![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Darbi, darbi... UPDATED
Posted on 2012.07.24 at 20:10Fīlings:: busy
Kā jau aizdomas vēdīja - Kristam darbs sanāca uz 2 nedēļām. Bet labi, ka vismaz pirmā pieredze ir noliktav;a. Nu jau 3 nedēļu bez darba klīst pa aģentūrām. Tā vismaz viņš saka. :) It kā nekur dabra neesot. Bet padizrdēju no kolēģa, ka 1-2 nedēlu laikā Amazonē tiks uzņemti jauni darbinieki.
Pēdējās 3 nedēļas Amaoznē bijjušas galīgi trakas. Tika uzstādīts, ka svētdienās obligāti bija jāstrādā - obligātās virsstundas. Pirmajā es gan nu nekādi negribēju, jo tikko pārvākusies, mantas vēl nav izpakotas utt utjp. Bet nu nesanāca neaiziet. uz darbu. Plus vēl es, trakā ņēmu virsstundas pa nedēļas vidu. Nu bik vairāk sanāca arī nopelnīt.
Un par cik tika solīts, ka mēnesi līs no vietas visā Britānijā (aš tik ļoti, ka cilvēkiem iesaka mājās tupēt (warum? nisaprotu), tad nolēmu, ka labāk to laiku izmantot strādāšanai. Tas nekas, ka mājās arī ir darāmais.
Tagad priecājos, ka šonedēļ neesmu pieteikusies uz virsstundām vispār. Pa ilgiem jo ilgiem laikiem nudien saule sākusi s'pīdēt. Labāk pabaudu šo reto parādību Anglijā nekā mocos bezgaisā noliktavā, jo tas ir neizturami.
Plus vēl arī kā pa kalniem darbā. Visumā jau ok, procenti, ja samedī ķirsīšus, tad arī ok. Ķirsīši ir uz kvantiāti stovējamās preces. Tādi kā džungļu "likumi" šeit.
Brīžiem līdz melanholijai, brīžiem aukstasinīga ķiršīšu lasīšana. Vienreiz biju neuzmanīga - dabūju pa mizu.
Bet, ko darīt - kad daži izmanto sēžamietu laizīšanas metodes un to dara pat nekaunīgi, tad godīgie te neizdzīvos...
Vietas arī nav, kur litk to visu, a tārgetus nesamazina. Pats foršākais ir tas, ka rīta maiņa var krāmēt plauktos otrā stāvā, a mums redziet neļauj. Pirmais stāvs ir pārpildīts... a tārgeti ta abām maiņām ir vienādi... Vēl pavisam forši, ka to ir izdomājis mūsu maiņas team leaderis, kurš ir... latvietis... jauki...
Stāsta, ka par cilvēkiem domā... a figu... naivie. kas tam tic. eh... Bet šeit ir tomēr labāk nekā fabrikās, protams. Neskatoties ne uz ko.
Pēdējo 3 nedēļu laikā, kurā ari pārvākšanās nav snaācis pat ikrīta skrējienu izveikt. tik vien kā īstais kurss vingrošanā. Vienīgajā brīvdienā labi, ja pagatavoju paiku visai nedēļai, iepēkros un tas arī šādus tādus sīkumus padaru. Tomēr pamazām mantas arī ir izpakotas.
Nu jā... vēl mani apmācija uz pikošanu - pasūtījumu vāksanu. Tas ir vienkāršāks darbs - mazāk jādomā, vairāk fiziskais. Pikeri varot pa maiņu nostaigāt/noskraidīt 11-15 jūdzes. Biju ļoti nogurusi, kad vienu dienu visā garumā vajadzēja pikot svau ierasto pienākumu vietā... BET - vismaz savādāk, pārmaiņu pēc. Un pēcāk arī uzzināju, ka pikošanu neskaita tārgetos - tad tur var relaksēties un neķert vispār nekādu stresu. arī nedēļas vidējā tas neskaitās iekšā. :))) Un tas aizvietoja vismaz 1 dienu mana ikrīta skrējiena iztrūkumu.
Patīkama pārmaiņa no ikdienišķās stowošanas.
Un vēl pirmajā svētdienā iekrita man veiksmīgā loze! :)) Par godu tam, ka pirmdienā audits... pie manis pienāk viena team leader'e un uzdod īpatnēju jautājumu:
kādas Tev attiecības ar tīrīšanu?
Es: atkarībā no noskaņojuma...
TL: un kāds noskaņojums šobrīd?
Es: hmmm.... a kas jādara? pie sevis domāju - skraidīt visu dienu ar lupatu rokā?? var jau būt, ka labi pārmaiņu pēc. Nē, pat ļoti labi!
TL: jāgatavojas rītdienas auditam.
Es: /lai notiek, kas notikdams/ aiziet!
Beigu beigas izrādījos tā laimīgā, kam bija jāsaliek visas ierīces pa vietām, jāseko, lai viss atrodas savās vietās, lai visi darbagaldi ir "aprīkoti" ar visu nepieciešamo utt. Tas gan iekļāva arī palešu cilāšanu un plastmasas kastu torņu stumdīšanu (dēļ kā mani gribēja iemainīt ar 1 džeku, kurš uzlīmes kasīja no galdiem nost. Bet es iekrampējos jaunajā pagaidu amatā un neļāvos sevi aizmainīt). Bija smagi, biju vēl vairāk nogurusi kā pēc pikošanas dienas, it īpaši tāpēc, ka negulējusi, taču priecīga par pārmaiņām. Un patika man šis amats. Neteiktu, ka bija mierīga diena, bija stresaini arī, taču samērīgi un interesanti. :))) Daži kolēģi džeki apskauda mani.
Trešajā reizē man svētdienu piedāvāja (vairs neuztiepa), no kā veiksmīgi un steidzīgi atteicos, jo uz to parakstīties viars negribu. Sajāj manu pulksteni. Abas svētdienas pagulēju ikurāt 4 stundas, kas bija par maz, jo pārslēgties no vakara maiņas uz rīta maiņu nav vis tik viegli. Jeb es kļūstu veca? :o Nevaru sestdienā aiziet agri gulēt, jo esmu izgulējusies līdz pusei dienas no iepriekšējās arba nedēļas.
Ja būtu/kad būs (no oktobra līdz decembrim) svētdienā tā pati vakara maiņa, tad es vēl parakstos. Bet vispār izdomāju, ka sākot ar oktobri tāpat būs tas "prieks" strādāt obligātās 6 dienas nedēļā, tad labāk, ka izbaudīšu es pagaidām vasaru, cik tik varu. It kā par virsstundu neņemšanu viņi bonusu samazina/nemaksā, bet man arī par to ir pofig... Neatbraucu šurp vergot. :)
Kā Antra saka - visu naudu nenopelnīsi...
Pēdējās 3 nedēļas Amaoznē bijjušas galīgi trakas. Tika uzstādīts, ka svētdienās obligāti bija jāstrādā - obligātās virsstundas. Pirmajā es gan nu nekādi negribēju, jo tikko pārvākusies, mantas vēl nav izpakotas utt utjp. Bet nu nesanāca neaiziet. uz darbu. Plus vēl es, trakā ņēmu virsstundas pa nedēļas vidu. Nu bik vairāk sanāca arī nopelnīt.
Un par cik tika solīts, ka mēnesi līs no vietas visā Britānijā (aš tik ļoti, ka cilvēkiem iesaka mājās tupēt (warum? nisaprotu), tad nolēmu, ka labāk to laiku izmantot strādāšanai. Tas nekas, ka mājās arī ir darāmais.
Tagad priecājos, ka šonedēļ neesmu pieteikusies uz virsstundām vispār. Pa ilgiem jo ilgiem laikiem nudien saule sākusi s'pīdēt. Labāk pabaudu šo reto parādību Anglijā nekā mocos bezgaisā noliktavā, jo tas ir neizturami.
Plus vēl arī kā pa kalniem darbā. Visumā jau ok, procenti, ja samedī ķirsīšus, tad arī ok. Ķirsīši ir uz kvantiāti stovējamās preces. Tādi kā džungļu "likumi" šeit.
Brīžiem līdz melanholijai, brīžiem aukstasinīga ķiršīšu lasīšana. Vienreiz biju neuzmanīga - dabūju pa mizu.
Bet, ko darīt - kad daži izmanto sēžamietu laizīšanas metodes un to dara pat nekaunīgi, tad godīgie te neizdzīvos...
Vietas arī nav, kur litk to visu, a tārgetus nesamazina. Pats foršākais ir tas, ka rīta maiņa var krāmēt plauktos otrā stāvā, a mums redziet neļauj. Pirmais stāvs ir pārpildīts... a tārgeti ta abām maiņām ir vienādi... Vēl pavisam forši, ka to ir izdomājis mūsu maiņas team leaderis, kurš ir... latvietis... jauki...
Stāsta, ka par cilvēkiem domā... a figu... naivie. kas tam tic. eh... Bet šeit ir tomēr labāk nekā fabrikās, protams. Neskatoties ne uz ko.
Pēdējo 3 nedēļu laikā, kurā ari pārvākšanās nav snaācis pat ikrīta skrējienu izveikt. tik vien kā īstais kurss vingrošanā. Vienīgajā brīvdienā labi, ja pagatavoju paiku visai nedēļai, iepēkros un tas arī šādus tādus sīkumus padaru. Tomēr pamazām mantas arī ir izpakotas.
Nu jā... vēl mani apmācija uz pikošanu - pasūtījumu vāksanu. Tas ir vienkāršāks darbs - mazāk jādomā, vairāk fiziskais. Pikeri varot pa maiņu nostaigāt/noskraidīt 11-15 jūdzes. Biju ļoti nogurusi, kad vienu dienu visā garumā vajadzēja pikot svau ierasto pienākumu vietā... BET - vismaz savādāk, pārmaiņu pēc. Un pēcāk arī uzzināju, ka pikošanu neskaita tārgetos - tad tur var relaksēties un neķert vispār nekādu stresu. arī nedēļas vidējā tas neskaitās iekšā. :))) Un tas aizvietoja vismaz 1 dienu mana ikrīta skrējiena iztrūkumu.
Patīkama pārmaiņa no ikdienišķās stowošanas.
Un vēl pirmajā svētdienā iekrita man veiksmīgā loze! :)) Par godu tam, ka pirmdienā audits... pie manis pienāk viena team leader'e un uzdod īpatnēju jautājumu:
kādas Tev attiecības ar tīrīšanu?
Es: atkarībā no noskaņojuma...
TL: un kāds noskaņojums šobrīd?
Es: hmmm.... a kas jādara? pie sevis domāju - skraidīt visu dienu ar lupatu rokā?? var jau būt, ka labi pārmaiņu pēc. Nē, pat ļoti labi!
TL: jāgatavojas rītdienas auditam.
Es: /lai notiek, kas notikdams/ aiziet!
Beigu beigas izrādījos tā laimīgā, kam bija jāsaliek visas ierīces pa vietām, jāseko, lai viss atrodas savās vietās, lai visi darbagaldi ir "aprīkoti" ar visu nepieciešamo utt. Tas gan iekļāva arī palešu cilāšanu un plastmasas kastu torņu stumdīšanu (dēļ kā mani gribēja iemainīt ar 1 džeku, kurš uzlīmes kasīja no galdiem nost. Bet es iekrampējos jaunajā pagaidu amatā un neļāvos sevi aizmainīt). Bija smagi, biju vēl vairāk nogurusi kā pēc pikošanas dienas, it īpaši tāpēc, ka negulējusi, taču priecīga par pārmaiņām. Un patika man šis amats. Neteiktu, ka bija mierīga diena, bija stresaini arī, taču samērīgi un interesanti. :))) Daži kolēģi džeki apskauda mani.
Trešajā reizē man svētdienu piedāvāja (vairs neuztiepa), no kā veiksmīgi un steidzīgi atteicos, jo uz to parakstīties viars negribu. Sajāj manu pulksteni. Abas svētdienas pagulēju ikurāt 4 stundas, kas bija par maz, jo pārslēgties no vakara maiņas uz rīta maiņu nav vis tik viegli. Jeb es kļūstu veca? :o Nevaru sestdienā aiziet agri gulēt, jo esmu izgulējusies līdz pusei dienas no iepriekšējās arba nedēļas.
Ja būtu/kad būs (no oktobra līdz decembrim) svētdienā tā pati vakara maiņa, tad es vēl parakstos. Bet vispār izdomāju, ka sākot ar oktobri tāpat būs tas "prieks" strādāt obligātās 6 dienas nedēļā, tad labāk, ka izbaudīšu es pagaidām vasaru, cik tik varu. It kā par virsstundu neņemšanu viņi bonusu samazina/nemaksā, bet man arī par to ir pofig... Neatbraucu šurp vergot. :)
Kā Antra saka - visu naudu nenopelnīsi...