Magnesia

17.05.12.
Otrdien kolēģis priecīgi lielās, ka uzstādījis tārgeta procentu rekordu – 243%. Viņš palika uz pauzes, kad pateicu savējo. 347%!!! Es esot pirmā, kam tāds %. Vai man jājūtas gandarītai, ka man izdevies sasniegt tādus %? Nē, jo nav liela māksla pārvest paleti ar 905 identiskiem priekšmetiem no pukta A uz punktu B un iestovēt, kad nekas pat nav jāpārkrāmē un jāpielāgo plauktam. Tiesa – ne vienmēr tādas paletes atadīsies. Tā bija veiksme.

Nu nevar darba efektivitāti mērīt tikai ar skaitliskām mērlentēm. Tā ir tīrākā veiksme.

Pieteicos uz virsstundām visai šai un nākamai nedēļai uz d-dienām. Trešdien pirmo reizi reāli arī bija jāierodas uz virsstundām. 8h diena jau liekas ļoti gara... tad vakardienas 10 vilkās mūžību. Jau pirms došanās uz darbu nez kāpēc pārņēma nožēla par izdarīto lēmumu. Nenormāls nogurums, lielā mērā pateicoties tam, ka uz vakaru bija sūdīgi „kāposti” jāstovē. Nu šausmīgi „sapuvuši” un nogurdinoši „kāposti”.

Toties trešdien apguvu vēl dažus knifus un sapratu, kāpēc iespējams reizēm neloģiski mazi %. Tīri tehniska lieta.

Paldies Dievam, šodien nav virsstundu. Varēja gan laicīgāk atsūtīt ziņu par to...

Izskatās, ka Amazonē sākas busy time. Eh, beidzas lafa...