Magnesia

Kolēģi slinki.
Vakar 4 džeki dara 2 cilvēku darbu, pie tam ne jau smagu. Gurķojas un tēlo, ka strādā. Un mierīgi noskatās, ka džuse tai pat laikā šķiro kastes, tātad - pārcilā tās pa paletēm. Dažāda smaguma. Saprotams, ka foršāk darīt sieviešu darbus, kas neprasa baigo piepūli. Taču... vai tiešām viņu kā vīriešu pasšapziņa nečokurojās pēc tam? Trakākais, ka 3 no viņiem ir letiņi. Nē, tas nenozīmē, ka tikai letiņi tādi. Tā ir izpildījušies gan letiņi, gan leiši, gan angļi, gan citas tautības.

Nē, nē, man nav ilūziju, ka mūsdienu vīrieši ir čakli džentlmeņi. Pat vēl vairāk/precīzāk - zinu, ka vairums džentlmeņu ir tai saulē. Šis laikam ir akmens attiecīgās paaudzes mammu dārziņā - nav spējušas dēlus par kārtīgiem vīriem izaudzināt. Es, protams, nerunāju tomēr par visām/iem. Ir jau vēl sastopami pat ļoti labi eksemplāri, tomēr masveidīgi - ne tie pozitīvie piemēri. Un man ir samērā daudz pozitīos snaācis sastapt. Nu piedodiet, ka tā izsakos, bet tā nu tas ir - daudz snaāk uzdurties (ne miesiski, bet lasot un ausoties) tādiem, kas nu nav riktīgi vīrieši.

Un nē, stāsts nav par kaut kādu cemmi vai sazin ko - vot, nelieši - nemāk man palīgā. Nē, pati labprātīgi cilāju kastes, jo tam ir daudzi plusi - darba diena ātrāk paiet tās pašas dažādības pēc, lietderīgāk atšķirot nesortējamās kastes pirms līnijas u.c. labumi. TOmēr neodmāju, ka tas jādara man vienai (man tas pat nav jādara - daru to brīvprātīgi, to pienākas darīt vienam vai 2 no tiem džekiem), bet redz interesanti, kā vīrieši luni laiž, lai tik nebūtu muskuļi jāpakačā kastes cilājot (2 zaķi ar vienu šāvienu). Parasti citas kolēģES piebiedrojas tai nodarbē, ja neesmu vienīgā džuse sortēšanā konkrētajā dienā.

Stāsts ir vairāk par mūsdienu slinkumu... Slinkums - progresa virzītājs? Tomēr domāju, ka tas ir arī degradācijas stūrakmens.

Kopumā tas man uzjundī atkal attiecību tēmu... Nu negribētu es ar sliņķi būt kopā, kurš neizna, ko citu ar darbdienu iesākt kā lūrēt trulas TV pārraides. Negribu es būt kopā ar vīrieti, ar kuru es nevaru atļauties justies kā sieviete. Negribu tērēt savu laiku cilvēkam, kurš to nespēj pat novērtēt. Nē, nepārprotiet, šīs ir tikai pārdomas, nav man neviens tāds šobrīd pie sāniem, bet grib būt. Piedodiet - tas var izklausīties iedomīgi, egoististki, bet ir tā, kā ir - ja es jūtos laimīgāka viena, tad negribu būt kopā ar kādu, ar kuru jutīšos nelaimīgāka. Ja jutīšos nelaimīga es, arī otrs nebūs laimīgs (agrāk vai vēlāk), tāpēc neredzu jēgu šķiest laiku uz attiecībām, kas jau sākumā nolemtas iznīcībai - tātad nav vērts sākt. Bet pagaidām taustos un pārbaudu... Es nejūtu sevī šādu misiju šajā dzīvē, bet es jau esmu es - ne no šīs planētas. :D Aliens. :D Vispār brīžiem domāju, ko cilvēki var ņemties, bet īstenībā zinu, ka katram jau savs liktenis un savas mācību stundas.

Draugi mani mūždien saukā par nemiera gariņu. Pat tādi, par kuriem biju domājusi, ka viņi nav līdz tam aizdomājušies. Nu vot - gribu sev blakus tādu pašu nemiera gariņu, ja vispār kādu gribu. :D

Ja tā ir taisnība, ko L. man teica/prognozēja, ka tie 2 konkrētie cilvēki (vīrieši obviously) tikai parāda to, kāds būs mans īstais (jā, ir tāds mītisks tēls manā apziņā), tad jūtos ļoti glaimota. Ja viņā apvienosies viņu abu labās īpašības, tad viņš būs ideāls. Man ideāls. Tomēr, par cik es neuzskatu, ka pati būtu tik ideāla, lai piesaistītu sev tik ideālu cilvēku, tad tā ir pasaka. :D Nē, nu labi, vēl jau ir iespējas uzlaboties :D

Laikam jāsāk skaidri formulēt to, ko gribu, nevis, ko negribu, lai nepiepildītos viens cits, nesenāks, pareģojums. Pareģotājs gan nav pārāk nopietns, bet... kas zina... :D Reizēm pat absurdumu ignorēt nevajag - tie mēdz piepildīties, lai cik tas arī nebūtu dīvaini.

Par perfektiem cilvēkiem runājot... nezinu, vai tādi var būt uz šīs planētas, par cik šī ir mācību planēta. Visi šeit esam, lai mācītos. Kaut gan var jau būt, ka daži - lai mācītu?? Ja vien mēs to perfektumu pagriežam "citā leņķī" - kāds var būt ideāls kādam, bet ne vispārīgi. :)

Cenšos dzīvot pēc teiciena "don't expect anything from anybody and you will never have to be disappointed". Tomēr domāju, ka partnerattiecībās šis sakāmvārds īsti nedarbojas. Tu tomēr esi kopā ar cilvēku, no kura sagaidi kaut ko. Kaut vai elementāru atbildi. Ja neizdodas sagaidīt, tad parasti tam seko škiršanās un lūkošanās citos/ās pēc tā, ko gaidi.