Magnesia

Ceturtdiena interesanta diena.
Aizgāju pie acu ārsta. Nu rupja daktere, ļoti rupja, sastāda milzu problēmas tur, kur viņu nav, viss slikti. :D ļoti nelaimīgs cilvēks, acīmredzot.
BET! Viņa mani izmeklēja daudz pamatīgāk nekā jebkura cita acu daktere agrāk un atklāja lietu, par ko dzirdēju pirmo reizi. Jādara kaut kas lietu labā, citādi palikšu bez skropstām. :o
Bet traumas sakarā vienīgais tas, ka palielināts spiediens (ko arī neviens man nekad netika mērījis), kas ir normāli pēc traumas, bet asins izplūdumi un saspīlējums - jāgaida, kamēr uzsūksies un pāries.
Kā speciālists - laba. Bet neviens netika man acīs spīdinājis TIK nenormāli spilgtu gaismu, kā viņa. Nevarēju izturēt, un dzirdēt aicinājumu "acis plati vaļā" bija vēl mokošāk.

Neirologs. Nejutu vajadzību, ka vajag, bet visi tomēr ieteica aiziet. Aizgāju. Bija jautri. Dakteris sarkastisks (bet pozitīvs). :D Es izsmējos. :D Nē, nu ir jau tā, kā ir. :D es jau viņam arī teicu, ka šis droši vien domā, ka es galīgi traka. :D Nu viņš man tā ar humora piesprādzienu prasa "vai negribu vēl aizbraukt paslēpot? Kāpēc nē? Var taču vēl paslēpot! Vai tad pietiek? Ko nozīmē ļoti labs pēdējā brīža piedāvājums?" Nu tas tai sakarā, ka turpināju slēpot pēc traumas. :D

Bet visu pārbaudīja, izprašņāja, visus nervus izčamdīja un neko tā īsti neatrada. Vienīgais, kas viņam netīkami aizķērās no mana stāsta, ir tas moments, ka es esot zaudējusi samaņu lidojuma laikā. Es jau nezinu, vai zaudēju samaņu tai brīdī, kad pēdējo reizi atceros sevi pirms kritiena. Vienkārši to kritiena momentu apziņa izslēgusi no atmiņas. Neatceros, ka agrāk jelkad būtu zaudējusi samaņu. AA, nē, bija - pad laikos (vai agros 90tajos) zobārste tā urba, ka vairs nevarēju izturēt, un atguva mani ar ožamā spirta palīdzību. :D

Šaubījās vēl, vai vajag mani sūtīt uz magnētisko rezonansi utt, bet, tiklīdz pastāstīju, ka man ir vēl tik pāris dienas LV - norezonējās skaidri, ka vajag, jo kāds esot mēģinājis tikt pie neirolga UK un tika atsviests atpakaļ, ka pēc 9 mēnešiem tik var tikt. Atkal ķieģelītis UK "bezmaksas" veselības sistēmā. Bet nebija lemts tikt man uz rezonansi, jo es apzvanīju ne tikai viņa variantus, kur to veikt, ne tikai viņa iedotu speciālista aš personīgo mobilo nr, bet arī citus variantus, laikam visus, kas Rīgā - un nekur nevarēju tikt tā ekspromtom. Visur pilns. 1. slimnīcā atstāju savu tel Nr - ja atbrīvojas vieta, lai zvana - bet nekā. Uztaujāja Vecvagars arī, ko daru darbā. Tad uzrakstīju viņam amazon adresi, jo grib pasūtīt kaut ko no turienes.

Arī uz citu procedūru ekspromtom netiku.

Paguvu aiziet arī uz dekupāžas kursiem pie citas pasniedzējas un uzzināju interesantus jaunumus, patīkamus, jo tad lietu apdarināšana tiek atvieglota. Ķiveri gan nesanāca apgleznot (kaut īstneībā nevajadzētu būt tik sarežģīti kā tika teikts), bet uztaisīju toties virtuves dēlīti smuku.

Ķiveri būs jāved uz Angliju apgleznot. :D Ar ķiveri arī bija kaut kāds joks pie neirologa, jo nācās pa Rīgu to vazāt līdzi. :D

No rīta sazvanīju apdrošinātāju izmaksu departamentu un vakarā šie mani jau informēja, ka esot pieņemts lēmums apmaksāt manus medicīnas izdevumus Austrijā un pārskaitīt 5 darba dienu laikā. Principā pieteikums izskatīts vienas dienas laikā, kaut gan pie aizpildīšanas man lika rēķināties ar aš 3 nedēļām. Gaidām naudu kontā. Seesam.

Neparasti agri sākās rīts - bez modinātāja pus8. dīvaini. Iekšējasi pulkstenis kļūst tramīgs??

Atkal steigā uz beigām taisīju savu rāmīti, nepabeidzu un pirmo reizi kaut kas nogāja greizi. Nevis kaut kas, bet kaut kas konkrēti, bet cerams, varēs pielabot un tas neizskatīsies kā sagrābstīts. Bet vispārīgi atzinīgi novērtējams darbiņš, pašai prieks un mute smaida (nu izņemot to ķēpu). :) Gribu to vest uz LV, bet vēl neesmu pārliecināta, vai to darīt tagad, vai vēlāk. Varbūt, lai vēl paelpo angļu gaisu?
A moš izdodas aizbraukt rīt atkal uz Hantingdonu, neskatoties uz pārvākšanos? Nabaga Zane - tai "uz galvas uzkrita" pēkšņa piespiedu pārvākšanās vienu dienu pirms lidošanas uz LV.
Akrila krāsas nudien fiziskajos veikalos Pbo nav dabonamas.

Brīnumainā kārtā teju viss apģērbs salīda vienā milzonīgajā čumodānā.
Nils un Nikola arī. Tika izvazāti pa koridori un "nolidināti" pa trepēm. Atrakcijas mājas apstākļos. Galvenais, lai jautri, tomēr Nilam 1 no jautrībām šodien beidzās ar slapjām biksēm.

Laikam esmu apsēsta ar zeķēm.

No pāris apģērba gabaliem tiku vaļā par brīvu, vienu ieguvu to vietā par maksu.
Tāpat arī matu taisnotāju - atbrīvoju Ievas lietām vietu. Man to šobrīd gan vairs nevajag, bet varbūt tomēr sadomāšu.

Bildes arī iztīrīju no kameras atmiņas kartes. Bet neapskatīju. Gan jau vēlāk izsmiešos. :D

Bet formas, formas... papīri. Yaik. Bet tās vajadzētu sapildīt šia mājā, jo zinu, kā ir pie Pola...

Pusi dienas arī lejā ir bardaks, jo Antrai uznāca bzdinkš atkal - jāremontē WC - tā nu Ieviņš ar Uģi ņemās - plēš nost appelējušās tapetes un krāso. Sākumā zaļas, pēc tam rozā (laikam zaļā krāsa izbeidzās). :D Visa māja ož pēc hlora un krāsas. Rīt turpinās. Bet pārvākties tāpat grib. Taču neviens landlords negrib ņemt pretī ģimeni ar 6 pieaugušajiem.

Jāuzdrukā dzejolis Wordā un jāuztaisa smuks.

Rīt būs lielā printēšanas diena un mantu iekraušanas-pārvešanas-izkraušanas diena. Vajadzēs reizes 3.

Šonedēļ atvērām kontus Amazones akciju piešķiršanai. Vēl kāda iespēja saīsināt darba dienu. :D Bet beidzot nedēļa vairs nevilkās kā pierijies gliemezis.

Plāna nav (ar ļoti atsevišķiem izņēmumiem), bet sarakstā iepildīti visi, kurus gribu satikt. Iecerētā sestdiena Palātai izskatās jāpārceļ uz svētdienu, jo ieraudzīju semināru, uz kuru gribu iziet, bet redzēs... Es ceru, ka tas būs iespējams. Neviens baigi nemaz nav atbildējis. Tomēr ceru, ka būs sniegs un provizoriskais plāns izdosies.

Tas īsumā viss pagaidām... par šonedēļu.

pasmags rīts... jo negulēts, aizmigt tā īsti tā arī nevarēju, neizgulēts un neskaidrs prāts... Pēc alko lietošanas pustukšā dūšā. Galva jau nesāp, kaltētājs arī vēl nav piemeties... Jcīgi, ka ar tādu miegainību nevarēju aizmigt... Vai tiešām ta aiz tā, ka lejā palikušie tā zviedza, nu nenormāli... vaivarbūt mani tomēr modinātājs uzmodināja, tikai nepiefiksēju? iedodiet man kaut ko, kas man neliktu justies tik tizli, please? :D

Un ir doma braukt uz Hantingdonu. sasodīts... kas manā vietā mantas sāks šķirot? :D

a pagulēt tāpat vairs nevaru, kaut miegs nāk kā pēc 5 negulētām naktīm.
mantas ar nez vai škirošu tagad. Kaut gan... kālab ne?

Ai, mantas gan jua, ka varu arī citreiz, jo Zane zvanīja un teica, ka no manis atkarīgs, vai viņa brauc, turklāt - ja gribu pabeigt abus darbus, tad jābrauc, jo pa 1 sestdienu ar manu tempu nepagūšu, jo nākamsvētdien viņa brauc prom, pēc tam - es.

Nupat Zane sacīja, ka nedabon atbildi no Ineses H-donā. Ehm būs tā, kā jābūt...

bet gulēt man noteikti nesnaāk. :D

Pagulētas 4 stundas - agrais rīts - meili, meili - vingrošana - īsās brokastis - veļļojiens - dekupāžas kursi - kopceļš atpakaļ - ciemi pie māsīcas - izpļāpāšanās - kastu medīšana veikalā - mājas - mantu vākšana - ēst gribās, bet nav laika - mantu nodošana Polam - iepirkšanās - varbūt paēšana, ja būs laiks uztaisīt - pie māsīcas - slidošana - ielūgums uz Uģa dz-d tusiņu... 

interesanta diena. Vakarā atkal satikos ar dekupāžas meistarīti, papļāpājām ar viņu un viņas kaimiņiem. Nu tā mazliet... līdz plkst 11 PM. :D ieteicu, kur meklēt darbu, lai nopelnītu savam specifiskajam mērķim. Cerams, ka viņai izdosies ātri. :) neskatoties uz kluso periodu.

It kā pabeidzu savu mākslas darbu, bet kaut kas vēl nav riktīgi. Būs jātiekas vēl nākamo sestdienu. Apsolīja dot privātu ziņu, jo nez vai uzķeršu vēlreiz nejauši, par cik neķemmēju visas db grupas dr.lv
Rezervēju uzreiz arī jaunu apstrādājamo lietu :) Superīgi. Jāsāk domāt, kā to apdarīt. :)
Un ieviesās idejas no otras meičas par kolektīvu satikšanos dekupāžas mērķim Hantingtonā.
Vispār jau jābrīnās, ka divas tikai bijām, kaut Pboro ir pilna ar latvietēm. Un sniega esamībai jau nu latviešiem nebūtu jābūt par attaisnojumam. Kūtrums.

Un vakara (nakts) noslēgums pie Pola. Lutina mani atkal.

Visas rokas ar krāsu, ķepi utml vielām. :D

Dekupāža ir interesanta nodarbe, tomēr ķēpīga. Bet forši beigās sajust skaistu rezultātu, kurš gan nebija līdz galam izžūvis, kā rezultātā sabojās. Ceru, ka varēs izlabot, būs vēlreizīti ar meistarīti jātiekas. :)

Mazāk ķēpīgi laikam būtu realizēt tos striķīšu pīšanas rokdarbus.