Magnesia

Izbaudu braucienu ar jaunu rumaku. Lido klusiņām, gludi un mieŗigi. Pie bremzēm esmu pieradusi un (tfu tfu tfu) tiktāl nav sanācis veikt neparedzētu lidojumu.
Vienīgi kaut kā negrib slēgties ātrums no 2ā uz trešo - būs jāmēģina saregulēt. Citādi viss slēdzas un strādā ok.

Ga'dijās neparedzēta īsā maiņa. Es patiesībā priecājos. 8os tikām brīvi.

Atpakaļceļā braucām kopīgi ar kolēģi. Un kā gadījās, kā ne - maksimāli notizlojos :D
Iesvētīju jauno velo ar kritienu. :D Nu maksimāli. Silly me.
Mēģināju slīpi uzbraukt  uz apmales. :D jau pirms to darīju, paredzēju sekas, bet laikam tā vajadzēja notikt...
Atlikušo vakaru satusējām ar kolēģi, paklīdām pa centru, paākstījāmies, izsmējāmies, izapcēlām mani par gadsimta novelšanos no velo utt.

Tagad jūtos kā krimināliķis - it kā būtu izkāvusies :D Piekāvu asfaltu. :D
Kreisās rokas kulakā ir caurums un gabals no ādas atvadījies no manis - starp zeltneša un vidējā pirksta un rādītājpirksta kauliņiem. Ceļgala nobrāzumu pamaniju tikai mājās.
Dabūjām ūdeni un kolēģim pat līdzi dezinficējošs līdzeklis.
Pirkstus saliekt normāli nevaru un pacelt smagākus priekšmetus ar kreiso roku arī nē. Nu kā es šitā?!

A velo nekas - tikai šķībs sēdeklis un ķēde pārlekusi. :D

Plus visam - piespiedu holidejs uz 4. un 5. jūniju. Nu labi :) notērēs 2 dienas, bet būs 4 dienas brīvas. Kaut ka slabs jāizdomā šamajām...

Muhameds līdz kalnam netika, bet kalns atnāca pie Muhameda. PMP atsūta P60 formu uz e-pastu. Jāmēģina ieurbties, lai saprastu, ko tā man grib pavēstīt...
Visas lietas, k ogribas izdarīt - pagaidīs...