Magnesia

Jeb jaunais miteklis.

To, kāpēc tā, sapratīsiet, kad redzēsiet bildes.
Beidzot saņēmos uzrakstīt arī par šo notikumu.

Biju dziļi meklējumos pēc jaunas īrējamas istabas internetā, sludekļos, draugos.lv utt. Līdz apnikumam, kad ievietoju sludekli pati dr.lv domubiedros. Un kaut kā man atbildēja viena izīrētāja. Antra.

Dikti neesot gribējusi ņemt īrniekus, bet par cik meita iet prom, tad finansiāli tomēr atvieglotāk ar īrnieku.
Tātad esmu "ietikusi" latviešu ģimenē un esmu jau pieņemta gandrīz par savējo.
Par cik svētdienā galīgi nebija oma pakoties, tad to darīju pirmdienā pirms darba. :D
No Henrija ielas izpakojos pāris stundu laikā. Labi, ka Pols atnāca palīgā - tad 1 piegājienā gandrīz visu pārvedām, bet izpakošanās ievilkās uz pāris ned. Nu jā un abus velo es atstāju Henrija ielā ar domu, ka pirms darba aizčāpošu līdz Henrija ielai un pa taisno braukšu uz darbu.

Protams, izpakošanās, mantu sanešana un pēc tam vēl ēst gatavošana paņēma daudz laika, ka viss noritēja maksimālā steigā pēdējā brīdī, faktiski varēju pagūt tikai paēst, bet ne aiziet pakaļ velo. Antra noskatās uz manu rosīšanos un saprot, ka uz darbu nepaspēšu. Viņas 20gadīgajam dēlam Uģim esot velo - ļoti dārgs šosejnieks. Bet šis guļ. Vienalga šī aizgājusi pamodinājusi, sarunājusi un aizdeva. Bija šuabas, vai ņemt - a ja nu kas notiek... ar tādu velo, dabūšu pa mizu es, dabūs arī ANtra no dēla. Velo tāds riktīgi glaunais, viegls kā pūciņa, bet ciets.
Tomēr pārsteidzoši, kā Antra uzticējās tomēr svešam cilvēkam, kuru bija redzējusi pāris reizes.
Braucu drebēdama kā apšu lapa, bija daži ekscesi ceļā, īpaši tāpēc, ka jāsteidzas traki, bet centos neskriet pa galvu pa kaklu, lai nenokrašotu, bet beidzās labi. Braukt viegli, bet cieti, i nedomātu tādu pirkt - ceļus vajag maksimāli gludus, pa velo celiņiem ar tādu braukt negribas. Nākamajā dienā uz savējā jutos, kā ar tanku, bet nu ir arī tāds mazliet visurgājējs. Likās, ka braucu šausmīgi lēni. :D Bet komfortablāk. :)

Veco baiku savācu vispār bez steigas.

Antra gribējusi īrnieku tik uz vasaru, tomēr nu jau sliecas, ka ir ok. Mani pat nejūtot un ir ĻOOti apmierināta ar mani, ļoti lielā mērā tāpēc, ka esmu nedzērāja. :)

Nu jau mēnesis jaunajā miteklī, esmu iejutusies, viss izpakots, sakārtots un sajūtas labas, vienīgi nezinu, vai zimeā te gribētos. Auksts esot, radiators nesildot.

Bet māja ir kārtīga, kaut gan Antra saka, ka ne īpaši (viņa nav dzīvojusi Henrija ielā :D ). Pats superīgākais, ka man ir atvēlēts savs kaktiņš virtuvē, sava darba visrma, plauktiņi (virtuve paliela), nopirka speciāli man ledusskapi.

Istabas vispār šeit ir neraksturīgas Anglijai - nav to pasteļtoņu. manējā ir silti oranža (super). Nav liela, bet pietiekama un ir viskautkur, kur salikt visu, ieskaitot skapi, un šonedēļ dabūju arī gultu citu - ar nodalījumu apakšā, kur samest, lai vēl labāk. :)

Istabai ir dzēruma kontrole. :) Ja istabā ieveļas garšļaukus, tad tests nav nokārtots. :)
Forša oranža krāsa (tāda bijusi jau, kad ievācās).

Ir arī daži mīnusi. Viens tāds, ka, ja gribētu pieteikties kaut kādiem benefitiem, tad enzin, ka'to varētu izdarīt, jo esmu apakšīrnieks un siamnieks laikam pat nezina, ka es te esmu. Turklāt adreses apstirpinājumu kā dabūt?

Mīnuss ari tāds, ka ilgojos pēc gaismiņas. Patumš aistabiņa. Tā jau te visu laiku apmācies, tad vēl vienīgais logs ir stipri uz austurmiem. Ja saulīte iespīd, tad tikai agri jo agri. Henrija ielā bija moderēti gaišs.

Ilgojos arī pēc putnu balsim. Arī tās Henrija ielā bija izteitkas, bet te, kaut gan koks ir taisni dārzā liels, putni to nav iemīļojuši un tos te nedzird nemaz.

Dārzs ēnains dēļ koka un maziņš. Bet nu vismaz, kur iziet svaigā gaisā.

Ir batuts, bet maziņš un zem koka. :D nu tikai bērniem. Trenēt salto nesanāks... :D

Rajons ir riktīgs imigrantu. Iela, kura esot pirmā tikusi imigrantu "okupēta", blakus islama centrs, vieni kaimiņi neesot labi, otri esot stukači, bet visumā labi un mierīgi. TUsiņus saimnieks ir aizliedzis. Un tuvu centram, netālu arī no Henrija ielas,no Krista.

Bet ANtra un viņas lietuviskais draugs Saulius ir izpalīdzīgi, atsaucīgi un vienkārīs cilvēki. Es, savukārt, šiem izpalīdzu ar tulkošanu no angļu valodas un uz. Nu te sastopas šis paradokss, ka, ja vien paši nesocializējas angļu starpā, tad angļu valodu tā arī neapgūst, jo visi strādā fabrikās, kur angļus nesastapt :D Nu vienīgi Uģis runā, bet viņš kaut kā nav nasks uz tulkojumiem. Antrai gūgles transleiteris bija vienīgais tulks. :)

Vecākā meita Ieva aizgāja citur ar savu boifriendu un puiku. Šī izrādās, ir liela zirgu izjāžu fane.
Vēl ir jaunākā meita Nikola, kuru gandrīz nejūt, ja viņa ir viena pati bez mazdēla Nila.

Un, jā, bildes par šo tēmu tikai picasā
Neredzu jēgu likt draugos.lv.

Izdevās istabai pieskaņot šķērītes un dvieli. :D

Ak, un jā, insommnia bija taisnība. :D Pakaramo nekad nevar būt par daudz. Biju domājusi, ka man ir daudz, a, kad skaarināju visu, tad secināju, ka aš kāds desmits vēl noderētu, lai visu, visu t'asmuki. :)
Nu snaāca atkal gari, bet pēdējā laikā nav iekšā rakstīt... kaut gan runājamā ir daudz... :)