Magnesia

Principā tā parasti ir, ka pēc tam pastāvīgu vietu piedāvā, bet šis "amats" nav pastāvīgs - principā nav tāda amata. Tas bija nepieciešams tikai auditam. Bet es mēģinu iebīdīties kaut kur citur, pamēģināt. Pagiadām vēl nav sanācis, bet redzēs...

Jā, patika man šiverēt pa noliktavu un kārtot. Mājās man kārtot nepatīk :D Tā es nokonstatēju :D

Jā. :D ja vien es varētu izvēlēties. :D Vai vismaz paredzēt, kad dabūšu pikot. Mani uz turieni nosūta tā, vidēji, 1x nedēļā un parasti ne uz pilnu dienu. Tad man ir relax. Un turpmāk jau visticamāk man sanāks i noskriet rīta skrējienu, i nostaigāt kā pikerim. Ja nu vienīgi atcelt nākamā rīta skrējienu.

Principā kā pikerim man % neskatās, jo esmu pamatā stoweris, bet pamatā par pikeri būt negribētu. Kā zina stāstīt 1 latvietis pikeris, tur leiši, kas tikuši un labāku darbu līdz šim nav redzējuši, skraida kā traki un kruķī % kā traki. Un pārējiem % salīdzina ar šiem ākstiem (piedodiet). Kādi viņi ir pēc tam - droši vien, ka mēles pār pleciem un šādā laikā, kad cepina un sautē ka nemetās - tas nav forši - noliktavā ir tāds bezgaiss, ka noģībt nav problēma. Karstā laikā ārā skriet ir tak sebe, bet iekšā noliktavā? ;)
Bet tā ir patīkama pārmaiņa no ikdienišķās stowēšanas.