May 2014   01 02 03 04 05 06 07 08 09 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31
Posted on 2013.06.08 at 01:44
Fīlings:: busy
Tags: , , , ,
Vēl viena saturīgu sarunu diena. Teju visu dienu pavadīju ar M no ARME kompānijas. Ry ļāvu likt sev mieru. :D Tur ar viņiem visiem ir samērā īpatnējas attiečibas. Klīst visādas apstiprinātas un neapstiprinātas runas. Tas, par ko viņi visi ir vienisprātis - ka Ry viņiem ir apnicis ar savu biežo parādīšanos un ne tikai. Bet nu man arī nav iespēju katru dienu ļaut Ry pie sevis nākt. Man viskaut kas cits darāms. Man patīk Ry patiesums - ja viņam simpatizē cilvēki, tad viņš tiecas ar viņiem pavadīt cik vien daudz laika iespējams. Vienīgi viņš nesaprot, ka visiem nav kā viņam - pārējiem cilvēkiem ir darbs un viņi ir noguruši un grib arī zināmu privātumu un laiku pašiem sev.
Ceru vien, ka runas mani neietekmē, jo man netīk tās izplatīt un netīk, ja tās izplata par mani.

Mazliet iepirkāmies M vajadzībām. Jocīgi būtu kādam no malas mūs vērot, iespējams. Jo no mums 2 viņš ir tas, kuram patīk iepirkties un ir priecīgs to darīt un izgāja no veikala ar 2 tarbām. Pēcāk iemetām aci ķīniešu veikalā - nemaz nezināju, ka mums te tāds ir. :D Noriskēju nopirkt kaut ko pamēģināšanai, gan saldu, gan ne saldu, t.sk, aloe dzērienu ar medu un līču sulu un kaut kādus ķīniešu saldumus, cepumus, bambusa dzinumus?. Tomēr arī tradicionālus angļu saldumus. Tā nu sēdējām pie upes, piknikojām un pļāpājām. Vēlāk pie manis, jo saule pazuda, bijām pavisam nosaluši - M pirkumi izglāba arī mani no pārsalšanas. Angļu vasara.
Forši izpļāpājām un izsmējāmies. Parādīju savu "mākslu" iz dekupāžas. Neticēja, ka manis veidots (pasitu sev pa plecu).

Atkal pārliecinājos par to, ka iekšējām sajūtām attiecībā uz cilvēkiem ir jātic. Tas gan attiecībā uz citu cilvēku. Atklājās pavisam nepatīkama aina... pavisam cits skats.

CV things...
Nesaprotu to angļu stilu rakstīt iekš CV to, ko, manuprāt, pienākas rakstīt motivācijas vēstulē - nez cik plaši par savām kvalitātēm utml. Manuprāt, tas ir vajadzīgs tiem angļiem, kas nav diez ko daudz strādājuši - lai vietu aizpildītu, lai neizskatītos tik tukšs. Jo, ja es rakstīšu tik plaši par to, tad mans CV pārsniegs 2 lapu limitu, bet HR cilvēki nez vai lasa pat tās divas lapas. Reāli, kā man tikko arī atgādināja kāds šīs tēmas videoklips, motivācijas vēstule reāli tevi "pārdod", nevsi CV. Cv tikai informācijai, bet motivācijas vēstule, lai sevi "pārdotu". Tā kaut kā. LinkedIn profilā, piemēram, pat īsti neredzu, kur ierakstīt tādas lietas.

Arī F uzmeta aci manam CV, tapa vēl uzlabojumi. Jāatkārto tas vēl iekš LinkedIn. Šobrīd mana CV tapšanā ir piedalījušies aš 4 cilvēki. Vismaz (ja nu kādu esmu piemirsusi? ups). Varbūt rīt piedalīsies piektais. :D esmu apsēsta ar CV? :D Nē, gribu uztaisīt to perfektu, pat neskatoties uz to, ka mot vēstulei lielāka nožime - tā arī būs jācep rīt.

Bet vēl dilemma - vai braukt ar F un viņas tanti uz jūru (šitādā laikā pat pie saules, kad salsti, uz jūru nemaz negribas) vai doties tikties ar W un ņemties ar CV. Otrais būtu lietderīgāk noteikti. Vēl jau vajadzētu arī ielikt sludinājumus, iegādāt šo to. uh...
Bet izskatās, ka iecerētais pārtijs rīt nebūs. Baigi nemaz arī negribu.

weeeee

Posted on 2012.12.16 at 21:06
Fīlings:: accomplished
Tags: , , , , , , ,
jau tiku nospraudusi, ka sestdiena būs sevis sakārtošana diena - svētdiena - istabas.

Nu svētdiena gluži tāda varbūt nesanāca, bet nav svarīgi, kurā dienā to izpildīt. Pirmdiena būs istabas diena un kulinarijas diena. :D
Toties paspēju iebraukt ar mēteli svaigi krāsotā sienā (nu kāpēc sienu nevarēja brūnu krāsot?! :D ) un cīnīties ar rezultātu. Vienīgais ierocis - terpentīns.

Bet gadatirdziņā (atšķirībā no šopingcentriem tajos man patīk iepirkties, jo var dabūt vai uzzināt par visādām interesantām dabiskām lietām) atradu šo to labu - izkalu sev monētu piemiņai, pavēroju, kā kaļ naglas viduslaikos un turpmāk megināšu mazgāties ar māliem, atkopt sabendēto ādu rokām un sejai ar argana elļu un mazgat drēbes ar ziepju riekstiem.

Sestdiena pirmo reizi pa pāris mēnešiem atvēru gardīnes, kā teiktu mana ome, spalvas iemainīju pret viedtālruni, izstaigaju centru, dabūju strādājam aizmugurējo velo lampiņu, paskatīties uz ielu māksliniekiem, nokrāsoju matus sev un citiem par prieku, paciemojos pie māsīcas, kura atrbauksui uz UK atpakaļ [pārziemot], dabūju savus meilus, t.sk, no novembra - iz koledžas atnāca, šoreiz neprasa maksu. :D bet laiku, kas man būtu ērtākais. Nu bišķi par vēlu nāca, bet aizsutit jau varu, bet var gadīties, ka arī tas par vēlu. :D gara diena. Vakarā nolūzu kā zīdainis ap 21.

Nu jā - sestdiena un arī ceturtdiena darbā, kad tur uzstājās kaut kādi aktieri terpušies kā puspliki velni, ūbergara laikam Sniegbaltīte un kas tur vel un kas tur vēl... liek maķenīt saskumt, kad nav strādājošas kameras telefonā. Bet nu sīkums. Tagad man ir tāda. Bet nu patiesībā arī šodien - kamēr fotografējošais telefons lādējās, palaidu garām episku kadru. Bet nu neko...