Magnesia

Cenšos ēst un dzīvot veselīgi, bet, protams, nesanāk gluži tā, kā gribētos...
Iesākumā vispār visāds junk food bija regulārs viesis un no veselīguma ne smakas. Tad tagad vismaz augļu kokteilis ik rītu, vairāk svaigas paikas, avokado. Diena sākas ar glāzi ūdens. Vispār cenšos sevī daudz liet šī šķidruma.
Tomēr tik daudz saldumu man nav prasījies sen... Varu štopēt iekšā nejēgā daudz... Kas man ira? Ko man sevī gribas pabarot? Kaut jūtos labi, jūtos viegli, brīvi, laimīgi... Pie tam, tas ir vairāk uz nakti, pirms gulētiešanas, kas galīgi nav labi.
Protams, mana cenšanās aiziet gulēt, cik vien agri iespējams, arī nevainagojas gluži ar panākumiem. Iekšējā "pūce" tur mani ciet. Un pēdīgā laikā, kaut gulu it kā pietiekami daudz h, tāpat nāk miegs nenormāli, nejūtos izgulējusies...

Nē, nu stresi ira, joprojām. Varbut tāpēc tie saldumi... Pret to palīdz arī saulenes. Bet tās arī nevar ilgi. Un ne uz nakti, kaut gan tas ir laiks, kad visvairāk gribas taisni.

Kustības arī vairāk tomēr kā iesākumā, kamēr pa fabrikām. Tomēr ik dienu nepilna stundiņa ar velo. Bet visa tā enerģija, kuru agrāk novirzīju slēpošanā, laivošanā un citās tādās lietās, sēž iekšā... Nē, nu darīt tāpat ir ļoti daudz ko mājās, bet sirds velk uz izdarībām...

Tik esmu kļuvusi pasīvāka uz darba meklēšanu. Nezinu, kāpēc.

Izrādās, esmu trāpījusi vislatviskākajā Amazones maiņā savā departamentā. Rīta maiņā ir pilns ar poļiem. Ļoti daudz letiņu, mazliet leišu, mazliet poļu, daudz angļu (saprotams).

Un, jā, nebiju domājusi, ka Anglijā blata jēdziens arī nu nemaz nav svešs.