Magnesia

Kad pirmdienā skraidot pa visām LV poliklīnikām, kas kā vieta pati par sevi man nav patīkama, vēl jāpaspēj visu, visu. mamma visu smuki saplānoja, uztaisīja smuku, blīvu pierakstu, kuru gan neizdeās 100% izpildīt aiz tā, ka uzkrita velo serviss uz galvas. un bišķiņ man ome iegrieza... tik bišķiņ,k a vienu dienu es pazaudēju, veltīgi sēžot rindā uz pasi. Kur tik daudz cilvēku grib tā uzreiz pasi mainīt??!? Bet dienas vidū gaidot savu kārtu pie zobārsta, izlasīt atziņu iz grāmatu sērijas "labi vārdi grūtām dienām" "uztraukšanās vēl nekad nevienam nav palīdzējusi" bija tieši laikā.

Dažs dakteris tika atlikts uz nākamo dienu, dažs pēc 3 dienām.
Kopumā skraidīšana atmaksājās.

Arī velo serviss bija ok - sataisīja vairāk nekā prasīju. Ar ātrumiem, kas īsti nestrādā, biju sadzīvojusi jau gadiem, bet nu arī tie strādā. Tiesa, nedabūju notestēt, jo tā arī nesanāca laika izbrautk ar šamo. bet pa lielam izdevās satikt visus, izņemot vienu cilvēciņu (kuru parasti ir grūti notvert), aiziet uz teātri un sadarīt daudzas citas lietas.

Kaut kad, kad tikšu līdz tam, būs arī bilžveidīga atskaite par viesošanos LV.

Viena ķibele sanāca ar ZeltaZives atjaunošanu. Biju piemirsusi, ka, kad uztaisa jaunu debetkarti, jāatjauno reģistrācija uz zelta īsziņu. Pa ceļam uz lidostu mēģināju piereģistrēt, bet tā opcija kaut kur pazudusi. Mēģināju lidostā caur Nordea bankomātu atjaunot, bet tur kaut kas nav riktīgi, jo naudu no konta noņēma, bet kredīts nav atjaunots. nez...

Un 1 cilvēciņu tomēr nepaguvu satikt, bet zināju, ka viņu ir diezgan sarežģīti noķert. Gan jau nākamreiz.

Nu tak, to nācās secināt, kaut parasti es skeptiski šo citātu vērtēju.

Darbā atkal izsludināja pieteikšnaos uz zilo badžu, kas nozīmē strādāt pa tiešo AMazonē, nevis caur aģentūru. Tikai jūlijā noteikums bija, ka nedrīskt būt neviens kavējuma soda punkts. Tāpēc pat netērēju savu laiku, lai rakstītu pieteikumu.
Divdomīgi pašai šķiet, ka iekšēji nav vēlme tur palikt, bet gan meklēt citu darbu. Bet tomēr, kamēr meklējās, tikmē rlabāk dabūt pa tiešo. Kas zin, uz cik ilgu laiku meklējumi ievilksies (kad tie vispār varēs sākties?). Un pēc jaunā gada viena daļa preču vairs nenāks iekšā (cauri), līdz ar to darba apjoms būs kāda labi, ja trešā daļa.

Trešdien šie izsludināja atkārtotu konkursu ar pieļaujamu 1 punktu. Nu tad... vāveres ritenis iegriezās straujāk... Vajag taču 2 dienas pirms atvļinājuma... Kā vienmēr. viss sakrīt uzreiz virsū... saprotams, ka citi plāni un darāmais tiek atlikts, jācep viss augšā...

Kolēģei, kura jūlijā tam izgāja cauri, uzprasīju, kā viņa rakstīja pieteikuma vēstuli. Viņa pati piedāvājās atsūtīt uz e-pastu. Jau tas šķita liels atvieglojums. Kaut ko nomainīt, pārtaisīt, bet galvenais, ka lielais blāķis nav jāgudro.

Šausmīgi man nepatīk tās pieteikuma vēstules, jo tas nozīmē, ka sevi jānovērtē, bet to man ir grūti izdarīt, lai pati justos, ka tā ir taisnība, ko varēšu pēcāk ari aizstāvēt.

Viņa atsūtīja ne tikai PV, bet arī CV un bildes ar Amazones pamatvērtībām, kas noderēs intervijā.
Vismaz uzzināju dažas nianses gan CV, gan PV'ei. Bet teksts iekš PV tā kā īsti neatbilst manam raksturojumam...


Sēdēju un klabināju CV un paralēli (kā vienmēr) iedomājos uzprasīt kolēģim pickerim, cik viņš saņem Amazonē, strādājot caur citu aģentūru. Ieeju fizionomiju grāmatā un kamēr čekoju jaunumus un paziņojumus, viņš mani noķer pirmais... Tas gan nozīmē arī to, ka var sanākt zuadēt laiku, bet uzcept CV un PV ir ekstra svarīgi...

Papļāpājam un es ieminos, ka jābaksta augšā PV. Sak', lai es nokopējot no paraugiem internetā. Bet nu nav jau laika lasīt tos paraugus un ķidāt, kas der, kas nē. Viņš (angļu filologs) paņēma un iekopēja tekstu (nez no kurienes), kuŗš šķita pat gana sakarīgs un visai universāls, kuru varu arī sev piekabināt. Aiziet!!! PV'ei samiksēju Rinalda un Anetas tekstus, pati pierakstīju 2 vārdus un PV gatava. CV arī uzcepu. Aizsūtīju Polam uz ģenerālpārbaudi. Krists piedāvājās aiziet uz bibliotēku un izprintēt. Bet beigu beigās Polam tāpat sanāca šodien (vakar) braukt uz pilsētu, viņš bija izprintējis visu un atveda. Atlika aizpildīt septiņlapu pieteikuma formu u ndarbā uz vietas vbēl iekšējo kaut kādu birokrātisko papīru. Šodien nodevu kopā ar dažām kopijām un, pheeew, tāds kā kartupeļu maiss novēlās no pleciem.

Ko es bez draugiem darītu?? :)))) :***

Visu esmu paspējusi. Nē, nu labi, citus ieplānotos darbus nē un arī gatavoties Skotijai nesnaāca, bet šai ziņā paļaujos uz Polu pilnībā. Un ko tur baigi gatavoties, es būtu pa ceļam visu iepirkusi. Viņš visu ir atradis, sameklējis, nopircis utt. Vairāk kā vajag... :) Bet malacis. Novēlu, katu visām sievietēm būtu tik stiprs vīrietis. Viņam arī patiesi aizņemta nedēļa.
Šonakt sapakoju mantas un...

Voyage, voyage... :)))) AIdāaaa!!! Skotija - gaidi mani!

PS. atliek cerēt, ka AMazone neiedomāsies mani izsaukt uz interviju atvālinājuma viducī...