Magnesia

Vakar labs nobeigums velo braucienam mājās. :D Jautrs drīzāk.
Pie pašām mājām, pēdējais pagrieziens. Nevaru izņemt, sāku slīdēt. Tīrs ledus, tāds kā pulēts, bet negluds. Nostāties uz kājām arī nevaru, jo zābīši arī slīd nenormāli. :D slīdu virsū mašīnai. Mašīnai jau nekas, atbalstos ar roku pret to. Kuat kā uztenterējos uz takas un pabeidzu braucienu pēdējos daždesmit metrus stumjot, jo tur visa ietve vienā ledū. :D

nu šodien bija ekstrēmi braukt. Normāli brautk varēja tikai pa ielu, jo uz ietvēm un velo takas ir velo drifts. Vienalga, vai žļurga apakšā, vai sniegs pieblietējies.
Pakaļējais rats izslīdēja regulāri, priekšējāis dažu reizi.

Darbā iepeldēju un iečekojos pēdējā mirklī.

luksoforā deg sarkana, dzeltena vai zila gaismiņa. Caur brillēm. :) Brilles laikam atņem dzelteno krāsu.
Jautrajā piektdienā par godu luksoforam varēju vilkt arī zilas bikses un teikt, ka caur manām brillēm pasuale iezskatās tieši tā.

Pilsēta izskatās beidzot skaista :)

Arvien vairāk taustiņu klavei sāk nespiesties. Iepriekš domāju, ka tas daļēji arī manu beidzot gari izaugušo nagu dēļ, bet nekā. Būs jāizsūc ar putekļsūcēju :D

Darbā beidzot izsniedza flīšus. laikam 6. flīsa jaka manā kontā, nē, bet drēbju skapī.

Velo palsīdēja tikai vienu reizi līkumā, par pāris cm. Bet, nokāpjot no velo, secināju, ka kaut kā līdzīgi kā Sursurs stāstīja un kā tai reklāmā - a kājas ta slīd. Uzkalniņā arī uzkāpt normāli nevarēju ar pārgājiena zābīšiem.

nu i laiciņš šodien ārā. Foršs. :)) Braukšanai ar velo interesants. Bet šoreiz uzmaucu savu šaļveidīgo brīnumu aš pāri degunam un uz acīm gogļi. Un arī šodien sniga brauciena laikā, bet ne vairs tās lielās pūku pārslas, bet tādas smalkas, smalciņas, kas nekūst tik ātri.

Solīja puteni un ir izsludināts sarkanais signāls, Velsā laikam oranžais. Vārdu sakot - iesaka visiem tupēt mājās un labāk ārā nelīst, jo šausmas taču. :) Nu labi - tas laikam attiecas tā īpašāk uz autobraucējiem, kas nav aprīkoti ar ziemas inventāru.

uz darbu brauot, man traki salst roku pirksti.
Mājās braucot nesalst...

Parasti nedēļas paskrien ātri (dienas ne obligāti), bet pēdējās divas - traki velkas. :( laikam jau tās gaidas, tās gaidas.

jautājums vēl joprojām karājas...

Darbā sacepās par bonusiem... Mazāki nekā parasti - bet taču vēl par pīķa mēnesi - decembri. starpība starp dažu bonusiem esot pat iespaidīga - 200 mārkas. Bet peirolis kaut ko nomuhļījās, pārrēķinājās, kā rezultātā dažiem atskaitīs, lai izlīdiznātu. Panesās variācijas par to, kāpēc bonuss mazāks kā vajadzētu par pīķa mēnesi: varbūt šamiem nauda aptrūkās; varbūt par godu tam, ka organizē pēcsvētku pārtiju februārī; vai arī vienkārši gribēja ieekonomēt (jo pierādīt ka esi nopelnījis pilnu bonusu, ir pagrūti, ja vispār iespējams). Vai sazin vēl, kāpēc. :D neizskatās, ka tīra pārrēķināšanās būtu notikusi.

Daždien darbā daru visu, uz ko vien esmu apmācīta - mētā pa visurieni, jo dabra pamaz, aģentūrniekiem īsās maiņas ir regulāras. Man nē - garantētas 40 h.

Braukāju bez apgaismojuma ar otro baiku, jo slinkums ķēpāties un veltīt 5 minutes, lai pārliktu no pamata baika uz to otru. :D Jo tam otram arhaisko lukturi Uģis, braucot pa pļavām pamanījās laikam salauzt, bet solīja piešķirt jaunu vietā, modernu. :D

Aizmugurējo, izskatās, ka kāds būs nospēris. Amazones velo nojumē. Aizgāju pie apsardzes un paprasīju, vai ir iespējams ce-ce televīzijā redzēt. Štrunts par lukturi, bet interesē, vai gadījumā, ja nu kas, baiks ir drošībā, vai arī jebkurš ar zāģīti netraucēti darba laikā var saslēgu pārzāģēt un baiku nozagt. Neba nu manējais (vienalga kurš) būtu tas vērtīgākais no visiem, bet anyway.

njā... Bauciens vakar uz darbu bija visai ekstrēms...
Slidens nebija, nē - lielās sniega pūkas ātri kusa un izšķīda ūdenī zem velo riepām, bet sniegs sniga visu ceļu acīs. Redzēt neko nevar, visu ceļu sažmiegtām acīm. :D
It kā internets sola sniegu atkal uz piektdienu. Būs jāņem slēpošanas brilles katram gadījumam. Laikam tādas pat sanāca dabūt svētdienas tirgū, jāpārpaubda. :D

sniegs iekš Anglijas.

Būs jāiemēģina pirmo reizi mūžā veļļot pa sniegu. :))))))
bremzes man gna šobrīd sūdīgas, kaut kā slinkums bija pieķerties... varbūt jāņem otrs baiks... sēdeklis tam gan par augstu, bet nu... gan jau :)

nu tā...
mana vēlēšanās līdz janvāra beigām dzīvesvietu nemainīt ir apdraudēta...
Šorīt ANtra paziņo, ka ir atradusi māju, lielāku, uz kuru varētu pārvākties.
Nudien negribēju mainīt dzīvesvietu Pboro robežās, bet nu... Nav klārīgs, vai tur vismaz pagaidām atradīsies vietiņa arī man (pēc istabu skaita jau it kā jā), vai nē. Emergency vieta, kur iet ta man ira... bet... pārvākties 2 x... brrr...

pilnīgs sapmulsums, kā tālāk būt... kur būt, kā būt, kāpēc būt...

cita starpām - sagādāju sev kājminamo pumpi, pēdējā laikā viena kameras līmēšaanas epopeja pēc otras... eh...

un gps speedo aplikācija nestrādā - jo gps nekonektē...
Kur var dabūt gps kartes - ja ne par brīvu, tad par saprātīgu maksu?

njā... nu visi mani iemesli kopā ņemot neesot tik nozīmīgi, lai piešķirtu man pagarināto atvaļinājumu (vairāk par 2 ned). Kāzas būtu pietiekams iemesls. Tomēr tas nebūs iemesls, lai precētos. :D
Turklāt - HR neesot tas, no kā tas atkarīgs. Bet Peirolis. Diez kādas cerības viņa manī neviesa - nebūšot godīgi, ja man piešķirs, kad iepriekšējiem darbiniekiem neesot piešķīruši pagarināto vaļinājumu.

Es nevarēšu laikam ņemt pēc tam atvaļinājumu 90 dienas. Bet ceru, ka man nevajadzēs par to uztraukties vairs.
Izrādās, HR menedžere ir poliete.

Bet patiesībā sāk rasties aidizdoma, ka varbūt man nemaz nevajag to pagarināto atvaļinājumu... Bet ej nu sazin, kā ies ar tā jaunā darba meklēšanu...

Nu - forma ir aizsūtīta. Tālākais ir likteņa ziņā - lai notiek, kam jānotiek!
Nedēļa jāgaida. Cerams, ka pa nedēļu avio cenas nepieaugs drastiski... ja nu kas...

Sāku apsvērt domu par kārtīga velo pumpja iegādi. Šobrīd visu laiku tiek lietots Uģa pumpis - galīgi nojāts. Bet jāpamēģina aizvizināties līdz kādam benzīntankam un iepūst gaisu riepiņās tur - vai tā mana velo vaina via Uģa pupmja vaina... ka nevaru piepumpēt riktīgi to sadurto kameru.
Kaut gan tā būtu vēl papildus apkraušanās ar vēl 1 mantu.

Vakar pirmā darbadiena...
HR joprojām nav apdeitojis savus kontraktnieku sarakstus - līdz ar to - man nepazvanīja, lai noskaidrotu, vai nevēlos gadījumā paildzināt savu atvaļinājumu. Rezultātā - 4 h bija jānostrādā. Tad deva izvēlēties - iet uz outboundu vai mājās. Bet biju priecīga tāpat, jo gribēju titk uz lielo Tesco, kas nav tālu no darba - nopirkt Antrai dāvanu. Citādi varb'tu būtu turpinājusi strādāt outboundā, it īpaši tāpēc, ka atvaļinājuma dienas vajadzētu taupīt...

..jo gribu februāri ņemt brīvu, apvienojot 2 ceļojumus. Bet rrrr... it kā maksimums, ko dodot, ir 3 nedēļas. :( 4 nedēļas nedod. Viens esot saslimis pirms atvaļinājuma un kopskaitā dabrā nebija mēnesi - atlaida no darba. Viņš bija kontraktnieks. Vot tā! Vot brutāli nedod! Un inbounds nedod arī neapmaksātas stundas. Outbounds dod, a mūsējie - ņifiga... grr.
Bet nu redzēs. Ļoti lieku cerības, ka man izdosies izveikt manipulācijas un tikt prom uz 4 ned. Ļoti, ļoti.... ceru, ka visa pasaule sadosies rokās, lai man šeit palīdzētu. :)))))

Šodien cita interesanta diena... Veļļoju uz darbu un nez kamdēļ taisni aizdomājos - ja man kādreiz sanāk, braucot uz darbu, kāda šaize ar velo. Pēc 1 minūtes!!!!! pusceļā starp mājām un centru priekšējais rats sāk šņākt uz mani. Tā viļņveidīgi. Bremzes klāt neskaras, nekas cits arī nē... Pēc brīža - riepai mīkstais.
Bet vēl tak gribēju iztestēt jauno gps speedo aplikāciju telefonā uz velo...

Njā... Mirkli vēl domāju turpināt cēlu līdz centram ,tur piesiet riteni un tālāk ar taksi. Bet tomēr izdomāju vest mājās un atstāt tur.

Biki nolažojos ar lēmumu braukt ar taksi - izsaucu ta viņu. Parasti šie ierodas ātri, bet šoreiz tieši 10 min pagāja kopš zvana un tas bija par vēlu, lai pagūtu laikā. Sapratu, ka būs jāņem flexy laiks. Un tad ar taksi nav jēgas - varu ņemt otru velo un pēc pusstundas būt darbā. Sāku jau taksim teikt, ka nevajag man viņu vairs, bet šīs sāka kašķēties. Un jau ceļā tik pateica, ka jāmaksā 2 poundi un tad viņš brauc prom. Būtu viņam iešķiebusi to divnieku un lai tinās. Bet nu labi... Ir, kā ir. Vismaz atradu laiku uzklabināt šeit kaut ko.

Būs jāmeklē šodien kāds, kuram auto brīva vieta.

Nedēļa pirms atvaļinājuma pārdzīvota.

Pasaules gals arī pārdzīvots. Phew... Tas gan bija smagi. :) Tagad laikam laika skaitīšana jāsāk no pirmā gada. Un jāapsveic visi ar jaunu dzimšanas dienu. :)
Patiesībā pasaules gals nemaz netika pareģots, tika pareģota pāreja - kā vienmēr - žurnālistiem visu vajag sakrāsot melnāk. Es gan to nekādīgi neizjutu, nedz fiziski, nedz ēteriski, nedz emocionāli. Ažiotāža. Tas viss notiek pakāpeniski un acij nemanāmi.
Kāpēc žurnālistus nesauc pie atbildības par tautas maldināšanu?

Kulītes zem acīm laikam ir beidzot uzsūkušās.

Iegādātais velo ir pavecs un caurdurta riepa vecā tipa stīpā nerullē. Kā ļerpata neļauj ratam griezties. Izbrauciens beidzās ar pastaigu un velo pa daļai nešanu - stumšanu uz pakaļējā rata ~ 10 km. Ne manām rokām. Es vienkārši stūmu.

Riepas ir jaunas. Manāmi. Kameras arī ne reizi nelāpītas. Bet riepas, lūk, stīpā neturās, izskatās deformējušās. Bet pēc konsultācijas servisā nomierinos - vajag vnk papildu piepūli pumpējot.

Noskatītas filmas reizes 3 vairāk kā pa visu gadu. Bet ar kinomāniem sacensties nevaru. Ar piromāniem ne tik.
Crocodile Dandy (kuro rreizi? just for fun). Click. Angel.A. Ice Age, A Mammoth Christmas. Ice Age, Continental Drift (relaksam un vieglai jautrībai). 2012 (par godu šim gadam). Powder (redzēta jau iepriekš). The Postman. Black Beauty (redzēta vairākkārt).
Varbūt kādu piemirsu. Filmu izvēlei ir zināma korelācija. Online filmu saiti pārsvarā piedāvā vecas filmas...

Iebūvētais karšu lasītājs pārstājis uztvert kameras karti.

Pirmais atvaļinājums, kas pavadīts gana bezmērķīgi. Allaž esmu ņēmusi tos tad, kad ir konkrēts mērķis - ceļojums, aktivitātes utml. Kaut gan konkrēts iemesls bija gan.

Karstvīnu degustācija autrumeiropiešu stilā - netālajā parkā ar bērnu atrakcijām. Ar termosu palīdzību. Karuseļšūpoles bija foršas. Varu jautrību uz nelīdzenas vietas uzrīkot. Pistācijas - angļu urlu versija? Treniņbikses nevienam no visiem 8 nebija paķērušās.

Izpildījām Ziemassvētku minimumu - baznīca, nē taču - katedrāle - apmeklēta, mise noklausīta. Katedrāle izstaigāta. Bildes iegūtas. Vēl joprojām manis neapskatītas. Eh, ak mēs, aušas. 10to tiesu aizmirsām atstāt. Ingai gan sanāktu šķirties no pieklājīgas summas tad. :)

Beidzot nopirku kajaka brunci. Nu tik iešu uz baseina nodarbībām. Nočekoju kajakeru kluba forumu un noķēru atgādinājumu, ka šī ir vienīgā piektdiena, kad tur nekas nenotiek. :D Un šī ir vienīgā piektdiena, kura man ir brīva. Nu labi. Gan jau bruncis noderēs. :) varbūt paņemšu speciāli kādu citu piektdienu brīvu. Nevis varbūt, bet noteikti (nu ~90%).

Toties E-touch cimdiņi atlidoja aš no Ķīnas un laikam darbojas.

Vai esmu iesīkstējusi? Pa 4 mēnešiem? Ka nagus sāku vērtēt augstāk par iespēju parāpelēties pa "klintīm"? Nu jā - grūti manā darbā tos izaudzēt. Bet tomēr? Iepriekš uz vietas ar līdzpaņemtajām standziņām šņik šņak. Varbūt tāpēc, ka apgleznoti? [nē, salonā neesmu bijusi]. Nē, drīzāk tāpēc, ka nejutu īpašu atbalsi par šo ideju kā tādu...

Inga piepūtusi vaigus un vēderu iejutās Santa (no vārda "Saint"?) Klausa lomā. AK jel, man arī nācās kaut darīt citiem par jautrību...
Dāvanu drudzis... Nejūtu vajadzibu pēc tā vairs.

Tagad man ir ļoti daudz visādu smaržu vīraka kociņi. Varēšu kūpināties līdz nelabumam. Ir kāds kompanjons ostīšanai?
Bet twisteri neviens neparakstījās spēlēt. Vietas, redziet, tomēr par maz krītošiem ķermeņiem. :)

Veikali arī izstaigāti, gan pirms ziemīšiem, gan boxa dienās. Visi šopingcentri, lielie apavu veikali - nekur par saprātīgām naudām saprātīgus apavus nevar dabūt. Nepatīk arī tā burzma un trakums.
Līdz beidzot kāda necila, klusa bodīte, ar pārdevēju ne-vietējās izcelsmes, nodemonstrē kaut ko labu. Pat ar variantiem. Nebūs gan iespēja izmēģināt pagaidām, jo ārā silts - pietiek ar rudenīšiem. Nekas.

Pēdīgā dienā suvenīru iegādei iecerētais veļļojiens uz lielo Tesco izvērtās par rīta rosmi, jo veikals bija JAU ciet. Nu rīts ir tad, kad tu piecelies...

Bet galva pilna ar tik daudzām lietām, ko gribētu/vajadzētu izdarīt. Atkal jau. Tas laikam nekad nebeigsies. Pamazām arī ķeršos klāt.
Laikam jāsastāda vecais labais saraksts. TIk, vai tas saraksts nesanāk kā 1 no darāmajiem darbiem? :D
Vajag vēl 1 atvaļinājumu. :D Teorētiski jau varu paņemt. Un to vien darīt kā vaļināties.... Jānoskaidro, cik īsti man pienākas. :D

Cerība nav muļķa mierinājums. Jeb ne vienmēr.

Cerība piepildījās ar uzviju. Šonakt man būs pēdējā nakts maiņa (nu vismaz šogad). Ārpus grafika jau ar nākamo nedēļu nakts maiņas tiek atceltas.

Un šosestdien jāstrādā nebūs un 22tajā arī diez vai. :)))))))))) Mute smaida. :) Nav jau tā, ka nevarētu strādāt, bet nebūtu vēlams. Es nejūtu, ka ar tām virsstundām nopelnu tik daudz, lai būtu gandarīta par tām patērēto laiku. Bet daudzi laikam jūtas gandarīti.

Tiesa - zina tīm līdi to jau labu laiku, bet paziņojuši vēl nav - daži uzzinājuši nejauši un es šodien pavisam nejauši dabūju to zināt. Un labi, ka sāku taujāt kolēģiem par šo sestdienu... Stulbi, ka viņi to plāno paziņot pēdējā darbdienā pirms grafika maiņas - cilvēki var būt apslimuši, paņēmuši flexi stundas utt.
Tas diezgan pamatīgi pamaina manus plānus ar.

Kas pavisam dīvaini - šonedēļ nāca aptaujāt par to, kurā maiņā grib pāriet - rīta vai vakara. Nobrīnījos, ka tik laicīgi... Bet nē - pašā laikā. Par cik nebija laika daudz domāt, tad izspēru to pašu vakara maiņu. Bet aptauja, visticamāk, bija domāta aģentūras darbiniekiem, kuri pieņemti pīķa laikā.

Ripot uz darbu būs bišķi siltāk pa dienu kā pa nakti, bet laikietilpīgāk laikam, jo nevarēšu izmantot nakts radītās tukšākas ielas un iespēju brautk tur, kur pa dienu nevar.

Tiks saglabāts pīķa laika princips - inboundam darbs sākas un beidzas pusstundu vēlāk. Tas ir labi tādā ziņā, ka varbūt mazākas rindas pie metāla detektoriem un mazāki pūļi garderobē, bet vēlāk būšu mājās un tas nozīmē to, ka papildus pārējai intensīvākai satiksmei (salīdzinājumā ar nakts braucienu) dabūšu lielāku velo plūsmu pretī no rīta maiņas outboundniekiem... Tātad ne pa ielu vairs tik brīva braukšana, nedz pa velo ceļu. Paguvu jau iemīļot nakts braukšanu. Turklāt pēdējās spāris dienas spelgonīts veic arī zināmu labumu - samazina pretimbraucēju skaitu. :)


Tā nu pīķa laiks būs beidzies. Tad nu pārstāšu dzīvot TIK ļoti pa naktīm. :) Cerams, ka būšu sortēšanā. (pray)

Baterija kompītim sākusi gļukot. To, ka netur ne vella - tas sīkums - stāv konstanti pie vada - tāpat šamo nekur nelietoju bez vada, bet te šis ziņo, ka to vajag repleisot... Moš atkal patrobelēties ar kvadrāttirgoņiem? :D

Vakar uz darbu jautri braucu. Jau mazāk kā puceļš, līdz pirms līkuma parādās pretimbraucošais. Nu varēja jau it kā tāpat apmainīties, bet šis gribēja vēl pa kreisi un... sameta kaut kā stūri pa strauju un apvēlās. Nodomāju - ko ta šis tā krīt gar zemi... Izvairījos, apstājos apjautāties, vai viss ok, un ... sapratu, kāpēc. Ceļš ta viss ir gluži ledains, kaut atšķirība vizuāli nav manāma. Dabūju tik mazliet sitienu pa pakaļējo ratu.
Ja šams būtu braucis pa kreiso malu, paietu garām bez ekscesiem.

Aiz nākamiem 2 līkumiem jāšķērso ceļš, pa kuru no Ikea noliktavas ļoti reti brauc kāds auto. Gadījās tā, ka šoreiz dzirdu, ka būs un izdomāju, ka labāk nešaut pāri pirms. Sāku bremzēt, bet nevaru ta. Slīd labi. Iela jau klāt - sāku mest slīpi, lai neuzbrauktu uz tās. Protams, velo gar zemi, bet piezemējos uz kājām - galvenais uz ceļa neuzbraucu.

Nu nekas - pirmā ziemīgā pieredze. Līdz šim nav gadījies ziemā braukt.

Tiku apvērusi iespēju atrast kādu izvadātāju pa ziemu, īpaši - šābrīža veselības dēļ, bet ir daži bet-i:
- ar velo - tā ir tomēr izkustēšanās;
- tā ir brīvība - neesi atkarīgs no satiksmes problēmām tik ļoti;
- tā ir brīvība - neesi atkarīgs no šofera - šoferis var būt liels virsstundu cienītājs un tad sanāk daudz garu pastaigu. Pastaiga arī nav slikta, bet tā paņemtu 3 x vairāk laika no manas darbdienas. Vai arī būtu uz vietas steidzami jāmeklē cits transportieris.
- tā ir brīvība - neesi atkarīgs no šofera - ja tas kavējas, tad arī es saņemšu soda punktus par kavējumu (kā tas sanāca kolēģim, kurš dabūja 3 reizes pa puspunktam) vai otrādi;
- tā ir iespēja paelpot vairāk svaiga gaisa, pat, ja tas ir auksts (skriet gan man ziemā nepatīk);
- tā ir arī finanšu ekonomija;
- galu galā - Anglijā var atļauties veļļot arī ziemā - sniega ta nava. Vismaz pagaidām. Bet arī pa sniegu droši vien ripināšos.

Jaunais velo iestumts dārzā - iesaldējies. :D

Bet vispār - uz ielām paniku sakarā ar slideniem ceļiem nemanīju. :D

Kā paredzēju - šosestdien pusmaiņā vairāk kā puse uz darbu sasaukto tika atlaisti mājā. Rezultātā - pusdienu pārtraukums pēc 2 minūtēm, bet man acis āudās neizpratnē - kur visi? Kāpēc neviens neiet breikā? Noliktava sirreāli tukša.

Ņemot vērā... ka pagājušajā sestdienā darba bija līdz acīm, šajā sestdienā visu faktiski arī pabeidzām līdz ar maiņa beigām (sortēšanā), tad jāsecina, ka nākamajā sestdienā darba nebūs vispār. Tas vieš cerības, ka varēs neiet uz darbu. Pavisam ļoti, neizsakāmi spēcīgi ceru, ka 22ajā noteikti nebūs jāstrādā... Šis muļķa mierinājums noteikti nomirs pēdējais.

Tomēr ir viens "bet" - paredzams, ka sāks visus pīķa jauniņos laist vaļā un tad palicējiem, iespējam, būs jāstrādā. Vai arī - cits scenārijs, kas arī realitāte - outboundam pīķis beigsies līdz ar Ziemīšiem un mūs var izsaukt uz darbu kaut vai tāpēc, lai atbalstītu outboundu.
Tomēr ceru, ka tas nenotiks. Vai arī vismaz darīs tā kā vienreiz aģentūra darīja - aptaujāja strādāt gribētājus un negribētājus un attiecīgi rīkojās.

Eh...

Vakar kaimiņi bija sajutušies vianīgi - lika man izvēlēties kūkas no viņu galda kā kompensāciju par viņu trokšņošanu pirms manas 6tās darbdiena. Nē, nu es jau neko pat netiku minējusi, norādījusi. Ir bijis trakāk. Bet paldies anyway. :)

Vakar izbraucu cauri svētdienniekam. Un nopirku velo. Neprasiet, kāpēc. :D Neprasiet, ko ar to daŗišu. :D Īpaši tāpēc, ka tas ir riktīgi vīrišķīgs agregāts un sēdeklis man par augstu, kaut gan šķiet, atrodas zemākajā pozīcijā.
Vecs agregāts, ar vecā tipa, centrvelces bremzēm, viss strādā, brauc zolīdi, varbūt prasās kaut kur eļļu piešpricēt, bet uztjūnēts ar aksesuāriem - arhaisks lukturis, moderns aizmugurē, pudeļu turētājs, dubļu sargi, bagāžnieks un vēl kaut kāda dīvaina detaļa pie aizmugurējā rata ass - pārdevējs arī nezināja, kas tas tāds ir - no sākta gala esot.
Ar piegādi, jo palūdzu - 2 baikus ar smagu iepirkumu tarbu būtu pagrūti aizstumt. Nogurums arī. Turklāt pa ceļam vajadzēja vēl šo to sagādāt. nu jā...

...Ziemas zābakus... nodirnēju ilgi, bet sagaidīju Primarku atveramies. Un konstatēju to, ko jau LV sāku konstatēt - ka NORMĀLU ziemas zābaku izvēle ir galīgi garām. Jeb vienkārī NAV tādas. Ja tiek līdz apavu nodaļai, tad ko mēs tur redzam - gumijas zābaki, ugīši (kuri vienīgie varētu atbilst manām prasībām uz siltumu, bet tas arī vienīgais faktors, kas tiem atbilst), kaut kādi gari nekam nederīgi, kurus ziemas zābaku kategorijā pat ierindot nevaru, daži, kuriem it kā ir neliela villa, bet šausmīgi neērti, tā it kā nīlzirga pēdai domāti, tad vēl GO GO dejotāju sapnis un viss. Ak, un jā - tie pēdējie arī nav ziemas zābaki nemaz. Nav pirmā reize, kad konstatēju, ka krimināli nav, no kā izvēlēties.

Nu labi, Anglijā ta vēl tā, bet LV ar mūsu kārtīgām ziemām... tas der tikai un vienīgi, ja džuse ikdienā no durvīm līdz durvīm pārvietojas ar auto. Lielam staigātājam tas ir galīgi garām. Jā, es esmu prasīga pret atsevišķiem priekšmetiem - krūšturiem, zābakiem un varbūt vēl kaut ko. Man patīk, kad kājas jūtas komfortabli ziemā, ir siltas, izskatās smuki, praktiski un neizšķīst pēc mēneša.
Tas atgādina to, ka siltāku zemju klimatam domātas auto riepas tirgo LV kā derīgas LV klimata apstākļiem.

Beigu beigās nopirku ugijus - ja nebūs slapjš, tad vismaz silti būs.

Trešdien piemeklēja mani vissāpis. Murgaina nakts, kuru izturēju līdz 5 rītā - tad paņēmu flexi stundas un uz mājām, jo jutu, ka t* mani cepina pamatīgi. Patiesi likās, ka kaut kādā brīdi saļimšu. Nesāpēja laikam tikai mati. Kakls, klepus, pamatīga t*, galva griežas, sāp, acis sāp, muskuļu vājums, mugurkauls krustos, iesnas. Iespējams, kaut ko aizmirsu nosaukt. Pamatīgs sasirgums. Neatceros, kad vēl tā esmu jutusies.
Kolēģi teica, ka esot izskatījusies kā mirusi. Apkopēja redzot, ka man sūdīgi piedāvāja man slaveno paracetamolu. Man par pārsteigumu, pat palīdzēja - varēju aizripināties līdz mājām normāli.

Visu dienu nogulēju, maksimāli, bet dienasvidū pamodos un mājinieki mani ieraugot, nošuasminājās un centās piedāvāt visu, kas viņu rīcībā bija. Sadzēros zāļu tējas ar medu, sūķenes un iedeva man pat kaut kādas antibiotikas. Ja runājam par visādiem ārstnieciskiem līdzekļiem un metodēm, tad man parasti nekas nepalīdz. Nogāžos parasti tā pamatīgi, sākumā mēģinu ārstēties pašrocīgi ar sentēvu metodēm, bet parasti tas neko nedod. Vienīgi antibiotikas, pret kurām tai pat laikā spurojos pretī. Bet pēc kāda laika man palika nelabi. Izrāvu ārā visas medus tējas un noteikti arī tās antibiotikas. Organisms atteicās pieņemt.

Guļot vismaz temperatūru samaiznāju. A izmērīt ta nav, ar ko - tie elektroniskie sū* rāda katru reizi savu ciparu un pārsvarā tas ir mazāks par 36,6*. Ar manu šābrīža darba laiku nevaru arī baterijas nopirkt.

Zinu pati jau, par ko man šis viss, strādāju ar sevi pamazām. Tai pat dienā pirms dabra atradu brīsniņu, pameditēju - deguns it kā pat uzreiz atnāca vaļā, klepus mazinājās, bet pēc dienas atnāca atpakaļ. Uz darbu gan turpināju iet, palika labāk, bet ne pavisam vēl. Zinu zinu, bet nevaru šobrīd atļauties mājās tupēt.

Velo arī sajutās kaut kā ne visai - pedāļi čīkstēja kā kara laika drandoļetam. Viņam gan viegli - piešauj eļļu un viss kārtībā. :D

Trešdienā, kad jutos pagalam slikti, mani pusmaiņā aizsūtīja uz stovošanu. Par laimi tieši no stovošanas lielā mērā izvairījos, aiziedama 2,5 h ātrāk prom no darba. Vietas, kru stovot nebija īpaši daudz, stovojamais materiāls arī nekāds - pa singliem, par tārgetu parāk nestresoju, jo zināju, ka tādā kondīcijā tāpat neko nesasniegšu, bija samērīga vienaldzība - veselīgs po. Bet rēcu, kad ieraudzīju savu tārgetu. (edit) nebija tomēr krimināli augsts, bet tāds arī būt nevarēja :DDDDDDD Nu nevarēja tur sanākt tāds tārgets. Nu nekādi!! 100% muhļīšanās ar laika patēriņu tāskiem.

------------------------------------------

Nākamajā dienā... raiba naksniņa...piedodiet... nepatīk man apsuakāties un saukt kādu par stulbu vai vēl ko tādu... Bet ir cilvēki, kas mani izved... Attiecībā uz outbounderiem... Inbounderi jau sen viņus suakā par idiotiem. Es cenšos atturēties īpaši tāpēc, ka pazīstu dažu inteliģentu eksemplāru, bet brīžiem šķiet, ka tiešām... nu patiešām... Jau pa ceļam uz darbu izbaudīju viņu prāta spējas, kārtējo reizi veļļojot... Domā, ka baigi gudri laikam...
Ar to pat nekas nebeidzās. Tai dienā, lai cik arī neparasti tas skanētu, bet outboundam bija maiņas saīsinājums, līdz ar ko, mums bija jāuzņem EFNā viņus apmācīt. 6 gab uzreiz. Pakotāji.
Reizē iekrita, ka 1 stoveris, kas arī ambassadors stovā, nāks viņus apmācīt, tikām mani laiž ārkārtas pārtraukumā, pēc tam nomainu to ambassadoru un turpinu ņemties ar jauniņajiem.
Andrius, tas, kurš ambasadors stovā, ir zināms stoveris, kuru pēdējā laikā "izbaudu" EFN sortēšanā. Kolēģe poliete jau stāstīja, ka šis lietuvietis ir iedomīgs (šo īpašību es cilvēkos ne īpaši cienu), pie tam ož pēc sviedriem. Te nu arī izjutu viņa iedodmību. Arī šajā reizē viņš man baigi saka, ka viņš šeit šodien esot ambasadors. EFNā nav ambasadoru. :DDD Tas nekas, ka es viņu apmācīju sortēšanā, nebūdama ambasadors.

Nu lūk - atnāku no pārtraukuma. Visi pa stacijām... Visas stacijas aizņemtas. Pat, ja būtu kāda brīva, sortēšana nekāda nesanāktu. Sanāk skraidīt, paletes stumdot un atbildot uz problēmjautājumiem un novēršot nepareizības. 3 cilvēciņi strādā savā nodabā un viņiem tīri labi izdodas. Sirmajam kungam pat izdodas savu kļūdu atrast. Ātri nebija, bet pats pat izdomāja, kā. 2 indiešu meitenes arī tīri labi tika galā pirmajai dienai, bet 1 anglis bija pilnīga katastrofa. Likās, ka Andrius neko šim nav ierādījis. Bet nu labi, es nebleimoju Andriusu šeit - 6 apmācāmie šeit tomēr, pie tam - outbounderi, pie tam šis anglis ir smags gadījums. Pašā sākumā, kad viņš mani pasauca, pagadījās, ka menedžeris bija klāt. Pēc palīdzības sniegšanas menedžeris man piedāvāja viņu ņemt no stacijas nost un atrast viņam piemērotāku darbu. Es teicu, ka gan jau viss būs ok (norakstīju uz sākuma apmulsumu utml).

Bet nu... es saprastu, ja tas būtu kāds iebraucējs, kurš riktīgi kaut ko nesaprot angliski, bet, kad anglim pasaka - lasi, kas ekrānā rakstīts un seko norādījumiem, bet viņš skatās dumjām acīm... Neatšķir tukšu plastikāta kasti no pilnas, samet CD pilnīgā bardakā, pēc kā viņam pateicu, ka, ja viņš tā turpinās darīt, ātri no šejienes pazudīs, uc pigori.

Tas atsauc atmiņā Pola stāstus par dumajiem Pīterboriešiem, kuri skolu beidz, nemācēdami normāli lasīt un rakstīt. Es klausījos, bet negribēju ticēt, ka ir gluži tik traki, kā viņš stāsta. Pols kritizē ļoti daudz, visu. Tiesa, viņš arī slavē tikpat sulīgi daudzus, tomēr kritizē biežāk un nemitīgi. Bet tomēr es nedomāju, ka tā gluži var izteitkies, jo nepatīk man tā vispārināt. Es teiktu, ka šai pilsētā cilvēki ir varbūt trulāki, jo nneko īpaši bez TV skatīšanās cilvēki te nedara. Esmu sastapusi daudzus sakarīgus un prātīgus vietējos. Tepat no šiem 6 cilvēkiem tikai 1 bija izcils piemērs Pola aprakstītajiem "personāžiem". Nu cilvēks vienkārši nederīgs darbam. Vismaz ne šim. Varbūt viņam ir veiklas rokas pasūtījumu iepakošanā, kas, savukārt, man būtu galīgi garām, iespējams. Pat nevis iespējams, bet esmu pārliecināta par 70%, ka man tas būtu galīgi garām. Katram savs.

Tas pats anglis Džošua, ar kuru pārsvarā vienmēr esam EFNā kopā. Gan nav gluži no Pboro, bet no Kembridžas. Sākumā likās,ka diezgan bezcerīgs un tā un ka nebūs ar viņu īsti laba strādāšana. Bet esam iestrādājušies - paletizējamies un daramies. Un atklājās, ka ir viņam arī foršas idejas (kuras diemžēl team līdi neakceptēja) un ir viņš domājošs cilvēks. Un vietumis mēs 1 otru tīri labi papildinām un sapludinām mūsu abu idejas kopā. :)) Tai pat laikā - viss dabiski, bez uzspēlēšanas.

-----------------------------------------

Vakarnakt bija tāds sals pamatīgs. Es nezinu, cik bija grādi, it kā tika solīts, ka būšot mīnus 10 pie mums, nav ne jausmas, bet knaģi sala tā kā LV man salst pie kādiem -20. brrr. A rokās man bija Scott slēpošanas cimdi! Nē, nu labi - svētdienas tirdziņā bieži nācās novilkt tos nost, lai apčamdītu, norēķinātos, bet šajos biezajos vismaz varēja kaut cik apsildīt. Ja man būtu rokās tikvien kā kaut kādi parasti adīti plāni cimdeļi, knaģus varētu pēc tam amputēt no atsaldēšanas šajā klimatā. :D Brrr... Biju laimīga tikt mājās un pie radiatora atsilt.
Pēcāk pa dienu saulīte laikam bija pacentusies un novelkot cimdus - pat nesala. :) Saģērbusies biju tāpat.

Bet šoreiz labs ķēriens tirdziņā atkal. :D Jāšanas ķiveres - 2 gab. Vienu, kas 88ā gada angļu ražojums, sūtīšu paši ziniet, kur. :) Ausu aizbāžņi - varēšu šodien iemēģināt. :) Pagaidu plombe mājas apstākļos. :D Termometrs, kurš rāda tikpat "saprātīgi" kā iepriekšējais un dažas skaistumkopšanas lietas. Ko tik tur nevar atrast...

----------------------------------------

Pirmā nedēļa ar 6 darba naktīm ir izturēta. Šonedēļ arī droši, ka būs 6 naktis, iespējams, vēl nākamnedēļ. Klīst baumas, ka šonedēļ sāks pašus bezcerīgākos jauniņos laist vaļā.

Cerams, ka no tā klepus tikšu dŗizumis vaļā.

Secinājums? Nopirkt jaunu kameru IR lētāk!!!

Vakar atbraucot mājās, viss bija kārtībā (nepataustīju gan), bet līdz mājām tiku normāli.
Šodien izvedu jau velo ārā pa tumsu no pagalma, Sāku brautk un konstatēju, ka nav labi... Jā. Riepa ir tukša. Tā pati aizmugurējā. Nav šaubu, ka laika nav krāmēties. Sauļa velo arī pārbaudīju - tam priekšējā tukša. Uģa velo baudīt negribēju. Pat, ja riepas veselas, tad negribas uzprasīties uz to remontēšanu...

Saprotams, ka cita varianta nav - jābrauc ar taksi.
Un, protams, tas ir dārgāk nekā jaunas kameras iegāde. Pat viena virziena brauciens ir teju 2 x dārgāks.

Pastāv gan iespēja, ka tai ir radies jauns caumurs, bet es tomēr peiļauju iespēju, ka kaut kā tas pats ir sabuntējies un atsprādzis vaļā vai kā...

Eh...
Nemaz nerunājot par laiku, ko tu tomēr iztērē tam remontam...

Bet cita starpām... jāiegādā arī jauna riepa pakaļējam ratam. Moš pie reizes??? lai nav n-tās reizes jāņem nost un jāliek atpakaļ...
Centra velo veikalā būs padārgi, droši vien, bet otrs, kas lētāks, nav pa celam. Īpaši, ja ar kājām...

Forši!
Dabūju atvaļinājumu decembra beigās. :)

Forši. vinnēja mazākais ļaunums, kā latvieši iemīlējuši teikt par vēlēšanām - Obama uzvarēja. ;D

UPD. Ak, un jā, atcerējos, ka lašiju rakstu par Vangas pareģojumu (no kuriem daudzi piepildījušies) - ka ASV pēdējais prezidents būs melnais cilvēks. Amerikā var ievēlēt 1 cilvēku maksimums, uz 2 termiņiem. Tātad ASV gaidāms gals tuvāko 4 gadu laikā??
Varbūt šogad decembrī?

Un vēl 1 forši!
Jau sen domāju, ka būs jauki braukt no rīta uz mājām, kad pietuvosies "ziemas virsotne" un saule ausīs aizvien vēlāk. Jau šodien sāku izbaudīt saullēktu. Vārdu sakot, no rīta likās stipri savādāk jau pat nekā vakar no rīta. Drīz varēšu ik saullēktu mīties mājās. :) Vienīgi ne visai, ka saule mugurā spīd. Bet tas nekas.

UPD. Tā laikam tomēr sanāk, ka rīti /vismaz/ Austrummanglijā ir saulaini. Ja ne saulīte, tad ne reizi neesmu braukusi pa lietu no rīta.

Poundiniekā beidzot parādījās velo rem-komplekts. Nu tak - katram gadījumam paņēmu. Ielāpi un līme izskatās nekvalitatīvāki, bet gan jau derīgi tāpat, un tie instrumenti kameras izņemšanai nemaz neizskatās saudzīgi - ar asām malām, bet man ir savējais. Toties atslēgu komplekts ar riteņa noskrūvēšanas tūli ļoti noderēs. Jo manam tūļu komplektam, šķiet, tā ir vienīgā iztrūkstošā detaļa. :D

Šodien nez kāpēc vajadzēja aizpildīt katu kādu nevajadzīgu papīreli no HR dienesta. tipa - par to, vai man nav kādas slimības esošas vai bijušas, kādas attiecības ar alkoholu. (nu neesam mēs draugos, kur nu vēl - tuvākās attiecībās). Tas viss tipa - vai nakts maiņa ir man piemērota...

Šodien izbraucu uz pusi ātrāk - ar rezervi, lai gadījumā, ja ielāps neiztur, nenokavētu darbu, stumjoties. :D
Bet izskatās, ka ir ok, riepa ir ~ tikpat piepūsta kā pirms brauciena.
Sakarā ar agro izbraukšanu, pretī nevienu velo nesastapu braucam, manā virzienā - joprojām arī nevienu citu.

Bet ierodoties, pavērās traka ainiņa. Nekad tik pilnu autostāvietu neesmu redzējusi, aš autobuss parkojās... Vai nu atveda, vai nu vedīs prom, nezinu. Njā... Peak time Amazonē nav joka lieta... kārtējie jauniņie.

Aukst gan ārā. Tā saucamā slēpošanas jaka nav nopietna, ja būtu tiešām jāslēpo nopietnos grādos.

Izskatījusi 10 lapas (no 16) ar ķirbja receptēm iekš receptes.lv, izdomāju, ka ripināšu ķirbju bumbiņas. Izlasās vienkārši un ātri. Un pat sastāvdaļas ir.

Noķēru Uģi šodien un līmējām riepu. Ar trešo piegājienu, cerams, izdevās. :D Būs jāuztaisa testa brauciens, moš no rīta... moš nē. Pirmajā piegājienā līme bija "aizmālējusi acis" un Uģis nevarēja atrast caurumu. Uzlīmēja "plāksteri" garām. :D Otrajā bija citas kļūdas. Teicu, ka iepriekšējās līmes atliekas vajag kaut kā notīrīt, bet Uģis teicās, ka var iztikt bez tā. Plāksteris gandrīz nemaz nepielīmējās. Es visu to laiku skatījos, pētīju, mācījos no cita kļūdām. :) Cerams, ka, kad pašai to nāksies darīt, izdosies labāk. :)
Bet vispār Arnim taisnība. Mazāks čakars, lielāks garants sanāk pērkot jaunu kameru. :D Un, ja brauc izbraukumā, tad ar, šķiet, lieka kamera aizņem mazāk vietas. :D Un neesot nemaz dārga. Remkomplekts ar 5 ielāpiem (no kuriem 3 jau ir izlietoti) maksā 2 mārkas, jauna kamera kaut kādas 3 mārkas. :) Bet remkomplekts tomēr vajadzīgs nu tā - rezervei.

Un beidzot dabūju atbildi no... Apvienoto Nāciju Organizācijas. Tiku cepusi pieteikumu līdz 3 naktī (rītā?) kopā ar Polu kaut kad septembrī uz sociālo lietu ierēdņa vietu jauno speciālistu programmā. Piektdien ieripojusi vēstule meilā, ka neesmu izturējusi konkursu, lai tiktu uz eksaminēšanu. Konkurss tāds pavisam "maziņš". 41 000 pieteikumu visā jauno speciālistu programmā un 9700 uz to, kur pieteicos es.
Nu tātad - nav man lemts. Bet gribēju.

Bet vispār pēdējā "nakts" [jeb normāliem cilvēkiem diena] ir negulēta, gandrīz bezjēdzīgi, jo ppēc pāris nogulētām h pamodos un miegs nenāca nākamās 5 h, bet gulēt mēģināju. Vēlāk, kad vēl ta gribējās gulēt, sīkie pie durvīm bļaustās... Sajūta tā, it kā ausī bļautu. Satriecoši. man liekas, ka šeit pat ausu tapas nelīdzēs...

Cerams, man izdosies vēl 1 pabeigtību beidzot noorganizēt. Bildes no glābšanas darbu pasākuma atlasīt galerijai... eh. Iesākts ir, nevaru saņemties pabeigt.