Pirmais stopeshanas posms
Posted on 2013.07.10 at 08:37Fīlings::
grateful
Nu taa. Isuma statistika.
Kaa pitijs - A1 kartonus atstaju majas, bet tos jau nav problema dabut. Sudigak ir ar A1 bibliotekas kartinju, kas palika pie manis.
8 shoferi mazak ka 10 stundas no Sodertalje lidz pat A2 durvim gandriz. 530 km. Ja brauc ar auto vienlaidus, tad tas ir 6,25 stundas. Kaut gan pat nemaniju, ka butu nostavejusi tik ilgi stopejot. Kajam nenacas daudz staigat tiktal.
Stopeshanaa nepieredzejushajai A1 bija taisniba pa lielam – braukt ar biki likumu, bet lielas Geteborgas vizriena, kur vairak auto un cilveki brauc lielakus atstatumus + ir vairak arzemju brauceji. Pec Jonkopingas gan ar papildpadoma un vesela saprata palidzibu nolemu tomer izlaist Geteborgu un mest pa mazakiem celjiem. Vieta tur nebija ideala, bet viss tomer noriteja kopuma raiti. Tomer Geteborga butu daudz laika panjemusi un tur man tapat naksies iegriezties nakamaja stopeshanas posma. Es tomer izbraucu nemaz baigi agri no Stpokholmas.
Patikami parsteidza, ka no 8 pieci noteikti bija zviedri, par sesto neesmu drosha (laikam tomer senaka vai ne tik sena iebrauceja).
Pats pirmais bija krievu shoferits un bija tikai 1 fuure visa celja. Kopuma visnotalj pozitivi, cilveki dazjadi, vareja patalkot par visu ko, uzzinat daudz ko jaunu. Ar otro shoferiti - zviedru stjuarti sanaca forshs kontakts - iedeva ari savu vizitkarti. Vinja galu gala savu laik ASV stopejusi un apceljojusi daudz ko darba sakara.
Vieta, kur vinja mani izlaida (benzintanks) bija galdinsh ar solinju, pie kura eda kads virietis. Piegaju, uzprasiju, vai nebus pret, ja es tur papakoshos ar mantam un ta starp citu uzprasiju, vai gadijuma nebrauc uz Jonkopingu. Jaa, gadijuma brauc gan un piekrita mani pakjert. Palecos gaisa aiz priekiem. Saprotu, ka tas varbut bija ta, ka vinjam nekas cits gandriz neatlika, bet bija tik laipns un vel laipnaks - Jonkopinga vinjam bija jaabrauc pa kreisi uz dienvidiem, bet vinjs mani paveda vel labu gabalu uz ziemeljiem labakas vietas meklejumos.
Tai vieta, pirms golferis mani uznjema, man saplisa udens pudeles lences viena puse (ko velak fuurinieks rumanis salaboja) un gandriz pazaudeju savu telefonu. bet golferis bija jauks un pagaidija, kamer atrodu shamo. bus jaizdoma kaut kaada veida poga tur, lai nekrit tik viegli no kabatas ara. Labs, kas labi beidzas.
Furinieks gan bija nogribejies, bet neuzmacigs. :D Brangu gabalu mani aizveda, piedaavaaja ash uz Oslo aizbraukt ar vinju. Atteicos gan.
Pirms fuurinieks mani uznjema - tur gan visai ilgi nostaveju, nogaidiju, ilgaka vieta, varbut tapec, ka jau mazakas noziimes celjsh caur ne tik lielam pisletam. Toties pedeja posma no shosejas lidz salai mashinas ka tads lifts - tikko izkapju, pastiepju roku, ta apstajas un pedejaa ljooti veiksmigi - brauca taisni uz salu ar prami un vel maldijas, lai atrastu adresi man.
Bet vel 1 moments bija interesants. Pec furinieka gaju virziena vajadzigaja (vel savi 30 km janolauzj), pa celjam rakstot pedejo shi posma “celja zimi”, kad ieraudziju tur stavam mocikistu ar fifigu kjiveri. Uz sveicienu atbildeju ar sveicienu un shis piebrauca klat un sakam runaties. Pirmkart jau deva padomu, ka vajag papildinat manu zimi, jo tada pilseta ir vel kaut kur SE un piedavaja aizvest mani lidz vajadzigam pagriezienam, lai tiktu, kur vajag.
Es ta ka jautaju, vai mani un manu somu vares taa parvadat uz mocha ar mocha somam aizmugure, tad vinjs piedavaja, ka vinjs panjems savu auto turpat netalu pie baznicas. Sacits darits.
Izradas, shis ari tads trakais – savulaik nez kapec izdomajis braukt uz Kanariju salam un atpakal ar stopiem pilnigi bez naudaas vai garmatains aizbraucis un dabujis neizpratnes pilnus tekstus un skatienus no muitniekiem Izraeelaaa par vinja celjosanu bez somas, no ASV utml. :D
Turmpak viss aizgaja ka lifta, iznjemot faktu, ka prami tomer nokavejam. Bet nu nekas.
Lietus solitais ari nepienaca man, esot uz celja. Un visu dienu kaut ka iztiku needusi. Neapedu nedz A1 lidzi dotas pusdienas, nedz stjuartes atdoto lidmashinas komplektu. Kaut ka pat negribejas.
Cilveki ir jauki. Cerams, ka, ja “stivie” zviedri ir tomer pietiekoshi atsaucigi, tad talak uz dienvidiem cilveki bus ash elastigaki un njems vel atrak. Tomer bija noverojama diezgan speciga iezime – ja mashinaa sezj pensionari (vai tuvu tam), tad vinji vai nu pat nepieversh uzmanibu man, vai nu izturas ka pret spitaligo. :D To ari teica viena zviedru gjimenite, kas mani vismaz 6 km aizveda jau pilna mashinaa. Bet jaunie ir ok, kaut gan stjuarte ari vairs nebija jauniete, bet vinja ir pieradusi pie arzemniekiem ar.
Kaa pitijs - A1 kartonus atstaju majas, bet tos jau nav problema dabut. Sudigak ir ar A1 bibliotekas kartinju, kas palika pie manis.
8 shoferi mazak ka 10 stundas no Sodertalje lidz pat A2 durvim gandriz. 530 km. Ja brauc ar auto vienlaidus, tad tas ir 6,25 stundas. Kaut gan pat nemaniju, ka butu nostavejusi tik ilgi stopejot. Kajam nenacas daudz staigat tiktal.
Stopeshanaa nepieredzejushajai A1 bija taisniba pa lielam – braukt ar biki likumu, bet lielas Geteborgas vizriena, kur vairak auto un cilveki brauc lielakus atstatumus + ir vairak arzemju brauceji. Pec Jonkopingas gan ar papildpadoma un vesela saprata palidzibu nolemu tomer izlaist Geteborgu un mest pa mazakiem celjiem. Vieta tur nebija ideala, bet viss tomer noriteja kopuma raiti. Tomer Geteborga butu daudz laika panjemusi un tur man tapat naksies iegriezties nakamaja stopeshanas posma. Es tomer izbraucu nemaz baigi agri no Stpokholmas.
Patikami parsteidza, ka no 8 pieci noteikti bija zviedri, par sesto neesmu drosha (laikam tomer senaka vai ne tik sena iebrauceja).
Pats pirmais bija krievu shoferits un bija tikai 1 fuure visa celja. Kopuma visnotalj pozitivi, cilveki dazjadi, vareja patalkot par visu ko, uzzinat daudz ko jaunu. Ar otro shoferiti - zviedru stjuarti sanaca forshs kontakts - iedeva ari savu vizitkarti. Vinja galu gala savu laik ASV stopejusi un apceljojusi daudz ko darba sakara.
Vieta, kur vinja mani izlaida (benzintanks) bija galdinsh ar solinju, pie kura eda kads virietis. Piegaju, uzprasiju, vai nebus pret, ja es tur papakoshos ar mantam un ta starp citu uzprasiju, vai gadijuma nebrauc uz Jonkopingu. Jaa, gadijuma brauc gan un piekrita mani pakjert. Palecos gaisa aiz priekiem. Saprotu, ka tas varbut bija ta, ka vinjam nekas cits gandriz neatlika, bet bija tik laipns un vel laipnaks - Jonkopinga vinjam bija jaabrauc pa kreisi uz dienvidiem, bet vinjs mani paveda vel labu gabalu uz ziemeljiem labakas vietas meklejumos.
Tai vieta, pirms golferis mani uznjema, man saplisa udens pudeles lences viena puse (ko velak fuurinieks rumanis salaboja) un gandriz pazaudeju savu telefonu. bet golferis bija jauks un pagaidija, kamer atrodu shamo. bus jaizdoma kaut kaada veida poga tur, lai nekrit tik viegli no kabatas ara. Labs, kas labi beidzas.
Furinieks gan bija nogribejies, bet neuzmacigs. :D Brangu gabalu mani aizveda, piedaavaaja ash uz Oslo aizbraukt ar vinju. Atteicos gan.
Pirms fuurinieks mani uznjema - tur gan visai ilgi nostaveju, nogaidiju, ilgaka vieta, varbut tapec, ka jau mazakas noziimes celjsh caur ne tik lielam pisletam. Toties pedeja posma no shosejas lidz salai mashinas ka tads lifts - tikko izkapju, pastiepju roku, ta apstajas un pedejaa ljooti veiksmigi - brauca taisni uz salu ar prami un vel maldijas, lai atrastu adresi man.
Bet vel 1 moments bija interesants. Pec furinieka gaju virziena vajadzigaja (vel savi 30 km janolauzj), pa celjam rakstot pedejo shi posma “celja zimi”, kad ieraudziju tur stavam mocikistu ar fifigu kjiveri. Uz sveicienu atbildeju ar sveicienu un shis piebrauca klat un sakam runaties. Pirmkart jau deva padomu, ka vajag papildinat manu zimi, jo tada pilseta ir vel kaut kur SE un piedavaja aizvest mani lidz vajadzigam pagriezienam, lai tiktu, kur vajag.
Es ta ka jautaju, vai mani un manu somu vares taa parvadat uz mocha ar mocha somam aizmugure, tad vinjs piedavaja, ka vinjs panjems savu auto turpat netalu pie baznicas. Sacits darits.
Izradas, shis ari tads trakais – savulaik nez kapec izdomajis braukt uz Kanariju salam un atpakal ar stopiem pilnigi bez naudaas vai garmatains aizbraucis un dabujis neizpratnes pilnus tekstus un skatienus no muitniekiem Izraeelaaa par vinja celjosanu bez somas, no ASV utml. :D
Turmpak viss aizgaja ka lifta, iznjemot faktu, ka prami tomer nokavejam. Bet nu nekas.
Lietus solitais ari nepienaca man, esot uz celja. Un visu dienu kaut ka iztiku needusi. Neapedu nedz A1 lidzi dotas pusdienas, nedz stjuartes atdoto lidmashinas komplektu. Kaut ka pat negribejas.
Cilveki ir jauki. Cerams, ka, ja “stivie” zviedri ir tomer pietiekoshi atsaucigi, tad talak uz dienvidiem cilveki bus ash elastigaki un njems vel atrak. Tomer bija noverojama diezgan speciga iezime – ja mashinaa sezj pensionari (vai tuvu tam), tad vinji vai nu pat nepieversh uzmanibu man, vai nu izturas ka pret spitaligo. :D To ari teica viena zviedru gjimenite, kas mani vismaz 6 km aizveda jau pilna mashinaa. Bet jaunie ir ok, kaut gan stjuarte ari vairs nebija jauniete, bet vinja ir pieradusi pie arzemniekiem ar.