Magnesia

Ak beidzot!!
Lielais stresa spainis ir nomainīts ar sajūsmu un gaidām. Nē, kaut kas vēl sēž iekšā, bet tas ir tāds veselīgais - vairāk gaidpilnas sajūtas kā stress.
Beidzot varu atklāt - esmu mājās, tā globāli - uz planētas Zeme. Nē, nē, ākstos, uz Plutona. Bet, ja godīgi, esmu LV un izbaudu to mieru, to auru, to brīvības sajūtu, kura likumsakarīgi mani pārņēmusi.
Nē, vēl neesmu oficiāli pametusi vienu iestādi, bet apzinā esmu. Principā jau ir vēl iespēja atgriezties, bet negribu.
Varbūt pat labi, ka nolēmu aiziet laikā, kad paziņo par algas pacēlumu - tas tomēr kalpotu par makenīti motivācijai un būtu grūtāk aiziet, kaut zinu, ko tas nozīmētu.

Ļoti paveicās - vienīgajā iespējamajā dienā manai zobārstei parādās logs, kurā mani iespraust. Pie tam tieši mani, par cik nedzīvoju uz vietas. Ļoti vajag. Un tieši rīt man tur jābūt. Cool.

Ceru, ka snaāks satikt arī A. Rīgā. ŠObrīd top saraksti pirkumiem un darāmajām lietām. Spēj tik visu atcerēties.

Ļoti izbaudu to sajūtu šeit, to dabu, to gaisu, to mieru. ahhhh. Gribas pavairot miljons kopijās.
Potenciāli gribu izbaudīt arī kādas pirts procedūras. Kad man stāstīja ko tik tur nedara, biju īpāsi [patīkami] pārsteigta, kad uzzināju, ka tas maksā nebūt ne dārgi!! Vienīgi tas ir tālu, bet nav jau Alūksne uz pasaules malas. Kurš grib man piebiedroties? Ejot vairākiem kopā - sanāk maķenīt lētāk.

Šis LV apciemojums ir pēdējais punkts pirms maniem turpmākajiem piedzīvojumiem.

Nogurums liek par sevi manīt. Pofig par mantām, pofig par visu, jāiet gulēt. Par tehniskām lietām pastāstīšu vēlāk.

...ar migliņu un agrā rīta gaisā sajutu Latvijas ziemas smaržu, kad šoferīši kasa ledutiņu no spēkratu logiem un ir manāma zināma rosība. Noskaņā nostaļģija. Atliek iztēloties, kā gubu mākoņi no debesīm pārvēršas baltā taustāmā matērijā un nogulstas uz zemes kupenu veidā, ļaujot baltajam mirdzumam zaigoties ielu laternās. Un manas kājas viegli slīd pa pūkaino sniega kārtiņu un neļauj man zaudēt manu modrību, vērojot, kā tas baltums put un šķīst.

Miegs vairs nenāk, bet kājas pašas kust ritmiskos apļos.
Dzestrais gaiss duras mazliet nāsīs, un ir iespēja redzēt, kā dvaša materializējas. Bet tomēr Zelta rudens ar vēl nekur nav pazudis, kaut liela tā daļa čab zem velosipēda riteņiem. Starp dubļiem un riepas gumiju, iekrāsojot riepu veidotās vagas un ļaujot baudīt krāsu terapiju no visos laikos vislabākā terapeita. Kāds ūdensputns izbīlī lemj, ka drošāk patverties ūdenī un ne tikai ūdensputns. Visapkārt sestdienīgs miers.
Iekšā mājo prieks, tāds kā nevaldāms prieks, tik nopietnība pēcāk cenšas to nomaskēt. Vējš svilpo gar ausīm, bet austiņās skan kaut kas tik pacilājošs un atbilstošs iekšējam skaņojumam, ka šķiet, šī ir iestudēta izrāde. Kāda personisks pasūtījums. Tā nebiju es. Es mēģinu dziedāt līdzi. Balsī. Bet apraujos. Sajūta tik lidojoša, ka šķiet, šim jābūt tikai sākumam... Spārni aug. Gribas kādu apskaut un samīļot. Atpakaļ negaidot.

Urrā!! Man šodien tomēr nebūs jāstrādā. :)))))

Hip hip! :))))))
Vakar nokaartoju visus testus Amazonee. Kaa par briinumu - arii narkotiku testu. :D Tas taa - pa jokam.
Bet vareeja jau ietaupiit materiaalus uz mana reekjina shai jautaajumaa. :)
Un vakar saakaam praktiskaas apmaaciibas un arii pashi jau patstaaviigi (nosaciiti) njeemaamies.

No 5 jauninjiem es vieniigais skukjis un viens testu nenokaartoja - droshiibas & veseliibas testaa nedriksteeja kljuudiities nevienaa punktaa. Bet vinjsh arii bija viegls, bija jaapapuulas nenokaartot. Tas dzjeks (vinjsh bija vairaakus gadus straadaajis Amazonee) laikam galiigi neklausiijaas (laikam pashpaarliecinati) maaciibu video un nesekoja liidzi. Nu skumji.

Es esmu ienaakosho prechu departamentaa. saukts par stowing. Esmu stoveris. :D Man jasaliek preces plauktinjos atbilstoshi sisteemai. Gruuti tas, ka daudzas lietas, piemeram, DVD izskataas pilniigi vienaadas, atshkjiras cipars stuuriiti un tadas nedrikst ielitk ne tur, kur vajag. Jaatreneejas pamaniit taas atshkjiriibas.

Bet dabrs man patiiik. URRRRaaaaa. Tur visu laiku ir jaadomaa, nav konveijeris, interesanti. Nu vismaz shobriid taa liekas. :))))))) Anyway - interesanti, preces mainaas un es arii vairs nesajuutos tik traki kaa leishu kolonijaa (kaut pa starpbriizjiem tomeer, jo no mums pieciem 3 ir leishi) :D

Jaastraada no pirmdienas lidz piektdienai. Cerams, ka taa tas arii buus. Un urraa veelreiz - man ir peeecpusdienas mainja, kruai ir ljoti daudz plusinju un tik dazji miinusinji. :))
Pirmajaa nedeeljaa mes esam apmaaciibaa un mums visu laiku bus piesiets SUUTNIS (ambassador), kursh muus apmaaca un sekos visam liidzi un labos kljuudas. Nakamnedeelj no mums it kaa jau saaks stundu normas prasiit.

Jaacenshas pieljaut visas iespeejamaas kljuudas maaciibu laikaa. Taa teikt - "gruuti maaciiibaas, viegli kaujaa." :)

Darbs nav arii taalu. Vakar kaa pirmajaa dienaa - ar koleegji turp, ar taksi atpakalj, jo celju ta nezinaaju. Shodien ar Daigu kopaa gaajaam kaajaam. Aptuveni stunda. Ar velo veel aatraak. Par cik ar kaajaam, tad pakjeeru arii kameru liidzi, sho to pafocheet pa celjam. :) Diena superiiga. Saulaina, silta. Cerams, tumsaa atpakaljcelju atradiishu. :)

Ak, jaa, Daiga ir atpakalj no fermas - nepatika, jo nebija soliitaa pilnaa slodze. Tagad straadaa DHL noliktavaa - blakus "maneejai", tikai vinjai dabrs atrak sakas. Tagad zinu celju un seezju, rakstu no eedniicas AMazonee - te ir kompiishi pieejami.

Kaut ko veel gribeeju teikt, bet uz Amazones fona aizmirsaas. :)

Ak, jaa... Santa peec 10 dienaam brauc uz Latviju ar visiem beerniem un pat suni. Daliitas juutas.... :( no vienas puses - maajaa buus miers, klusums, neviens manas mantas nevandiis, nerakaasies pa taam, gultu nepiecuukos, varees visu maaju izmeezt tiiru un tas saglabaasies uz ilgu laiku (cerams) utt utjp. Bet no otras puses - nebuus maajaas taads dziiviigums. Un skumshu peec vinjiem tagad arii veel. Paliksim trijataa ar Ingusu un Daigu. Santa arii nezina, uz cik ilgu laiku brauks. Nu redzees. Santa grib atpuusties. Saprotu.
Modris arii - kaa aizbrauca uz Latviju, taa uz Angliju vairs nebrauks. Nu vinjam gan savi, iipashi, iemesli.

Skumstu peec jums visiem Lativjaa.