresa arī, jo piezemēties pie apstāšanās var uz pilnu pēdu (J2 velo rāmis priekš manis par augstu).

Ar keša palīdzību, škiet, ka visu pils teritoriju arī izbraukāju. Milzīga un iespaidīga. Iekšā nebiju, ārā tāpat jau bija, ko darīt. Keša formula mani ieveda mežā, bet formula nebija droša - jo vienā vietā bija jāskaita logi starp 2 konkrētām stacijām. Bet tas tējas nams ta ir apaļš. Piedevām trijstūra spēlmanim roka ar trijstūri nolauzta. Par to instrumentu var nojaust tikai pēc maza kociņa otrā rokā.
Izmeklēju visus dvīņu kokus, bet varbūt katru ne pietiekoši kārtīgi. Sakoda mani odi. Atkal. Tagad esmu ļoti aizņemta ar kasīšanos. Kešu to neatradu. Toties atradu citu kešu. Tas bija nomaskēts mikro kešs.
Nu statistikai ir. Kuat gan kāda vairs tur dižā statistika, kad tik sen neesmu kešojusi, ka par šādu nodarbi pat aizmirsu. Toties visa Potsdama tagad principā ir apskatīta. Varētu būt atkal kādi 30 km. Dibuā nejutās komfortabli, bet nebija tik traki.

Lietus mani nepiemeklēja un labi, ka arī tā krusa nē. Nebija īstenībā pārāk tālu no Berlīnes.

Šodien atkal uz Berlīni. Tik nezinu, vai ar velo, vai kājām.
UPD. laikam jau kājām - jāļauj dibuā atpūsties. Turklāt pa pilsētu labprātāk baudu pilsētvidi ar kājām laikam. Velo man ir vairāk kā transportlīdzeklis, lai pievārētu lielākus atstatumus - tā, lai var bez maksas. Jo ar sabiedrisko uz Potsdamu ir dārgi tās ~5+5 min ar sabiedrisko. A uz Berlīni - vēl laikam jāpiemaksā par velo pārvietošanu transportā. Ja beņķis būtu gana ērts, ka varētu līdz pašai Berlīnei un atpakaļ aizmīties, būtu cita lieta. Turklāt S. veļļukam pakaļējā riepa ir pamatīgi nodilusi - nedod Kāds, uzbraukt kādam asumam un pārdurt, un tad dabūt papildus nastu.

Pa divām apmākušām dienām gaiss atdzisis un karsti it kā varis nav, tomēr augstais mitruma līmenis komplektā ar to siltumu tāpat izsūc sulu ārā.

Pirmā lieta - nopelsu netālajā ezerā. Atradu vietu krūmos iekšā un ... pa pliko. Bet atvēsināties neko nesanāca, jo ūdens kā silts piens, bet laika nav tik daudz, lai ilgi mērcētos.

J2 aizsūtīja mani uz Aleksandrovku - krievu koloniju. Potsdama ir tā vieta, kur agrāk Vācija dalījās Austrumos un rietumos. Guļbūves krievu stilā, kurās reāli dzīvo cilvēki. Tad redz, kur tie krievi rodas... :D
Arī restorāns krievu stilā.

Ieraudzīju kapsētu, nolēmu nofotografēt to, kāda izskatās vācu kapsēta, kad ieraudzīju dažādus simbolus un atribūtiku - piemēram, padomju republikas zvaigzni, oranži melno lentīti uc, tad sapratu, ka friču tur nav.

Paspēju vēl izstaigāt gājēju ielu līdz Brandenburgas vārtiem un jauniem vārtiem. Un atpakaļceļā telefona baterija, lietojot gps, nobeidzās un bik aizgāju pa nepareizo ielu. J nācās pagaidīt mazliet.