Koučsērfere ir jauka, izrādās, ne pirmo reizi UK. Apmaināmies ar pieredzi un padomiem darba meklēšanā ar. :D Par cik abām aktuāli. Šokā par manām aktivitātēm. :D tas ir normāli. Bet jāizdomā, kā panākt, lai F piekrīt, ka viņa paliek līdz ceturtdienai.
Izskatās, ka sushi gatavotājai taisu biznesu. Nerunājot par to, ka ar sushi pirmo reizi iepazīstināju J - sajūsmā nebija, bet nu nepierasti cilvēkam - varbūt ar laiku. Toties M ieinteresējās - garšojot un gribot pasūtīt. AIzsūtīju infu un šis jau paguvis saviem kolēģiem arī sastāstīt. Darbā ari ieminējos - tur arī kolēģe uzprasījās notestēt. Tas viss laikam tāpēc, ka Pboro nav nevienas vietas, kur sushi dabūt.
Darbā beigušās laimīgās nedēļas iekš sortēšanas. Esmu atkal stovā... Vakar ta vēl - tārgeta minimumu nesasniedzu, bet bija ok - dažādība visu dienu. Bet vakar menedžeris tādu sviestu dzina mītiņa laikā - parādot, ka ne vella neizna par tārgetu sasniegšanu pilnīgi neko! Nē, nu saprotu - viņam jāaizstāv viņa menedžeru ideja, ka tārgetu palielināšana bija pamatota un tāpēc jārunā tāds sviests.
Toties šodien... :D Pilnīgs sū**, ko jāstovo bija - 5 cilvēku bariņš. Mēs jau dzenam jokus par šito, jo esam uzspļāvuši tiem tārgetiem - nav vērts censties sasniegt nesasniedzamo - īpaši uz tādu materiālu, uz ko pat veco tārgetu nevarēja normāli sasniegt. Mirklī, kad tīm līderiene nāca apziņot tārgetus (to dara pārsvarā tad, kad ir tiešām zems). Smaidīdama nāk. :D
41%. Pasaka un pārsteigti smaida. Prasu - "ko - pārsteigta? A nevajadzētu. Ņemot vērā to, kas mums jāstovo un kādā veidā tas notiek - ka rokas sāp no kastu plēšanas, jo tas kartons nenormāli biezs), vispār nevajadzētu prasīt tārgetus no mums". No mums visiem, kas stovoja viena veida materiālu, maksimālais tārgets bija 44%, minimālais 34%. Turklāt uz tā materiāla mūždien ir daudz problēmu, kas arī aizkavē.
Turklāt - es kastes pēc stovošanas neplēsu ar rokām (jo pēc iepriekšējās pieredzes - nav nekādas vēlmes beigt savas rokas un pirkstus dēļ šitāda darba), pat ar nazi nē, jo nav iespējams pienācīgā liakā to dabūt gatavu - nu nav manas rokas tik stipras! Pie tam ar nazi/rokām tas ir vēl lēnāk. Es tās placinu kājām. Tipa to nedrīskt, bet, ja no manis prasa tārgetu, tad man ir pie astes kaula visi drošības noteikumi - muldēt viņi var visu ko. Nē, nu labi, man tie noteikumi tāpat bijuši nebijuši. Tikai tagad es to daru pat tīm līderienes acu priekšā. :D Drošība viņu izteiksmē (jo kastes plēšot sabeigtas rokas viņiem laikam neskaitās) ir vienīgais, uz kā rēkina taupīšu laiku. Kaut īstenībā uz tualeti, stovojot, neatļāvos iet ari pie vecajiem tārgetiem, bet tos es vismaz centos sasniegt un arī sasniedzu vienmēr.
Aizgāja Tīm līderiene ar tekstu, ka nezina, ko menedžeriem par mūsu tārgetiem vēstīt. Ko, ko!?? Taisnību. :D
Ar tārgetu neadekvātu paaugstināšanu viņi ir panākuši manu vienaldzību. To vajag iespēt! Ar to viņus arī apsveicu! :D Mani tie vairs neuztrauc. Efekts ir panākts - pretējais viņu vēlamajam. Tomēr apbrīnojami - daudzi tomēr sperās sasniegt to tārgetu... Ak jel... Dumpis laikam būtu vienīgais risinājums... Kuat gan arī - vairums nav tā kā es, kas nebaidās šito darbu zaudēt.
Tā arī beidzu dienu ar 46%. Nu redzēs, vai menedžeri nāks pie manis. Vai varbūt sauks mani uz pārrunām augšā. :D Šobrīd taisni laiks, kad šie taisa tārgetu auditu. Nu sviests gatavais!
Bet nejūtos izbesījusies tikai tāpēc, ka ir vienaldzība iestājusies - veselīgais pofigisms. :)
Izskatās, ka sushi gatavotājai taisu biznesu. Nerunājot par to, ka ar sushi pirmo reizi iepazīstināju J - sajūsmā nebija, bet nu nepierasti cilvēkam - varbūt ar laiku. Toties M ieinteresējās - garšojot un gribot pasūtīt. AIzsūtīju infu un šis jau paguvis saviem kolēģiem arī sastāstīt. Darbā ari ieminējos - tur arī kolēģe uzprasījās notestēt. Tas viss laikam tāpēc, ka Pboro nav nevienas vietas, kur sushi dabūt.
Darbā beigušās laimīgās nedēļas iekš sortēšanas. Esmu atkal stovā... Vakar ta vēl - tārgeta minimumu nesasniedzu, bet bija ok - dažādība visu dienu. Bet vakar menedžeris tādu sviestu dzina mītiņa laikā - parādot, ka ne vella neizna par tārgetu sasniegšanu pilnīgi neko! Nē, nu saprotu - viņam jāaizstāv viņa menedžeru ideja, ka tārgetu palielināšana bija pamatota un tāpēc jārunā tāds sviests.
Toties šodien... :D Pilnīgs sū**, ko jāstovo bija - 5 cilvēku bariņš. Mēs jau dzenam jokus par šito, jo esam uzspļāvuši tiem tārgetiem - nav vērts censties sasniegt nesasniedzamo - īpaši uz tādu materiālu, uz ko pat veco tārgetu nevarēja normāli sasniegt. Mirklī, kad tīm līderiene nāca apziņot tārgetus (to dara pārsvarā tad, kad ir tiešām zems). Smaidīdama nāk. :D
41%. Pasaka un pārsteigti smaida. Prasu - "ko - pārsteigta? A nevajadzētu. Ņemot vērā to, kas mums jāstovo un kādā veidā tas notiek - ka rokas sāp no kastu plēšanas, jo tas kartons nenormāli biezs), vispār nevajadzētu prasīt tārgetus no mums". No mums visiem, kas stovoja viena veida materiālu, maksimālais tārgets bija 44%, minimālais 34%. Turklāt uz tā materiāla mūždien ir daudz problēmu, kas arī aizkavē.
Turklāt - es kastes pēc stovošanas neplēsu ar rokām (jo pēc iepriekšējās pieredzes - nav nekādas vēlmes beigt savas rokas un pirkstus dēļ šitāda darba), pat ar nazi nē, jo nav iespējams pienācīgā liakā to dabūt gatavu - nu nav manas rokas tik stipras! Pie tam ar nazi/rokām tas ir vēl lēnāk. Es tās placinu kājām. Tipa to nedrīskt, bet, ja no manis prasa tārgetu, tad man ir pie astes kaula visi drošības noteikumi - muldēt viņi var visu ko. Nē, nu labi, man tie noteikumi tāpat bijuši nebijuši. Tikai tagad es to daru pat tīm līderienes acu priekšā. :D Drošība viņu izteiksmē (jo kastes plēšot sabeigtas rokas viņiem laikam neskaitās) ir vienīgais, uz kā rēkina taupīšu laiku. Kaut īstenībā uz tualeti, stovojot, neatļāvos iet ari pie vecajiem tārgetiem, bet tos es vismaz centos sasniegt un arī sasniedzu vienmēr.
Aizgāja Tīm līderiene ar tekstu, ka nezina, ko menedžeriem par mūsu tārgetiem vēstīt. Ko, ko!?? Taisnību. :D
Ar tārgetu neadekvātu paaugstināšanu viņi ir panākuši manu vienaldzību. To vajag iespēt! Ar to viņus arī apsveicu! :D Mani tie vairs neuztrauc. Efekts ir panākts - pretējais viņu vēlamajam. Tomēr apbrīnojami - daudzi tomēr sperās sasniegt to tārgetu... Ak jel... Dumpis laikam būtu vienīgais risinājums... Kuat gan arī - vairums nav tā kā es, kas nebaidās šito darbu zaudēt.
Tā arī beidzu dienu ar 46%. Nu redzēs, vai menedžeri nāks pie manis. Vai varbūt sauks mani uz pārrunām augšā. :D Šobrīd taisni laiks, kad šie taisa tārgetu auditu. Nu sviests gatavais!
Bet nejūtos izbesījusies tikai tāpēc, ka ir vienaldzība iestājusies - veselīgais pofigisms. :)