Magnesia

Stāstā bija teksts, ka meitenes kolēģes redz, ka sāku cilāt kastes, nāk palīgā. Vīrieši - nē. :)
Esmu džentlmeņus astapusi un kad ceļu kaut ko smagu vai ko - viņi man neļauj man to darīt, bez prasīšanas paceļ manā vietā.
Tur aklam ir jābūt, lai neredzētu, kad sievietei vajag palīdzīgu vīrieša roku. Tur nav jāmin - vienkārši - redzi - tad palīdzi. :)

Nu varbūt vienīgi tas moderno feministu gājiens var aizkavēt, bet ŠIS stāsts nav par to. Šis stāsts ir par to, ka, ok, viskonkrētāk runāju par vienu, kurš papildus sortēšanā, kurš noteikti varēja darīt ne to, ko darīja - stacija aizņemta - tātad jādara kaut kas cits. Un, protams, ka ne jau kastu cilāšana, bet labāk uzlīmītes palīmēt, paskanēt paletes, pagurķoties.

Vēl stāsts iekš stāsta. Tas pats džeks pīķa laikā. Trijatā esam sortēšanā, un kādam ir tās paletes jāizsortē. Par cik darīju teju visu, gāju un sortēju, arī tad, ja viena pati, bez problēmām. Bet sortēšanas buferī konstatēju, ka man tik ved un ved sortējamo klāt un redzu, ka drīz sākšu slīkt tajās kastēs un paletē. Gāju pie kolēģiem lūgt - davai, džeki, vajag palīdzēt ātri izsortēt paletes. Viens no viņiem tas pats džeks, kurš arī šoreiz gurķojās, otrs vairs nestrādā. Viņi tur kaut ko internetā čekoja un neizskatījās pēc darba lietām.

Atbilde bija prognozējama - viņiem tārgeti vispirms esot jāsasniedz. Tas nebija maiņas sākums gluži. Un tārgetus [īpaši - tos, vēl nepaaugstinātos] varēja sasniegt elementāri un bija labs materiāls, ar ko to izdarīt, ko arī pateicu viņiem, uz ko atbildi nesaņēmu. Protams, neviens palīgā nenāca. Internetu turpina lūrēt. Pēc tam gāju vēlreiz vest pie sirdsapziņas, uz ko teica, ka mazo buferi pašķiros (ko pat negrasījās iet darīt). Garām gāja citas nodaļas tīmlīds, kas ir viņa gf un kaut ko apjautājās. Pateicu viņai, ka man vajag palīgus sasortēt buferī paletes. Viņa piegāja un pateica. Tikai tad viņi nāca palīgā.

Tādi cilvēki vienkārši ir hroniski slinki un izdomās visādas atrunas, lai tikai nedarītu.