Pārceļojums UPD
Posted on 2013.07.27 at 21:47Fīlings::
cheerful
Tā, nu paldies, Hamburga. Bija jauki tevi iepazīt.
M mani izveda no pilsētas centra un tam pieguļošiem rajoniem, mazliet pilsētas ārpusē, tīri ok vietā. Un pēc 15 minūtēm dabūju poļu šoferi, kas dodas mājup gar Berlīni. Forši.
Arī ceļotājs. Bija daudz par ko papļāpāt. Bijis daudz kur. Pameta arī dažas idejas, es metu pretī. Laipni izlaida benzīntankā netālu no šosejas.
Un tad no miestiņa līdz miestiņam ar vēl 2 auto tiku līdz Potsdamai.
Par cik tas nav pārāk tālu no nākamā spota, līdz kuram jātiek, tad biju noskaņojusies mazliet pastaigāties un tad ar kājām pie viņiem. Veicams tas ir, tomēr nolēmu aizsūtīt ziņu Sandriņai, ka esmu, kur esmu, lai viņa zina un lai es zinātu, cikos viņi būs mājās (cikos sākt čāpot), un izdevās viņu pārsteigt. :) Bij apriecīga, jo nebija jāiespringst uz manis savākšanu. Bija priecīga arī par dārzeņu čipsīšiem, kaut izrādās, viņa par tiem jau zināja.
Izdevās pārsteigties arī pašai, kad uzzināju, ka viņas vīriņš Jānis strādā Potsdamā. Kur vēl labāk - ir pat iespēja atstāt somu pie viņa darbā. Tas bija tā ļoti veiksmīgi, ka poļu šoferis negribēja braukt cauri Berlīnei. Tikām notiesāju pusi no ķiršiem un zemenēm, ko vietējā tirgū nopirku no pārdevēja, kurš, kā izrādās, bija polis un bija ieintersēts - no kurienes es un uz kurieni.
Sacīts darīts - aiznesu somu pie J2 (jo J bija Jons Zviedrijā) un vinš man pastāstīja, ko pāris h laikā var paspēt redzēt Potsdamā un kur - nopeldēties. Paņēmu peldiķi visādam gadījumam ar.
Vakarā palīdzēju J2 laivas uzcelt uz auto jumta no kluba laivu "garāžas".
3 šoferi ~300 km, <4,5 h.
UPD. Bet es taču esmu lose, kārtīga lose. Jau mašīnā pie poļu šofera atskārtu, ka esmu atstājusi ūdens pudeli ar visu čeholu. Nu kā var atstāt tik lielu pudeli istabas vidū?? Štrunts par pudeli - metiet viņu ārā, taču čehols!!!
Tāda specifiska lieta, bet izrādās ļoti noderīga. "Ipaši šādā karstā vasarā. Sīkums vēl par to, ka tas čehols ir aprīkots ar ierīci, kas strukturizē ūdeni, bet galvenais, ka tas ir ērts čehols, ko kaklā pakārt, jo somas kabatā nelien, pašā somā arī nē, turklāt neērti - bieži soma no pleciem jācilā.
Otrkārt, tas čehols neļauj ūdenim sakarst, līdz ar ko nav jādzer tēja visu laiku šitādā svelmē.
Aizrakstīju M par savu muļķību. Ilgi neatbildēja, bet tad pēkšņi pati piedāvāja atsūtīt pa pastu. phew... Ir ok. Cerams, atnāks, kamēr būšu pie S.
Tas būs noteikti lētāk un izdevīgāk nekā pirkt jaunu, pie tam - dabūt to varēšu labākajā gadījumā, kad atgriezīšos mājās. Uzreiz aizsūtīju sms arī draudzenei, caur kuru pirku viņu - tipa, kur viņu var dabūt. Un, jā, viņa atgādināja, ka tā ir Amerika, pie tam nopirkt var tikai tur reģistrētas personas. Nu jā, sarežģīti. Ne jau piereģistrēties vai atrast reģistrētu personu, bet dabūt no USA. Šai gadījumā sarežģīti nozīmē dārgi un ilgi.
Milzīgs paldies viņai.
M mani izveda no pilsētas centra un tam pieguļošiem rajoniem, mazliet pilsētas ārpusē, tīri ok vietā. Un pēc 15 minūtēm dabūju poļu šoferi, kas dodas mājup gar Berlīni. Forši.
Arī ceļotājs. Bija daudz par ko papļāpāt. Bijis daudz kur. Pameta arī dažas idejas, es metu pretī. Laipni izlaida benzīntankā netālu no šosejas.
Un tad no miestiņa līdz miestiņam ar vēl 2 auto tiku līdz Potsdamai.
Par cik tas nav pārāk tālu no nākamā spota, līdz kuram jātiek, tad biju noskaņojusies mazliet pastaigāties un tad ar kājām pie viņiem. Veicams tas ir, tomēr nolēmu aizsūtīt ziņu Sandriņai, ka esmu, kur esmu, lai viņa zina un lai es zinātu, cikos viņi būs mājās (cikos sākt čāpot), un izdevās viņu pārsteigt. :) Bij apriecīga, jo nebija jāiespringst uz manis savākšanu. Bija priecīga arī par dārzeņu čipsīšiem, kaut izrādās, viņa par tiem jau zināja.
Izdevās pārsteigties arī pašai, kad uzzināju, ka viņas vīriņš Jānis strādā Potsdamā. Kur vēl labāk - ir pat iespēja atstāt somu pie viņa darbā. Tas bija tā ļoti veiksmīgi, ka poļu šoferis negribēja braukt cauri Berlīnei. Tikām notiesāju pusi no ķiršiem un zemenēm, ko vietējā tirgū nopirku no pārdevēja, kurš, kā izrādās, bija polis un bija ieintersēts - no kurienes es un uz kurieni.
Sacīts darīts - aiznesu somu pie J2 (jo J bija Jons Zviedrijā) un vinš man pastāstīja, ko pāris h laikā var paspēt redzēt Potsdamā un kur - nopeldēties. Paņēmu peldiķi visādam gadījumam ar.
Vakarā palīdzēju J2 laivas uzcelt uz auto jumta no kluba laivu "garāžas".
3 šoferi ~300 km, <4,5 h.
UPD. Bet es taču esmu lose, kārtīga lose. Jau mašīnā pie poļu šofera atskārtu, ka esmu atstājusi ūdens pudeli ar visu čeholu. Nu kā var atstāt tik lielu pudeli istabas vidū?? Štrunts par pudeli - metiet viņu ārā, taču čehols!!!
Tāda specifiska lieta, bet izrādās ļoti noderīga. "Ipaši šādā karstā vasarā. Sīkums vēl par to, ka tas čehols ir aprīkots ar ierīci, kas strukturizē ūdeni, bet galvenais, ka tas ir ērts čehols, ko kaklā pakārt, jo somas kabatā nelien, pašā somā arī nē, turklāt neērti - bieži soma no pleciem jācilā.
Otrkārt, tas čehols neļauj ūdenim sakarst, līdz ar ko nav jādzer tēja visu laiku šitādā svelmē.
Aizrakstīju M par savu muļķību. Ilgi neatbildēja, bet tad pēkšņi pati piedāvāja atsūtīt pa pastu. phew... Ir ok. Cerams, atnāks, kamēr būšu pie S.
Tas būs noteikti lētāk un izdevīgāk nekā pirkt jaunu, pie tam - dabūt to varēšu labākajā gadījumā, kad atgriezīšos mājās. Uzreiz aizsūtīju sms arī draudzenei, caur kuru pirku viņu - tipa, kur viņu var dabūt. Un, jā, viņa atgādināja, ka tā ir Amerika, pie tam nopirkt var tikai tur reģistrētas personas. Nu jā, sarežģīti. Ne jau piereģistrēties vai atrast reģistrētu personu, bet dabūt no USA. Šai gadījumā sarežģīti nozīmē dārgi un ilgi.
Milzīgs paldies viņai.