Magnesia

Visi pazuduši.

Ingus piektdien aizlidoja uz LV.

Meklējumi sākas... Šodien apskatītas divas mājas un 3 istabas. Krists iemaksāja jau depozītu. Pavisam blakus esošajai adresei. Padārgi, bet laba vieta, kārtīga māja, labi koīrnieki un sadzīve. Atliek vēl man atrast.

Atnākam mājās... Redzu zīmīti "piezvani man. Andis"... Neviena nav, Matīsa istaba pusārdīta... Izrādās - nu esmu mājā palikusi viena. Nosacīti. Matīss aizbraucis uz Franciju, dabūjis beidzot to darbu. Palieku es un arī Krists padzīvos Henrija ielā. kādu pusotru nedēļu kopumā.

Nu ko - prieki!!! Varēs piekārtot un padživot pāris nedēļas bez neviena. Māja protams atstāta bardakā, jau nedēļu trauku pilna izlietne. Neko darīt - sakārtosim. Pēdējo reizi.
Un nu tik uztaisīsim ēst un varēsim solīdāk padzīvot. Bet... kaut kā tas ūdens rīsiem nevārās un nevārās... plīts auksta un auksta, joprojām... Protams - elektrības nav. Un tas ir saistīts ar neseno mistiku. Elektrība tika samaksāta par kaut kādu īsu periodu un "kredīts" beidzies. Jāskrien uz bodi elektrību pirkt. Burtiski. Tas saucās "komunālie maksājumi iekļauti īres maksā" jeb "Ingus ir apzinīgs maksātājs".

Krists konstatē, ka kaķis nekur nav manāms - ja būtu, sen jau būtu pinies pa kājām un grauzis nagus. Mūsējos.

Pēcāk Ģirts kaut kā ieklauvējās iekš mājas - pakaļ minkānam. A nav. A nezinam, kur/kā pazudis. Sarunāts bija, ka ņems viņu pie sevis pagaidām un pieskatīs. Nu nav šobrīd, ko ņemt un auklēt pie sevis. Es nepiesakos. :)

Jancīgi sanāk - ceturtdien atbrauc Krists, piektdien aizbrauc Ingus, sestdien aizbrauc Matīss... Kaķis arī pazudis... Man vēl atliek kaut kā "izpildīties". :D

UPD. Iepriekšējais stāsts vēl nebija lāgā nobeigts, kad tas jau nomainījās. :D
Sēžu un rakstu, Krists jau guļ, klusums. Pēkšņi. Kāds dauzās pie sētas durvīm...
Matīss. Pilnīgā ķitē (bieži tāds nav, bet, kad ir - tad ir laipnāks un runātīgāks).
Kaut ko murgo par kaušanos ar šefu. Kāpēc? Kaut kā viņa sieva iesaistīta. Kā sieva? Nu tur pret bērniem kaut kas ne tā...pats nesaprot, ko runā... Long story short: nav ticis pat ārpus Anglijas, sakāvies ar šefu, aizlaidies, apceļojis visu Londonu, mēģinot tikt mājās. Kaut kur, nezin kur, pa ceļam čemodānu atstājis, ar vilcieniem, līdz brālēni pakaļ atbraukuši. Un, ja es jau būtu gulējusi, tad nakšņotu aiz durvīm dārzā.

Neko sev... raiba diena.

Garais vīkends bijis interesants...
Mijās patīkami notikumi ar nepatīkamiem, bet interesantiem. Tomēr noslēdzās ar nepatīkamu...

1. Pēdējā holideja dienā (otrdienā) pirms ceļošanas mājup, tika eļļots mans velo un līdz ar to vizinājos pa ielu... Pēcāk ar Polu devāmies prom kopā, viņš - pie bērniem, es uz mājām.

Kāds laikam bija novērojis mūsu vizināšanos. Jo pārāk zīmīgi - nākamajā dienā Pola ritenis un arī Sāras mammas ritenis no pagalma tika izzagti. Iespējams, zaglis nodomāja - vot ku labs ķēriens - 2 velo vienā piegājienā, pie tam viens tiek šķūnēts... A mana vietā dabūja vecu parastu velo, kuram ar bremzēm arī švaki.
Vot tā, vot.
Bet Pols pie Sāras mammas atrada velo, kuri ir izbrāķēti dēļ caurām riepām. Aizvedu viņam remontkomplektiņu, slabaos un varēs braukāt. Tik ātrumi arī nestrādājot...

2. TIkām kāds laikam mēģinājis ielauzties pa mūsu mājas parādes durvīm, jo slēdzene pēkšņi samaitājusies - negriež nu nemaz....
Tagad jāsāk baidīties arī par datoru... Mēģinu to litk zem segas vai čemodānā aiz atslēgas.

Sētas durvis aizslēgt/atslēgt no ārpuses, vismaz es, nespēju, Bet var pacelt rokturi uz augšu vismaz no iekšpuses un iziet pa parādes duevīm.

3. Un trešais noticiens ir visai mistisks. Nē, patiesībā ir četri noticieni :D 2 no tiem mistiski. :D

Iespējams, saistīts ar otro - slēdzenes notikumu - neviens nevienu nav manījis (tā vismaz Ingus saka), bet pēkšņi mājā parādījies kaut kāds elektro skaitītājs vai kas - tagad veikalā jāiet un jāpapildina elektrības "kredīts" - līdzīgi kā telefonam. :D Kā viņš tā pēkšņi parādijās - nezinu. :D

4. kādu dienu... atradu savu veco velo... turpat, kur biju atstājusi. :D Kā viņš tā pēkšņi parādījās - nezinu. Epopeja vēl nav beigusies ar šo. :) Kristam būs ar ko ņemties tomēr. :) Varbut velo nobijās, ka viņš tiks pārdots - iemīlējis mani. :D
Vai arī zaglis saprata, ka bremzes nestrādā un izdomāja - nu i nafig... :D

A varbūt kāds vienkārši aizņēmās (bet Ingus neko par to nezina) un tagad atdeva atpakaļ. :D
Pols stāstīja, ka reiz kaut kad Oksfordā un laikam arī Kembridžā ir bijis likums, ka zagt nedrīstk, bet aizņemties var. īsāk sakot - ja uz ielas tevi pieķer ar zagtu velo, pasaki, ka atdosi atpakaļ, ka tikai aizņēmies un policija palaidīs. :D:D:D Nu kāds laikam šo izveica ar manu veco kleperi. :D

Mēģināju šamam noskrūvēt priekšējo ratu - neizdevās, pārāk stingri maniem pirkstiem. Iestūmu dziļāk dārzā - krūmos, lai nekrīt acīs.