![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Nu tā... pamazām sāku adaptēties atkal Anglijai. Viena lieta, kam būs jāpierod no jauna - gulēšanas ritms, jo atvaļinājumā man bija iegājies cīruļa ritms, a UK bez pūces ritma nu nekā.
Plus vēl jātiek skaidrībā ar visām mantām, jo tās visas ir sadalītas pa citām vietām nekā pirms vaļinājuma.
Pastāstīju par savām gaitām Polam tikai šodien un trauma viņam neradīja nekādu izsaukumma sajūtu viņā. Tā it kā tas būtu stāsts par to, kā braucu mierīgi vilcienā uz kaimiņpilsētu rutkus pirkt. Kad pēcāk ieminējos par samaņas zudumu, tad gan sāka reaģēt. Bet līdz manai iniciatīvai atstāstīt neizskanēja neviens jautājums sakarā ar izmaiņām manā izskatā (nav daudz palicis, bet tomēr).
Ieminējos, ka gribētu tikt uz magnētisko rezonansi, kaut vai Anglijā, lai būtu droša, ka tur viss ok, bet pirms es pateicu par samaņas zudumu, tas viņam likās lieki.
Viņš ieteica izlaist vispārējo praktizētāju jeb tā saucamo ģimenes ārstu, doties pa taisno uz slimnīcu un pūst pilīti par blackoutiem lidojuma laikā.
Tā arī darījām, bet pīlītes pūšanu atstāju viņa ziņā vairāk, jo man nepatīk tā melot - tomēr, ja šai valstī savādāk panākt savas veselības normālu izmeklēšanu nevar, tad nākas to darīt.
Galu galā - ne jau kaut kādu iedomu dēļ staigāju uz med iestādēm. Man vispār nepatīk tur atrasties.
Nonācām "ārkārtas situāciju centrā" un lika man uzvilkt slimnieku pushalātu un pēc 2 medmāsām dabūju arī ar dakteri aprunāties. Parādīju visiem manu bildi, ko ar telefonu sevi nobildēju - lai maz neliekas.
Viņa pati paziņoja, ka laidīs mani mājā tikai pēc tam, kad noskanēs mani un, ja viss būs ok.
Tātad dabūju magnētisko rezonansi. Bet disku/bildi viņi dot negrib. Var mēģināt dabūt caur vispārējo praktizētāju, kaut cerību uz to ir maz. Nāksies apmierināties ar viņu atbildi, ka viss ir ok. Nav atrassts neviens sprādzis asinsvads vai kas tamlīdzīgs.
Heh, spontāni dabūjām arī šlirci opijam, nē, bet zālēm (jā, jā, parakstos uz zālēm - nu jāsaved sevi kārtībā visādā ziņā) walk in centrā. Būs Polam jādur man. :D
Jau ilgojos pēc LV. Vai vismaz pēc kādas citas valsts. eh...
Plus vēl jātiek skaidrībā ar visām mantām, jo tās visas ir sadalītas pa citām vietām nekā pirms vaļinājuma.
Pastāstīju par savām gaitām Polam tikai šodien un trauma viņam neradīja nekādu izsaukumma sajūtu viņā. Tā it kā tas būtu stāsts par to, kā braucu mierīgi vilcienā uz kaimiņpilsētu rutkus pirkt. Kad pēcāk ieminējos par samaņas zudumu, tad gan sāka reaģēt. Bet līdz manai iniciatīvai atstāstīt neizskanēja neviens jautājums sakarā ar izmaiņām manā izskatā (nav daudz palicis, bet tomēr).
Ieminējos, ka gribētu tikt uz magnētisko rezonansi, kaut vai Anglijā, lai būtu droša, ka tur viss ok, bet pirms es pateicu par samaņas zudumu, tas viņam likās lieki.
Viņš ieteica izlaist vispārējo praktizētāju jeb tā saucamo ģimenes ārstu, doties pa taisno uz slimnīcu un pūst pilīti par blackoutiem lidojuma laikā.
Tā arī darījām, bet pīlītes pūšanu atstāju viņa ziņā vairāk, jo man nepatīk tā melot - tomēr, ja šai valstī savādāk panākt savas veselības normālu izmeklēšanu nevar, tad nākas to darīt.
Galu galā - ne jau kaut kādu iedomu dēļ staigāju uz med iestādēm. Man vispār nepatīk tur atrasties.
Nonācām "ārkārtas situāciju centrā" un lika man uzvilkt slimnieku pushalātu un pēc 2 medmāsām dabūju arī ar dakteri aprunāties. Parādīju visiem manu bildi, ko ar telefonu sevi nobildēju - lai maz neliekas.
Viņa pati paziņoja, ka laidīs mani mājā tikai pēc tam, kad noskanēs mani un, ja viss būs ok.
Tātad dabūju magnētisko rezonansi. Bet disku/bildi viņi dot negrib. Var mēģināt dabūt caur vispārējo praktizētāju, kaut cerību uz to ir maz. Nāksies apmierināties ar viņu atbildi, ka viss ir ok. Nav atrassts neviens sprādzis asinsvads vai kas tamlīdzīgs.
Heh, spontāni dabūjām arī šlirci opijam, nē, bet zālēm (jā, jā, parakstos uz zālēm - nu jāsaved sevi kārtībā visādā ziņā) walk in centrā. Būs Polam jādur man. :D
Jau ilgojos pēc LV. Vai vismaz pēc kādas citas valsts. eh...