Magnesia

ak, jā, iziet "skills for the life" kursus koledžā var, bet tie sākas tikai septembrī un vienlaicīgi var paņemt tikai vienus - vai nu matemātiku & zinātni, vai nu angļu valodu. Uz angļu valodu ~1000 cilvēku rindā stāv. Bet pieteicos rindā... A, nu mazums... Kaut gan dziļi iekšienē šaubos, vai man to angļu valodu nafig vajadzēs tai septembrī... Nez, ko tur zinātnē mācīs. Preparēt vardes???

virsstundas. :D:D:D uz nākamnedēļu pieteicos uz visu nedēlu uz virsstundām... + Amazone it kā ignorē banking brīvdienas. :D (pirmdien tāda būšot)
Bet še nu ir - pirmdiena ir brīva. Es jau priecājos, jo īstenībā tā stowēšana pa plauktiem sāk piegriezties :D pie šī augstprātīgā darbadevēja...

Man laikam reti kurš darbs ātri neapnīk. Tikai aktivitātes man laikam nekad neapnīk, kaut gan ar tām jau es nenodarbojos 5 dienas pa 8 h.

Šodien laikam "iepazinos" ar mistisko ICQ. ļaudis zina stāstīt, ka, ja šamais ierauga Tevi nelietojam magnētu, tad dabon kritisko feedback (atgriezenisko saiti), kas esot tik briemsīgs, ka viss ciems bīstas un vairās apskatīt. Ja kāds to dabon, tad ir iezīmēts un nolemts...

Neteikšu, kā es ar viņu "iepazinos".

Nenormāli ilgojos pēc draugiem. Klātienē. Rīt vienu vēsmiņu no aizjūras dzimtenes satikšu. :)))))))) Urrā...
Tik neskaidrība par atkivitātēm. Bet gan jau...

Brīžiem es tomēr aizdomājos... "a ko es te nafig daru...?!?" It īpaši tādā bedrē kā P-boro...

Kā man nepatīk plānot....kad ir tik daudz nezināmo "x"... Kaut viss varētu notikt tā vienkārši - klik - aizbrauc - klik - viss notiek. :D

Bet nu Nene centrs vismaz sācis runāt (pamodās no ziemas miega), pēkšņi atbildēja gan man, gan Polam, tikai uz manām atbildēm atkal klusē...
Un uz visiem jautājumiem arī neatbild... Joprojām neskaidŗiba par inventāru, jo nesakrīt info, kas viņu web-ā ar info, ko dabūju kajakeru kluba forumā.
Krists to klubu kaut kur izraka, tāpat kā whitewater centrus. Kur viņš to visu izraka... Bet nu malacis. Es laikam biju par slinku rakāties... Vai varbūt negribēju sevi kaitināt. Jau tā kaitinu sevi, lasot "Palātas" "slapjos" "spamus". :)

Dārzeņu čipsīši... nyammnjamm..

100 x presīte jau vairāk kā nedēļu... Un jau bez pārāk lielas piepūles. :) Prieks pašai. Varētu arī vairāk, bet laiku paņem. :D

Pirmdiena brīva... šodien atsūta, ka arī šodiena ir brīva...
Bāc... bet nu labi, ir iespēja piekārtot māju, varbūt beidzot tos papīrus sakārtošu :D plus nopirkt jaunu cieto disku, apskatīt izīrējamo istabu, iepirkt vēl šo to, piemēram, paklājiņu, uz kura izguldīt Kristu vai izguldīties pašai uc lietas...

Pirmdien satriecošs pārsteigums. Var teikt, burtiski!
Izrādās, mans velo nav tāds, kādu viņu atstāju pēc pēdējās braukšanas. Rati negriežas. Pārbaudu bremzes. Aizmugurējās piespiedušās kaut kā pie stīpas. Nu labi, vbarbūt velo bijis nokritis kādam garām ejot... Bet tas nelīdz. Skatos, ka priekšējie bremžuki vispār čau.... Bremzes aizspiestas zem stīpas, nezinu pat, kā lai to apraksta. es nezinu, kas ir jādara, lai dabūtu to gatavu... Lieki piebilst, ka biju ninkna. Nebija manos spēkos atlauzt tās atpakaļ, nebija laika arī eksplorēt...

Vienīgais izskaidrojums atradās - ka Ingusa dzimenes tusiņā kāds uzvēlās velo virsū.. Bija pāris kadri tik ļoti piedzērušies, ka uz kājām nestāvēja, dzirdēju tik, ka visu laiku krita gar zemi, komentāriem birstot par katru piezemējumu. Varbūt kāds arī uzkrita velo virsū. Nezinu, nav pat tik svarīgi, kā, bet sūdīgi, ka man tas jāuzzina tik tad, kad man ir jābrauc uz darbu... nu sasodīts...

Nospļāvos, ķēru ingusa riteni. Konstatēju, ka aizmugurējās bremzes šim vispār nestrādā, priekšējās ar Dievu uz pusēm, beņķis par augstu, pabraukt normāli nevar, a reuglēt var tik ar atslēgu, kuras man nav, turklāt, beņķis piesūcies ar ūdeni - pakaļa slapja. Nobraucu 200 m, vairs pedāļi negriežas, skatos, ka ķēde mistiski iestrēgusi starpā... Kā tas var būt... Mēģinu uzlikt uz lielāko pārnesumu - tas vispār nav iespējams. Mēģinot likt ķēdi, tā iestrēgst, bet jau savādāk.
Rokas melnas, acis niknas.

Nosplāvos un dabūju vest to vellapēdu atpakaļ. Nva jēgas. Zvanīju Polam un lūdzu, lai aizved mani.

Nebija man ceŗibu paspēt uz darbu laikā, sparotams, ka nokavēju = dabūju soda punktu. Forši. Tikai tāpēc, ka daži izpriecājās līdz nemaņai alkohola reibumā.
Turklāt, neviens nedod kluci kaut vai atnākt un pateikt, ka "nu zini, šaize gadījās, tā un tā... kā varam palīdzēt?" Mana reakcija būtu bijusi absolūti mierīga. ne tā kā tagad...

Protams, neviens nedod ne kluci arī par sakopšanu aiz sava pārtija... Mājā cūkkūts riktīgākā. Viņu torte jau sapuvusi, divas dienas Ingus vispār mājās nerādās.

Daži iemesli nākuši klāt spēcīgākai motivācijai aiztīties no šejienes...

Pols it kā sataisīja velo, bremzes skaras klāt stīpai, es ceru, ka būs braucams, jo rīt būs vajadzīgs transports.

Šodien nez kāpēc svētdienas tirdziņš bija tukšs... Nez, vai tiešām tam par iemeslu ir tas pats iemesls, kāpēc man salūza lietussargs...

Šodien policija iebāza degunu mūsu miteklī. Pat uzkāpa uz otro stāvu un manā istabā iebāza. A šodien Ingusam dzimene un kā reiz tobrīd tusiņš gāja vaļā. Pilla un pillā māja, skaļa mūzika, alko, pat ar pikniku zem tenta ārā, šašlikiem utt... Laikam kādi kaimiņi izsauca.

Šie 2 poliči laikam bija tie paši, kas toreiz pie Santas nāca ar sūdzībām, ka Kerija uz skolu neiet (Kerija tur mūždien utis samedīja). Meklēja bērnus pa visu māju, prasīja, kur ir...

Neko, saprata, ka bērnu nav, papļāpāja, uzjautrinājās par piedzērušiem ļautiņiem, piekodināja, ka kaimiņiem arī dzīve jābauda un prom bija.

Tusiņš kaut kur izšķīda neilgi pēc tam, kad dzirdēju kritušos bļaustamies. Aizatksējās prom...


Satiku Margitu "no puķēm". Šī joprojām puķēs, apstaigājusi visas aģentūras, saņēmusi atbildi, ka nekur nav darba. Pat Prime Time no Amazones dabūjusi paņemt atpakaļ 16 cilvēkus + kaut kāda fabrika aizklapējusies, līdz ar to nekur nekā nav. Nokārtoja testus uz strādāšanu pa tiešo pie darba devēja, ne caur aģentūru. Pa tieši tur neesot nemaz tik slikti - visu apģērbu nodrošinot, maksā labi (>7 poundi pa darbdienām utt + overtime utt), kaut gan tagad pa 2 dienām nedēļā viņiem tur, jo darba ar neesot. Kaut gan viņiem 2 dienās (ja vien pilnas) sanāk vairāk stundas nekā man pa 3 dienām.

Nez kā ir ar tiem P45 - nekur neesmu izņēmusi šo formu. Es dabūtu atvaļinājuma naudu, ja paņemtu kaut vai no Jark šito formu? Pat nezinu, vai ir milzīga jēga...

Secinājumi par UK bezmaksas medicīnu... Kāda jēga??? A nekāda! Nav, ko čīkstēt, ka Latvijā jāmaksā par medicīnu - tur vismaz ārstē un analīzes ir tādas, kadas ir, nevis vienmēr labas. Apvienotai karalistei nav izdevīga veselīga sabiedrība. Slima sabiedrība ir viegli pakļaujama un kontrolējama, tāpēc nav, ko ārstēt tās visas kaites... Dosim bezmaksas medicīnu, jo, protams - lai par tādu vēl ietu maksāt??? nu nē!!!

Bet tas tik bišķi uz manas ādas. Latvijā ir jāmaksā, bet Latvijā tomēr arī ārstē un ārsti meklē risinājumus utt. Tas maksā un varbūt vietumis tā maksa ir neadekvāta, bet tomēr labāk nekā bezmaksas neārstēšana. Viss, ko te dara - izraksta antibiotikas un viss, jebkuras analīzes ir labas, līdz ar to nav jēgas laiku tērēt. Šie secinājumi, protams, par poliklīnikām, kur ārsti ir GP jeb general practitioner un kur tādas lietas kā profilakses nav saprotamas, tāpat kā ginekologa apmeklējumi.
Ok, nezinu gan, kā ir slimnīcās, par to neizteikšos.

Tādas pārdomas radās ne tikai iz sava skatu laukuma, bet arī iz citu letiņu pieredzes. Un ne tikai letiņu. Pols arī ieņirdz par vietējo medicīnu.

Vot tā...
Bija plāni... sabruka kā dvīņu torņi - Amazone "ietriecās" tajos.
Štuks bija par iepazīšanos ar vietējiem kajakeriem šamējo klubā... Trešdien. Bet Amazone atcēla nākamo trešdienu kā brīvdienu. Brīvdienās klubā nekas nenotiekot...

Nene whitewatercentre arī neliekas ne zinis par meiliem, nedz par zvaniem, info iz dažādiem avotiem arī nesakrīt, vai tur varēs inventāru noīrēt vai nē, vai tur vispār kaut ko varēs pasākt un vai netiks pieprasīts sertifikāts par izietu BCU. grrr. Brauksim ar Kristu uz dullo...
Robs no kluba arī teica, ka šie lēni atbildot. 10 dienas ir ļoti lēni, arī Pols esot sūtījis meilu un zvanījis...

Vispār rutīna ir pārņēmusi mani savā varā, darba ziņā...

Vajag tomēr nopirkt botas. Šoreiz svētdienas tirgu nevaru palaist garām. Atradu veidu, kā ātri iziet caur metāla detektoriem Amazonē, nosacīti ātri, bet safety shoes vilkt nevaru, tie pīkst. Pīrsings pīkst tikai pie manuālajiem detektoriem.

Arī kedas derētu. Vismaz iesākumā domāju izmantot oldschool metodes kajakošanā, ja nu man izdodas šejienē pasākt šo nodarbi... Vispirms gan jāmēģina aizstaigāt līdz tūrisma un kalnu ekipējuma veikalam, mazums - tur atrodas kaut kas no neoprēna... Pašlaik man ir tikai vasarīgs hidrotērps - sērferu.

Lietus, lietus, lietus...
Jāsagādā moš arī kādas ūdensnecaurlaidīgas ūziņas, lai pa lietu tomēr var braukt ar velo uz darbu...

Izskatās, ka Amazon briest uz busy laiku, stāda sarakstus ar virsstundu gribētājiem jau pat uz we. Labi, kādu laiku var tā...

Ir iespēja nopirkt Mitsubishi par 350 pundiem. Nezinu, vai ir vērts... Apdrošināšana maksā nenormālas naudas... Tomēr - brīvība...

Ir jau man tie 100, grozās par un ap jau labu laiku...
Tikai nesaprotu. Liekas brīžiem, ka sanāk stipri lēnām stowēt, bet beigās izrādās, ka ir norma. A, kad liekas, ka stowējas normāli, beigās izrādās - pietrūkst... Vīģe saprot tos procentus...
Bet nu, ja viņi saka, ka arī vidējais pa nedēļu bija virs 100%, tad laikam nāksies ticēt. Kluča nedošana varbūt palīdzēja. :D Katrā ziņā, miers lielāks, vairs arī nemanu, ka traki žulītos, bet varbūt tik tā pieklusis arī uz tā rēķina, ka lielākie žulītāji strādā trešdien, kad man brīvs... Nezinu... No jauniņajiem indiešu meitene arī pauzudsi...
Varbūt visi atraduši pilnāku slodzi. Es tik te gurķojos, ieslēgusi ziemeļbrieža režīmu. :D un baudu brīvdienas :D

Te sāku saprast anekdotes par bezjēdzīgām sapulcēm. Nu sapulcināja mūs visus ārpuskārtas sapulcē, kaut ko pavāvuļoja - tāpat neko dzirdēt nevarēja. SO what? Kāpēc jātērē laiks?!

Dienas bēda trakākā. ;((((((
Cietnis atteicās strādāt.... Dators viņu neredz un āmen... A tur visi mani faili - filmas, doķi, mūzika, bildes, pie tam sakārtotā (beidzot) veidā. Brēcu! :(((( Es vēl cenšos ticēt, ka nav vēl viss zudis un ka vismaz vēl pēdējos reizi ir iespējams piedabūt to darboties un tos datus izkopēt ārā kompītī. Vēl kaut vienu vienīgu reizīti...

Kaut ko velļukam arī pieskrūvēju, bet tāpat tā ķēde šodien nokrita, bet toties pateicoties tam iepazinos ar simpātisku kolēģi. :) Leitis. Izklausās puslīdz sakarīgs. Mēdz veļļot pa naksnīgo Peterboro, ar snekiem un alu. Nu pēdējos divus varētu izlaist, bet nu...

Albānis pateica, ka esmu MAD - mīties ar velo uz Tallingtonu. :D
Domāju, angļiem būtu tāda pati reakcija (jau bija). Kāpēc gan? Kas ta tur tāds...? Ko tad viņi par maratoniem teiktu?

Pozitīvais moments AMazonē. Ka laikā, kad ir pamazāk darba, lai jauniņie nebūtu pāragri jāsūta mājās un lai visiem to darba laiku vienmērīgi ienākošajā dep-ā sadalītu, "vecajos" stowerus sūta citos darbos - izejošajā dep-ā.

Negatīvais moments... Konkurence ir laba, ja tā ir veselīga. Neveselīgas konkurences pazīme, manā skatījumā, ir tad, ja tā izraisa žulīšanos. Un tā tas notiek Amazonē... Cīņa par labākajiem ratiņiem... Eh...

Bet šodien arī man trāpījās labs "stowējamais materiāls" un dabūju ~105%. To man pateica tikai pēc tam, kad uzprasīju. Nav pirmā reize, ka labajās dienās % nepaziņo. A tad, kad visu dienu pa singlam jāskanē, tad gan - klāt kā likti.

Galvenais, ka jūtu, ka kļūdu ir nesamērāmi mazāk.

Šobrīd ar visu šito knapo strādāšanu dzīvot var, nekko baigi iekrāt nevar, it īpaši, ja negrbias dzīvot režīmā mājas-darbs-veikals. Nākamnedēļ arī tikai 4 darbdienas.
Bet pieteicos uz virsstundām uz visām 4 dienām. :) Kad ir, tad ir. Visas 4 dienas noteikti nebūs, moš tomēr kādu dienu varētu būt - uz īsās nedēļas rēķina būs varbūt vairāk darba. Cerams.

Šobrīd esmu atjēgusies 4 brīvu dienu priekšā...
Turpinājums sekos...

It kā sāk parādīties pazīmes, ka dŗiz būs busy time...

Pagājušonedēļ vienu dienu tika piedāvātas virsstundas. Par kurām es uzzināju par vēlu. Kaut kā tā snaāis, noliktava ir liela. Un pērn ned-nogā pierakstīja visus, kas šonedēļ grib ņemt virsstundas. Pieteios uz 2 dienām... Jau saziepējos. Bet figu - nevienu dienu nav bijušas virsstundas. Tam piedevām vēl pirmdien bija rekords darba īsumā. 4,5 h (no 8).

A otrdien vispār iepletu savas lielās skaistās acis (:D)... Maz cilvēku un no visiem jauniņajiem es vienīgā... Kā tad tā??? kas noticis??! Negribu ticēt, ka arī GUndars ir prom (1 no jauniņajiem).
Vienkārši ir pienācis laiks, kad PMP izpilda solīto - var būt dienas, kad pasaka, ka uz darbu nav jāiet. Ietrāpījās, ka man to nepaziņoja. Nākamreiz var būt savādāk. Še tev! Virsstundas, še tev! Neviena pati virsstunda šonedēļ nabija.

Tas pats PMP ik ap laikam bieži atsūta sms ar tekstu "ir darbs. TAGAD, zvani". Viņiem neuzrādās, ka es jau strādāju caur viņiem?

Varbūt tomēr tiešām tie jauniņie bija vajadzīgi - no tā laidiena ir kādi 3-4 jauni frukti. No mana laidiena patiesībā esam palikuši 2, jo atlikušie divi saprotamu iemeslu pēc pameta mūsu jauko sabiedrību.

Ingveru pamazām lieku klāt kokteilim. ŠOdien pieliku tik daudz, kas to vairs nevar "pastumt" zem jēdziena "tā, lai īpaši nejūt". Acis sprāga laukā.

Vakar, par cik joprojām lietus lija, izdomāju braukt luksusā - ar taksi. Atpakaļ atradu auto, kurā iesēsties un 6 reizes lētāk tikt mājās.

Šorīt dzēru/ēdu dzīvainu kotkeili - apelsīns + kivi + bumbieris + sēklu maisījums + piparmētru lapas + nātres (ne tā lielā, bet baltā nātre) + maca (inku sakne). Garšoja labi. Ak, un vēl klāt bija auglis, kur unopirku pagaršot - izskatās pēc dzeltena ābola, aptuveni - svaigā veidā nav ēdams, garša ne ta sūri salda... nesaprotama... Bet ieblenderēju klāt. nu arī tur daudz viņu negribas, jo arī maca ir ar savdabīgu garšu. Varbūt, ja bumbiera vietā būtu tomēr banāns, butu labāk... jāpamēgina ar ābolu.

Kaut kā vakar jau uzzināju, ka vēl jauniņos ņem Amazonē - tipa gatavojas sezonai, kas parasti sākas maijā. Bija Aivis (Ingusa un Santas draugs) piekāpis - strādāja Amazonē 4 mēnešus, bet citā nodāļā. Arī viņš stowojot visu laiku zaudēja magnētu. :D Viņš par AMazoni ir sajaūsmā un uzskata, ka tā ir labākā darba vieta... Ka tur tiešām par cilvēku domājot... Nezinu, nezinu... Attieksme, protams, jau, ka ir 7 x labāka un vide patīkamāka (gan fizikāli materiālā, gan psiholoģiskā) kā fabrikās, bet vienalga. Viņu iedomība... ir laikam tas, kas man neļauj tā domāt.

Tad nu šodien ieraudzīju bariņu, kas nāca uz testa kārtošanu. kādi 5-6 gabali. Un izskatās, ka visi uz inbound un uz stowu... Vai tad nu tik daudz nepieciešami taisni vienā departamentā, un vienā nodaļā??? Nav redzēt,s ka citās nodaļās ari būtu jauniesauktie...

Pie tam, neparasts darbdienas sākums - ierastā aina izjaukta. No jauniņajiem tikai es un leitis Vytenis. Kur pārējie 2? Andrius ir dabūjis augstus izpildījuma %, izrādās nokavējies, bet Edvinasam gan klājas nepavisam ne tik labi, to visas dienas garumā tā arī neieraudzīju... varbūt jau notikusi pirmā šķirošana...? Negrbias par to domāt. varbūt džeks vienkārši atradis citu darbu...

Redzēs, ko jauna diena nesīs.

Šodien par brīnumu un man par prieku, neviens man nesējās klāt un nemēģināja pastāstīt, cik man vakar bija %. :D Paldies Dievam. Mani nemoka pat ziņkāre par tiem.

Aa, vienīgi viens piespērās par procentiem, bet tie bija šodienas.
A šodien gāja labi, mierīgi, raiti un bez īpašām problēmām.

Vakar tiešām nebija kaut kāda Mēness fāze napareizā? :D

Toties šodien aģents nāca pie manis un jautri uzrunāja...
"apsveicu Jūs ar pirmo negatīvo feedback".
/Yeah, I got it! :D/

Es, protams, atcerējos, par ko visticamāk ir šis feedback (ir iestovots-nav ieskanēts), kaut tur ir uzrakstīts tik vien kā ratiņu Nr un itema barkods (iekšējāis sistēmas, ko uz preces neredz), pēc kā uzreiz nepateiksi, kas tas ir. Taču, par cik, tas bija vienīgais keiss, kur kas tāds varēja būt, tad zinu, par ko ir runa.
Patiesībā tā nav tīri mana vaina, jo problem-solveris (pie kura eju, ja kaut kas nav ritkīgi - lai atrisinātu) iedeva nepareizu info. Ja butu iedevis pareizu, es kļūdu izlabotu un viss būtu ok. Bet nekā... Es to arī izstāstīju aģentam, kurš man pasniedza feedback (atgriezeniskā saite - atsauksme) uz parakstīšanu. Viņš, protams, lavierē utt.
Nu tas laikam nevienu neinteresē. Viņiem galvenais ir izrakstīt feedback. Iespējams, to es arī nevaru pierādīt, kā problem-solveris man iedeva nepareizu info. Vabrūt kādam noskauda, ka man nebija neviena feedback. :D labi, labi, šitā uzreiz domāt nevajag.

Aģents tik mierina - tipa, tak man tikai viens...
es: nu nekas, es gribēju palitk bez neviena.
Aģents: tā nemēdz būt, visiem ir.

Neko darīt, neiešu laiku tērēt uz šo.

Izrādās, no jauniņajiem biju vienīgā, kam nebija feedback. 1 šo pirmdien vienas dienas liakā dabuja 2, otrs pagājušajā nedēļā. trešajam nezinu, cik - 1 vai 2.


Kolēģis šodien izteica domu, ka esmu no Ungārijas. Kādas vēl versijas? :)

Ja mēģinu atreferēt visas tautības un personālijas, ar kurām ir mēģināts mani salīdzināt...
itāliete
spāniete
indiete
čigāniete
balerīna no kādas reklāmas (nu jau vecas) :D
turciete
Baiba Kranāte (ar Baibu satusējām pērnajā GaraVasara festiņā)
Šēra
ungāriete

bāc, neatceros... bija vēl...

Pamazām iepazīstu Amazon sortimentu - vāks!!! ko tik tur netirgo... no kabataslakatiņiem līdz kosmētikai, hantelām, zāģiem, kramiņiem tūrismā, elektropreces nesākšu te uzskaitīt. Da jebkas.

Cenšos ēst un dzīvot veselīgi, bet, protams, nesanāk gluži tā, kā gribētos...
Iesākumā vispār visāds junk food bija regulārs viesis un no veselīguma ne smakas. Tad tagad vismaz augļu kokteilis ik rītu, vairāk svaigas paikas, avokado. Diena sākas ar glāzi ūdens. Vispār cenšos sevī daudz liet šī šķidruma.
Tomēr tik daudz saldumu man nav prasījies sen... Varu štopēt iekšā nejēgā daudz... Kas man ira? Ko man sevī gribas pabarot? Kaut jūtos labi, jūtos viegli, brīvi, laimīgi... Pie tam, tas ir vairāk uz nakti, pirms gulētiešanas, kas galīgi nav labi.
Protams, mana cenšanās aiziet gulēt, cik vien agri iespējams, arī nevainagojas gluži ar panākumiem. Iekšējā "pūce" tur mani ciet. Un pēdīgā laikā, kaut gulu it kā pietiekami daudz h, tāpat nāk miegs nenormāli, nejūtos izgulējusies...

Nē, nu stresi ira, joprojām. Varbut tāpēc tie saldumi... Pret to palīdz arī saulenes. Bet tās arī nevar ilgi. Un ne uz nakti, kaut gan tas ir laiks, kad visvairāk gribas taisni.

Kustības arī vairāk tomēr kā iesākumā, kamēr pa fabrikām. Tomēr ik dienu nepilna stundiņa ar velo. Bet visa tā enerģija, kuru agrāk novirzīju slēpošanā, laivošanā un citās tādās lietās, sēž iekšā... Nē, nu darīt tāpat ir ļoti daudz ko mājās, bet sirds velk uz izdarībām...

Tik esmu kļuvusi pasīvāka uz darba meklēšanu. Nezinu, kāpēc.

Izrādās, esmu trāpījusi vislatviskākajā Amazones maiņā savā departamentā. Rīta maiņā ir pilns ar poļiem. Ļoti daudz letiņu, mazliet leišu, mazliet poļu, daudz angļu (saprotams).

Un, jā, nebiju domājusi, ka Anglijā blata jēdziens arī nu nemaz nav svešs.

Šodien bija tāds kā crash ride ar velo... Pirms darba, tā, pa ceļam nolēmu poundiniekā iepirkt pakaramos un humpalās pameklēt vesti - jo esošā jaka neelpo, karsti - gribas nomainīt, jo parasti tā nesvīstu, tomēr gluži negribas mesties ārā ar velo bez vēja necaurlaidīga apģērba. Tāpēc pieņēmu ieteikumu par vesti kā labu esam. Paldies ieteicējam.

Ar pakaramajiem nekādas aizķeršanās nebija, bet vesti, protams, izmeklējos pa visurieni un nolēmu vienā vietā tomēr to iegādāt.

Laiks tik, cik, lai paspētu tomēr pirkumus mājās ievest, lai līdzi nav jāvazā un tiktu līdz darbam.

Te nu sākās. Tas nekas, ka es biju pirmā rindā, bet pirms manis pārdevējs izdomāja apkalpot kādu pastāvīgo pircēju, kuram vajadzēja noskaitīt 45 žurnālus un kurš samaksāja 43 poundus... monētās.

/Tiku nosaukta par spānieti (atkal jau) /

Elsdama tešu uz mājām atstāt lieko bagāžu un tad atpakaļ. Vējš pūš, bet ārā silts. Daudzi pat ar īsām piedurknēm staigā, a es te par vesti domāju.. haha

Vienalga - braucu ar "jauno" štāti.

Tālāk dažas niecīgas aizķeršanās, bet te pēkšņi pārītis (salds) pārdomā savu maršrutu, apstājas nevietā (pirms braukšanas kalnā), līdz ar ko man nākas apstāties līdz ar viņiem, jo garām uz sitienu netieku. Ieskrējiena spēks zaudēts. Nice.
Nobraucu no kalna lejā un tur jāizveic straujš (~90 grādu) pagrieziens tuliņ aiz luksofora uz šauras gājēju ietves. Izdomāju nez kāpēc tai līkumā bremzēt, kā rezultātā - neierakstījos un pirmo reizi kopš neatminamiem laikiem... novēlos no velo. Piezemējos uz kājām.
Labi, ka te var mīties no kalna lejā. Šī jezga mani aizkavējusi un arī pāri ielai raiti netieku. Stāvot pie luksofora, izdomāju braukt jaunu maršrutu, lai pārāk nekavētos. Nav problēma, ceļu atradu, bet vajag tieši šobrīd un tieši tā... kaut kādiem strādniekiem pāri man vajadzīgai ielai vilkt kaut kādu vadu... Protams, ka nācās apstāties. Brrr.

Rezultātā iesvīdu pat ar vesti. Nu labi - attaisnojums arī tāds, ka silta diena. Bet uz darbu paguvu laikā. Ierados aptuveni tādā pašā laikā kā vakar un citas dienas, kad izbraucu laicīgāk.

Pa ceļam tirdīja doma - ja ceļš uz dabru ir ar šādiem šķēršļiem, tad kāda būs darbdiena?! Sviedu prom domas, ka tā varētu būt līdzīga. Darbdiena nebija baigi traka, kaut par veiksmīgu arī nenosaukt.

Dienas atklājums - jaunais maršruts ir īsāks. Daigas maršruts tiek atmests sākot ar šodienu.
Secinājumi - veste ir labs risinājums. Būs vēl jāizmēģina pa dienu. ja karsts, tad aizņem arī mazāk vietas somā.

Esmu izbraukājusies ekskursijā pa Stratfordu, iepazinusies ar VEriņu - mammas draudzeni, kura man piegādāja šo un citus sludinājumus, atgriežos ikdienā. Jā, šodien, ne vakar.
jo vakar vēl bija prātā saspringta diena, lai izlemtu, kur strādāt.

Pamanījos aizbraukt no rīta uz Tesco noliktavu - tur apmācību pirmā diena no 7-15. Negulējusi. Pēc tam, dabonot soda punktu (vai puspunktu) un zvanot 2 reizes, minos uz AMazoni. Labi, ka tur bija īsā diena. Citādi par īso dienu nepriecātos.

Tesco ir foršāka kafejnīca. Amazonē tikai automāti ar šokolādēm, kafijām uc. par parastajām cenām. Kā fīča - 4 datori ar internetu starpbrīžiem. Tesco - 3 tējas/kafijas dienā par brīvu, pēc tam uz pusi lētāk kā AMazonē, pie tam krūzītē lielākā, papildus ir arī silts ēdiens dabonams, ļoti lēti. Kā fīčas - biljarda un tenisa galds, spēļu atuomāts. :) Un paiku var nopirkt arī tad, ja nav nevienas monētas. Tesco atrodas arī 2 x tuvāk kā Amazone. Un, protams, Tesco varētu vairāk nopelnīt un mazāk stresaini par kaut kādiem procentiem (varbūt).

Protams, vakar bija apmācības un testi visādi. APmācības uz grozīšanos ar elektriskajiem palešu ratiņiem. Tas ir nokārtots. Izprašņāju un ļāvu noprast trneerim, ka uztrauc kastu svars. Tad tiku mierināta un tika man dotas visādas kastes uz testu, kuras man likās pasmagas, bet, kā viņš saka, zīdainis mammai nēsāšanai ir smagāks. Turklāt, ne vienmēr ir tās smagās, pāris dienas sanāk varbūt. Ja vairāk par pusstundu sanāk cilāt smagās kastes, var iet un prasīt menedžeriem, lai nomaina. Smagākās ir banānu kastes. Un strādā tur meitenes. Ne tik tievas un maza auguma kā es (laikam), bet ir.
Mājās atnākot, Ingus teica, ka zina, kā nomainīt līniju - kolēģei parā'dijis, tā tagad jogurtiņus vien piko. Tā, ka arī savā ziņā interesants darbs un varbūt nav tik traki, ja var iemācīties pats nomainīt līniju.

Bet nu izdomāju tomēr strādāt AMazonē. Izdomāju arī ieganstu, lai tiktu prom no Tesco - tipa jābrauc steidzami uz Latviju, uz nezināmu laiku. Tad ir cerība, ka paņems arī atpakaļ. no Amazones nezināju, kā uz kādu laiku tikt prom, tur grūtāk šia ziņā.

Mājsaimnieces darbu refuzēju, kaut vai tāpēc, ka nesanāk minētās 35 stundas, bet vairāk, bet alga 500 poundi ir tomēr par maz, ja jāņemas ar 4 puiku audzināšanu, gatavošanu, tīrīšanu utt.

Biju paņēmusi ekskursijā līdiz grāmatu, ko palasīt garajā ceļā. Atvēru to, izlasīju 2 lapas un tas arī viss. :D Jo pārējo laiku vai nu vēroju apkārtni, fočēju, vai nu gulēju (pārsvarā). Gulēju atpakaļceļā pat tā, ka nogulēju Peterborough pieturu. :D Miega bads pamatīgs, saprotieties. Aizbraucu līdz Mārčai. Tur daži interesanti personāži.

Kāds anglis: Atvainojiet, es bieži ar vilcieniem nebraukāju - kā biļeti var iegādāties - vilcienā?
es: Nu es pirku Peterborough stacijā, bet varot arī vilcienā, tikai dārgāk.
Anglis: ak, jā, protams.
Es: bet dažviet esmu redzējusi biļešu automātus, te kaut kā neredzu.
Anglis: ja te būtu automāts, tas būtu nozagts. :D

Stratforda ļoti jauka, klusa, skaista pilsētiņa (Šekspīrs tur esot dzīvojis), visai droša, pilna ar tūristiem un daudz dzīvīgāka pa dienu kā Peterborough. Upīte ar visvisādiem braucamlīdzekļiem - laiviņām, kuteriem, akadēmiskajām laivām, jūras kajakiem un..... ww kajakiem :)))))))) kas ņemas pa dambīti. :)
uzprasīju, vai te kaut kur var šitos izīrēt - nevarot gan.

Edgars esot teicis, ka kaut kur manā pilsētā esot mākslīgā trase, būs jāuzmeklē. Edgars vispār ņemās labi :) Atradis jau vairākus saitus.
Es esmu iegrimusi laba darba atrašanā, pagaidām tikai domu līmenī sanāk par hobijiem.

UPD. Bildes ir nogatavinātas te

Pienaaca piektdiena un es beidzot paarstaaju zaudeet magneetu. Nezinu, kas palidzeja. Varbuut, ka nosaucu vinju neparastaka vaardaa. Varbuut zemapzinja nobijaas, kad ambassadors no rita pieteica, ka magnetu shodien zaudet nedrikst (nesaklausiju, kapec). Klist baumas, ka, neizmantojot magnetu, var izldiot araa no Amazones, ka nemetaas. :D Izraadaas, no mums 4 neesmu vieniigaa, kas zaudee. :)
Shodien arii procentuaalie rezultaati uzlabojaas. Dabuuju ne tikai vajadziigos 55% no taargeta (maaciibu laikaa), bet pat vairak. Atliek cerreet, ka tie turpinas pieaugt.

Amazonee jutos kaa latvieshu kolonijaa. :D Ik uz stuura. :)

Protams - kad ir tad - ir visur. Darbs.
Piektdien izsauca Tesco agjentuura uz testiem. Nu jaa, bet nu aizgaaju.... un noliku. Kaut kaada puse no 6 nenolika. Sheit bija vissarezgjiitaakais anglju valodas tests - visgramatiskaakais - ne tikai teksta sajeega tika prasiita.

Tagad nezinu, kur likties - it kaa Amazone var buut un peeksnji var vairs nebuut, tad Tesco kaa paartikas uznjeemumaa darbs buus visu laiku. Tesco es vareetu veel svaru nomest. :D (tipa vajag). Diivaini - tur, kur tieshaam kastes ir jaacilaa, pie tam, smagas, tur netiek prasiits tests uz droshiibu un veseliibu. tur, kur nekas nav jaacilaa (burkaani), tur tiek klabinaats par sho. Varbuut vinjiem pofig, vinjiem vajag 12 darbiniekus shobriid un mani uz pirmdienu jau izsauca uz darbu. Pirmdiena arii uz Amazoni. Tagad nezinu, ko dariit. Vai veerts chakareeties. Uz abiem netieku. Tesco, shkjiet, vareetu vairaak nopelniit, bet, vai tas ir manas muguras veerts (ja reiz ir izvele) pasaakums - nezinu...

Ar shiim 2 dilemmaam nepietika - ir trilemma...
Shobriid seezju pie vismaz pagaidaam sveshas gjimenes maajaas stratfordas tuvumaa un lauzu galvu. Jaaizveelas. Te par housekeeperu videji lielai majai ar 5 guljamistabam un 4 puikam vecumaa 4-12 gadi (bet labi audzinati). Darba ppienaakumos ir viss- pabaroshana, palaishana uz skolu, tiiriishana, mazgaashana, gludinaashana, vakarinju gatavoshana katru dienu (visiem. pie tam - galja) un beernu audzinaashana. Alga neto nav varbuut nekas mega liels, bet savs auto, telefons ir jau vera njemama lieta. Un piedevam - visur, kur vinji brauc atpusties (piemeram, aprili uz Portugali), majsaimnieks brauc lidzi par brivu). Tiesa - man tas tad buutu darbs, vinjiem atputa komfortaa.
Uztaisiiju sev ekskursiju uz 2 dienaam. ar golovolomku. Neesmu es maajinieka tips, patiesiibaa esmu taada pati kaa shii mamma. Man patiik doties uz darbu un darboties. Nezinu, cik es ilgi vareetu nodziivot shaadaa veidaa. Meklee vinji gan uz ilgu laiku - cilveeku, kas kljuutu par dalju no gjimenes.

Takie, vot piragi.
Kurus, lai uzmet? :(

Stabilitātes arī nē.
Nu nesanāk man pagaidām progresēt un sastovēt 480 itemus stundā. Ne jau visi ir ātri stovējamie. Ir arī problemātiskāki, kuri jāsašķiro. Utt. neiegrimšu neskaitāmajās detaļās. Kur nu vēl, kad skaneris parāda, ka manos ratiņos nav nevienas preces, kad reāli ratiņi ir pilni. Vai otrādi. Tas nozīmē, ka jāmeklē ambassadors, lai risinātu, kas, protams, prasīs laiku. A ko darīt nākamnedēļ??? Ambassadora vairs nebūs. Būs vēl ķēpīgāk. + vēl sāks atprasīt tārgetus... Bet darbs patīk tāpat.
Vienīgi tas magnēts, kurš jāpielieto obligātā kārtā, ir kaitinošs - nu mūžīgi skraidu to un meklēju, kur atstāju, pie kura plaukta. :D Tērēju laiku. eh... Iedevu šamam vārdu Muša (tikpat kaitinošs), lai atcerētos, bik palīdžeja, bet ne pavisam. :)

I bez tā visādi raibumi.

Trešdien uztaisīju šopinga dienu - lietainu šopinga dienu. Līņāja tīri labi. :) Nopirku visu ko, lai varētu ar velo uz darbu vizināties. Pieres lampas vietā poundiniekā velo lampu nopirku - labāk būtu pieres lampu pirkusi, šitā nekam neder.
Vienīgi kādu stundu (vai ilgāk) stostījos - brautk ar velo vai nē. It kā sportiskāka paskata jaku nopirku lietum un vējam, bet aizbraukt līdz darbam un strādāt ar izmirkušiem stilbiem ne visai gribas.

Nospļāvos - pie V**** - braukšu. Ko tad - tāpat vien sapirku visu?! :D kad es šo lēmumu pieņēmu un bij jāripinās laukā, lietus pārgāja :D Un vēju jaka tika pārbaudīta - pilda funkciju, pat iesvīstu. Uz lietu vēl nesanāca.

Turp sanāca ~25 min, no durvīm līdz durvīm, ieskaitot riteņa piesprādzēšanu.

Darbā sagaidīja pārsteigums. Jauniegūtais skapītis nav tuikšs. Tajā kāds jau "dzīvo". :D

Dienas sākumā bija čujs, ka šodien dabūšu drošības pārbaudi. Tās te pēc nejaušības principa izbauda visi, dažreiz pat 2 vai 3 x dienā un var rindā nostāvēt pat visu pārtraukumu (to, kurš 10 min).
Pirmajā pārtraukumā - proņeslo. Bet otrais pārtraukums nelika vilties savā čujā. :D Bet man rindas nebija :)

Mājup 20 min ar velo.

Pazvanīja beidzot no Tesco aģentūras. Rīt 11 jābūt tur.

Vēl sazvanīju pēc sludinājuma iz citas pilsētas kādu ģimeni, kura meklē housekeeperu (mājkalpotāju). Nu pēc sludinājuma teksta - superīgs sludinājums, ļoti gribētu dabūt to darbiņu. Tik tas ir citā pilsētā un sarunājām, ka es sestdien braucu turp. Ar vilcienu baigi sālīti. 50 poundi 2os virzienos ar 2 pārsēdumiem. Taču - ir izvēle. AUtobusi ir lētāki, taču nav izvēles. bet nu ko darīt - būs ekskursija. :) vēl tik kaut kā jātiek līdz tai mājai, kura neatrodas pašā Stratfordā /upon-Avon/. Turiet īkšķīšus, lai es dabonu to darbiņu. :) :*

Viendien kādam auto uz jumta redzēju kajaku. WW. Tas bija todien, kad bija jādodas uz PMP narkotiku testu. Ja nebūtu jāsteidzas un es atrastos "pareizajā" ielas pusē, dorši vien nostopētu šamējo un patincinātu :D parautu uz izbrīnu, tā teikt. :D Noriju siekaliņu un teciņus vien devos, kur jādodas.

Priecē - Anglijā nemaz nav tik traki - te ir dzīvība. :) Zaķis pilsētā. :) dzīvs. :)

Izdabūju no telefona bildes + paķēpājos kaut ko ar kameru pa ceļam iz darba. Tad redzēs, kas būs sanācis un kaut kad ieveidošu linku uz bilžu resursiem. :)


AA, un jā, vēl aizgāju uz pilsoņu konsultāciju dienestu, kur uzzināju, ka, ja man ir mazāk par 40 h, tad varu pretendēt uz kaut kādu finansiālu atbalstu no valsts. Ko darīt- ja katru nedēļu mainās h skaits? :D katru nedēļu jāskraida jāmaina. :) Tur mājaslapā pat latviski pieejami faili ar info, kas pienākas, kas - nē.

Hip hip! :))))))
Vakar nokaartoju visus testus Amazonee. Kaa par briinumu - arii narkotiku testu. :D Tas taa - pa jokam.
Bet vareeja jau ietaupiit materiaalus uz mana reekjina shai jautaajumaa. :)
Un vakar saakaam praktiskaas apmaaciibas un arii pashi jau patstaaviigi (nosaciiti) njeemaamies.

No 5 jauninjiem es vieniigais skukjis un viens testu nenokaartoja - droshiibas & veseliibas testaa nedriksteeja kljuudiities nevienaa punktaa. Bet vinjsh arii bija viegls, bija jaapapuulas nenokaartot. Tas dzjeks (vinjsh bija vairaakus gadus straadaajis Amazonee) laikam galiigi neklausiijaas (laikam pashpaarliecinati) maaciibu video un nesekoja liidzi. Nu skumji.

Es esmu ienaakosho prechu departamentaa. saukts par stowing. Esmu stoveris. :D Man jasaliek preces plauktinjos atbilstoshi sisteemai. Gruuti tas, ka daudzas lietas, piemeram, DVD izskataas pilniigi vienaadas, atshkjiras cipars stuuriiti un tadas nedrikst ielitk ne tur, kur vajag. Jaatreneejas pamaniit taas atshkjiriibas.

Bet dabrs man patiiik. URRRRaaaaa. Tur visu laiku ir jaadomaa, nav konveijeris, interesanti. Nu vismaz shobriid taa liekas. :))))))) Anyway - interesanti, preces mainaas un es arii vairs nesajuutos tik traki kaa leishu kolonijaa (kaut pa starpbriizjiem tomeer, jo no mums pieciem 3 ir leishi) :D

Jaastraada no pirmdienas lidz piektdienai. Cerams, ka taa tas arii buus. Un urraa veelreiz - man ir peeecpusdienas mainja, kruai ir ljoti daudz plusinju un tik dazji miinusinji. :))
Pirmajaa nedeeljaa mes esam apmaaciibaa un mums visu laiku bus piesiets SUUTNIS (ambassador), kursh muus apmaaca un sekos visam liidzi un labos kljuudas. Nakamnedeelj no mums it kaa jau saaks stundu normas prasiit.

Jaacenshas pieljaut visas iespeejamaas kljuudas maaciibu laikaa. Taa teikt - "gruuti maaciiibaas, viegli kaujaa." :)

Darbs nav arii taalu. Vakar kaa pirmajaa dienaa - ar koleegji turp, ar taksi atpakalj, jo celju ta nezinaaju. Shodien ar Daigu kopaa gaajaam kaajaam. Aptuveni stunda. Ar velo veel aatraak. Par cik ar kaajaam, tad pakjeeru arii kameru liidzi, sho to pafocheet pa celjam. :) Diena superiiga. Saulaina, silta. Cerams, tumsaa atpakaljcelju atradiishu. :)

Ak, jaa, Daiga ir atpakalj no fermas - nepatika, jo nebija soliitaa pilnaa slodze. Tagad straadaa DHL noliktavaa - blakus "maneejai", tikai vinjai dabrs atrak sakas. Tagad zinu celju un seezju, rakstu no eedniicas AMazonee - te ir kompiishi pieejami.

Kaut ko veel gribeeju teikt, bet uz Amazones fona aizmirsaas. :)

Ak, jaa... Santa peec 10 dienaam brauc uz Latviju ar visiem beerniem un pat suni. Daliitas juutas.... :( no vienas puses - maajaa buus miers, klusums, neviens manas mantas nevandiis, nerakaasies pa taam, gultu nepiecuukos, varees visu maaju izmeezt tiiru un tas saglabaasies uz ilgu laiku (cerams) utt utjp. Bet no otras puses - nebuus maajaas taads dziiviigums. Un skumshu peec vinjiem tagad arii veel. Paliksim trijataa ar Ingusu un Daigu. Santa arii nezina, uz cik ilgu laiku brauks. Nu redzees. Santa grib atpuusties. Saprotu.
Modris arii - kaa aizbrauca uz Latviju, taa uz Angliju vairs nebrauks. Nu vinjam gan savi, iipashi, iemesli.

Skumstu peec jums visiem Lativjaa.

Imunitāte vēl nav atgriezusies... Pēc tā, kad es 2dien naktī aizgāju gulēt pēc 3 AM un rausos augšā 8 AM, lai pagūtu visu, ieaksitot induction utt, imunitāte pateica, ka viņa nepiedalās manās peripetijās un atstāja mani burkānfabrikas slapjo laikapstākļu varā. Otrdienas rīts bija smags, atžirgu tikai ap pusdienslaiku, labi, ka diena rosīga.

3dien jau jutu, ka imunitātes apvainošanās sāk atstāt iespaidu, nogulēju gandrīz lidz Vital zvanam. Pirmā diena, kad no mājas netiku izgājusi, izņemot tikšanu uz darbu. ar pamatīgām iesnām stāvu pie līnijas no galvas līdz kājām mitra, nosalusi un deguns tek kā Amata pavasarī. Jācenšas rūpigāk lietot imunitāti atjaunojošus produktus. kā vienmēr pametu to novārtā.
4dien scenārijs identiski atkārtojas, jau nolēmu, ka, ja nepaliks labāk, tad 5dien pateikšu, ka neesmu spējīga iet uz darbu. Šai dienā vienīgi ar meidtācijas, pašsuģestijas un sazin vēl kā palīdzību pie līnijas stāvot, apturēju pilošo krānu. Galu galā zinu, no kā rodas slimības utt... Bet vēl ir daudz darba priekšā.

Februāra beigu postu nebija spēka uzrakstīt nevienā no šim 2 dienām, tik ieskicēju atslēgvārdus. ..
tāpēc kārtējais backdated posts.
Vien aizpildīju Ingusa atnesto pieteikuma anketu uz Tesco noliktavu. Ja nekur citur, tad vismaz tur.

Bet 5dien bija interesanta diena... Kņudinoša.

No rīta biju nolēmusi uzzvanīt Vitalam, ka neesmu rīcībspējīga stāvēt pie burkān-līnijas, kaut sajūtas ir daudz labākas. Nepaguvu to izdarīt, kad man PMP zvana.... Tā tā tā... priekšvēstnesis. Šodien vajadzēšot kārtot vēl kaut kādus testus un nākamnedēļ varētu sākties darbs. Yahoo...urrā...jabadabaaa.... Priecāties vēl par agru... Pēc pieredzes saku... Bet viņa vēl precīzi nezinot, kad, kas un ko, zvanīšot ap 11.

Nu vajag arī tādu laiku izvēlēties, kad arī Vitals parasti zvana par darbu. Kaut nav 100% drošībasā par to, ka PMP tiešām pazvanīs, tāpat noteikti jāpazvana Vitālam un jāpasaka, ka slima esmu. To man neizdodas, saka, lai zvanu ap 11. Nezvanīšu - ja viņi zvanīs un suaks uz darbu, tad pateikšu.

Plkst.11. Nezvana neviens. Plkst. 12. joprojām nezvana neviens. Nu i štrunts tad ar Amazoni (nebūs AMazone, būs Tesco vai Marks & spencer noliktava) un prieks, ka šodien brīva no burkāniem. :D
Tomēr pirms 13 PMP noinformē, ka testi būs 1dien, bet šodien jāierodas uz fotosesiju. Te atkal gavilēju. Urrāaa. Prom no burkāniem, prom no pastinakiem. :)))

Fotosesijā sajutos kā krimināliķis :D Uz lapas jāuzraksta savs vārds uzvārds un dzimšanas datums. Un tā lapa jātur sev priekšā, kamēr tevi knipsē. Nu kā zeks ar šiltīti. :D

Pēcāk nejauši ieklīdu tirgū. Labi vien ir, ieraudzīju, ka jānopērk atstarojošā veste.

Zvanīja vēlāk arī Vitāls, grib izsaukt sestdien uz agro rīta maiņu. Pateicu, ka nē. Labāk sataupīt sevi Amazonei, kaut tikai 3 dienas šonedēļ pie burkāniem nostrādāju, štrunts, galvenais ir Amazonē noturēties un netikt izsviestam 3 mēnešu laikā.

Tiem, kas nezina - Amazone ir leilākais interneta veikals pasualē ar saknēm USA un 13 gadu stāžu (sākumā viņi grāmatas tirgoja no garāžas). Es strādāšu Amazon noliktavā. Tur ir /kā visur/ savi stingri noteikumi (telefonu ienest nedrīkst, jo viņi tirgo telefonus un nevarēsi pierādīt, ka tas tavējais, nevis nozagts; alkohola un narkotiku testi vispār nav nekas neparasts arī ikdienā). Tur ir arī soda punktu sistēma. Punkts vai puspunkts nāk par katru darba nokavēšanu (vienalga vai darba sākumā vai pēc pārtraukuma). 1 puntks par katru slimošanas periodu (neatkarīgi no tā, vai simulē vai nē). Ja pārbaudes periodā savāc 3 punktus - lido ārā un atpakaļ nekad netiksi pieņemts atpakaļ. Tas pats notiek momentāni, ja neirodies darbā un par to nebrīdini.
Bet darbs esot labs. Nu noteikti - neizsakāmi labāks kā jebkura fabrika. Kuat vai tāpēc, ka maksā tā, kā vajag, nevsi tā kā vergiem - par virsstundām (kuru gan varbūt te nebūs) un brīvdienām vairāk.
Vienīgi jānoskaidro, cik stundas nedēļā varētu sanākt, kaut teica, ka PMP to paši nezināšot.
Šis, protams, noteikti ir uz busy laiku, bet cerams, man izdosies noturēties un palikt arī pēc tam.

Tā vot. Pirmdien būs pirmā darba diena! :)))))))))))))))

Telefonā sakrājušās bildes, šautas šepat, UK.
Datorā man diemžēl nav zilzobja un vads telefona savienošanai ar datoru, nav iepakojies ceļam uz ANgliju. Bet kaut kā gan jau dabūšu bildes datorā. Ir pat jau ideja, tik jāaizņemas Santas kompītis uz kādu laiku.

AA, datorā ir (tipa) card reader. VIenīgā vieta, kur varētu būt tas card reader, ir tāda īpatnēja - tur izvelkas ārā plastmasiņš ar 2 kantainiem caurumiem. Ja tas ir card reader, tad nesaprotu, kur ir tā sāls... Karte tur nelien, neviena... Vispār man izdevās tur kaut ko sačakarēt un to plastmasa štruntu nevaru vairs dabūt atpakaļ. :D
Es nez, būs jāskruvē vaļā kompis moš. :D

Bet vispār skumdina... tas, ka letiņi eksistē (ne jau visi, saprotams - daudzi dzīvo ar pilnu krūti). Nesaprotu, vai tiešām cilvēkiem patīk tāda eksistence režīmā mājas-darbs-veikals, tiešām neinteresē nekas vairāk par nodzeršanos un viss...? Es saprastu, ja vēl savs bizness un tā, bet truls darbs fabrikā un tukšs cilvēks ārpus tās. Nē, nu labi, katram, protams, savs, bet nezinu, vai forši tā vienkārši pavadīt dzīvi eksistencē no dzimšanas līdz nāvei.

Ak, un jā. :D piepildīju 1 mazu sapnīti (nu patiesībā jau otro - tak šogad nolēmu piepildīt savus sapnīšus). Nopirku digitālo kameru. :D Nu t.s. pusprofesionālo. Protams, nekāud tur kruto, nedomāju tik kruti ņemties, bet vnk paturpināt kādreiz iesāktu aizrautību. Derētu tik kādus kursus iziet, pamācīteis aptieites ar šo kameru (un saprast, kāpēc tā ir tik lēta :D ) un apgūt fotografēšanu kā tādu. :)

Bet to tad, kad būs pierimis un putekļi nogūluši sakarā ar darbiem. Zinu ka mūždien visu gribu uzreiz un tad nesanāk nekas no tā visa. :D

Pārējie gadžeti, lai pagaida...

Jark zvanīja vakar & sms atsūtīja, ka šodien uz darbu.
Nu jā - tizlums ar to, ka nevar uz burkānfabriku telefonu ņemt. Ņemt jau var tb, bet var nozagt, jo cehā ienest nedrīkst (tātad arī atbildēt). Naktī pēc darba aizsūtīju paskaidrojošu sms. Redzēs, vai vēl zvanīs...

Šodien bija induction uz Amazoni. It kā noliku testu, bet jau teica, ka nav vēl zināms, kad varētu būt skaidrība un sākties darbs - zvanīs. Arī brīdināja,. ka nebūs pilna slodze, ar to esot jārēķinās.

Katrā ziņā pagaidām rukāšu Burkān-fabrikā, tur izskatās pēc pastāvīga darba, vienīgi nav 40 h nedēļā. Kaut kādā ziņā arī ir sakarīga vieta - kamēr nav busy, sadala darba laiku uz visiem darbiniekiem vienmērīgi.

Bet veselība tur čakarējas arī labi. Stāvēt pie līnijas n-tās stundas /taisnu muguru/ ir viena lieta, bet stāvēt pie burkāniem ir savādāk - visu laiku mugura ieliekta + saliekta par 90 grādiem regulāri, kad pretējā malā tiek iespotēts kāds nelāgs dārzenis, tātad krusti, pie lāpstiņām un musīši nospriegoti visu darba laiku. Biju domājusi, ka pieradīšu un pāries, bet nesanāk pierast. + vēl, ka visu laiku esi slapjš un arī noslais līdz ar to. Tikko kā nospīdēs kas labāks, tā laidīšos prom. Kaut ar risku, ka tikai uz īsu laiku.

Vēl iezīme šai fabrikai - viena no tām, kur supervaizeri pārlieku neaizraujas ar izskaidrošanu jauniņajiem par to, kas jādara. Tad iesākumā pielietoju "bakstīšanas metodi" (metodom tika (a'la rus)). Brīdī, kad līnija nav pārpludināta ar šausmīgiem burkāniem un es nestāvu kā pēdējā (pēdējais savāc visus, ko iepriekšējie nav pamanījuši/paspējuši pacelt/noslinkojuši paņemt), atstāju šaubīgo burkānu uz lentes redzamā vietā un vēroju ar acs kaktiņu, vai tā pēdējā šo paņems, vai atstās. :D

Tomāti jāmizo no dibengala.

Gribas atrast veidu, kā notušēt sezama sēklu eļļas garšu salātos (pat 1 ēdamkarote šīs vērtīgās eļļas dod ļoti spēcīgu garšu). Nav izdevies izdomāt.

Joprojām ir sjaūta, ka brīvdienu nav, ir tikai dienas, kuras var veltīt citiem darbiem. Nu labi - vaļīgāk. Šodien tipiski - kā vāvere ritenī. Bet man patīk tāda rosība. Patiesībā tā bija arī Latvijā, vienīgi tur es pa darbdienu vakariem atļāvos vairāk atpūsties.

...jeb katrs jūdzas pa savam. :D

Burkāniņ, burkāniņ, drīkst ar jums iepazīties...
Kur skriesi vanadziņ, tev šurp...
Slikts burkāns, fui, slikts burkāns, marš kaktā.
utt. utjp...

Jāizdomā, kā sevi izklaidēt citādāk, jo burkāni neatbild.

Pie līnijas varētu romānu sarakstīt. Būtu tik kāds, kas nolasa domas un pieraksta visu.
Vēl mēdzu dziedāt (pie sevis), tik nelaime tāda, ka teju visām dziesmām zinu tikai pirmo pantiņu. Nav interesanti tikai pirmos pantiņus. Varētu vienīgi mantras atkārtot un tās dziedāt. vai arī sākt mācīties dziesmām vārdus, varbūt pie reizes arī atmiņu patrenētu, jo tā arī ir nolaista līdz kritiskam līmenim.
Pie puķēm nebija tik rutīni un monotoni.

Fabrika jau interesanta - tirgus placis - visu tur var nopirkt, pat forma, bez kuras strādāt nedrīkst, ir jāpērk (mazliet nesapratne - kāpēc virs matu tīkliņa jāvelk kepka?). Nu izņemot ausu korķus.
Aģentūra pavisam forša - max 3 h pirms jābūt pieturā, zvana, ka tev tur jābūt. Ja uz darbu nav jādodas, tad ziņu nav, kaut gan viņi to lieliski zina iepriekš. Nevar neko ieplānot uz nākamo dienu. Šeit varu Jark-am paklapēt pa plecu - vienmēr iepriekšējā dienā zinājām, ka būs vai nebūs.

Bet man patīk šis darba laiks - no 14;30 līdz 23 (vai ilgāk). 8h un, ja vien izdodas agri pašam pierausties no pēļiem, tad var pabaudīt saulīti un dienasgaismu, sadarīt lietas, ko pēc 18 nevar. Tas nav pozitīvi standarta ofisa darbam, kur visu dienasgaismu nosēdi ofisā un vakarā pa tumsu (izņemot vasaru) ej mājās. Vienīgi te ir ilgais ceļš uz darbu, vairāk kā stunda katrā virzienā nost no dienas.

Par saulīti runājot - tā te zaigojas pavasarī, ir dienas, kad ir tik silts... tik forši, priecīgi, saulaini. :))))
Tai pat laikā skumstu pēc sniega ar... pēc slēpēm, laivām un citiem pasākumiem un draugiem, tuvajiem.

Bet nevaru vēl tikt skaidrībā ar sevi, vai man gribētos labāk strādāt pie šāda darba grafika vai 4 dienas pa 12 h un 4 brīvas. Tad varētu vēl ka'du darbu, piemēram, brīvprātīgo, mācīties uz nebēdu, braukt, ceļot... hmmm.

Bet, ja cierēju uz noliktavām, tad tur parasti ir taisni šis 8 h grafiks dažādās maiņās. Bet vismaz Tesco noliktavā ilgāk arī neiztuŗetu - tur varētu darbs "lauzt kaulus", īpaši maza auguma skuķim, kurš ir zaudējis ~6 kg no savas masas. Bet toties - sakarīgāka alga utt - maksā par virsstundām vairāk un brīvdienām.

Pagaidām bakstos, kaut ko meklēju, rīt arī desošu pa aģentūrām, t.sk, Jark-am uzprasīšos.

Daiga šodien aizbrauca uz liellopu fermu strādāt.

kaut kā nav nevienas atbildes ne no vienas vietas, kur cv sūtīju, pat no noliktavu vakancēm nav. :( kaut sacepu tak angļu versiju.

metu acis arī uz aprūpētāja vakancēm. tur bieži prasa enhanced disclosure. pieņemu, ka tā ir kaut kāda izziņa par manu kriminogēno pagātni, par kuru ir jāmaksā. daži to solās apmaksāt paši, daži - nē. Arī references prasa - tik, vai vajag rakstiskas vai pietiek ar telefona Nr...
Šodien zvanīju vienai tādai live-in vakancei - man ideāls variants būtu - aprūpēt jautru veģetārieti.
Sieviete, ar ko runāju, teica, ka nevar atpazīt, kas tas par akcentu man. Kad pateicu, ka esmu no LV, atteica, ka nav droša, bet laikam vakance ir aizpildīta. Neuzticas imigrantiem laikam. :( žēl, bet tik priecīga zvanīju...

Šodien sludinājums par istabeni Londonā uz pilnu slodzi. tik tāds nieks, ka jāsamaksā 200 pundi aģentūrai, lai dabūtu to darbu, bet toties - uz karstām pēdām pilna slodze.

Gribas nomainīt/paņemt papildus citu telefona karti - iespaidojos no Edgara un dabūju katalogu ar info, ka Talkmobile ir lētāki tarifi. Vajag tik vēl 1 telefonu dabūt. lēti.

Gribas arī noskaidrot, vai man pienākas kādi benefiti, pabalsti utml...

Netieku skaidrībā arī, vai kandidējot uz kaut kādām nebūt ofisa vakancēm (kaut nezinu, vai ir vērts, ja nav 6 mēnešu UK pieredzes) norādīt fabrikas darbus. Eh...

Gribētos, protams, labāk vienu pastāvīgu darbu, citādi man velk lielus nodokļus, jo kā pamatdarbs norādīts Jark... Nez, atdos man tos varbūt gada beigās?

Sveetdienaas burkaanfabrikaa straadaat ir forshaak, mieriigaak - nav menedzjeru, kas bakstiitu un tramdiitu. :D
Forsha diena pei mazo pastinaku stuukjeeshanas traucinjos.

Bet shodien aizgaaju uz Jark. Dankans nabija laipns. Es, protams, paredzzeeju, ka nepatiks vinjiem mana ilgaa slimoshana, bet vai taapeec jauzliek panishments??? Patiik arii, ka vinjsh visu laiku saliidzina ar sevi, ka vinjsh ar infekciju ir naacis uz darbu. Bet vinjam nav jaastaav 12+ h pie liinijas aukstumaa. Izdomaajis saliidzinaajumu. Nu jaa, te izpauzjas tas, ka mees esam vergi... Bet nu labi - taa teikt, man buus jaaseezj uz telefona un jaagaida zvans, ko es, protams, nedariishu, jo jaapelna tachu arii katu kas.
Kad es Latvijaa slima uz darbu staigaaju, koleegjiem nepatika, jo baidiijas, ka aplipinaashu - protams, seezj viena un nemitiigi klepo...
Te visiem ir pofig. Veel akmens Anglijas (vismaz agjentuuru) daarzinjaa - Latvijaa slimiibas lapas apmaksaa (ja vien straadaa oficiaali), te Dankanam pat mana slimiibas lapa neinteresee - neizskataas, ka grasaas te to tkaads apmaksaat - pofig, ka insurance esmu maksaajusi.

Iegaaju veel vienaa agjentuuraa, kur nebiju agraak bijusi. Parunaajos ar angli, dabuuju smaidiigu komplimentu, ka man ir laba anglju valoda, bet, uzzinaajis, ka Anglijaa esmu ~50 dienas, atteica, ka vinji njem darbaa tikai tad, ja pusgadu nostraadaats UK. Dzirdeets staasts.

Vispar, kad nostabilizeetos briivais laiks, gribeetos ne vien kaut kaadus kursus panjemt, bet arii briivpraatiiga darbaa pieteikties. Pirms ~ menesha biblioteekas maajas lapaa maniiju, ka var pieteikties par briivpraatiigo - kaut vai. :)

Internets nav jau laikam 5 dienas. Kapec? Tapec, ka Ingus nav apmaksajis - ielaida paradu. Forshi. Vel nedeelju toch nebus. Patiesiba - provaideris jau meneis ka atsledzis, tachu mees visu laiku zagaam netu no kaiminjiem, lidz shie tagad kaut ka noslegushi pieeju.
Par cik shobrid jau maksaju iiri, t.sk., par netu, tad nav forshi, ka nav man vinja, iipashi, kad jaunais CV ir uzcepts un jasuuta.

bet nu atradu iespeju biblioteekaa - wi-fi par brivu, vienigi tur varu sedet tik ilgi, cik baterija tur un tas manam datorinjam nav iipashs pluss - 1-1,5 h max. Ppec tam varu pieseesties pie bibliotekas datora.

Treshdien Daiga atnak pie mums (vinja tagad pie mums nakshnjo, jo vinjas maja appluuda un remonteejas) asaraas - vinju atlaida no pukju fabrikas ar motiivu, ka vinja staadinot liiniju un runaajot pretii. Baac. Mosh man arii nav veerts uz turieni iet un peiteitkies agjentuuraa. Pretii nerunaaju, bet liiniju staadinaaju gan.

Ceturtdien aizvilku Daigu uz Marks & Spencer agjentuuru darbu pamekleet. Man gribas labaaku darbu, Daigai vienkarshi vajag darbu. Man atkrita laika teereeshana (pie neesosha interneta), lai mekleetu celju uz turieni (pusstundas gaajiens), jo Daiga zinaaja, kur taa agjentuura un noliktava atrodas. Bet tur darba neesot veel, lai nakam pec 2 nedeljaam.
Atpakaljceljaa Daiga iemineejaas, ka pa celjam esot vel 1 agjentuura - babaju, piedava fabriku darbus. Nu labi - piekapsim, tad redzeesim.

Piekapam, uzreiz pieregjistreeja muus, uzreiz induction (instrukcijas, ievadkurss) un tai pat dienaa jau dabuujaam straadaat. :D
Burkanu un pastinaku fabrika. Jaaskiro aaraa sliktie burkani.
Sakumaa muus abas pielika pie pastinakiem, kur ar nazi uzmauktu vienaa rokaa shkjiro un griez. Nebija forshi, jo virsuu puush sausua gaisu, siltu, kas sausina acis un traucee. Peecaak paarveda uz burkaanu liiniju.
Nu shis ir tipiskais rutiindarbs. Paldies Dievam, pirmaa diena iisa - pat 5 stundas nesanaaca, taapeec arii viegla. Un tas ir labi, jo manam klepum nevajag veel lielas slodzes, labi, ka tur nav tik auksts arii.
Nakamajaa dienaa jau orienteejaamies uz pilnu mainju - 8 h, bet baumas par stradashanu lidz 2 naktii piepildiijaas ar uzviju - beidzaam iisi pirms 4 no riita. Shii diena bija tik gara... Pirmo breiku sagaidiit nevareeju, mociibas. Darbs nav gruuts iipashi, tachu es, pirmkaart, laikam esmu atradinajusies no ilgaas staveeshanas (2 nedeeljas pa maajaam), otrkaart, kustiibas ljoti monotonas un atsaucas uz pirkstiem - raadiitaajprikstu piemekleeja piedziivotaa zeltnesha vaina, nav forshi, jo uz klaviatuuras pat padrukaat nevar, saap traki. Treshkaart - oranzji burkaani man jau gar aciim griezjas, pie liinijas sap ne tikai mugura un kajas, bet arii acis.

Nav jau slikti pastraadaat, iipashi tapec, ka esmu iebraukusi teereeshanas rezjiimaa un taa nevar dziivot bezgaliigi. Shais paaris dienaas sastradatais man jau ienesiis kaut ko kontaa nakamnedeelj. Jaaatsaak pelniishanas rezjiims.
Bet uz Jark es aizieshu gan pirmdien, peec arsta. Cerams, shie neuzzinaas, ka esmu straadaajusi, kameer uz slimiibas lapas.
Vieniigi ceru, ka man tas klepus tomeer beigsies...

Shodien jaaiet nobalsot - sveeta lieta. Labi, ka manaa pilseetaa ir arii tada iespeja.