![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
03.09.
Aizsūtīju Slavonski Brod hostam sms, ka diemžēl neieradīšos.
"Slāvu" vācietis man piedāvāja, ka varu nakšņot arī pie viņa - neesot problēmu. Piedāvā arī izvadāt pa Budapeštu - liela, ka smuka un forša esot (anglis Viliams kritizēja kā šuasmīgu pilsētu, kur absolūti nav, ko redzēt - kādas nu kuram prasības...), bet, ka skaistāka naktī (patiesībā reti, kura g-pilsēta nav skaista naktī, ne?). Tomēr man nešķita, ka mūsu gaumes īpaši sakrīt uz ceļošanu, piedevām viņš tur grib ietusēt kaut kādā bārā ar saviem draugiem, kas man nav interesanti. Nu forši it kā, ka man ir 3 in 1 = lifts, hosts un gids.
Aizveda līdz centram, kur viņš gribēja satikt kādu savu draugu, kuram tur veikaliņš pieder (apģērbu, mazliet indiešu stila apģērbu utml).
Vācietis gribēja padzert kafiju un paēst kūkas. Tad nu viens kafūzis tika izbrāķēts (argumenti un pretargumenti par to, vai kafūzī var tikai kafiju dabūt, vai pienāktos kaut ko vēl).
Padzērām kafiju un kūkās iekodāmies.
Pastāstīja par ukraiņu poliču krāpšanu uz ceļiem.
Tad pēkšņi vācietim vajadzēja iet naudu samainīt. Paliku sēžam. Viņš atstāja kādu papīru un mašīnas atslēgas uz galda.
Kamēr sēžu, viņa ekscentriskais draugs atnāk parunāties un nolēmis, ka man, kā ceļotājam ir lietderīga informācija par to, ka blakus ēkā atrodas hostelis.
To tik man vajadzēja. Bija galvā doma, ka vajadzētu atrast hosteli, bet te informācija ielido vnk klēpī. AIzgāju uz norādītajām durvīm apskatīt. Pie zvanu pogām neredzu neko tādu, kas nepārprotami liecinātu, ka tur hostelis atrastos.
Aizeju atpakaļ un prasu kafūža oficiantei, kur te kāds hostelis. Viņa norāda uz tām pašām durvīm un, ka vēl netālu ir cits arī. Vācietis ir laipns, piedāvādams savu dzīvokli, tomēr man šķiet, ka viņš apmaiņā kaut ko gribēs un turklāt, negribu būt atkarīga no viņa.
Izdodas uzminēt (nu labi, ne tikai uzminēt) īsto zvanu pogu un izdodas uzzināt, ka ir pieejama gulta un cik maksā. Viss baigi forši.
(..)
Pasaku sirsnīgu paldies vācietim par laipnību, bet es tomēr uz hosteli. Viņš piedāvāja atnākt vēlāk, ja vēlēšos uz to restorānu/bāru tikties ar viņu un viņa draugiem.
Es tomēr eju savu ceļu. Kaut kā nav man tuvas vibrācijas ar šiem cilvēkiem.
Izstaigāju Budapeštu. Smuka. Pilsēta kā pilsēta - nekā pārsteidzoša, bet smuka. Bet, lai teiktu, ka tur nav ko redzēt - arī stulbi. Viljamam pārāk augstas prasības acīmredzot. Ego. Vienīgi žēl, ka nepaspēju aiziet uz pili, bet Citadeles parku izstaigāju krustu šķērsu, līdz brīvības statujai arī tiku, pāri tiltiem arī pastaigāju. Pilsētas garšu mazliet sajutu, bet rīt dodos tālāk - man pietika ar šo vakaru. Aizdevos uz hosteli.
Mans pudeles čehols nez kādēļ sāk laist jau ūdeni kaut kur. Visu laiku slapjš un tad arī man bikšpriekšu samērcē. :D Lieki piebilst, ka šad un tad izskatos, kā apčurājusies. :D
Ieradusies hostelī, papļāpāju ar admini. Paprasīju, kā tikt kaut kur uz kādu stopējamu vietu, lai stopētu uz Rumāniju. Par laimi viņa zināja, jo ar vilcienu braucot redz tur cilvēkus stopējam. Atrada internetā atubusu & metro, ar kuru man tur tikt un uzrakstīja pat uz lapiņas.
Protams, gribējās vēl satikt varbūt tos ungāru draugus Szegedā, bet nebija pārliecības, ka bez tā nevar iztikt. Domāju, ka gan jau neabižosies - kas tur ko abižoties. Nav jau seni draugi.
Tiku pie vienīgā datora ar internetu un uzrakstīju postu fb tradicionāli, kad esmu ieradusies jaunā valstī - paldies iepriekšējai, bija forši (vai nebija), ceru [ne]atgriezties utml. Kā atbildi viens draugs ēģiptietis uzprasīja, kur esmu šobrīd un kurp taisos doties pēc tam. Tad nu uz atbildi par Budapeštu un Rumāniju, viņš ieteica apmeklēt TImisoaru un NOTEIKTi neizlaist Brasovu.
Skatījos kartē, ka Timisoara neietilpst īsti "loģiskā" maršrutā, ja izlaižu Szegedu.
Paralēli man vēl vēlme paceļot pa pārējiem balkāniem, ne tikai RUmāniju. Iemetu sludinājumu cs grupā.
Admine, kurai nakts maiņa, apmetusies lounge dīvānā un kļuva dusmīga par manu vēlo interneta lietošanu. Aizdzina mani. Nu neko. Pa lielam izdarīju visu, kas jādara. Rīts gudrāks par vakaru. Gan jau apskaidrība ienāksies.
Notikumiem pilna diena... duša, miegs
Aizsūtīju Slavonski Brod hostam sms, ka diemžēl neieradīšos.
"Slāvu" vācietis man piedāvāja, ka varu nakšņot arī pie viņa - neesot problēmu. Piedāvā arī izvadāt pa Budapeštu - liela, ka smuka un forša esot (anglis Viliams kritizēja kā šuasmīgu pilsētu, kur absolūti nav, ko redzēt - kādas nu kuram prasības...), bet, ka skaistāka naktī (patiesībā reti, kura g-pilsēta nav skaista naktī, ne?). Tomēr man nešķita, ka mūsu gaumes īpaši sakrīt uz ceļošanu, piedevām viņš tur grib ietusēt kaut kādā bārā ar saviem draugiem, kas man nav interesanti. Nu forši it kā, ka man ir 3 in 1 = lifts, hosts un gids.
Aizveda līdz centram, kur viņš gribēja satikt kādu savu draugu, kuram tur veikaliņš pieder (apģērbu, mazliet indiešu stila apģērbu utml).
Vācietis gribēja padzert kafiju un paēst kūkas. Tad nu viens kafūzis tika izbrāķēts (argumenti un pretargumenti par to, vai kafūzī var tikai kafiju dabūt, vai pienāktos kaut ko vēl).
Padzērām kafiju un kūkās iekodāmies.
Pastāstīja par ukraiņu poliču krāpšanu uz ceļiem.
Tad pēkšņi vācietim vajadzēja iet naudu samainīt. Paliku sēžam. Viņš atstāja kādu papīru un mašīnas atslēgas uz galda.
Kamēr sēžu, viņa ekscentriskais draugs atnāk parunāties un nolēmis, ka man, kā ceļotājam ir lietderīga informācija par to, ka blakus ēkā atrodas hostelis.
To tik man vajadzēja. Bija galvā doma, ka vajadzētu atrast hosteli, bet te informācija ielido vnk klēpī. AIzgāju uz norādītajām durvīm apskatīt. Pie zvanu pogām neredzu neko tādu, kas nepārprotami liecinātu, ka tur hostelis atrastos.
Aizeju atpakaļ un prasu kafūža oficiantei, kur te kāds hostelis. Viņa norāda uz tām pašām durvīm un, ka vēl netālu ir cits arī. Vācietis ir laipns, piedāvādams savu dzīvokli, tomēr man šķiet, ka viņš apmaiņā kaut ko gribēs un turklāt, negribu būt atkarīga no viņa.
Izdodas uzminēt (nu labi, ne tikai uzminēt) īsto zvanu pogu un izdodas uzzināt, ka ir pieejama gulta un cik maksā. Viss baigi forši.
(..)
Pasaku sirsnīgu paldies vācietim par laipnību, bet es tomēr uz hosteli. Viņš piedāvāja atnākt vēlāk, ja vēlēšos uz to restorānu/bāru tikties ar viņu un viņa draugiem.
Es tomēr eju savu ceļu. Kaut kā nav man tuvas vibrācijas ar šiem cilvēkiem.
Izstaigāju Budapeštu. Smuka. Pilsēta kā pilsēta - nekā pārsteidzoša, bet smuka. Bet, lai teiktu, ka tur nav ko redzēt - arī stulbi. Viljamam pārāk augstas prasības acīmredzot. Ego. Vienīgi žēl, ka nepaspēju aiziet uz pili, bet Citadeles parku izstaigāju krustu šķērsu, līdz brīvības statujai arī tiku, pāri tiltiem arī pastaigāju. Pilsētas garšu mazliet sajutu, bet rīt dodos tālāk - man pietika ar šo vakaru. Aizdevos uz hosteli.
Mans pudeles čehols nez kādēļ sāk laist jau ūdeni kaut kur. Visu laiku slapjš un tad arī man bikšpriekšu samērcē. :D Lieki piebilst, ka šad un tad izskatos, kā apčurājusies. :D
Ieradusies hostelī, papļāpāju ar admini. Paprasīju, kā tikt kaut kur uz kādu stopējamu vietu, lai stopētu uz Rumāniju. Par laimi viņa zināja, jo ar vilcienu braucot redz tur cilvēkus stopējam. Atrada internetā atubusu & metro, ar kuru man tur tikt un uzrakstīja pat uz lapiņas.
Protams, gribējās vēl satikt varbūt tos ungāru draugus Szegedā, bet nebija pārliecības, ka bez tā nevar iztikt. Domāju, ka gan jau neabižosies - kas tur ko abižoties. Nav jau seni draugi.
Tiku pie vienīgā datora ar internetu un uzrakstīju postu fb tradicionāli, kad esmu ieradusies jaunā valstī - paldies iepriekšējai, bija forši (vai nebija), ceru [ne]atgriezties utml. Kā atbildi viens draugs ēģiptietis uzprasīja, kur esmu šobrīd un kurp taisos doties pēc tam. Tad nu uz atbildi par Budapeštu un Rumāniju, viņš ieteica apmeklēt TImisoaru un NOTEIKTi neizlaist Brasovu.
Skatījos kartē, ka Timisoara neietilpst īsti "loģiskā" maršrutā, ja izlaižu Szegedu.
Paralēli man vēl vēlme paceļot pa pārējiem balkāniem, ne tikai RUmāniju. Iemetu sludinājumu cs grupā.
Admine, kurai nakts maiņa, apmetusies lounge dīvānā un kļuva dusmīga par manu vēlo interneta lietošanu. Aizdzina mani. Nu neko. Pa lielam izdarīju visu, kas jādara. Rīts gudrāks par vakaru. Gan jau apskaidrība ienāksies.
Notikumiem pilna diena... duša, miegs