Magnesia

Naktīs nāk miegs, no rīta nevar aizmigt. Ar katru dienu jo vēlāk aizeju gulēt.
Un, ja jau tā, tad vismaz ceturtdien.... tāds smuks laiciņš, saulīte, kaut gan dzestrs, bet tomēr jauks... aizbraukšu, ka es pabaudīt zelta rudeni uz Crown lake parku. Mieru un klusumu pabaudīt. Mieru tur var dabūt, cilvēku maz vai nemaz, bet klusumu nē, jo laikam nevienā Pboro parkā nevar "aizmukt" no šosejas trokšņa. Var vienīgi aizstāt ar klasiskā mūzikas klausīšanos uz austiņām.

Vajag ausu tapas beidzot iegādāt, jo Nilam reizēm patīk pabļaustīties otrā stāva koridorī. Cerams, kādā aptiekā dabūšu.

Šonedēļ saņēmu savu pirmo payslipu  par nakts maiņu un negaidīti gaidītajam takse par stundu ir tāda pati kā vakar maiņai. Būs jānoskaidro, kas par lietu... Un ne man vienīgajai nepas kaut kas.

Grādi jau zem nulles naktī, laiks samērā sauss, bet auksts. Slēpošanas jaka ir laba, bet kaut kur aukstums tiek tomēr. Nezinu, esmu baigi salīga laikam. Kaut gan ar mani nav tik traki kā ar Ievu, kura pastaigājoties nosala biezākā jakā kā es. Nezinu, kā tas pārdevējs bija domājis, ka tā ir slēpošanas jaka. Nezinu, vai ar termo veļu apakšā tā būtu pietiekama Alpu klimatam un kārtīgai ziemai. Kārtīgam vējam vai pat putenim.

Bija doma braukt uz Lee Valley White water centru - tur kaut kādas sacensības un organizatoram vajag palīdzību. Brīvprātīgu. Sestdien un svētdien. Bija doma 6dien pēc darba atmīties uz mājām, izpētīt ceļu un doties... Zināju to, ka ceļā līdz turienei travelains izrēķināja aptuveni 3 h.
Bet kaut kā minoties pa mežiņa takām nomīkstināju pakaļējo riepu ričukam. netālu no darba. Visu ceļo velo nostūmu līdz mājām.
Atceļā vēl caur lielveikaliem. Ne iepirkties, bet padiedelēt. :D Kartona kastes (jau otro nedēļu). Nopirku pāris bildes, ko sūtīt uz LV, bet visai palielas izmēros, līdz ar ko nevaru kasti atrast, kurā tās iestumt.

Mājās izstāstīju savu kastes "bēdu" Antrai. Dabūju ieteikumu iepakot vienkārši tās atsevišķi kartonā.
Bet tai pašās mājās savās ieraudzīju, ka Ieviņa instrumenti atrodas atbilstoša izmēra kastēs. Izrādās, ka tālu nemaz nebija jāmeklē. Bet tādas kastes var dabūt tikai ceturtdienās. Visai neveikli.

Un saprotams, ka velo ķibeles dēļ atcēlu braucienu uz Lee Valley. Atcēlu to arī svētdien, jo izdomāju, ka 6 stundas ceļā + laiks tur uz vietas... A, kad es gulēšu? :D Naktsputns. :D Plus paskatījos, ka pārāk dārgs un tizls ceļojums sanāk ar sabiedrisko transportu tādam mērķim. Īsāk sakot - samotivējos nebraukt. :D

Toties aizbraucu līdzi Antrai, Ievai un Sauļim uz lielo Tesco šo to specifisku iepirkt. Atkal vēlu tieku gulēt.

Uģa arī mājās nav, gribējās to riepu līmēt kāda "uzraudzībā", jo nekad līdz šim nav nācies to darīt. :D Šis sava šosejnieka riepu līmē vienā laidā. Pat nezinu, kādā stāvoklī šī. Un man ar nav instrumenta, lai to noskrūvētu nost. A Uģis to strādā, to aizbraucis tusēt .Nezinu, vai izdosies satikt pa we. :/

Piektdien beidzot šai mājā tika satikts santehniķis. Tagad zinam, kā dabūt spiedienu vecajā apkures sistēmā. Bet kaut kāds vārsts sabojājies, tas nemitīgi krītas, bet toties dabūts gaiss ārā no manas istbaas radiatora. Tāpat radiators nespēs piesildīt manu auksto istabiņu, tomēr labāk nekā bija. Vairs nebūs tāda stīvēšanās ar rijīgo eļļās sildītāju, kas bija vienīgais siltuma avots līdz šim. 

Paprasīju paz'istamam pikerim seju grāmatā, lai sava departamenta ikdienas mītiņā kā drošības padomu pasaka, lai velosipēdisti lieto velo gaismiņas un brauc kā UK - pa kreiso pusi. :D
Uz to viņš teica, ka pirms pāris nedēļām viņiem pacēlās šis jautājums mītiņā - 1 esot ieskrējis taksī. Un teica, ka, lai gatavojos - tālāk būs tikai trakāk, tuliņ Amazone pieņems 170 jauniņos, no kuriem daļa arī noteikti brauks ar velo kā akli dunduri.
nu ko...
Katru dienu pa tādam/iem izdodas sastapt uz velo ceļiem jau tagadiņ.

Daļēji jau ir laba tā darba laiku nobīde pa departamentiem - nav tik lielas rindas pie metāla detektoriem. Bet nu ... ir citi upuri...

Vakar ar 1 kolēģi no rīta maiņas sapļāpājos, ka mūsu noliktava ir visproduktīvākā un rentablākā, kas sen vairs nav jaunums, bet arī - vismazāk apmaksātā. Citās noliktavās UK ietvaros maksā daudz vairāk. Eh... imigrantu pilsēta... bet nu labi - tāpat te maksā vairāk nekā daudz kur citur arī par kvalificētāku darbu vai vismaz ne tik konveijerisku.

Šobrīd te arī tāds ziemīgs. Grādi tā ap nulli un spiežas kaulos. Darbā saģērbos kā parasti, bet salstu nost nenormāli, mājās arī - sidlītājs maziņš, bet rijīgs - so - neļauj kurināt cauru diennakti, bet kurinot tikai pusi dienas - šis nepiesilda.
Ziemas neelpojošo jaku vēl nezudrošinājos vilkt.
Tik, ak mana vecā galva!!!!!
man taču ir slēpošanas jaka ar rāvējiem padusēs - ideāli!!!! Tikko tikai atcerējos. ak es. Kā šodien būtu noderējusi... It īpaši tāpēc,ka nebraukšu pa taisno uz mājām, bet jāaizbrauc tur un vēl tur... Būs jāiztiek ar vesti. Bet cimdus šodien jau slēpošanas uzvilku. :D Ar velo cimdiem knaģi atsala jau vakarnakt. Vienīgi nav pārāk ērti ar slēpošanas pirkstaiņiem, bet toties - silti. :)

Bet pie nakts maiņām laikam būšu pieradusi. Pēdējo dienu pat nemodos kā ierasts 2 h pirms plānotā laika. Vispār jāiegādājas ausu aizbāžņi tomēr - Nils ir trokšņains, ka maz neliekas. Bija man ausu tapas - atstāju Henrija ielā.

Parunāju vēl ar dažu kolēģi - kontraktnieks - februārī šim paliks 2 gadi un pārdos savas akcijas un tīsies prom - apnicis esot - jo tālāk, jo trakāk.

Šodien jautrā piektdiena - halloween stilā. Daudzi sakrāsojušies un citādi izpaudušies. Dabūjām arī foto sesiju.

Šobrīd, ja ņem virsstundas, tad ir nevis jāierodas 2 h pirms darba, bet jāpaliek 2 h pēc darba. Braukt naktī pa tukšām ielām ar velo arī ir patīkamāk, mierīgāk.

Uz šonedēļu biju pieteikusies uz virsstundām 3 dienas pēc kārtas. Vakar bija pēdējā. Nogurums visai pamatīgs, jo tagad konstanti jau otro nedēļu esmu uz sortēšanu, kur jācilā kastes. Nav nenormāli traki, bet trakāk nekā stumdīt ratiņus. Toties te nav tā jāstreso par tārgetu, foršāk, mierīgāk, līdi neborzī virsū. Un strādājam tā kā komanda. Nu forši.

Bet tās virsstundas paņēmu liakam intuitīvi...

Uz peak laiku mainās šifti - un tika aptaujāti visi, kurš kādu maiņu grib:
tā pati esošā vakarā, svētdiena-ceturtdiena vakarā (mana pirmā opcija), otrdiena-sestdiena vakarā (mana otrā opcija) vai nakts maiņa, kas laikam bija mana trešā opcija.

Rezultātā mani ielika manā trešajā opcijā. Citi, kas nakts maiņu bija norādījuši kā pirmo - nedabūja nakts maiņu. Kāda jēga bija apprasīt, ja tāpat saliek tā, kā viņiem vajag...

nu neko darīt - no pūces sindroma tādā veidā vaļā netikšu, bet ir arī pozitīvi momenti - naktī mierīgāk, klusāk, mazāk menedžeru un braukt uz darbu 11 naktī arī ir mierīgāk.
Nu redzēs, kā būs ar pāreju un adaptāciju...
Šobrīd esmu miegaina un nogurusi sakarā ar palielināto slodzi, bet gan jau pa we atgūšos.

Vēl tāds moments, jaunums, pozitīvs. Amazon ir ieviesuši ēdnīcu. Vārdu sakot - tagad, ja kādreiz nesanāk laika vai kā, varēs nopirkt gatavu siltu ēdienu darbā. Bet to drīzāk izņēmuma kārtā.

Nakts maiņai arī tāds pluss, ka maksā vairāk, 1,50 poundi klāt pamata likmei. Plus vēl peak sezonā bonuss dubultojas.

Ja arī nakts maiņā būšu sortēšanā, tad droši vien palikšu Amazonē visu peak sezonu līdz Zsv. Pēc tam manīs. Vismaz sastrādāšnu naudiņu.

Pārdevu šodien savu veco baiku. Asaras tāpēc, ka biju jau paspējusi pārdomāt šī darījuma nepieciešamību (ja nu pie manis kādreiz atbrauc ciemiņš, tad kopīgi varētu izbraukt ar velo, nemeklējot nomas).
Krokodila tāpēc, ka par diezgan veiksmīgu cenu priekš tāda baika.

Uzpucēju, notīrīju, arī no vecās eļļas, ieeļļoju pa jaunam, iznīcināju visu astoņkājaino garadarbus. Ķēde pa šo laiku labi parūsējusi, bet, ko daŗit... Velo nav zagļiem pievilcīgā izskatā, bet ir braucamā kārtībā. Braukt var. It īpaši īslaicīgai vajadzībai, kā šim konkrētajam pircējam.

Eh...

Šodien bija viena feina dieniņa. Sualīte spīd, kaut agri no rīta ar vēss bija. Bet pa dien ukarsti palika. Visai ražena diena svētdienas tirgū, dabūju šo to radubērnam, šo to mammucim, šo to sev, t.sk., neoprēna kurpes (daivingam paredzētas). Vēlāk vēl paguvu aizmīties uz Farsetu jeb Crown lake park. Smuki tur, klusi samērā, varētu pat patelšot pa kluso. :) Pazaudēju  lādējamo kameras bateriju. Sūdīgi man. Zinu, kurā brīdī un kur. Ja atradīšu to vietu otrreiz, varbūt atradīšu arī bateriju. Būs vēl 1 izbrauciens.

Vajag nodzīvot 10 mēnešus vienā pilsētā, lai šodien pamanītu, ka centrā pie viena koka ir šiltīte ar tekstu ~ Mērs tāds un tāds iestādīja šo koku pedestrianizācijas nolūkos 1983. gadā Tātad nākamgad jāsvin apaļa jubileja kokucim. :) Tas nekas, ka es savējās nesvinu.

Piektdien man būs beidzot induction Amazonē. Varēšu nēsāt caurlaidi zilā krāsā. :D Redzēs, vai kaut kas cits arī mainīsies.

Bet vispār secināju, ka tārgetu aprēķinos tiek iekļauti arī pusdienu pārtraukumi (kopā 30 min), kas tārgetu var samazināt pat par 30% vai pat vairāk. Tā man bija 100 % un pēkšņi viņi pārtapa ne no šā, ne no tā par 92%.

Ažiotāžas par un ap siltināšanu. Vienu vakaru! tā ap pus8 ieradās 3 babaji - 2 vīrieši un sieviete. 3gadīgais Nils neko ļaunu nedomādams atvēra durvis un šie arī nekautrīgi iespērās iekšā, pagāja diezgan aktīvi Antrai garām, tad apmetās, tā it kā starp citu novicināja apliecību - ka esot no kounsila un it kā pē'tija boileri, sakot, ka esot vecs (īstenībā visai normāls). A Antra angliski īpaši nesaprot, kur nu vēl runā - apjukusi. Nebija mājās ne Uģis, nedz es. Pēc tam prasījās lūku apskatīt un gribēja arī vērt vaļā, bet Antra neļāva - pirms pāris ned tur viss tika nopakots un nekas netiks vērts vaļā. Tad šie tik aizgāja.

...Salīdzinājumam. Īpatnēji, bet nākamajā dienā atkal svešs cilvēks klauvē pie durvīm un šoreiz sieviete - saka, ka no kounsila, parāda apliecību un tikai pēc tam ienāca iekšā. Uzdeva jautājumus par iedzīvotājiem, par apmierinātību, t.sk, ar drošību uz ielas utml, aizpildīja anketu un pastāstīja, kas un kā un par iepriekšējās dienas viesiem, ka pastāv iespēja, ka vakarā var nākt, bet vispār jābūt uzmanīgiem.

...intrigai. Klīst baumas, ka netālu esošajā ielā 10 mājas esot aptīrītas. Pie tam viņi novēro iepriekš potenciālos upurus un apmeklē laikā, kad neviena nav mājās. Mums gan it kā visu laiku ir kāds mājās.

...Pārdomas. Varbūt papildus drošībai datoru litk čemodānā aiz atslēgas. Nu  to jau arī var atvērt, bet dators uz gultas ir daudz vieglāks ķēriens par smagu čemodānu skapī.

Kad pirmdienā skraidot pa visām LV poliklīnikām, kas kā vieta pati par sevi man nav patīkama, vēl jāpaspēj visu, visu. mamma visu smuki saplānoja, uztaisīja smuku, blīvu pierakstu, kuru gan neizdeās 100% izpildīt aiz tā, ka uzkrita velo serviss uz galvas. un bišķiņ man ome iegrieza... tik bišķiņ,k a vienu dienu es pazaudēju, veltīgi sēžot rindā uz pasi. Kur tik daudz cilvēku grib tā uzreiz pasi mainīt??!? Bet dienas vidū gaidot savu kārtu pie zobārsta, izlasīt atziņu iz grāmatu sērijas "labi vārdi grūtām dienām" "uztraukšanās vēl nekad nevienam nav palīdzējusi" bija tieši laikā.

Dažs dakteris tika atlikts uz nākamo dienu, dažs pēc 3 dienām.
Kopumā skraidīšana atmaksājās.

Arī velo serviss bija ok - sataisīja vairāk nekā prasīju. Ar ātrumiem, kas īsti nestrādā, biju sadzīvojusi jau gadiem, bet nu arī tie strādā. Tiesa, nedabūju notestēt, jo tā arī nesanāca laika izbrautk ar šamo. bet pa lielam izdevās satikt visus, izņemot vienu cilvēciņu (kuru parasti ir grūti notvert), aiziet uz teātri un sadarīt daudzas citas lietas.

Kaut kad, kad tikšu līdz tam, būs arī bilžveidīga atskaite par viesošanos LV.

Viena ķibele sanāca ar ZeltaZives atjaunošanu. Biju piemirsusi, ka, kad uztaisa jaunu debetkarti, jāatjauno reģistrācija uz zelta īsziņu. Pa ceļam uz lidostu mēģināju piereģistrēt, bet tā opcija kaut kur pazudusi. Mēģināju lidostā caur Nordea bankomātu atjaunot, bet tur kaut kas nav riktīgi, jo naudu no konta noņēma, bet kredīts nav atjaunots. nez...

Un 1 cilvēciņu tomēr nepaguvu satikt, bet zināju, ka viņu ir diezgan sarežģīti noķert. Gan jau nākamreiz.

Laikam jau tomēr jāsāk ar to, ka dīvainā sajūta un nemiers ir beigušies, esmu jau iejutusies atpakaļ. :)

Šodien šis tas sadarīts, divreiz Rīgā pabūts, tikpat stallī. Bišķiņ pasvinēts staļļa darbonim gads iekš staļļa, bet ne par to stāsts...
Braucu otro reizi uz Rīgu 2 iemeslu pēc. Nopirkt bremžu klučus Gandrā priekš velo, jo bračka ir pamanījies nobraukāt tās mēmas, bet nav papūlējies nomainīt.
Diemžēl nenoskrūvēju no baika kā paraugu, bet tas, laikam nemaz nebūtu neko diži mainījis, ja vien to, ka nebūtu iztērējusi lieki 3,5 Ls. Nolēmu riskēt un nopirkt vienu pāri - a moš der n-padsmit gadus vecajam kleperim.
Sliktā ziņa - nederēs. Kātiņš par tievu

Labā ziņa - dabūju Nokia N82. Lietotu, protams. redzēs, kā strādās.

Vienkārši ziņa. telefona pogas ir īpatnējas, būs jāpierod. It īpaši pie tā, ka nodzēšanas taustiņš atrodas tur, kur manam vecajam telefonam "sarkanā klausule". rezultātā jau 1 ekspromtom vajadzīgu sms netīšām izdzēsu. :D

Vēl 1 labā ziņa. Telefona pārdevējs, izrādās strādā veloservisā.

Sliktā ziņa. tuvākais pieejamais laiks ir pirmdien. a pirmdiena man ir ever so busy...
A otrdien nezinu, kā būt, jo plānoju nakšņot Rīgā.

vot stulbi - esmu bez baika!
nu ir auto, bet ne jau mežonīgi visu laiku šams man būs pieejams. Un ar to nevar pavizināties pa meža takām utt. Un pirmdien arī biju domājusi moken doties ar baiku uz Rīgu...
Kur lai svētdienā dabon piemērotus bremžu klučus?? Tā varētu rīt uzrīkot kādu pikniku kaut kur mežā utml.

Vēl kāda labā ziņa. Man laicīgi nāk miegs šodien. Beidzot.
Pofig pat par telefonu un visiem kontaktiem. Kontaktu pilns telefons, tikai tie nav mani. :D Nez kā tie tur saglabājušies, ja džeks teica, ka izdzēsa. Pofig arī par visiem setingiem utt. Negribu ne par ko domāt šobrīd.

jau pirmie darbiņi sadarīti. Sim karti dabūju. jau aktivizējusies, vēl kredīts jāielādē, tad arī pazvanīt varēšu.

Pasūtīju jaunu debet karti, jo pin kodu, protams, aizmirsu.

Šo to iepirku, samainīju naudu.

Atbraucu mājās, ievērtēju ričuku... Bremžu klucīši ir aptuveni kartona biezumā. :D Visi 4.
Bračka ir tikai braukājis, nav čubinājis nemaz... Gan jau, ka eļļu šams ar nav redzējis sen.

Izskatās, ka šobrīd manā astro kartē "uzdarbojas" merkurs retrogrādā, ka tehnika diezgan daudz gļuko - visa tehnika, kurai es pieskaros. :D
Nu labi, ne jau visi datori uzreiz lūzt, bet zīmīgi viss kaut kā iet ne visai lāgā dažu dienu laikā.
Cerams, ka šis periods nebūs ilgs, jo, ja nē, tad arī nopirkts jauns telefons nedarbosies...
Esošo arī pirku merkura retrogrāda laikā...
Varbūt tāpēc arī ir daudz ķibeļu. :D Neesmu gan bijusi arī pārāk saudzīga ar to, bet gribēt vēl visam papildus arī izturīgu telefonu, ir laikam par daudz. :D
Zinu, astroskeptiķi ņirdz par šo. Bet, ja iedziļinātos un papētītu, varbūt nemaz vairs neņirgtu. :)

Velobrauciens uz Marholmu ar Polu bija super jauks, tāpat kā uz Eye ar Kristu pirms pāris nedēļām. Laiks saulains... jāizmanto katra saulainā diena. :)
Krists jau ir prom, atpakaļ LV.

Tagad vismaz ir skaidrs, ka daļu mantu sūtīšu ar busiņu uz LV. Jāsazvana Raivis.

Atradu telefona modeli, kuru gribu pēc visām funkcijām. Podziņas maziņas (pamatā runāju par kontroles pogām), bet gan jau pieradīšu. Nokia N82. Nelaime tāda, ka viņu vairs neizlaiž un ss-ā arī neatrodu. Diez ko daudz laika nebūs, iespējams, skraidīt LV pa veikaliem un lombardiem meklēt šo modeli, bet gan jau atnāks pie manis... kaut kādā veidā.
17tais datums man ir saplānots blīvi no rīta līdz pašam vakaram, nekur iespraukties... Otrdien arī jau šis un tas, bet tad vismaz būs laiks, kaut ko pameklēt pilsētā.

Šodien atskārtu, ka man ir arī pase jāatjauno. Sviests, ka tā i derīga tikai 5 gadus. Neesmu taču 5gadīga. Katrā ziņā februārī šai beidzas termiņš. Tas arī uzkritis uz pleciem. Cik ilgā laikā šie taisa pases ~5dienu laikā par paaugstināto maksu var dabūt gatavu?

Ir kāds taisījis caur UK vēstniecību? Cik ilgu laiku tas paņem? Un cik maksā?

Vakar atsāku veļļot. Ir ok.
Šodien meģināju atsākt skriešanu no īita, bet tam celis nav vēl gatavs.

Datora garantija pamazām kaut ka ķartojas, bet nav ticības, ka sakārtosies līdz aizbraukšanai... Cerams, ka vismaz sakārtosies.

Telefons vienbrīd meģināja izdvest kaut kādas dzīvības pazīmes, bet ne uz ilgu laiku un ne paliekoši. Jāmekle jauns, labs telefons.

Gribu GPS ar vismaz LV karti tajā, wi-fi, kameru pats par sevi. Tas butu galvenais. Un jā - vai gribēt klasiska dizaina telefonu ar parasto telefonu klavi ir gribet par daudz??
Nepatīk man tie touchscreeni...
Ir kādi ieteikumi?


Šodien noņēmu no vecā baika priekšējo bremžu labo daļu un nomainīju ar "jaunā" baika bremzēm, pievilku stiepli un bremzes atkal strādā :D un ir regulējamas. :)

Jeb jaunais miteklis.

To, kāpēc tā, sapratīsiet, kad redzēsiet bildes.
Beidzot saņēmos uzrakstīt arī par šo notikumu.

Biju dziļi meklējumos pēc jaunas īrējamas istabas internetā, sludekļos, draugos.lv utt. Līdz apnikumam, kad ievietoju sludekli pati dr.lv domubiedros. Un kaut kā man atbildēja viena izīrētāja. Antra.

Dikti neesot gribējusi ņemt īrniekus, bet par cik meita iet prom, tad finansiāli tomēr atvieglotāk ar īrnieku.
Tātad esmu "ietikusi" latviešu ģimenē un esmu jau pieņemta gandrīz par savējo.
Par cik svētdienā galīgi nebija oma pakoties, tad to darīju pirmdienā pirms darba. :D
No Henrija ielas izpakojos pāris stundu laikā. Labi, ka Pols atnāca palīgā - tad 1 piegājienā gandrīz visu pārvedām, bet izpakošanās ievilkās uz pāris ned. Nu jā un abus velo es atstāju Henrija ielā ar domu, ka pirms darba aizčāpošu līdz Henrija ielai un pa taisno braukšu uz darbu.

Protams, izpakošanās, mantu sanešana un pēc tam vēl ēst gatavošana paņēma daudz laika, ka viss noritēja maksimālā steigā pēdējā brīdī, faktiski varēju pagūt tikai paēst, bet ne aiziet pakaļ velo. Antra noskatās uz manu rosīšanos un saprot, ka uz darbu nepaspēšu. Viņas 20gadīgajam dēlam Uģim esot velo - ļoti dārgs šosejnieks. Bet šis guļ. Vienalga šī aizgājusi pamodinājusi, sarunājusi un aizdeva. Bija šuabas, vai ņemt - a ja nu kas notiek... ar tādu velo, dabūšu pa mizu es, dabūs arī ANtra no dēla. Velo tāds riktīgi glaunais, viegls kā pūciņa, bet ciets.
Tomēr pārsteidzoši, kā Antra uzticējās tomēr svešam cilvēkam, kuru bija redzējusi pāris reizes.
Braucu drebēdama kā apšu lapa, bija daži ekscesi ceļā, īpaši tāpēc, ka jāsteidzas traki, bet centos neskriet pa galvu pa kaklu, lai nenokrašotu, bet beidzās labi. Braukt viegli, bet cieti, i nedomātu tādu pirkt - ceļus vajag maksimāli gludus, pa velo celiņiem ar tādu braukt negribas. Nākamajā dienā uz savējā jutos, kā ar tanku, bet nu ir arī tāds mazliet visurgājējs. Likās, ka braucu šausmīgi lēni. :D Bet komfortablāk. :)

Veco baiku savācu vispār bez steigas.

Antra gribējusi īrnieku tik uz vasaru, tomēr nu jau sliecas, ka ir ok. Mani pat nejūtot un ir ĻOOti apmierināta ar mani, ļoti lielā mērā tāpēc, ka esmu nedzērāja. :)

Nu jau mēnesis jaunajā miteklī, esmu iejutusies, viss izpakots, sakārtots un sajūtas labas, vienīgi nezinu, vai zimeā te gribētos. Auksts esot, radiators nesildot.

Bet māja ir kārtīga, kaut gan Antra saka, ka ne īpaši (viņa nav dzīvojusi Henrija ielā :D ). Pats superīgākais, ka man ir atvēlēts savs kaktiņš virtuvē, sava darba visrma, plauktiņi (virtuve paliela), nopirka speciāli man ledusskapi.

Istabas vispār šeit ir neraksturīgas Anglijai - nav to pasteļtoņu. manējā ir silti oranža (super). Nav liela, bet pietiekama un ir viskautkur, kur salikt visu, ieskaitot skapi, un šonedēļ dabūju arī gultu citu - ar nodalījumu apakšā, kur samest, lai vēl labāk. :)

Istabai ir dzēruma kontrole. :) Ja istabā ieveļas garšļaukus, tad tests nav nokārtots. :)
Forša oranža krāsa (tāda bijusi jau, kad ievācās).

Ir arī daži mīnusi. Viens tāds, ka, ja gribētu pieteikties kaut kādiem benefitiem, tad enzin, ka'to varētu izdarīt, jo esmu apakšīrnieks un siamnieks laikam pat nezina, ka es te esmu. Turklāt adreses apstirpinājumu kā dabūt?

Mīnuss ari tāds, ka ilgojos pēc gaismiņas. Patumš aistabiņa. Tā jau te visu laiku apmācies, tad vēl vienīgais logs ir stipri uz austurmiem. Ja saulīte iespīd, tad tikai agri jo agri. Henrija ielā bija moderēti gaišs.

Ilgojos arī pēc putnu balsim. Arī tās Henrija ielā bija izteitkas, bet te, kaut gan koks ir taisni dārzā liels, putni to nav iemīļojuši un tos te nedzird nemaz.

Dārzs ēnains dēļ koka un maziņš. Bet nu vismaz, kur iziet svaigā gaisā.

Ir batuts, bet maziņš un zem koka. :D nu tikai bērniem. Trenēt salto nesanāks... :D

Rajons ir riktīgs imigrantu. Iela, kura esot pirmā tikusi imigrantu "okupēta", blakus islama centrs, vieni kaimiņi neesot labi, otri esot stukači, bet visumā labi un mierīgi. TUsiņus saimnieks ir aizliedzis. Un tuvu centram, netālu arī no Henrija ielas,no Krista.

Bet ANtra un viņas lietuviskais draugs Saulius ir izpalīdzīgi, atsaucīgi un vienkārīs cilvēki. Es, savukārt, šiem izpalīdzu ar tulkošanu no angļu valodas un uz. Nu te sastopas šis paradokss, ka, ja vien paši nesocializējas angļu starpā, tad angļu valodu tā arī neapgūst, jo visi strādā fabrikās, kur angļus nesastapt :D Nu vienīgi Uģis runā, bet viņš kaut kā nav nasks uz tulkojumiem. Antrai gūgles transleiteris bija vienīgais tulks. :)

Vecākā meita Ieva aizgāja citur ar savu boifriendu un puiku. Šī izrādās, ir liela zirgu izjāžu fane.
Vēl ir jaunākā meita Nikola, kuru gandrīz nejūt, ja viņa ir viena pati bez mazdēla Nila.

Un, jā, bildes par šo tēmu tikai picasā
Neredzu jēgu likt draugos.lv.

Izdevās istabai pieskaņot šķērītes un dvieli. :D

Ak, un jā, insommnia bija taisnība. :D Pakaramo nekad nevar būt par daudz. Biju domājusi, ka man ir daudz, a, kad skaarināju visu, tad secināju, ka aš kāds desmits vēl noderētu, lai visu, visu t'asmuki. :)
Nu snaāca atkal gari, bet pēdējā laikā nav iekšā rakstīt... kaut gan runājamā ir daudz... :)

Vecais velo ir salabots - tā - braukšanai, lietošanai. Bremžu klucīšus gan derēja nomainīt, šie ir noberzušies pliki, bet bremzes ir asākas kā nu jau manam jaunajam agregātam. Pats Krists braukāt ar šamo negrib, jo nepatīk un arī par mazu - beņķi uzregulēt nevar Krista augumam. Mēģinās šamo tirgot nost.

Pboro bija veco laiku festivāls - viduslaiki, akmens laikmets, renesanse un visi citi laikmeti, kari utt. Interesanti.
Veiksmīgi izšaudījos ar arbaletu, pažonglēju pa ilgiem laikiem, mazliet iemācījos pamatus arī diabolo žonglēšanai, pastaigājos ar koka kājām, iebāzu galvu siekstā, mani tur neatstāja (veiksme), Uzspēlējām ar Kristu milzu Nardas jeb angliski - backgamon.
Atcerējos, kā bērnībā ģimenē bieži tās spēlējām, kad atvedām no Ukrainas. Pēc tam arī grieķu Tabula uzspelējām. Arī milzu.
Diezgan interesants, daudzpusīgs festivāls. :)

Par pārējiem pasākumiem... atsevišķi...

Bet bildes ir dr.lv un picasā


Dīvainā kārtā Krists netika uz apdrošināšanas Nr interviju - tie kaut ko nomistrojuši, nepiereģistrējuši... Ievilkās šis pasākums par 2 nedēļām. Bija aizbraucis līdz tai Kings Linai - a tur viss ciet, neviens neko nezina.

Laikam trūkst man viņa. Tā secināju.
Jo darbā atrodu veidus, kā izklaidēties...
Stalažās un plauktos saskatu mākslīgo kāpšanas sienu.
Ar ratiņiem vizinos kā ar skrejriteni.

Saprotams, ka šīs nodarbes pašas par sevi nav tik apdraudošas kā fakts, ka tās kāds var ieraudzīt izpildījumā. Kāds, kuram nevajadzētu to redzēt...
Par to visu pagaidām esmu saņēmusi tikai mutiskus brīdinājumus. :D

Labi, laikam nedrīskt tik klaji izaicināt un "raustīt aiz ūsām" Amazones Dievības...


Papildus kategoriju paaugstinot, ja veļļojot mājās paliek auksti, bet jaka ir mugursomā, kura, protams, atrodas uz muguras, tad nestājos, bet braucienā nodaru visu lietu. Izdevās pat nenovelties no velo. :D

Garais vīkends bijis interesants...
Mijās patīkami notikumi ar nepatīkamiem, bet interesantiem. Tomēr noslēdzās ar nepatīkamu...

1. Pēdējā holideja dienā (otrdienā) pirms ceļošanas mājup, tika eļļots mans velo un līdz ar to vizinājos pa ielu... Pēcāk ar Polu devāmies prom kopā, viņš - pie bērniem, es uz mājām.

Kāds laikam bija novērojis mūsu vizināšanos. Jo pārāk zīmīgi - nākamajā dienā Pola ritenis un arī Sāras mammas ritenis no pagalma tika izzagti. Iespējams, zaglis nodomāja - vot ku labs ķēriens - 2 velo vienā piegājienā, pie tam viens tiek šķūnēts... A mana vietā dabūja vecu parastu velo, kuram ar bremzēm arī švaki.
Vot tā, vot.
Bet Pols pie Sāras mammas atrada velo, kuri ir izbrāķēti dēļ caurām riepām. Aizvedu viņam remontkomplektiņu, slabaos un varēs braukāt. Tik ātrumi arī nestrādājot...

2. TIkām kāds laikam mēģinājis ielauzties pa mūsu mājas parādes durvīm, jo slēdzene pēkšņi samaitājusies - negriež nu nemaz....
Tagad jāsāk baidīties arī par datoru... Mēģinu to litk zem segas vai čemodānā aiz atslēgas.

Sētas durvis aizslēgt/atslēgt no ārpuses, vismaz es, nespēju, Bet var pacelt rokturi uz augšu vismaz no iekšpuses un iziet pa parādes duevīm.

3. Un trešais noticiens ir visai mistisks. Nē, patiesībā ir četri noticieni :D 2 no tiem mistiski. :D

Iespējams, saistīts ar otro - slēdzenes notikumu - neviens nevienu nav manījis (tā vismaz Ingus saka), bet pēkšņi mājā parādījies kaut kāds elektro skaitītājs vai kas - tagad veikalā jāiet un jāpapildina elektrības "kredīts" - līdzīgi kā telefonam. :D Kā viņš tā pēkšņi parādijās - nezinu. :D

4. kādu dienu... atradu savu veco velo... turpat, kur biju atstājusi. :D Kā viņš tā pēkšņi parādījās - nezinu. Epopeja vēl nav beigusies ar šo. :) Kristam būs ar ko ņemties tomēr. :) Varbut velo nobijās, ka viņš tiks pārdots - iemīlējis mani. :D
Vai arī zaglis saprata, ka bremzes nestrādā un izdomāja - nu i nafig... :D

A varbūt kāds vienkārši aizņēmās (bet Ingus neko par to nezina) un tagad atdeva atpakaļ. :D
Pols stāstīja, ka reiz kaut kad Oksfordā un laikam arī Kembridžā ir bijis likums, ka zagt nedrīstk, bet aizņemties var. īsāk sakot - ja uz ielas tevi pieķer ar zagtu velo, pasaki, ka atdosi atpakaļ, ka tikai aizņēmies un policija palaidīs. :D:D:D Nu kāds laikam šo izveica ar manu veco kleperi. :D

Mēģināju šamam noskrūvēt priekšējo ratu - neizdevās, pārāk stingri maniem pirkstiem. Iestūmu dziļāk dārzā - krūmos, lai nekrīt acīs.

Tā smaērā negaidīti dabūju brīvu arī piektdienu, kas kopā veido 5 brīvas dienas, jo beigu beigās 4-5. jūnija bank holidejus tomēr dabūjām Amazonē. Brīvā piektdiena atvieglo tikšanu uz notikumu sākumpunktu.

Pasākuma pirmssākumi ir saistīti ar Pola draugu Vinfordu, kura plāni vest mūs uz Ibizu izplēnēja, jo uz bank holidejiem biļetes ir nenormālās cenās. Tāpēc meklēja kruīza laivu, ko noīrēt austrumu krastā, kas ari nesnaāca, jo sāka interesēties par vēlu.

Tad nu beigās - tika izlemts... noīrēt narrowboats (tulk., šaura laiva) pa Lielo britu kanālu.
Iz vēstures: industriālās attīstības laikmetā sensenā pagātnē, kad sauszemes transports nebija attīstīts, tika izdomāts izmantot ūdens ceļus. Šim nolūkam tika izrakti kanāli pa visu Angliju, pa kuriem nogādāt kravas jūrā, kur iekraut lielos kuģos un transportēt tālāk. Kanālos reljefa dēļ tika izveidotas slūžas, ja tā tās var nosaukt (angl.lock).

Laivas bija šauras, lai slūžās varētu satilpt divas. Par cik mūsdienās nav vajadzības šādi transportēt kravas, laivas ir pārveidotas tūrisma vajadzībām - ar visām ērtībām.

Bijām pārsteigti par tiešām labu iekārtojumu - virtuvīte ar plīti un krāsni un visu, trauki glāzes pieejami, 3 divguļamas gultas, TV, radio katrā istabā, solīdas vannasistabas, divas. Viss ļoti solīdi. Pie tam - mājīgi.

Es, Pols, Vinfords, Pola meita Sāra un viņas dēls Luiss.
Ar Polu bija ideja paņemt kempinglietas un velo un kaut kad atdalīties no laivas ekipāžas ar nolūku doties velo pārgājienā, leilākā vai mazākā.
Bet pasākuma vilšanās - tikai jau ceļā esot uzzinājām, ka Vinfordam bijis jāparaksta papīrs, ka uz borta netiks ņemti velo. :( Nāksies atstāt mašīnā. Labi, ka bija tur slēdzama stāvvieta kaut kāda vai kas, kur drošāk.

Nav zināms, cik ilgi brauksim, bet zinu, ka 5 dienas šai laivā es neizturēšu. :D Nu neesmu es tas tips. Ja esmu ārā no mājas, tad gribu kustēties. Pat mājā iekšā es kustos. :D Zināju, ka tas man būs garlaicīgi, būtu gribējusi doties kaut kur uz Velsu vai Skotiju beidzot galu galā... Bet nu... piekāpos šim braucienam. Redzēs, bus vismaz savādāk.

Kopumā - 3 dienas laivā no Leighton Buzzard līdz Stoke Bruerne un atpakaļ. 3 dienas laikam man bija robeža.
Polam nebij aizdevies arī dabūt telti, tāpēc pārgājiens ar kājām arī nesanāca, jo nebija laika arī meklēt citas iespējas.

Kopumā - mana pirmā šuarā laiva, mana pirmā tāda veida slūžu škērsošana, pirmais ceļojums pa kanālu un varbūt vēl kaut kas /pirmais/.

Pasākuma veiksme: izglābu savu telefonu - uzkāpusi pafočēt uz laivas jumta, nemanīju, kā telefons izslīdēja no kabatas ārā uz jumta. Daudz netrūka, lai es nezinot nejauši iespertu to dziļi kanāla dzelmē.
Pasākuma neveiksme: pakāsu savu foršo matu suku. Nepatīk man tie mūsdienu izstrādājumi (s**i). :D Bet nu neko darīt...
Pie neveiksmēm, protams, arī tas, ka velo nedrīkstēja ņemt līdzi.

Bija interesanti, sākumā, iet cauri slūžām, paceļot ūdens līmeņus un verot vārtus utt. Pēc tam jau, protams, vairs ne tik ļoti. Bet dabūju pastūrēt to kuģi, pabaudīt dabu. Neskatoties uz to, ka saule mūs faktiski nemaz nelutināja. tik pēdējā dienā mākoņi mazliet paklīda. bet otrā diena... Jūtu līdzi vīriešiem - šie 11 stundas ārā, leitū. Silts arī galīgi nebija, dažpadsmit grādi. Ūdens necaurlaidīgos tērpos, bet tāpat - sūcās cauri. Kādam jau tas "kuģis" jāstūrē ir...


Pēc ceļojuma beigām kā savācāmies, tā izklīdām. Un braucot zināju, ka ne pārāk tālu no maršruta ir pilsēta Milton Keynes. Un tur ir mākslīgā slēpošanas trase, kuru Pols pat zina. Uzprasījos!!! :)))))))))) Un aizveda mani turp. :) Pat atradām angāru un tik speramies iekšā. Par vienu stundu ar iekļautu inventāra īri 17 poundi. Nav lēti, bet tas ir daudz labāk kā Tallington lakes birstu trasē. :D Kā nekā - īsts mākslīgais sniegs. :) Urrrā!!!!!!!!!

varēja noīrēt arī slēpošanas tērpu atsevišķi, bet es sakombinējos no tā, kas bija. Izskatījos pēc EČ. :D Melnais waterproofs kājās ar ventilāciju, melnais waterproofs augšā un melni plāni darba cimdi. Knaģi atsala pamatīgi, bet tas nemazināja prieku un mirdzumu acīs. :)))))) jutos laimīga. Neskatoties uz visām peripetijām...

Juhūuuuu!! Es atkal slēpoju, pēc vairāk kā gada pārtraukuma.

Un Milton Keynes varētu būt labs kompromiss starp Pboro un Velsu - darbs tur varētu būt un aktivitātes ir! Tai centrā, kur trase, ir arī kāpšanas siena un vēl kaut kādas izdarības arī laikam. Northamptona arī nav tālu ar savu WW centru. Vajadzētu uz turieni tikt dzīvot. :)))) un strādāt. :)))

Diemžēl nesnāca pakāpelēt pa sienu, jo negribējās pārāk kavēties, jo....

... un te sākas nākamās peripetijas. Pa ceļam mašīnai parādījās problēmas - apstājoties pie luksofora, motors dīvainu troksni izdeva. Skaņa nebija laba. Un arī lampiņa iedegās, kas signalizēja, ka kaut kas nav kārtībā ar pārnesumu kārbu un kas neļauj pārsniegt 3500 apgriezienus. tāpēc nebija vēlams kavēties, lai pa gaismu tiktu mājās, ja nu kas. Un pēc Milton Keynes atstāšanas sāka klakšķēt kaut kas motorā, kas izklausījās pavisam nelāgi. Tāpēc Pols izdomāja apstāties netālā Tesco veikala stāvlaukumā un apskatīties. Kā apstājās, tā motors sāka kūpēt! pamatīgi.

Apzvanīti visi paziņas, bet ir tak bank holideju viducis - nav īpašu cerību kādu dabūt. Pola dēla auto arī nobrucis. Visi auto doķi izskatīti. Nav, kur salmiņam pieķerties.
Tas auto ir Vinforda, kurš nav iekļāvis apdrošināšanā SOSu, kaut rocība ļauj ne to vien. Ko darītu Vinforda 90gadīgā mamma, kas ar to auto braukāja pirms tam? Auto nobraukums tikai 38 tk. Rovers.

Gājām iekšā Tesco un sameklējām klientu servisu, kur mums laipni palīdzēja - deva visus Nr, kas varēja noderēt, kas bija arī novecojuši, centās visādi un beigu beigās izdevās sazvanīt RACu - kompānija, kas izbrauc uz negadījuma vietām, remontē uz vietas vai velk mājās. Pols vienojās par līguma slēgšanu un samaksu uz gadu un bijām jau gatavi gaidīt pāris h, kamēr pie musm atbrauks. Bet pārsteigums moments bija labs - pēc 20 minūtēm jau bija klāt. :)
Atbrauca dīvaina izskata ekskavators. :) Busiņš. Šoferīts foršs, saka, ka viņi visu varot sataisīt. :))) Nu labi, tāt tāda angļu plātīšanās. Apskatīja un secināja, ka nevar vis - būs jāvelk. Gribējās redzēt, kā viņš to darīs ar busu. Un redzēju... Sīkāk šeit neizplūdīšu - pie bildēm vairāk.

Šoferīts arī tāds sakarīgs, ar aktivitātēm aizraujas, kuram draugi ar wingsuit lidinās, iedeva interesantus linkus, kur paskatīt. :))

Bildes - draugos.lv
un picasā

Kļuvu par zagļu upuri, tā izskatās.

Sanāca, ka piespiedu kārtā tiku vaļā no vecā baika.
Pārāk liela probza nav, ja nu vienīgi gribējās to nomainīto riepu saglabāt. Varbūt vajadzēja izjaukt pa sastāvdaļām, lai nenozog, vai arī nezinu, kur... Bet nu vairs neko...

Kolēģim arī nozaga velo. Šis šamo centrā vēlāk esot atradis :D

Vispār jāsāk piedomāt pie tā, lai manu jauno baiku nenozog... Jāatrod varbūt, kur to piesprādzēt. Iekš sētas nav kur; dārzā ja nu vienīgi pie koka sētas, kuru arī var pārzāģēt, ja labi grib.

Brrr...

Izbaudu braucienu ar jaunu rumaku. Lido klusiņām, gludi un mieŗigi. Pie bremzēm esmu pieradusi un (tfu tfu tfu) tiktāl nav sanācis veikt neparedzētu lidojumu.
Vienīgi kaut kā negrib slēgties ātrums no 2ā uz trešo - būs jāmēģina saregulēt. Citādi viss slēdzas un strādā ok.

Ga'dijās neparedzēta īsā maiņa. Es patiesībā priecājos. 8os tikām brīvi.

Atpakaļceļā braucām kopīgi ar kolēģi. Un kā gadījās, kā ne - maksimāli notizlojos :D
Iesvētīju jauno velo ar kritienu. :D Nu maksimāli. Silly me.
Mēģināju slīpi uzbraukt  uz apmales. :D jau pirms to darīju, paredzēju sekas, bet laikam tā vajadzēja notikt...
Atlikušo vakaru satusējām ar kolēģi, paklīdām pa centru, paākstījāmies, izsmējāmies, izapcēlām mani par gadsimta novelšanos no velo utt.

Tagad jūtos kā krimināliķis - it kā būtu izkāvusies :D Piekāvu asfaltu. :D
Kreisās rokas kulakā ir caurums un gabals no ādas atvadījies no manis - starp zeltneša un vidējā pirksta un rādītājpirksta kauliņiem. Ceļgala nobrāzumu pamaniju tikai mājās.
Dabūjām ūdeni un kolēģim pat līdzi dezinficējošs līdzeklis.
Pirkstus saliekt normāli nevaru un pacelt smagākus priekšmetus ar kreiso roku arī nē. Nu kā es šitā?!

A velo nekas - tikai šķībs sēdeklis un ķēde pārlekusi. :D

Plus visam - piespiedu holidejs uz 4. un 5. jūniju. Nu labi :) notērēs 2 dienas, bet būs 4 dienas brīvas. Kaut ka slabs jāizdomā šamajām...

Muhameds līdz kalnam netika, bet kalns atnāca pie Muhameda. PMP atsūta P60 formu uz e-pastu. Jāmēģina ieurbties, lai saprastu, ko tā man grib pavēstīt...
Visas lietas, k ogribas izdarīt - pagaidīs...

No rīta tikuši skaidrībā ar velo. 2 gab.
Ir pavēls, bet tomēr dodamies ar Polu uz St. Yves, kur notiek kajakeru saiets. Kuat īstenībā ir zināma tikai pilsēta, kur tas notiek. :D
GPS arī īpatnēji garo postkodu negrib atrast kartē. Nu labi - ko darīt... braucam uz dullo un tad meklēs kajakerus kādā ūdenī :)
Tas ir 30 jūdzes no P-boro.

Izmeklējam visur riņķī, bet kaut kā nedodas rokās. Pulkstenis arī tikšķ jau laiku, kad šiem plānots no ūdens līst laukā un taisīties prom...
Saprotam, ka atrast nav izdevies, izdomājām vnk pastaigāties gar upi. Kā nekā saulains un foršs. Un atradām foršu celiņu un vietu, kru pastaigāt. Skaists mežs, kura radīto skābekli ievilkt pilnu plaušu,
mīksta zālīte, kuru sajust basu kāju pirkstiem,
rāma upe, kuras veldzējošā ūdenā pamērcēt kājas,
visdažādākie putni, kuru balsu daiļumu saklausīt spēt,
nopļauts siens, kura smaržā kavēties nostaļģijā,
saules karsējošais spēks, kura lādiņam ļauties un baroties no tā,
ēnu spēles takās saredzēt,
skaisti skati, kuros acis mielot,
vējiņš, kura glāstiem ļauties...

Ir saelpots skābeklis dažām bezgaisīgām dienām Amazonē. :))

Bildes ir šeit

Pols un Sāra atraduši saitus + remontdarbnīcu, kura iepērk, labo un pārdod veļus. Cenas nu tā - dārgākas visumā, it kā bilde ir klāt, bet tāpat jāredz klātienē būtu.

te ir visai izplatīta opcija (tikpat izplatīta, cik zādzības) - iegādāties zagtu velo - aš par 5 fantikiem kaut kādus sū*** (atvainojos). Bet, sorry - man tā nav opcija. Cilvēks varbūt sūri strādājis, lai nopelnītu sev velo un te kāds garnadzis šamo atņem. Nu negribu braukāt ar atņemtu velo. Karmai galu galā arī ticu.

Tātad sestdien kopistiski ar Polu aizvedām manu ripojošo puslūznīti uz tuvāko servisu. Es jau vispār prasīju tikai par bremzēm, POls nez kāpēc ieminējās vēl par to blīvi, kas savieno rāmi, par eļļu, ko toč pats var izdarīt utt. Nafig... Bet nu, kas ir izdarīts - izdarīts (vārds nav putniņš, atpakaļ nepasauksi) - to jau servismeņiem tik vajag. Nekļūdijos. Viņš visu sarēķina - kopā sanāk ikurāt par 5 poundiem vairāk nekā cena, par kuru šamo iegādājos.

Saku, ka par dārgu.
Cik maksās sataisīt tikai bremzes (nomainīt trosīti un bremžu klucīšus)?
Nu maksās tikpat, jo pārējo darīšot "par brīvu". /:D/
Cik maksās tīri detaļas, bez remonta?
Tikpat, jo esot sarēķinātas tikai detaļu izmaksas. /:D/
LoL (pie sevis) Skaidrs, ka viņi grib, lai pie viņiem taisa, ja taisa. Bet ne visi klienti to grib.

Tālāk viņš sāk runāt citu valodu, ka īstneībā šādu velo nav vērts remontēt - par vecu esot (automātiski doma galvā, ka šis nu nav nemaz tik vecs (tiesa, sūdīgi glabāts jau pirms es to iepirku - sarūsējis; neba arī man ir, kur to glabāt labākos apstākļos) agregāts. LV man ir daudz vecāks velo - n-padsmit gadi (šķiet, kādi 15 vai cik), kurš tika iegādāts, kad nebiaj domas, ka velo varētu būt ar amortizatori - vismaz neko par tādiem nezinājām, bet ripo labi, tas ar nekas, ka sarūsējis utt un bik ātrumi nestrādā). + šitam ir daudz jaunāka tipa bremzes un citas pazīmes, kas liecina, ka nemaz tik vecs nav.

Teksts par to, ka tik "vecam" velo ik pa laikam var atklāties vēl visādas kaites utt. Nu šī kaite viņam piemetās pēc tā, kad cieta no vardarbības. Pārējais bija zināms - puslīdz sīkumi un ar to varēja sadzīvot.

Darbnīcā ienāca vēl kāds vīrietis un ievērtējis manu nomocīto agregātu, arī teica, ka viņš neuztrauktos tādu remontēt. :D

Nē, nu katram sētas runcim skaidrs, ka par tādu naudu noteikti nē! Ja vien pati vai kāds zināms cilvēks varētu saremontēt - tik, ja detaļas dabūtu. Moš LV dabūt jaunas bremzes un vnk nomainīt uz jaunām, sanāk lētāk nekā šeit saremontēt.

Remontmeistars ieteica šamo pārdot piektdienas kaut kādās atlaidēs - atgūt vismaz kaut ko un pirkt jaunu.

Kā atnācām, tā aizgājām un, protams, sākām domāt par jauna agregāta iegādi. Pa ceļam pieteku pie secondhanda, kur pirku šito. Un, jā, tur ir analogs agregāts, izskatās ok, bet stipri agresīvāks pēc izskata un vīrišķīgāks ("vecais" jau arī nebija nekāds sievišķīgais, bet nebija tik agresīvs) un dārgāks. Atstāju vēlākai izlemšanai - nāksies pačakarēt foršu brīvdienu plānus, lai, iespējams, šo jautājumu atrisinātu svētdienas tirdziņā vai vēlākais - tajā remontdarbnīcā pilsētas nomalē pirmdienas rītā.

SVĒTDIENAS RĪTS
Svētdienas tirziņš. Kopā ar Polu. Pat izdodas kaut kā pamosties. Laika nav daudz - mēŗki ir divi - velo un augļi. Velo daudz, man pat vēl lielāka izvēle - var pat bērnu velo :D Nu līdzīgi it kā ir, labākā stāvoklī, bet visi ar mazākām riepām - max laikam 24 inči. Cenas dažādas, bet pārsvarā dārgāk nekā es pirku (veikalā, kuram īre tomēr jāmaksā).
Man ir šai virzienā kaut kā tā, ka - ja ir baudīts kaut kas /nosacīti/ labs, tad uz kaut ko sliktāku piekrist negribas. Ne uz visām lietām šitas princips attiecas. Galu galā darbs interesantuma ziņā man ir regresējis :D

Bet nu beigu beigās tomēr izvēlējos vienu. :)

Pols arī sev tā kā atradis velo - varēsim kopā šturmēt apkārtni. :) Līdz šim to darījām tik vienu reizi - uz Ferry meadows aizvizinājāmies un kūkas pie dabas izēdāmies. Toreiz bija slapjš un plūdi visur kur. Pols ar manu velo, es uzsēdos uz Pola meitas sieviškīgā iepirkumu riteņa (nu - lai sabalansētāk), kuram arī bremzes tikai vienas - priekšējās. Toreiz Pols paņēma un ar manējo koksā izšturmēja peļķes un dubļus, pēc kā pedāļi ar sāka čīkstēt. :D Bet tas nu būtu sīkums uz kopējā fona ar iespēju izsmērēties pa kāda auto sāniem vai izsmērēt kādu gājēju pa asfaltu (nē nu labi - atkāpe - ja briestu situācija, mestu velo slīpi un škērseniski, krītot gar zemi, lai neietriektos).

Sanāca tā, ka pa abiem kopā skaidrā naudā sakasījām ikurāt par 10 poundiem uz 2 velo mazāk neka velo maksāja. Dabūjām atlaidi tieši par to summu. :))))

Jaunais velo:

- mazākas riepas. Atcelts Šodien gaismā apskatiju, ka riepas pēc inčiem tādas pašas, bet mazliet izskatās mazākas.
- priekšējā riepa ir stipri nobraukāta - praktiski protektora nav nemaz. A jauno riepu no "vecā" baika uzlikt nevar, jo tā ir lielāka - 26 inči.
- aizmugurējā riepa arī nav ar diez ko lielu protektoru.
+/- riepas šaurākas - kaut kam labāk, kaut kam - ne tik labi.
mini "-" atstarotāja nav aizmugurē (jo šobrīd braucu gan bez vestes, gan velo vai jebkādām citām gaismām).
+ vismaz pagaidām izskatās, ka ķēde arī nost neplāno krist.
+ sievišķīgāks (gribu brunčos uz darbu braukt) :)
+ platāks beņķis (šitā plusa būtību vēl jāiztestē garākos braucienos nekā uz darbu un atpakaļ)
+ labākā stāvoklī - viss it kā strādā, nav tā sarūsējis - var redzēt, ka ir saremontēts (arī vecajam viss it kā strādāja, izņemot cauro riepu un nekopto stāvokli)
+ t.sk., svaigi bremžu klucīši, bremzes tik asas, kā "žilete" - ar abām nobremzējot (vedot "pie rociņas"), pakaļējais ritenis metas gaisā. Testa braucienā izjutu! Nav pierasts. Būs jāpierod bremzēt ar normālām bremzēm, jo līdz šim pēdīgā laikā spiedu, cik jaudāju - ka nesanāk skaists brīvais lidojums pāri stūrei. :D

Sākotnējā cena bija ikurāt tāda pati, cik prasīja servismenis (bicycle repairman :) ) par "tikai bremžu" remontu.

Ko iesākt ar "veco" baiku? Vabrūt pārdot tiešām, bet varbūt atdošu Kristam, ja viņam izdodas jaunas bremzes dabūt sakarīgākās cenās. Ja nē - tad kaut kā tirgošu nost.

Kopumā - esmu laikam apmierināta. Ir ok, pofig arī par izdevumiem - dārgi jau patiesībā nav, škrobe par to, ka neparedzēti un par attieksmi.
Bet - ja pārdošu - varbūt atgūšu pusi no cenas, otru pusi ieturēšu no interneta maksas.

Viss! Āmen!! Turpmāk sekos tikai īsas atsauksmes par jauno agregātu, varbūt.

Durvis atveras... 2 metrus pirms manis uz velo... Paguvu izvairīties, nobremzēt nebūtu variants.

Sestdien vedīšu velo pie daktera... beidzot.

Vakar te bija tāds vasarīgs laiciņš... Izbraucu agrāk ar velo un pazvilnēju pie ezera pa ceļam... Un pasauļojos. :) Superīgs laiciņš :)))) Saulīte cepināja :) Ceru, ka vīkendā arī būs līdžigi, moš varēšu izmesties jau vasarīgi...

Vīkendā willow festival. :) Jāievērtē vietājis festiņš.

Beidzot izlasīju savu gmail :D un pat jau dažus meilus sacepu. :D
Sāku redzēt galu visam, ko gribu izdarīt. :D
nē, laikam tomēr nē... pārāk daudz gribu.