Magnesia

Bija jauki iziet pastaigā un tomēr arī iepirkos pa ceļam, kaut paspēju pārdomāt.

Caur centru ejot jutos kā LV, kad hoķa mači - patosaini cilvēki brien pa ielām un fano. Nē, man nepatīk sporta spēles skatīties, bet sajūta bija tomēr tāda forša. Tik atšķirība tāda, ka UK futbols, LV - hoķis. Patika tomēr, ka viņi tā dziedāja sinhroni korī, radot foršu noskaņu citādi pelēkā pisētā ;) tas fīlings tāds uzjundījošs. :) Nepaspēju laicīgi telefonu izvilkt, lai nofilmētu pašu foršumu.

Tomēr tas nozīmē, ka pilsēta būs pilna ar piedzērušiem ļautiņiem, īpaši tāpēc, ka savējie vinnējuši...

Par to, ko nozīmē piesaiste sporta sacensībām, es nekomentēšu.

Bet, kur tas laiks tā joņo??? Tikko vēl bija marta sākums, nu jau maijs. Karaūūūl!!?

Vakar AMazonē, konkrētāk, tieši uz stowingu, ienāca čupa ar jauniņajiem. Liela čupa. Kopumā 3 ambassadori tika nodarbināti stowingam. Pirms tam uz preču pieņemšanu ienāca kādi 6 gab.

Menedžeri mani novērtē kā neatlaidīgu.

Squaretrade pelna uz telefonu zvaniem :D Pusstundas laika savienojumu nevar dabūt. :D

Pilnam tehnisko ķibeļu komplektam... aizvakar Pola dators negribēja pieņemt nevienu atmiņas karti, ts.k, manējo, vakar mans pamata telefons atteicās lādēties. Palieku bez founa. nē, nu labi, ir 15 poundu angļu rezerves telefons, pie kura apstāties gan negribētu. Nāksies meklēt jaunu. Neredzu jēgu to vairs remontēt.

Kristam forši gājis Velsā.
Nopirka telts mietiņus, kurus jau pazaudēja...

Par cik esmu atcēlusi ikrīta skriešanu atkal un pat veļļošanu uz darbu dēļ ceļa, sāku bīties, ka iesīkstēšu... Bez fiziskām aktivitātēm, ja neskaita pirmdienas skraidīšanu kā pickeris u nvispār ikdienišķo skraidīsanu un svaru cilāšanu. Domājams, ka drīzumā atsākšu veļļot.
Bet vingrošanu gan neesmu atcēlusi.

Pēdējais we pirms LV. Galva pilna ar visu, ko vajadzētu un gribētu. Ceru, ka paspēšu. :)

Sestdien bija jauks, mierīgs pārtijs pie Šerilas. Satiku Kasunu. Viņa acis... ir kaut kas fascinējošs... Tik dziļas, tik krāšņas, varavīksnene šķiet lielāka kā parasti cilvēkiem. Tajās var iegrimt, kavēties ilgi un meklēt klaiņojam. Skatoties ilgāk, šķiet, ka sāc pazust...
Arī pats to saimnieks ir jauks puisis un arī smaids foršs, bet tomēr nekas tā īsti nesaista. Nejūtu konekšen. Acis var pamielot. :)

90x presīte. Jūtos ok.

Šodien vajadzētu uztaisīt 1 minūtes intensīvo skrējienu, bet kaut kā galīgi nevaru izvilkt savu pakaļu uz to... laikam noskaņojos uz došanos uz koledžu, jo vakar nolažojos laika ziņā un to neizdarīju...

Andris neskatoties uz solījumu, neliekas mierā, un sola mums skaistu kopīgu dzīvi un audzināt bērnus un ceļot pa pasauli... Jau 3 reizes viņu aplauzu, neaizejot uz tikšanos.
Eh...

Šodien bija garais vingrošanas "rīts" ar noslēgumu solārijā, kur nosalu. Tikko bija atvēries un arī logi bija "atvērušies"... brrr.
Ierastā presīte... Esmu apstājusies pie cipara 50. APaļš jauks cipars un prasa gana piepūles, lai paveiktu.
Bet kaut kā esmu samocījusi savus musīšus. Nu biju, jā, pēc iepriekšējās 3 minūšu reizes + steigšanās uz darbu, kad gandrīz to izpildīju 10 minūšu ilgumā nedēļu sūrstēja stilbi, bet it kā pārgāja - staigājot nejūtu. Bet, kad šōdien atkal izmēģināju intensīvo skriešanu, nevarēju paskriet, smeldz, ka kliboju. Tikai kreisajai kājai. Šoreiz nolēmu arī neforsēt kā pirmajā reizē - tikai 1 minūti.

Bet nu sēžu un baudu zemenes... Nu labi, samuldējos. Tās nebaudu, jo ne reizi kārtīgi saldas zemenes te neesmu dabūjusi. wiii. Bet baudu avenes... visu ar olu krēmu. ņammmmy.

Vot, a Sursurs uzmeta mani, izskatās, ka Ginča dara to pašu.
Toties Krists!
Urrrāaa! Brauc pie manis ciemos. 5. maijs... :)))))) ne uz ilgu laiku, bet tomēr.
Jāuzzvana Santai, bet principā esmu arī citas istabiņas meklējumos.