Disaster ride
Posted on 2012.03.20 at 23:55Fīlings::
calm
Meldiņš: : Metallica - Ride The Lightening
Šodien bija tāds kā crash ride ar velo... Pirms darba, tā, pa ceļam nolēmu poundiniekā iepirkt pakaramos un humpalās pameklēt vesti - jo esošā jaka neelpo, karsti - gribas nomainīt, jo parasti tā nesvīstu, tomēr gluži negribas mesties ārā ar velo bez vēja necaurlaidīga apģērba. Tāpēc pieņēmu ieteikumu par vesti kā labu esam. Paldies ieteicējam.
Ar pakaramajiem nekādas aizķeršanās nebija, bet vesti, protams, izmeklējos pa visurieni un nolēmu vienā vietā tomēr to iegādāt.
Laiks tik, cik, lai paspētu tomēr pirkumus mājās ievest, lai līdzi nav jāvazā un tiktu līdz darbam.
Te nu sākās. Tas nekas, ka es biju pirmā rindā, bet pirms manis pārdevējs izdomāja apkalpot kādu pastāvīgo pircēju, kuram vajadzēja noskaitīt 45 žurnālus un kurš samaksāja 43 poundus... monētās.
/Tiku nosaukta par spānieti (atkal jau) /
Elsdama tešu uz mājām atstāt lieko bagāžu un tad atpakaļ. Vējš pūš, bet ārā silts. Daudzi pat ar īsām piedurknēm staigā, a es te par vesti domāju.. haha
Vienalga - braucu ar "jauno" štāti.
Tālāk dažas niecīgas aizķeršanās, bet te pēkšņi pārītis (salds) pārdomā savu maršrutu, apstājas nevietā (pirms braukšanas kalnā), līdz ar ko man nākas apstāties līdz ar viņiem, jo garām uz sitienu netieku. Ieskrējiena spēks zaudēts. Nice.
Nobraucu no kalna lejā un tur jāizveic straujš (~90 grādu) pagrieziens tuliņ aiz luksofora uz šauras gājēju ietves. Izdomāju nez kāpēc tai līkumā bremzēt, kā rezultātā - neierakstījos un pirmo reizi kopš neatminamiem laikiem... novēlos no velo. Piezemējos uz kājām.
Labi, ka te var mīties no kalna lejā. Šī jezga mani aizkavējusi un arī pāri ielai raiti netieku. Stāvot pie luksofora, izdomāju braukt jaunu maršrutu, lai pārāk nekavētos. Nav problēma, ceļu atradu, bet vajag tieši šobrīd un tieši tā... kaut kādiem strādniekiem pāri man vajadzīgai ielai vilkt kaut kādu vadu... Protams, ka nācās apstāties. Brrr.
Rezultātā iesvīdu pat ar vesti. Nu labi - attaisnojums arī tāds, ka silta diena. Bet uz darbu paguvu laikā. Ierados aptuveni tādā pašā laikā kā vakar un citas dienas, kad izbraucu laicīgāk.
Pa ceļam tirdīja doma - ja ceļš uz dabru ir ar šādiem šķēršļiem, tad kāda būs darbdiena?! Sviedu prom domas, ka tā varētu būt līdzīga. Darbdiena nebija baigi traka, kaut par veiksmīgu arī nenosaukt.
Dienas atklājums - jaunais maršruts ir īsāks. Daigas maršruts tiek atmests sākot ar šodienu.
Secinājumi - veste ir labs risinājums. Būs vēl jāizmēģina pa dienu. ja karsts, tad aizņem arī mazāk vietas somā.
Ar pakaramajiem nekādas aizķeršanās nebija, bet vesti, protams, izmeklējos pa visurieni un nolēmu vienā vietā tomēr to iegādāt.
Laiks tik, cik, lai paspētu tomēr pirkumus mājās ievest, lai līdzi nav jāvazā un tiktu līdz darbam.
Te nu sākās. Tas nekas, ka es biju pirmā rindā, bet pirms manis pārdevējs izdomāja apkalpot kādu pastāvīgo pircēju, kuram vajadzēja noskaitīt 45 žurnālus un kurš samaksāja 43 poundus... monētās.
/Tiku nosaukta par spānieti (atkal jau) /
Elsdama tešu uz mājām atstāt lieko bagāžu un tad atpakaļ. Vējš pūš, bet ārā silts. Daudzi pat ar īsām piedurknēm staigā, a es te par vesti domāju.. haha
Vienalga - braucu ar "jauno" štāti.
Tālāk dažas niecīgas aizķeršanās, bet te pēkšņi pārītis (salds) pārdomā savu maršrutu, apstājas nevietā (pirms braukšanas kalnā), līdz ar ko man nākas apstāties līdz ar viņiem, jo garām uz sitienu netieku. Ieskrējiena spēks zaudēts. Nice.
Nobraucu no kalna lejā un tur jāizveic straujš (~90 grādu) pagrieziens tuliņ aiz luksofora uz šauras gājēju ietves. Izdomāju nez kāpēc tai līkumā bremzēt, kā rezultātā - neierakstījos un pirmo reizi kopš neatminamiem laikiem... novēlos no velo. Piezemējos uz kājām.
Labi, ka te var mīties no kalna lejā. Šī jezga mani aizkavējusi un arī pāri ielai raiti netieku. Stāvot pie luksofora, izdomāju braukt jaunu maršrutu, lai pārāk nekavētos. Nav problēma, ceļu atradu, bet vajag tieši šobrīd un tieši tā... kaut kādiem strādniekiem pāri man vajadzīgai ielai vilkt kaut kādu vadu... Protams, ka nācās apstāties. Brrr.
Rezultātā iesvīdu pat ar vesti. Nu labi - attaisnojums arī tāds, ka silta diena. Bet uz darbu paguvu laikā. Ierados aptuveni tādā pašā laikā kā vakar un citas dienas, kad izbraucu laicīgāk.
Pa ceļam tirdīja doma - ja ceļš uz dabru ir ar šādiem šķēršļiem, tad kāda būs darbdiena?! Sviedu prom domas, ka tā varētu būt līdzīga. Darbdiena nebija baigi traka, kaut par veiksmīgu arī nenosaukt.
Dienas atklājums - jaunais maršruts ir īsāks. Daigas maršruts tiek atmests sākot ar šodienu.
Secinājumi - veste ir labs risinājums. Būs vēl jāizmēģina pa dienu. ja karsts, tad aizņem arī mazāk vietas somā.