Šis nav polls
Mēģinu saprast, kāpēc 90. gados, kad objektīvi bija daudz grūtāka dzīve nekā tagad, cilvēki subjektīvi šķita daudz mazāk sapisušies un sagruzījušies.
Pagaidu versijas:
1) biju jauna, un mana relatīvi jaukā galviņa tolaik bija aizņemta ar džekiem un eksāmeniem, nevis Weltschmerz; piedevām man visapkārt bija tādi paši tauriņdejā plīvojoši bohēmisti;
2) tolaik nebija interneta katrās mājās, un cilvēkiem nebija iespējas tik intensīvi gruzīt citam citu 24/7;
3) viss bija tikpat slikti un vēl sliktāk, taču atmiņa ir žēlsirdīgi selektīva, tā izstumj senos gruzonus, lai atbrīvotu vietu jaunajiem;
4) spriedze akumulējas un pasaule vienkārši iet uz galu...
Pagaidu versijas:
1) biju jauna, un mana relatīvi jaukā galviņa tolaik bija aizņemta ar džekiem un eksāmeniem, nevis Weltschmerz; piedevām man visapkārt bija tādi paši tauriņdejā plīvojoši bohēmisti;
2) tolaik nebija interneta katrās mājās, un cilvēkiem nebija iespējas tik intensīvi gruzīt citam citu 24/7;
3) viss bija tikpat slikti un vēl sliktāk, taču atmiņa ir žēlsirdīgi selektīva, tā izstumj senos gruzonus, lai atbrīvotu vietu jaunajiem;
4) spriedze akumulējas un pasaule vienkārši iet uz galu...
Pamazām lietas kļuva labākas, tagad jau gandrīz katrs ir uzcēlis sev māju, audzina bērnus utt. Dzīve nav ideāla, bet ir tuvu tai. Tā vai citādi katrs darbojas savā un citu labā, tagad ir daudz lielāka sadraudzība, iespējas, atbalsts arī tiem jauniešiem, kam nu ir šī depresija utt.
Domāju, ka tev tas ir kaut kāda kombinācija no (1), (2), (3).
Bet tik tiešām - katram savs, katram savs.
Cilvēki ir slikti vēsturnieki. Ironiska, ka šis ir medicīnas termins, kas domāts, ka cilvēks aiziet pie ārsta, bet nespēj pastāstīt savu slimības vēsturi, tāpēc ārstiem ir vajadzīga labi funkcionējoša e-veselību, kur viss tiek ierakstīts.
Es tikai plašāk izpētu tevis doto problēmu jeb vērojumu, bet ar plašākiem piemēriem. Mana problēma ir tikai tajā, ka es nesaprotu, ka tevi šī tēma patiesībā nemaz neinteresē. Tevi vairāk interesē aprunāt cilvēkus.
Tomēr bija interesanti pavērot, cik cinisks vai bezcerīgs skatījums vijās daudziem šajos komentāros (ka visi ir sapisušies un dzīve sūkā). Pieļauju, ka tas ir tikai tāds izteiksmes veids, kas nekādi neatspoguļo iekšējo realitāti. Un tomēr, tas nedaudz saskan ar methodrone neseno ierakstu.
Turklāt Harē Krišna, vismaz UK, tiek uztverta par ļoti nopietnu reliģiju nevis kaut kādu sektu, kā tu nicīgi izsakies. Beidz vienreiz ar savu naidpilno attieksmi!
Un nē, savu laiku, ehm, teiksim tad varbūt organizācijā es uztveru kā pilnīgi normālu manu tās konkrētās stadijas sastāvdaļu.
Points bija tāds, ka mēs tajā periodā bijām ārpus Latvijas un mūsu fokuss bija uz pavisam citām lietām, tāpēc diezin vai mēs varam ko daudz teikt un analizēt par to laiku Latvijā.
Otrkārt, es runāju par savu paplašināto ģimeni, ar kuru man ir bijis kontakts vienmēr, un kurus es regulāri apciemoju vai kuri apciemoja mani.
Treškārt, tieši sliktā attieksme pret Harē Krišna tajā laikā ir labs rādītājs par to, ka cilvēki bija diezgan sapisti.