Magnesia

Nu tā... pamazām sāku adaptēties atkal Anglijai. Viena lieta, kam būs jāpierod no jauna - gulēšanas ritms, jo atvaļinājumā man bija iegājies cīruļa ritms, a UK bez pūces ritma nu nekā.

Plus vēl jātiek skaidrībā ar visām mantām, jo tās visas ir sadalītas pa citām vietām nekā pirms vaļinājuma.

Pastāstīju par savām gaitām Polam tikai šodien un trauma viņam neradīja nekādu izsaukumma sajūtu viņā. Tā it kā tas būtu stāsts par to, kā braucu mierīgi vilcienā uz kaimiņpilsētu rutkus pirkt. Kad pēcāk ieminējos par samaņas zudumu, tad gan sāka reaģēt. Bet līdz manai iniciatīvai atstāstīt neizskanēja neviens jautājums sakarā ar izmaiņām manā izskatā (nav daudz palicis, bet tomēr).

Ieminējos, ka gribētu tikt uz magnētisko rezonansi, kaut vai Anglijā, lai būtu droša, ka tur viss ok, bet pirms es pateicu par samaņas zudumu, tas viņam likās lieki.
Viņš ieteica izlaist vispārējo praktizētāju jeb tā saucamo ģimenes ārstu, doties pa taisno uz slimnīcu un pūst pilīti par blackoutiem lidojuma laikā.

Tā arī darījām, bet pīlītes pūšanu atstāju viņa ziņā vairāk, jo man nepatīk tā melot - tomēr, ja šai valstī savādāk panākt savas veselības normālu izmeklēšanu nevar, tad nākas to darīt.
Galu galā - ne jau kaut kādu iedomu dēļ staigāju uz med iestādēm. Man vispār nepatīk tur atrasties.

Nonācām "ārkārtas situāciju centrā" un lika man uzvilkt slimnieku pushalātu un pēc 2 medmāsām dabūju arī ar dakteri aprunāties. Parādīju visiem manu bildi, ko ar telefonu sevi nobildēju - lai maz neliekas.
Viņa pati paziņoja, ka laidīs mani mājā tikai pēc tam, kad noskanēs mani un, ja viss būs ok.

Tātad dabūju magnētisko rezonansi. Bet disku/bildi viņi dot negrib. Var mēģināt dabūt caur vispārējo praktizētāju, kaut cerību uz to ir maz. Nāksies apmierināties ar viņu atbildi, ka viss ir ok. Nav atrassts neviens sprādzis asinsvads vai kas tamlīdzīgs.

Heh, spontāni dabūjām arī šlirci opijam, nē, bet zālēm (jā, jā, parakstos uz zālēm - nu jāsaved sevi kārtībā visādā ziņā) walk in centrā. Būs Polam jādur man. :D

Jau ilgojos pēc LV. Vai vismaz pēc kādas citas valsts. eh...

Ceturtdiena interesanta diena.
Aizgāju pie acu ārsta. Nu rupja daktere, ļoti rupja, sastāda milzu problēmas tur, kur viņu nav, viss slikti. :D ļoti nelaimīgs cilvēks, acīmredzot.
BET! Viņa mani izmeklēja daudz pamatīgāk nekā jebkura cita acu daktere agrāk un atklāja lietu, par ko dzirdēju pirmo reizi. Jādara kaut kas lietu labā, citādi palikšu bez skropstām. :o
Bet traumas sakarā vienīgais tas, ka palielināts spiediens (ko arī neviens man nekad netika mērījis), kas ir normāli pēc traumas, bet asins izplūdumi un saspīlējums - jāgaida, kamēr uzsūksies un pāries.
Kā speciālists - laba. Bet neviens netika man acīs spīdinājis TIK nenormāli spilgtu gaismu, kā viņa. Nevarēju izturēt, un dzirdēt aicinājumu "acis plati vaļā" bija vēl mokošāk.

Neirologs. Nejutu vajadzību, ka vajag, bet visi tomēr ieteica aiziet. Aizgāju. Bija jautri. Dakteris sarkastisks (bet pozitīvs). :D Es izsmējos. :D Nē, nu ir jau tā, kā ir. :D es jau viņam arī teicu, ka šis droši vien domā, ka es galīgi traka. :D Nu viņš man tā ar humora piesprādzienu prasa "vai negribu vēl aizbraukt paslēpot? Kāpēc nē? Var taču vēl paslēpot! Vai tad pietiek? Ko nozīmē ļoti labs pēdējā brīža piedāvājums?" Nu tas tai sakarā, ka turpināju slēpot pēc traumas. :D

Bet visu pārbaudīja, izprašņāja, visus nervus izčamdīja un neko tā īsti neatrada. Vienīgais, kas viņam netīkami aizķērās no mana stāsta, ir tas moments, ka es esot zaudējusi samaņu lidojuma laikā. Es jau nezinu, vai zaudēju samaņu tai brīdī, kad pēdējo reizi atceros sevi pirms kritiena. Vienkārši to kritiena momentu apziņa izslēgusi no atmiņas. Neatceros, ka agrāk jelkad būtu zaudējusi samaņu. AA, nē, bija - pad laikos (vai agros 90tajos) zobārste tā urba, ka vairs nevarēju izturēt, un atguva mani ar ožamā spirta palīdzību. :D

Šaubījās vēl, vai vajag mani sūtīt uz magnētisko rezonansi utt, bet, tiklīdz pastāstīju, ka man ir vēl tik pāris dienas LV - norezonējās skaidri, ka vajag, jo kāds esot mēģinājis tikt pie neirolga UK un tika atsviests atpakaļ, ka pēc 9 mēnešiem tik var tikt. Atkal ķieģelītis UK "bezmaksas" veselības sistēmā. Bet nebija lemts tikt man uz rezonansi, jo es apzvanīju ne tikai viņa variantus, kur to veikt, ne tikai viņa iedotu speciālista aš personīgo mobilo nr, bet arī citus variantus, laikam visus, kas Rīgā - un nekur nevarēju tikt tā ekspromtom. Visur pilns. 1. slimnīcā atstāju savu tel Nr - ja atbrīvojas vieta, lai zvana - bet nekā. Uztaujāja Vecvagars arī, ko daru darbā. Tad uzrakstīju viņam amazon adresi, jo grib pasūtīt kaut ko no turienes.

Arī uz citu procedūru ekspromtom netiku.

Paguvu aiziet arī uz dekupāžas kursiem pie citas pasniedzējas un uzzināju interesantus jaunumus, patīkamus, jo tad lietu apdarināšana tiek atvieglota. Ķiveri gan nesanāca apgleznot (kaut īstneībā nevajadzētu būt tik sarežģīti kā tika teikts), bet uztaisīju toties virtuves dēlīti smuku.

Ķiveri būs jāved uz Angliju apgleznot. :D Ar ķiveri arī bija kaut kāds joks pie neirologa, jo nācās pa Rīgu to vazāt līdzi. :D

No rīta sazvanīju apdrošinātāju izmaksu departamentu un vakarā šie mani jau informēja, ka esot pieņemts lēmums apmaksāt manus medicīnas izdevumus Austrijā un pārskaitīt 5 darba dienu laikā. Principā pieteikums izskatīts vienas dienas laikā, kaut gan pie aizpildīšanas man lika rēķināties ar aš 3 nedēļām. Gaidām naudu kontā. Seesam.