Magnesia

Ak beidzot!!
Lielais stresa spainis ir nomainīts ar sajūsmu un gaidām. Nē, kaut kas vēl sēž iekšā, bet tas ir tāds veselīgais - vairāk gaidpilnas sajūtas kā stress.
Beidzot varu atklāt - esmu mājās, tā globāli - uz planētas Zeme. Nē, nē, ākstos, uz Plutona. Bet, ja godīgi, esmu LV un izbaudu to mieru, to auru, to brīvības sajūtu, kura likumsakarīgi mani pārņēmusi.
Nē, vēl neesmu oficiāli pametusi vienu iestādi, bet apzinā esmu. Principā jau ir vēl iespēja atgriezties, bet negribu.
Varbūt pat labi, ka nolēmu aiziet laikā, kad paziņo par algas pacēlumu - tas tomēr kalpotu par makenīti motivācijai un būtu grūtāk aiziet, kaut zinu, ko tas nozīmētu.

Ļoti paveicās - vienīgajā iespējamajā dienā manai zobārstei parādās logs, kurā mani iespraust. Pie tam tieši mani, par cik nedzīvoju uz vietas. Ļoti vajag. Un tieši rīt man tur jābūt. Cool.

Ceru, ka snaāks satikt arī A. Rīgā. ŠObrīd top saraksti pirkumiem un darāmajām lietām. Spēj tik visu atcerēties.

Ļoti izbaudu to sajūtu šeit, to dabu, to gaisu, to mieru. ahhhh. Gribas pavairot miljons kopijās.
Potenciāli gribu izbaudīt arī kādas pirts procedūras. Kad man stāstīja ko tik tur nedara, biju īpāsi [patīkami] pārsteigta, kad uzzināju, ka tas maksā nebūt ne dārgi!! Vienīgi tas ir tālu, bet nav jau Alūksne uz pasaules malas. Kurš grib man piebiedroties? Ejot vairākiem kopā - sanāk maķenīt lētāk.

Šis LV apciemojums ir pēdējais punkts pirms maniem turpmākajiem piedzīvojumiem.

Nogurums liek par sevi manīt. Pofig par mantām, pofig par visu, jāiet gulēt. Par tehniskām lietām pastāstīšu vēlāk.

Biljards jeb baseins? Vakar tīri feini izspēlējāmies biljardu ar F & Co. No 6 spēlēja tikai 3. M labi spēlē, J arī tīri labi, es sliktāk, bet vienreiz uzvarēju tomēr. :)

Tukša muldēšana man nepatīk, bet saprātīga pieticība gan. Saprātīga. Te es nerunāju par sevi, jo man daži piedēvē pārāk lielu pieticību.

Bet J mazliet izčakarēja man šodienu. Tomēr tiktāl man izdevās pa lielam šodienas minimumu paveikt. Gulētas pāris stundas, visticamāk, ka kaut kur "pusceļā" aizmigšu. Jau vakar aiz noguruma biju miegaina un 2 kafijas + kaut kāda aktivitāte mani uzturēja nomodā, tad šodien stulba iemesla pēc esmu miegaina, un stulba iemesla pēc būt miegainai ir bezjēdzīgi. Pēc 4 no rīta sāku mēģināt aizmigt. Gandrīz izlasīju beidzot to grāmatu līdz beigām, līdz plkst 10 beidzot iemigu. 2 h pagulēju.
Nu nesaprotu es tādu dzīves izniekošanu. Ja citiem nav, ko iesākt visu dienu, tad man pietrūkst ar dienu, lai izdarītu, ko gribu. Un ne jau steigā man gribas darīt visu, bet harmoniski. Un jāsāk man beidzot pieķerties visam klāt un izdarīt, cik tik spēju. 70%, ka uz darbu nākamnedēļ neiešu, lai taupītu enerģiju - lai to uzņemtu izšķiešanas vietā.

Vakarnakts sakarā šodiena - tikai un vienīgi man!

Šis atkal nozīmē to, ka dzīve mēģina mani iemācīt sevi mīlēt. Nu laikam vēl neizdodas viņai tik labi, bet cenšos.

Labi, ka vismaz pussaulains šodien.

Jāpiemēra viss vakar sapirktais. :)

Izdarīju muļķīgi - gribēju kā labāk, bet sanāca stulbi. Pārlauzu savas saulespuķes kātu viducī. Es jau ceru, ka tas ir kaut kā labojams, bet tomēr,.. varbūt naivi... ;(

Gribētu visas savas sakrātās atziņas salikt "vācelītē" grāmatiņas formātā un ik dienu atšķirt kādu lappusi un izlasīt kādu atziņu, kurai gadījies iekrist manā sirsniņā pa visu šo laiku (~15 mēneši). 33 lapas Wordā sakrājušās. Bet varbūt ir vēl krājamas? Noteikti, ka ir...
Kaut kā gan jau tas ir paveicams. Bet tā nav prioritāte, kam veltīt laiku un enerģiju.

Šī nedēļa bija ekstra īsa. 3 dienas, no kurām ceturtdiena rekord-īsa - 4 h. Turpmākās 3 nedēļas man būs 4 dienu dabra nedēļa. Savā ziņā tas ir labi, ka retāk uz dabru būs jābrauc, bet iespējams, nebūs tik daudz īsu darbdienu.

Piektdien veļļojot mājās, kaut kā sajutu vajadzību pēc masāžas.
Gandrīz jau atripojusi mājās, pa ceļam pilsētā sanāca nejauši sastapt Polu, pie kura viņa draugs Vinfords atbraucis no Stratfordas attāluma pilsētas. Dabūju pārdesmit minūšu izbraucienu ūberglaunā Lexusā ar masāžas krēslu. :)))

Sarunas nespēj mitēties... par glupībām Anglijā, citur, par mūžamežiem, par terorismu, par valsts iekārtām, joprojām, par Izraēlas armijas trenēšanu, par piedzīvojumiem, par daudzum visu ko.
Viņa meitai ir 37 gadi. Pēc bildes iedevu 33, dzīvē nedotu vairāk kā 30.

Nopirku telefonu. Tesco, jauns, nepiesaistīts, 16 poundi. :D Nokia 100. :D tagad nabūs jāmaina sim-enes.

Daigas paziņa Andris dabūjis manu telefona Nr (no tās pašas Daigas), neliek man tagad mieru. šodien arī saskrējāmies (nejauši) svētdienas tirgū. Nē, nu savā ziņā jau interesants džeks (cik nu džeks - 43 gadi!!), bet... bik apsēsts... Var ticēt Dievam, var to pielūgt, bet tik uzmācīgi n-desmit minūtes stāstīt par bībeli un to, kā viņu apsēda velns un pēc tam Svētais Gars iemājojis... Es esmu pacietīga, vienmēr uzklausu cilvēku un es neesmu tā, kas citus runas vidū pārtrauc, parasti es esmu tā, kuru pātrauc, bet es maksimāli cenšos to nedarīt, kur nu vēl neļaut cilvēkam izteikties vispār..., bet es neizturēju. Atmetu pat visu savu diplomātiskumu... Tā krasi un be emozijām. Esmu ļauna? Varbūt, bet savs laiks arī tomēr ir jāciena.
Cilvēki šeitan Daigas teikto parasti neņem par pilnu, bet attiecībā uz ANdri viņa teica, ka Dievs tiek pieminēts pārāk bieži. Krogā nelikās nemaz tik traki.

ATsūtīja sms, ka rīt gaidīs mani pie Tesco! Deviņos. No rīta! Domāju, ka nevienam nerodas jautājumi, vai es tur būšu.

Bet viņš ir pirmais, kas man iedeva tik gadus, cik man ir... Bīstos, īpaši, ja ņem vērā viņa stāstus par apsēstībām un to, kādi sapņi viņam rādījušies... Kaut kāda gaišredzība viņam piemīt, intuīcija. Bet kaut kas mani atgrūž no viņa...

Eh, vīģe ar viņu, mani šobrīd mulsina un manu prātu (un ne tikai prātu) kurbulē pavisam citas lietas un domas. Un nezinu, kas no tā visa izvērtīsies, bet pagaidām ļaujos plūsmai un sazin... Daudz likumsakarību, sakritību, kopēja, atšķirīga, vilkmes, pretrunu, mežģu.
Dvīnis. šī horoskopa zīme ir bijsui viena no nozīmīgākajām manā dzīvē un diezgan spēcīgi ietekmējusi to, kāda esmu... Arī šoreiz. tas jau mainījis manī ar uztveri saistītas lietas. Stereotipi lūzt kā žagariņi zem hipipotamus platajām ķepām visuvarenajā kapitālisma tuksnesī. Neesmu stereotipisks radījums, bet, kad rokas dziļāk, kaut kas kaut kur ir aizķēries...
Kurp ved šī taka...? miglaina, bet patīkama, nav auksta. kā vienmēr mans prāts "jauc gaisu", mēģinu to atslēgt un ļauties liktenim, lai kurp arī tas mani vestu, bet prāts allaž "pietur" un nelaiž izlauzties cauri slānim, bloķē.
Insha Allah!

Atgriežoties fiziskajā pasaulē. Jāsataisa CV un pieteikumi... Iemanīju dažas vakances interesantas nodarbinātības dienestā. Eh, iedvesma, komm zurück!