Tikšanās ar pakeriem
Posted on 2012.11.25 at 13:24Fīlings:: accomplished
zPaldies Kristam, kurš pavēstīja, ka packeriem visādi pasākumi briest. Pirmo reizi pa visu šo laiku viņiem sabrieda uz svētdienu. Tātad es tieku.
Bija par vēlu, lai pieteiktos par dalībnieku, pie tam auksts arī priekš nemitīgas mērcēšanās īsajā hidrā šai gada laikā. Pamatīgs pūtiens ari piemeklēja (kamdēļ kajakeri arī aizairējās uz aizvējaināku vietu). Bet aizbraukt, paskatīties, parunāties, iepazīties, pasocializēties es varu.
Izdevās izpildīt pamata programmu svētdienas tirgū un ar visu smago somu veļļot uz "Prāmju pļavām". Domāju, ka nokavēšu, bet kajakeri tikai sāka pulcēties. Varēja tikai noprast, ka kaut kas notiks. Paralēli kāds labdarības pasākums gan lika par sevi manīt jau tālumā ar ruporiem.
Par cik biju ar kameru, tad tiku uztverta par operatoru. :D Cik nu prasmīgs... Reportāžai derēs. Vēl tikai Lazs ik pa laikam ar parastu ziepīti pafočēja.
Kajakeri visdažādākie, ar galējībām arī. No meitenēm, svaigiem pumpuriņiem šai jomā, kas grasās peldēties vienās treniņbiksēs, kokvilnas jakā ar kapuci utml. Laikam nav izbaudījušas, kā tas ir, vai arī ļoti drosmīgas. Viņām tika izdalītas vismaz kaut kādas virsjakas, bet viena no strīpas tika noņemta jau visai drīz.
Līdz smagi ekipētiem vīriem sausajos kombinezonos. Un viens pat nelīda ūdenī, jo viņam neesot sausā kombinezona. viņam tikai dry bikses un jaka un tātad ūdens tiekot garām un tātad viņš nepiedalās.
Katram savs komforta līmenis. Dažs atklāja, ka viņa sausās bikses nemaz nav sausas. Tas nav jāsaprot, ka viņam bija ļoti bail, bet, ka viņa bikses ūdeni netur. Pārsvarā viņi dragā bez cimdiem. Diena ļoti vējaina.
Sākumā tipa teorētiskā daļa, kurā ķeras pie inventāra jautājuma. Par celtspējas baloniem neko neteica, par apģērbu arī neko neķidāja, bet ķidāja dažnedažādās vestes. Par to, cik cieši [ne]savilkt, kurās šķirbās Cow tail siksnu [ne]vērt, par daudzo kabatu [ne]lietderību WW sakarā utml. Mazliet tikai pieminēja apģērbu, kas pasargā no hipotermijas. Vairāk arī neko īpaši.
Vēl ievēroju, ka viņu “burkāniem” galā nav rokturīša - tipa tas esot nedroši.
Sākumā visiem mācīja, kā izvilkt krastā peldētāju. Tādā, šitādā un citādā veidā.. Bez burkāna un ar burkānu, ar airi, bez aira. Viņiem šķiet vērtīgi pateikt, ka airi var izmantot, lai izvilktu peldētāju un lika to izpildīt praktiski. Garlaicīgi. Izņemot, kad Džeisons tēloja slīkšanu ekspromtom un izņemot jociņus, kas izskanēja.
Nedzirdēju pieminām, ka straujūdenī burkāna mešanu vajag “saskaņot ar straumes ātrumu”. Tas viss notika no laipiņas ezerā. Viņus striķim māca pieķerties vienkārši ar rokām.
Paralēli pa ezeru vizinās burulaiviņas un dažas uz kantītes tik ļoti tuvu apģāšanās momentam… ka dažas neiztur vēja pretestību un to arī izveic un tad mēs redzam, kā notiek glābšanas darbi tām. Ar motorlaivu.
Kopumā šī sadaļa likās ilga un vienmuļa.
Pēc pārtraukuma sākās otrā daļa, kas notika mazliet tālāk – aizvējā. Kajakos. Un kanoe.
Te jau kļuva mazliet interesnatāk, vienīgi es no krasta nevarēju visu pārāk labi dzirdēt, ko Džeisons stāsta un māca…
Kopumā metodes izskatījās pēc tādām, kas vairāk der dziļam gludūdenim kā straujūdenim un arī Džeisons to dziļo ūdeni visai bieži tika piesaucis. Dažas jau ir visiem ūdeņiem.
Pirmais, ko rādīja – Džeisons – ka peldētājam ir, nevis jāpieķeras pie kajaka, lai tiktu krastā, bet jāuzrāpjas uz astes/aizmugures un jāpieķeras airētājam. Bet es iedomājos neliela auguma meiteni ne pārāk liela tilpuma kajakā, kurai uz astes uzrāpjas Džeisona svara kategorijas cilvēks un tad viņai ir jāairē ar purnu gaisā paceltu… Nu labi, nav jau tik traki, ja ir celtspējas balons, bet viena jauniņā nebija tādu sagādājusi.
Tad vēl viņiem patika piesiet pie kajaku rokturīšiem strapītes, pa kurām tad laikam efektīvāk uzrāpties?
Nākamais bija treniņš ar izgāšanos no laivas, vienalga kādas, un ierāpšanās atpakaļ. Tajā iekļāvās arī laivas atbrīvošana no ūdens un apgriešana. Arī kanoe. Ierāpšanos kanoe, ja tajā 1 jau sēž vai arī nesēž. Tika novērots, ka, ja abi ir smagsvara kategorijas vīri, tad tā ari nevienam neizdevās veiksmīgi nodemonstrēt. Kajakos gan laikam ātrāk vai lēnāk, bet visi salīda uz ūdens esot. Ar vienalga, kuru galu pa priekšu.
Tad vēl tika stāstīts, ka var pielietot slingu – strape ar vai bez karabīnes.
Lika izvērt to caur velkamās laivas rokturim un ap roku, nē, bet ap plecu, vai sasietu, vai turēt galu rokā un airēt, lai aizvestu laivu tipa tur, kur vajag. Nu pa gludūdeni tā var paairēties, ja savādāk nekā…. Un aktuālāk laikam ir vilkt kanoe, kurš airus pazaudējis, piemēram.
Vēl mācīja apgāzties, tad paklapēt ar rokām pa laivas bortiem ( ar galvu esot uz leju), lai kāds piebrauc klāt un var uzcelties atpakaļ, pieķeroties laivas purnam. Šitas likās pilnīgs sviests, bet nu labi.
Dažs māk eskimosu ar rokām vien, bet daži nodemonstrē dubulto eskimosu jeb sinhrono divvietīgā kajakā.
Visvērtīgākais laikam šitajā visā pasākumā likās dead body roll vai kā tur tas termins skanēja… Vārdu sakot – ja cilvēks, kas apmeties otrādi, ir bezsamaņā, kā viņu uzcelt ar galvu virs ūdens. Reti kuram tur tas izdevās un izskatījās, ka viņi necentās notēlot pavisam bezsamaņā esošus.
Atceros, ka šo mēs ar Aldu izveicām baseinā un izdevās. Džeisons vēl šai vingrojumā izteicās… un tad grābiet aiz vienalga kā – vestes, rokas vai matiem – varbūt tas viņu uzmodinās. :D
Lazs nodemonstrē, ka savam kanoe ir piemontējis statīvu burai un arī pašu buru.
Kopumā – pārsvarā tas viss tādiem pilnīgiem “gurķiem” domāts šķita, bet ne visss, bija arī vērtīgas lietas. Bet ne visas vērtīgās lietas. Tomēr iesācējam nepieciešama pamata informācija, iemaņas un zināšanas.
Krists bija atstājis iespaidu uz Džeisonu, pieticīgi par sevi izteikdamies, bet pavēstot, ka bijis Korsikā.
Bildes iesaku skatīt oranžajā portālā, jo picasā ir nešķirotais variants – apniks šķirstīt – to linku sūtīju Džeisonam, jo cilvēki, kas tur piedalījušies, parasti grib redzēt sevi visādos izpildījumos – tad, lai jau tiek. :) Izskatās, ka Džeisons linku nav ielicis forumā, bet lai jau paši savā starpā kārto…
Bija par vēlu, lai pieteiktos par dalībnieku, pie tam auksts arī priekš nemitīgas mērcēšanās īsajā hidrā šai gada laikā. Pamatīgs pūtiens ari piemeklēja (kamdēļ kajakeri arī aizairējās uz aizvējaināku vietu). Bet aizbraukt, paskatīties, parunāties, iepazīties, pasocializēties es varu.
Izdevās izpildīt pamata programmu svētdienas tirgū un ar visu smago somu veļļot uz "Prāmju pļavām". Domāju, ka nokavēšu, bet kajakeri tikai sāka pulcēties. Varēja tikai noprast, ka kaut kas notiks. Paralēli kāds labdarības pasākums gan lika par sevi manīt jau tālumā ar ruporiem.
Par cik biju ar kameru, tad tiku uztverta par operatoru. :D Cik nu prasmīgs... Reportāžai derēs. Vēl tikai Lazs ik pa laikam ar parastu ziepīti pafočēja.
Kajakeri visdažādākie, ar galējībām arī. No meitenēm, svaigiem pumpuriņiem šai jomā, kas grasās peldēties vienās treniņbiksēs, kokvilnas jakā ar kapuci utml. Laikam nav izbaudījušas, kā tas ir, vai arī ļoti drosmīgas. Viņām tika izdalītas vismaz kaut kādas virsjakas, bet viena no strīpas tika noņemta jau visai drīz.
Līdz smagi ekipētiem vīriem sausajos kombinezonos. Un viens pat nelīda ūdenī, jo viņam neesot sausā kombinezona. viņam tikai dry bikses un jaka un tātad ūdens tiekot garām un tātad viņš nepiedalās.
Katram savs komforta līmenis. Dažs atklāja, ka viņa sausās bikses nemaz nav sausas. Tas nav jāsaprot, ka viņam bija ļoti bail, bet, ka viņa bikses ūdeni netur. Pārsvarā viņi dragā bez cimdiem. Diena ļoti vējaina.
Sākumā tipa teorētiskā daļa, kurā ķeras pie inventāra jautājuma. Par celtspējas baloniem neko neteica, par apģērbu arī neko neķidāja, bet ķidāja dažnedažādās vestes. Par to, cik cieši [ne]savilkt, kurās šķirbās Cow tail siksnu [ne]vērt, par daudzo kabatu [ne]lietderību WW sakarā utml. Mazliet tikai pieminēja apģērbu, kas pasargā no hipotermijas. Vairāk arī neko īpaši.
Vēl ievēroju, ka viņu “burkāniem” galā nav rokturīša - tipa tas esot nedroši.
Sākumā visiem mācīja, kā izvilkt krastā peldētāju. Tādā, šitādā un citādā veidā.. Bez burkāna un ar burkānu, ar airi, bez aira. Viņiem šķiet vērtīgi pateikt, ka airi var izmantot, lai izvilktu peldētāju un lika to izpildīt praktiski. Garlaicīgi. Izņemot, kad Džeisons tēloja slīkšanu ekspromtom un izņemot jociņus, kas izskanēja.
Nedzirdēju pieminām, ka straujūdenī burkāna mešanu vajag “saskaņot ar straumes ātrumu”. Tas viss notika no laipiņas ezerā. Viņus striķim māca pieķerties vienkārši ar rokām.
Paralēli pa ezeru vizinās burulaiviņas un dažas uz kantītes tik ļoti tuvu apģāšanās momentam… ka dažas neiztur vēja pretestību un to arī izveic un tad mēs redzam, kā notiek glābšanas darbi tām. Ar motorlaivu.
Kopumā šī sadaļa likās ilga un vienmuļa.
Pēc pārtraukuma sākās otrā daļa, kas notika mazliet tālāk – aizvējā. Kajakos. Un kanoe.
Te jau kļuva mazliet interesnatāk, vienīgi es no krasta nevarēju visu pārāk labi dzirdēt, ko Džeisons stāsta un māca…
Kopumā metodes izskatījās pēc tādām, kas vairāk der dziļam gludūdenim kā straujūdenim un arī Džeisons to dziļo ūdeni visai bieži tika piesaucis. Dažas jau ir visiem ūdeņiem.
Pirmais, ko rādīja – Džeisons – ka peldētājam ir, nevis jāpieķeras pie kajaka, lai tiktu krastā, bet jāuzrāpjas uz astes/aizmugures un jāpieķeras airētājam. Bet es iedomājos neliela auguma meiteni ne pārāk liela tilpuma kajakā, kurai uz astes uzrāpjas Džeisona svara kategorijas cilvēks un tad viņai ir jāairē ar purnu gaisā paceltu… Nu labi, nav jau tik traki, ja ir celtspējas balons, bet viena jauniņā nebija tādu sagādājusi.
Tad vēl viņiem patika piesiet pie kajaku rokturīšiem strapītes, pa kurām tad laikam efektīvāk uzrāpties?
Nākamais bija treniņš ar izgāšanos no laivas, vienalga kādas, un ierāpšanās atpakaļ. Tajā iekļāvās arī laivas atbrīvošana no ūdens un apgriešana. Arī kanoe. Ierāpšanos kanoe, ja tajā 1 jau sēž vai arī nesēž. Tika novērots, ka, ja abi ir smagsvara kategorijas vīri, tad tā ari nevienam neizdevās veiksmīgi nodemonstrēt. Kajakos gan laikam ātrāk vai lēnāk, bet visi salīda uz ūdens esot. Ar vienalga, kuru galu pa priekšu.
Tad vēl tika stāstīts, ka var pielietot slingu – strape ar vai bez karabīnes.
Lika izvērt to caur velkamās laivas rokturim un ap roku, nē, bet ap plecu, vai sasietu, vai turēt galu rokā un airēt, lai aizvestu laivu tipa tur, kur vajag. Nu pa gludūdeni tā var paairēties, ja savādāk nekā…. Un aktuālāk laikam ir vilkt kanoe, kurš airus pazaudējis, piemēram.
Vēl mācīja apgāzties, tad paklapēt ar rokām pa laivas bortiem ( ar galvu esot uz leju), lai kāds piebrauc klāt un var uzcelties atpakaļ, pieķeroties laivas purnam. Šitas likās pilnīgs sviests, bet nu labi.
Dažs māk eskimosu ar rokām vien, bet daži nodemonstrē dubulto eskimosu jeb sinhrono divvietīgā kajakā.
Visvērtīgākais laikam šitajā visā pasākumā likās dead body roll vai kā tur tas termins skanēja… Vārdu sakot – ja cilvēks, kas apmeties otrādi, ir bezsamaņā, kā viņu uzcelt ar galvu virs ūdens. Reti kuram tur tas izdevās un izskatījās, ka viņi necentās notēlot pavisam bezsamaņā esošus.
Atceros, ka šo mēs ar Aldu izveicām baseinā un izdevās. Džeisons vēl šai vingrojumā izteicās… un tad grābiet aiz vienalga kā – vestes, rokas vai matiem – varbūt tas viņu uzmodinās. :D
Lazs nodemonstrē, ka savam kanoe ir piemontējis statīvu burai un arī pašu buru.
Kopumā – pārsvarā tas viss tādiem pilnīgiem “gurķiem” domāts šķita, bet ne visss, bija arī vērtīgas lietas. Bet ne visas vērtīgās lietas. Tomēr iesācējam nepieciešama pamata informācija, iemaņas un zināšanas.
Krists bija atstājis iespaidu uz Džeisonu, pieticīgi par sevi izteikdamies, bet pavēstot, ka bijis Korsikā.
Bildes iesaku skatīt oranžajā portālā, jo picasā ir nešķirotais variants – apniks šķirstīt – to linku sūtīju Džeisonam, jo cilvēki, kas tur piedalījušies, parasti grib redzēt sevi visādos izpildījumos – tad, lai jau tiek. :) Izskatās, ka Džeisons linku nav ielicis forumā, bet lai jau paši savā starpā kārto…