Kurvjzieža kontemplācijas

Šis nav polls

Krāšņais Kurvjziedis

Šis nav polls

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Mēģinu saprast, kāpēc 90. gados, kad objektīvi bija daudz grūtāka dzīve nekā tagad, cilvēki subjektīvi šķita daudz mazāk sapisušies un sagruzījušies.

Pagaidu versijas:

1) biju jauna, un mana relatīvi jaukā galviņa tolaik bija aizņemta ar džekiem un eksāmeniem, nevis Weltschmerz; piedevām man visapkārt bija tādi paši tauriņdejā plīvojoši bohēmisti;

2) tolaik nebija interneta katrās mājās, un cilvēkiem nebija iespējas tik intensīvi gruzīt citam citu 24/7;

3) viss bija tikpat slikti un vēl sliktāk, taču atmiņa ir žēlsirdīgi selektīva, tā izstumj senos gruzonus, lai atbrīvotu vietu jaunajiem;

4) spriedze akumulējas un pasaule vienkārši iet uz galu...
  • Da nemuldi, 90os mēs abi divi bijām vienā sektā un bīdījām transcendentālos mākoņus ārpus Latvijas teritorijas.
    • Kāds šim vispār sakars ar Latvijas teritoriju?

      Turklāt Harē Krišna, vismaz UK, tiek uztverta par ļoti nopietnu reliģiju nevis kaut kādu sektu, kā tu nicīgi izsakies. Beidz vienreiz ar savu naidpilno attieksmi!
      • Manā leksikā "sekta" nav viennozīmīgi negatīvs vārds. Tāpat kā "reliģija" nav viennozīmīgi pozitīvs. Patiesībā man īpaši neinteresē, kādus apzīmējumus šim fenomenam lieto, mani interesē, kas tas ir pēc būtības.

        Un nē, savu laiku, ehm, teiksim tad varbūt organizācijā es uztveru kā pilnīgi normālu manu tās konkrētās stadijas sastāvdaļu.

        Points bija tāds, ka mēs tajā periodā bijām ārpus Latvijas un mūsu fokuss bija uz pavisam citām lietām, tāpēc diezin vai mēs varam ko daudz teikt un analizēt par to laiku Latvijā.
Powered by Sviesta Ciba