Kurvjzieža kontemplācijas

Šis nav polls

Krāšņais Kurvjziedis

Šis nav polls

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Mēģinu saprast, kāpēc 90. gados, kad objektīvi bija daudz grūtāka dzīve nekā tagad, cilvēki subjektīvi šķita daudz mazāk sapisušies un sagruzījušies.

Pagaidu versijas:

1) biju jauna, un mana relatīvi jaukā galviņa tolaik bija aizņemta ar džekiem un eksāmeniem, nevis Weltschmerz; piedevām man visapkārt bija tādi paši tauriņdejā plīvojoši bohēmisti;

2) tolaik nebija interneta katrās mājās, un cilvēkiem nebija iespējas tik intensīvi gruzīt citam citu 24/7;

3) viss bija tikpat slikti un vēl sliktāk, taču atmiņa ir žēlsirdīgi selektīva, tā izstumj senos gruzonus, lai atbrīvotu vietu jaunajiem;

4) spriedze akumulējas un pasaule vienkārši iet uz galu...
  • A sniegpārsliņu teorija? :)
  • Es arī ik pa laikam par šo domāju. Neko īsti neatceros, bet mazpisānos visi bija vienlīdz nabadzīgi, noņēmušies ar dārzu un lopiem un nezināja ka var un kā ir citādāk, nebija grūtāk kā iepriekš
  • Vēl jau 90tajos tomēr bija eiforija par atgūto neatkarību un cerība par labāku dzīvi.
    Vismaz mani šobrīd reāli gruza tas, ka saprotu, ka visdrīzāk mani bērni nedzīvos labākā pasaulē, jo būs vairāk klimata katastrofu, bads un kari.
  • Nezinu, kā citiem, bet man personīgajā dzīvē 90.-tie bija tieši tik sagraujoši, lai es nemaz nemanītu, ka apkārt kaut kas nav labi.
  • Tolaik tu lasīji (redaktoru rediģētas) avīzes un žurnālus nevis kura katra pamuļķa domu lidojumus vai cīņu par to, kuram šodien nav taisnība.
  • viens plus četri
  • Es nezinu, ko domāt par "visi", bet manā ģimenēs un tuvāko radu lokā visvairāk bija sapisušies tieši 90-gadu beigās. Gan tieši milzīgā naudas un iespēju trūkuma dēļ, gan arī citādi. Atceros, ka vēl ģimenes ārste par matu tēvu teica, ka viņam ir depresija. Karl, 90-tajos gados depresija galīgi nebija modes slimība! Lieta bija nopietna. Bet mēs pat to tā neuztvērām, jo visi dirsāmies viens uz otru un visādi citādi darījām cūcības.

    Pamazām lietas kļuva labākas, tagad jau gandrīz katrs ir uzcēlis sev māju, audzina bērnus utt. Dzīve nav ideāla, bet ir tuvu tai. Tā vai citādi katrs darbojas savā un citu labā, tagad ir daudz lielāka sadraudzība, iespējas, atbalsts arī tiem jauniešiem, kam nu ir šī depresija utt.

    Domāju, ka tev tas ir kaut kāda kombinācija no (1), (2), (3).
    • Katram savs, nudien katram savs...
      • Piedāvāšu tev vēl vienu variantu – tavs loks paliek vecāks. Vairs ķermenis nespēj, ko varēja agrāka. Nakts tusiņi, alko vai narko ir jāierobežo, arī libido vairs nav tāds, kā jaunībā. Dažiem jau sākas hroniskas slimības, un regulāri jālieto zāles. Daudziem šādas izmaiņas nav viegli pieņemt.
        • Nevajag man citus variantus, jau šo ir par daudz, lai kaut ko saprastu. :)
        • P.S. Neliela iebilde - šobrīd manā apkārtnē visintensīvāk gruzās nevis mani vienaudži (tiem lielākoties ir veselīgs pohujs uz daudz ko), bet 10 - 20 gadus jaunāki.
          Bet tik tiešām - katram savs, katram savs.
          • Varbūt jaunībā tavi vienaudži vienkārši neuztvēra, cik daudz viņi gruzījās uz vecākiem cilvēkiem.

            Cilvēki ir slikti vēsturnieki. Ironiska, ka šis ir medicīnas termins, kas domāts, ka cilvēks aiziet pie ārsta, bet nespēj pastāstīt savu slimības vēsturi, tāpēc ārstiem ir vajadzīga labi funkcionējoša e-veselību, kur viss tiek ierakstīts.
            • Man patīk, ka Tu jebkurā kontekstā atrodi iespēju parunāt par kaut ko savu.
              • Es joprojām esmu tuvāk sākotnējai tēmai nekā tu.

                Es tikai plašāk izpētu tevis doto problēmu jeb vērojumu, bet ar plašākiem piemēriem. Mana problēma ir tikai tajā, ka es nesaprotu, ka tevi šī tēma patiesībā nemaz neinteresē. Tevi vairāk interesē aprunāt cilvēkus.
                • Nē, viss OK, Tu vienkārši demonstrē, ka esi sapisies savā Īpašajā veidā, un es to visnotaļ respektēju.
                  • Es neesmu sapisies. Tu vienkārši fantazē.
                    • Esi, esi! Tava uzvedība to uzskatāmi pierāda. :)
                      • Es gan nezinu, kas manā uzvedībā ir ne tā, tā ka visdrīzāk šis tiks uzskatīts tikai par tavu mēģinājumu man iedzelt. Paldies par to pašu!

                        Tomēr bija interesanti pavērot, cik cinisks vai bezcerīgs skatījums vijās daudziem šajos komentāros (ka visi ir sapisušies un dzīve sūkā). Pieļauju, ka tas ir tikai tāds izteiksmes veids, kas nekādi neatspoguļo iekšējo realitāti. Un tomēr, tas nedaudz saskan ar methodrone neseno ierakstu.
                    • Bet noliegums ir dabiska aizsargreakcija, nekautrējies par to!
        • +
    • Da nemuldi, 90os mēs abi divi bijām vienā sektā un bīdījām transcendentālos mākoņus ārpus Latvijas teritorijas.
      • Kāds šim vispār sakars ar Latvijas teritoriju?

        Turklāt Harē Krišna, vismaz UK, tiek uztverta par ļoti nopietnu reliģiju nevis kaut kādu sektu, kā tu nicīgi izsakies. Beidz vienreiz ar savu naidpilno attieksmi!
        • Manā leksikā "sekta" nav viennozīmīgi negatīvs vārds. Tāpat kā "reliģija" nav viennozīmīgi pozitīvs. Patiesībā man īpaši neinteresē, kādus apzīmējumus šim fenomenam lieto, mani interesē, kas tas ir pēc būtības.

          Un nē, savu laiku, ehm, teiksim tad varbūt organizācijā es uztveru kā pilnīgi normālu manu tās konkrētās stadijas sastāvdaļu.

          Points bija tāds, ka mēs tajā periodā bijām ārpus Latvijas un mūsu fokuss bija uz pavisam citām lietām, tāpēc diezin vai mēs varam ko daudz teikt un analizēt par to laiku Latvijā.
  • Man šķiet, ka 1 un 3

    Piebilde 1: Ar piebildīti, ka ja tad visādiem kverpļiem varēja reāli pierakstīt "nu kamōn, viņi vienkārši nevar zināt, ka var citādi", tad tagad īsti nevar
    Piebilde 2: es deviņdesmitajos pati biju diezgan šausmīgs cilvēks vairākos aspektos, kas man tagad šķistu pilnīgi neiedomājami, nu, tb tas, kas man 90ajos likās norma, tagad vairs galīgi tā neliekas
  • 2 un 4
  • 3
    Tagad var redzeet izeju vai vismaz par to parunaat ar svesiem cilveekiem, bet tad sliika bez idejas par glaabinu
  • ej, nu! acīmredzot man maldīgi šķita, ka tieši visi vēsturnieki un filozofi man piekritīs tajā, ka itin nekas šai pasaulē nav mainījies no cilvēces pirmākumiem, un tagad nav "īpaši traki laiki", jo traki laiki uz Zemes ir norma. Es pat teiktu, ka netraki laiki ir anomālija un novirze, jo šī planēta nudien nav paredzēta dzīvei čilā:D vienīgais, kas mainās, "trakuma" intensitāte, bet kopumā tā svārstās vienā aplitūdā.
  • 5. toreiz baisi daudz visa kā jauna parādījās - pirmie lielveikalu iedīgļi, jauni produkti, atskārsme, ka tagad drīksti (ja vari atļauties) braukt uz Eiropas valsti bez jebkādām valsts orgānu atļaujām.
    TV lietotāji sāka jau saprast seriālu nozīmi viņu dzīvēs.
    Tualetes papīru varēja vienkārši nopirkt veikalā, pie kam varēja pirkt tik cik gribējās, nevis cik atļāva ņemt.

    cilvēkus vēl nebija panākušas mūsdienu daudzās aktivitātes un viedtelefoni vēl nebija parādījušies, atlika laiks dzīviem tusiņiem.


    tagad tā visa vairs nav - kad gribi, brauc kur gribi, turi visu laiku snuķi savā telefonā, maini mašīnu kaut katru mēnesi, ja nauda atļauj, veikalu ir vairāk nekā tev vai man jebkad būs naudas, bet nopirkt tur var ļoti maz ko kvalitatīvu - pārsvarā štrunts vien ir, labāks par PSRS štruntiem, bet nu jau vairs nav arī PSRS..

    progress ir tas, kas iznīcina pagātni un tās izpausmes... pie kam tas progress arī atmiņu saīsina :))
  • Toreiz bija sajūta, ka tas uz "pagaidām". Tagad ir skaidrs, ka ne sūda. Tas uz palikšanu un cik tad ilgi var dzīvot "paciešanās" režīmā.
  • Kurš te ir sapisies?!! Es ir sapisies???!!! :D
    Es domāju, ka vienkārši pirms 90-tādiem bija sliktāk, bija notikuši vēlīnie 80-tie ar korporaķivniku kultūru, kad naudas jau nebija un veikalos vēl nekā nebija (bet uz ielām vēl nešāva). Un vispār, tas bija normāli, ka kāds bija sapisies! Visi bija jauni, un būt bišķiņ sapisušamies bija Ok.
    Pēc tam mēs lēnām sasniedzām zināmu normalitāti un - Voilā! Atkal jāsapišas!
    Bet vispār man kā 90- to jaunietei ļoti patīk tēma.
  • all of the above, nu, 4. mazāk
  • Man liekas, pirms tam bija vēl sliktāk kaut kādā mērā? Un vēl likās, ka tiks tai šļurai pāri & būs labi. Un bija kaut kādi ietaupīti/salikti pamati infrastruktūrās un sistēmās. Tagad nomācoši tas, ka skaidrs - šļura ir nebeidzama, ārsti noveco, ceļi un ēkas sabrūk.
    • Pirms tam bija sūdīga, bet stabilitāte. Tai sekoja eiforisks uzrāviens, bet pēc tam - straujšs ekonomikas kolapss, milzīgs noziedzības pieaugums, vecie likumi nedarbojas, jaunie vēl nav pieņemti, kaut kāda absolūtā šiza, retrospektīvā skatoties.
      Bet tobrīd (kā manas šībrīža atmiņas saka) izbaudīju ļoti pilnasinīgu, absolūti neprognozējamu dzīvi.
  • Mēs arī esam mājās par šo runājuši. Liekas, ka 1. un drusku 2., varbūt arī 3., bet tikpat labi 3. pazīmes varbūt patiesībā ir 1.
  • Kalijugas beigu periods. Skati pēdējo postu manā žurcī.
    • Kalijugas beigas tak jau kādu pārīti tūkstošu gadu velkas, es te par desmitgadēm runāju. :)
  • Vienkārši tev nav favorīta šobrīd laikam. Tad arī ir weltschmertz.
Powered by Sviesta Ciba